Anotācija (ex-ante)

23-TA-2282: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam""(turpmāk - Ministru kabineta noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai:
1) pilnveidotu Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam""(turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.1507) regulējumu daļā par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, tiesībām saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem;
2) novērstu Eiropas Komisijas Pilotlietā EUP(2022)10207 minētās bažas attiecībā uz Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīvā (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (turpmāk - Direktīva 2017/2455), noteikto nosacījumu īstenošanu tādiem trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri veic darījumus īpašo PVN režīmu ietvaros, un
3) redakcionāli precizētu Ministru kabineta noteikumos Nr.1507 lietoto terminoloģiju atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā un būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, kā arī veikt tehniskus precizējumus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta noteikumus Nr.1507 atbilstoši faktiskajai un tiesiskajai situācijai, paredzot trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, un darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros, kā arī veikt redakcionālus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs 
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta trešajā daļā noteikto, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, tas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 63.panta pirmo daļu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta otro daļu par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem [1], kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā neveic saimniecisko darbību, taču iekšzemē sniedz ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus, tad PVN par šiem pakalpojumiem aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja vien tas ir reģistrēts PVN maksātājs. Minētajā gadījumā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 63.panta pirmajai daļai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kurus izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā cita persona saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.pantā noteikto, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitajā direktīvā 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtības nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk - Direktīva 86/560/EEK [2]).
Papildus ir jāatzīmē, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta otrās daļas nosacījumi attiecībā uz pakalpojumu saņēmēja pienākumu aprēķināt un nomaksāt PVN par noteiktajiem darījumiem ir attiecināmi arī uz tādiem pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, kuri saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja minētos pakalpojumus sniedz PVN maksātājam. Tā kā Ministru kabineta noteikumos Nr.1507 nav ietverts VID pienākums atteikt PVN atmaksu par iepriekš minētajiem pakalpojumiem, izņēmuma radīšana VID atteikumu tiesībās nav nepieciešama.

[1] Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu tvērums PVN piemērošanas nolūkā ir noteikts Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, 4.iedaļas 6.a apakšiedaļā.
[2] Direktīva 86/560/EEK ir pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1507.

PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar OSS (One Stop Shop) Ārpussavienības režīmu[3]
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta trešajā daļā noteikto, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, sniedz pakalpojumus ES teritorijā, t.sk. Latvijā personai, kura nav PVN maksātājs, tas PVN nolūkā var reģistrēties vienā ES dalībvalstī OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai un nomaksāt PVN par visiem ES teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo īpašo PVN režīmu.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.2 panta desmito daļu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrēts OSS Ārpussavienības režīmā, PVN par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112.pantā noteikto kārtību. Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Eiropas Savienībā neveic saimniecisko darbību, taču sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātājs un par kuriem nodokli valsts budžetā maksā saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu, tas var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu, atbilstoši Direktīvā 86/560/EEK noteiktajai kārtībai.
Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts pilotlietas EUP(2022)10207 pieprasījumā ir norādījis, ka dalībvalstis nedrīkst izslēgt tādus izdevumus, kas nav saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, vai paredzēt papildu nosacījumus atmaksāšanai saistībā ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecās OSS Ārpussavienības režīms. Pakalpojumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, izslēgšana no atmaksāšanas Eiropas Komisijas dienestiem nešķiet saderīga ar grozītās Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (tā sauktā PVN direktīva) 368.pantu (Direktīvas 2017/2455 2.panta 20.punkts).

[3] Ārpussavienības režīms jeb īpašais PVN režīms pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir brīvprātīgi piemērojams režīms tādiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta. Izmantojot šo īpašo PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā ES dalībvalstī, kur atrodas tā klienti.

PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumiem, ko veic saskaņā ar OSS Importa režīmu (IOSS)[4]
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 56.panta trešajā daļā noteikto, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Latvijā veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt tā pilnvaroto personu. Tomēr, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, taču veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, tas PVN nolūkā var reģistrēties vienā ES dalībvalstī IOSS režīma izmantošanai, deklarēt un nomaksāt PVN par preču tālpārdošanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo īpašo PVN maksāšanas režīmu.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.4 panta sešpadsmito daļu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrēts IOSS režīmā, PVN par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112.pantā noteikto kārtību. Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs Eiropas Savienībā neveic saimniecisko darbību, taču veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumus, par kuriem nodokli valsts budžetā maksā saskaņā ar IOSS režīmu, tas var prasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, par kuriem nodokli maksā saskaņā ar IOSS režīmu, atbilstoši Direktīvā 86/560/EEK noteiktajai kārtībai.
Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts pilotlietas EUP(2022)10207 pieprasījumā ir norādījis, ka dalībvalstis nedrīkst izslēgt tādus izdevumus, kas nav saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, vai paredzēt papildu nosacījumus atmaksāšanai saistībā ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecās IOSS režīms. Pakalpojumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, izslēgšana no atmaksāšanas Eiropas Komisijas dienestiem nešķiet saderīga ar grozītās PVN direktīvas 369.w pantu (Direktīvas 2017/2455 2.panta 30.punkts).

[4] IOSS jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai ir brīvprātīgi piemērojams režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja šo preču sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro. Izmantojot šo īpašo PVN maksāšanas režīmu, uzņēmumiem nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā ES dalībvalstī, kur atrodas tā klienti.

Redakcionālie precizējumi
Termins "rekonstrukcija" un "renovācija"
Būvniecības likuma pārejas noteikumu 7.punktā ir skaidrots, ka līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos Būvniecības likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija". Saeimā 2017.gada 20.aprīlī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, saskaņā ar kuriem termins “renovācija” aizstāts ar terminu “atjaunošana” un termins “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”, tādējādi nodrošinot Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotās terminoloģijas atbilstību būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai. Tā kā nekustamā īpašuma lietošanas veida maiņu var izdarīt, neveicot būvdarbus, šis jēdziens nav ietverts normatīvajos aktos PVN jomā un tas neietekmē PVN regulējumu.
Termins "remonts"
Saskaņā ar Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta noteikto pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kā minēts PVN direktīvas 47.pantā[5], ir tikai tādi pakalpojumi, kam ir pietiekami tieša saikne ar šo īpašumu. Kā viens no pakalpojumu veidiem, kas ir uzskatāms par pakalpojumu, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, tiek minēta ēkas vai tās daļas uzturēšana, atjaunošana un remonts, tostarp tīrīšana, flīzēšana, tapešu līmēšana un parketa ieklāšana. Lai gan termins “remonts” netiek izmantots Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos vai Ēku būvnoteikumos, Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 izpratnē, piemērojot Īstenošanas regulas 282/2011 31.a panta "k" apakšpunktu, ar terminu “remonts” saprotami apdares darbi, kas ir būvniecības pakalpojums.

[5] PVN direktīvas 47.pants ir pārņemts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantā.

Tehnisks precizējums
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 2.punktu šajos noteikumos noteikto kārtību piemēro, ja trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, tai skaitā:
2.1. periodā, par kuru pieprasa nodokļa atmaksu, trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam iekšzemē nav bijusi ne saimnieciskās darbības mītnesvieta, ne pastāvīgā iestāde, no kuras veikta saimnieciskā darbība, ne arī deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta;
2.2. trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs atmaksas periodā nav piegādājis preces un nav sniedzis pakalpojumus, ko varētu uzskatīt par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, izņemot:
2.2.1. preču transporta pakalpojumu un ar preču transportēšanu saistīto pakalpojumu sniegšanu, ja par šiem pakalpojumiem nav jāmaksā nodoklis valsts budžetā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā;
2.2.2. preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu personām, kuras ir atbildīgas par nodokļa samaksu valsts budžetā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
Atbilstoši šo noteikumu 5.punktam, lai saņemtu PVN atmaksu, trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam vai tā pilnvarotajai personai Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz iesniegums (Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 pielikums). Iesnieguma V sadaļā “Cita iesniedzēja informācija” ir jāapliecina, ka iesniegumā norādītā informācija ir patiesa, atmaksas periodā saimnieciskā darbība Latvijas teritorijā nav veikta, kā arī nav veikti ar nodokli apliekami darījumi, izņemot Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 2.3.1. un 2.3.2.apakšpunktā minētos gadījumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs 
Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktā ir noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums visos gadījumos atteikt PVN atmaksu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju vai remontu, nevērtējot, vai minētā persona Latvijas teritorijā sniedz tādus pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs, un kura atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam ir tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.
Tādēļ šobrīd, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktā noteikto pienākumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesiskā rīka PVN atmaksai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, situācijā, kad trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs iekšzemē veic ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1507, paredzot iespēju trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta otrajā daļā noteikto.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzēts papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.1507 ar jaunu 14.1 punktu, nosakot izņēmumu no kārtības, kad VID veidojas pienākums trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam atteikt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.
Ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.1 1. apakšpunktu tiks noteiktas trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš sniedz ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs, tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.
Problēmas apraksts
PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu
Lai gan no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.2 panta desmitās daļas izriet trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai, pašreiz Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 saturs nenodrošina pietiekamu tiesisku paļāvību, ka šajos noteikumos noteiktā PVN atmaksas kārtība attiecināma arī uz PVN atmaksas pieteikumiem par precēm vai pakalpojumiem, ko pieteikuma iesniedzējam - trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam ir piegādājuši vai snieguši atmaksas dalībvalsts reģistrēti PVN maksātāji, ja preces vai pakalpojumi izmantoti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktā ir noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums visos gadījumos atteikt PVN atmaksu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju vai remontu, nevērtējot, vai minētā persona Latvijas teritorijā sniedz tādus pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu. Tādēļ šobrīd, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktā noteikto pienākumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesiskā rīka PVN atmaksai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, situācijā, kad trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs minētos pakalpojumus izmanto OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1507, nepārprotami nosakot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja tiesības saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.2 pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzēts papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.1507 ar:
* jaunu 2.2.3.apakšpunktu, radot tiesisku paļāvību, ka šajos noteikumos noteiktā PVN atmaksas kārtība attiecināma uz trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja atmaksas pieteikumiem par precēm vai pakalpojumiem, ko pieteikuma iesniedzējam - trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam ir piegādājuši vai snieguši atmaksas dalībvalsts reģistrēti PVN maksātāji, ja preces vai pakalpojumi izmantoti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai;
* jaunu 14.1 2.apakšpunktu, nosakot izņēmumu no kārtības, kad VID veidojas pienākums trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam atteikt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu.
Problēmas apraksts
PVN atmaksa trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumiem, ko veic saskaņā ar IOSS režīmu
Lai gan no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.4 panta sešpadsmitās daļas izriet trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai, pašreiz Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 saturs nenodrošina pietiekamu tiesisku paļāvību, ka šajos noteikumos noteiktā PVN atmaksas kārtība attiecināma arī uz PVN atmaksas pieteikumiem par precēm vai pakalpojumiem ko pieteikuma iesniedzējam - trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam ir piegādājuši vai snieguši atmaksas dalībvalsts reģistrēti PVN maksātāji, ja preces vai pakalpojumi izmantoti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktā ir noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums visos gadījumos atteikt PVN atmaksu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju vai remontu, nevērtējot, vai minētā persona Latvijas teritorijā veic tādus darījumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā saskaņā ar IOSS režīmu. Tādēļ šobrīd, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktā noteikto pienākumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav tiesiskā rīka PVN atmaksai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, situācijā, kad trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs minētos pakalpojumus izmanto IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1507, nepārprotami nosakot citas ES dalībvalsts PVN maksātāja tiesības saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.4 pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzēts papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.1507 ar:
* jaunu 2.2.3.apakšpunktu, radot tiesisku paļāvību, ka šajos noteikumos noteiktā PVN atmaksas kārtība attiecināma uz trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja atmaksas pieteikumiem par precēm vai pakalpojumiem, ko pieteikuma iesniedzējam - trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam ir piegādājuši vai snieguši atmaksas dalībvalsts reģistrēti PVN maksātāji, ja preces vai pakalpojumi izmantoti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai;
* jaunu 14.1 2.apakšpunktu, nosakot izņēmumu no kārtības, kad VID veidojas pienākums trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam atteikt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar IOSS režīmu.
Problēmas apraksts
Redakcionālie precizējumi
Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktā lietotie termini "rekonstrukcija" un "renovācija" neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai. Savukārt termins "remonts" attiecībā uz nekustamā īpašuma jomu nav skaidrots ne Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ne būvniecības jomas normatīvajā regulējumā.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams redakcionāli precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.2.3.apakšpunktu, terminu “renovācija” aizstājot ar terminu “atjaunošana” un terminu “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”, ar to salāgojot Ministru kabineta noteikumos Nr.1507 lietoto terminoloģiju ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Būvniecības likumā lietoto. Savukārt, lai mazinātu termina "remonts" interpretācijas iespējas, ir nepieciešams to aizstāt ar tiešu atsauci uz Īstenošanas regulas 31.a panta 2.punkta "k" apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Tehniskie precizējumi
Izņēmuma gadījumi, kad trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam rodas tiesības saņemt PVN atmaksu saskaņā ar Ministri kabineta noteikumos Nr.1507 noteikto kārtību, ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 2.2.1. un 2.2.2.apakšpunktā, nevis 2.3.1. un 2.3.2.apakšpunktā. Līdz ar to iesnieguma V sadaļā “Cita iesniedzēja informācija” iekļautā atsauce uz šo noteikumu 2.3.1. un 2.3.2.apakšpunktu ir nekorekta.
Ar Ministru kabineta noteikumu projekta 1.punktu Ministru kabineta noteikumus Nr.1507 plānots papildināt ar jaunu 2.2.3.apakšpunktu, paplašinot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja tiesības uz PVN atmaksu gadījumos, ja tas veic darījumus OSS Ārpussavienības režīma vai IOSS režīma ietvaros. Tādēļ ir nepieciešams tehniski papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 10.2.apakšpunktu un  attiecīgi iesnieguma V sadaļu “Cita iesniedzēja informācija” ar atsauci uz jaunu 2.2.3.apakšpunktu, lai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs ar parakstu iesniegumā apliecinātu, ka atmaksas periodā saimnieciskā darbība iekšzemē nav veikta un nav veikti ar nodokli apliekami darījumi, izņemot tādus darījumus, par ko nodokli aprēķinā un maksā saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 10.2.apakšpunktā un noteikumu pielikumā “Iesniegums pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam” V sadaļā, precizējot atsauci uz 2.2.1. un 2.2.2.apakšpunktiem un papildinot ar atsauci uz 2.2.3.apakšpunktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri sniedz tādus ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus, par kuriem nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs
  • trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri sniedz pakalpojumus personai, kas nav PVN maksātājs
  • trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu
Ietekmes apraksts
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu kopumā tiek radīta juridiskā noteiktība trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, paredzot tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem atbilstoši Trīspadsmitās direktīvas noteikumiem, kā arī saņemt PVN atmaksu par precēm un pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek ietekmēti:
* trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem nodokli aprēķinā un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs, kā arī darījumos īpašo PVN režīmu ietvaros;
* Valsts ieņēmumu dienests kā faktiskais regulējuma piemērotājs - tieši, jo ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paplašinātas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības veikt faktisku PVN atmaksu trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, kā arī normatīvā regulējuma izpildes preventīva kontrole.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Šobrīd nav iespējams prognozēt Ministru kabineta noteikumu projekta ietekmi uz valsts budžetu, jo nav zināms, cik aktīvi trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, prasīs PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, un PVN atmaksu par precēm un pakalpojumiem, ko izmanto OSS Ārpussavienības režīma vai IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāji, kas Latvijā no 2021. gada 1. jūlija reģistrējušies OSS Ārpussavienības režīma un IOSS režīma izmantošanai, PVN atmaksu nav pieprasījuši.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (23-TA-2166)

Pamatojums un apraksts
Paredzēts noteikt citas ES dalībvalsts PVN maksātāja, kas veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu vai pārstāv citas ES dalībvalsts PVN maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāju, kurš veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, un kurš nodokli valsts budžetā maksā saskaņā ar IOSS režīmu, tiesības prasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu) atbilstoši Padomes 2008.gada 12.februāra Direktīvā 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī noteiktajai kārtībai, ja minētos darījumus izmanto Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.4 pantā noteiktā IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32006L0112
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
Apraksts
Atbilstoši PVN direktīvas 170.panta "b" apakšpunktam PVN maksātājiem, kuri Direktīvas 86/560/EEK 1.panta un šīs direktīvas 171.panta nozīmē neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņi iegādājas preces un saņem pakalpojumus vai veic preču importu, kam uzlikts PVN, ir tiesības uz nodokļa atmaksāšanu tiktāl, ciktāl preces vai pakalpojumus izmanto darījumiem, par kuriem saskaņā ar 194. līdz 197.pantu vai 199.pantu nodokli maksā vienīgi pircējs vai pakalpojumu saņēmējs.
Latvija ir izmantojusi ar PVN direktīvas 194.pantu dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību noteikt par PVN nomaksu atbildīgu personu preču vai pakalpojumu saņēmēju, ja preču vai pakalpojumu piegādi, par kuru uzliek nodokli, veic PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā maksājams PVN. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta otrajā daļā noteikto par nekustamā īpašuma saistītajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
Lai ievērotu PVN direktīvas 170.panta "b" apakšpunktā minēto, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, par kuriem PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs.
ES tiesību akta CELEX numurs
32017L2455
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā
Apraksts
Atbilstoši Direktīvas 2017/2455 2.panta 20.punktam ir grozīta PVN direktīvas 368.panta redakcija, nosakot, ka PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kas izmanto OSS Ārpussavienības režīmu, nevar atskaitīt PVN, ievērojot PVN direktīvas 168.pantu. Neatkarīgi no Direktīvas 86/560/EEK 1.panta 1.punkta šādam PVN maksātājam atmaksāšanu veic saskaņā ar minēto direktīvu. Direktīvas 86/560/EEK 2.panta 2. un 3.punktu, kā arī 4.panta 2.punktu nepiemēro atmaksāšanai, kas saistīta ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms.
Lai ievērotu PVN direktīvas 368.pantā minēto daļā par Direktīvas 86/560/EEK 4.panta 2.punkta nepiemērošanu PVN atmaksai par pakalpojumiem, uz kuriem attiecas OSS Ārpussavienības režīms, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, kas veikti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros.

Atbilstoši Direktīvas 2017/2455 2.panta 30.punktam PVN direktīvas XII sadaļas 6.nodaļā pievieno jaunu 4.iedaļu, ieviešot īpašo PVN režīmu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai (IOSS režīmu). PVN direktīvas 369.w pants nosaka, ka PVN maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, attiecībā uz savām darbībām, kurām uzliekams nodoklis un uz kurām attiecas šis īpašais režīms, ievērojot šīs direktīvas 168.pantu, nevar atskaitīt PVN, kas radies patēriņa dalībvalstī. Neatkarīgi no Direktīvas 86/560/EEK 1.panta 1.punkta šādam PVN maksātājam piemēro nodokļa atmaksāšanu saskaņā ar minēto direktīvu. Direktīvas 86/560/EEK 2.panta 2. un 3.punktu, kā arī 4.panta 2.punktu nepiemēro atmaksāšanai, kas saistīta ar precēm, uz kurām attiecas šis īpašais režīms.
Lai ievērotu PVN direktīvas 369.w pantā minēto daļā par Direktīvas 86/560/EEK 4.panta 2.punkta nepiemērošanu PVN atmaksai par pakalpojumiem, uz kuriem attiecas IOSS režīms, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek paredzētas tiesības trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumos, kas veikti IOSS režīma ietvaros.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
170.panta "b" apakšpunkts
Ministru kabineta noteikumu projekta 4.punkts 
(Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.1 1. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Ministru kabineta noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 20.punkts
(PVN direktīvas 368.pants)
Ministru kabineta noteikumu projekta 4.punkts 
(Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.1 2. apakšpunkts daļā par atsauci uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.2 pantu)
Pārņemtas pilnībā
Ministru kabineta noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
2.panta 30.punkts
(PVN direktīvas 369.w pants)
Ministru kabineta noteikumu projekta 4.punkts 
(Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 14.1 2. apakšpunkts daļā par atsauci uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.4 pantu)
Pārņemtas pilnībā
Ministru kabineta noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/bb749e08-ec4f-418d-b3ae-b6c1c286b281

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi un iebildumi nav saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Valsts ieņēmumu dienests projekta izpildi realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi