Anotācija (ex-ante)

Noteikumi nosaka pienākumu ārstniecības personām, kuru rezidentūra finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras pabeigšanas noteiktu laiku veikt atstrādi valsts veselības aprūpes sistēmā. Šī atstrādes norma tiek vērtēta pretrunīgi, jo, lai arī tā veicina speciālistu piesaisti publiskajai veselības aprūpei, tā vienlaikus ierobežo jauno ārstu profesionālo brīvību un mobilitāti. Līdzšinējais regulējums nesniedz pietiekami elastīgus un ilgtspējīgus risinājumus cilvēkresursu nodrošināšanai veselības aprūpes nozarē.
Plašāku problēmas aprakstu var skatīt konceptuālajā ziņojumā (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/365022).

Ministru kabineta  noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādē tika iesaistīta Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA), Nacionālais veselības dienests (NVD), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA), proti institūcijas, kas tika iesaistītas arī konceptuālā ziņojuma izstrādē. 
Ņemot vērā minēto noteikumu projekts paredz ieviest elastīgu un personai labvēlīgu pēc rezidentūras atstrādes regulējumu, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, paplašina nodarbinātības iespējas visā veselības aprūpes sistēmā:
1) Veiktas izmaiņas atstrādes nosacījumos (Noteikumu projekta 5.punkts). Pārskatītas atstrādes periodā iekļaujamās darba slodzes (piemēram, darbs nepilnā slodzē). Atbilstoši LJĀA ierosinājumam ir precizēti atstrādes nosacījumi, ietverot, ka atstrāde var tikt veikta arī nepilnā darba slodzē, saglabājot proporcionālu izpildes periodu.

2) Pārskatīts specialitāšu saraksts un definēti atšķirīgi atstrādes nosacījumi specialitātēm, kurās atstrādes normas prasību izpilde ir apgrūtināta vai nav iespējama (Noteikumu projekta 6.punkts).
Paplašinātas atstrādes vietas arī uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem privātajā sektorā  specialitātēs, kur pakalpojumi tiek sniegti ierobežotā apjomā valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, psihoterapijā, zobārstniecības apakšspecialitātēs, kā arī citās jomās, kur dominē privātais sektors, bet pastāv valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamība. No valsts budžeta netiek apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi psihoterapijā, sporta medicīnā un zobārstniecībā, izņemot normatīvajā regulējumā noteiktos izņēmumu gadījumus [1]. 

3) Vienlaikus tiek noteikts, ka atstrādes periodā tiek ietverts laikposms, kurā persona saņem maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu (Noteikumu projekta 7.punkts). 
Atstrādes periodā ieskaita bērna kopšanas atvaļinājumu. Lai atbalstītu ārstus, jaunos vecākus,  bērnu kopšanas atvaļinājuma periods ir ietverts atstrādes periodā. 
Noteikumos līdz 01.04.2016. pastāvēja regulējums, kas noteica, ka atstrādes periodu pagarina par laikposmu, kurā persona saņem maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja persona šajā laikā negūst ienākumus no darba algas. Turklāt ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 177 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi"" šis regulējums tika svītrots [2]. Secināms, ka  Noteikumi to jau paredz, ja minētie apstākļi iestājas pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas. Gadījumā, ja bērnu kopšanas atvaļinājums iestājas rezidentūras laikā, tad to reglamentē izglītības jomas normatīvais regulējums par akadēmiskā atvaļinājuma piešķiršanu. VADDA ieskatā, arī šis periods ir ieskaitāms, ja vien pēc tam darba tiesiskās attiecības tiek turpinātas vai nodibinātas ar kādu no Noteikumu 28.punktā minētajām iestādēm.
Pēc rezidentūras beigšanas jaunajam ārstam ir saistoši gan Noteikumi, gan Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", kas nosaka, ka viena no resertifikācijas prasībām ir profesionālā darbība specialitātē vismaz 3 gadi 5 gadu laikā.
LLSA atbalsta bērnu kopšanas atvaļinājuma iekļaušanu atstrādes periodā.

Atstrādes normas īstenošanas uzraudzībai tiks izmantots jau esošais uzraudzības mehānisms (Noteikumu projekta 8.punkts). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, kā arī administrēt valsts izdienas pensijas un valsts fondēto pensiju shēmu. Līdz ar to Noteikumu projektā paredzētā informācijas sniegšana atbilstoši Veselības ministrijas pieprasījumam ir viena no iestādes funkcijām. Nacionālais veselības dienests ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Nacionālā veselības dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē. Līdz ar to Noteikumu projektā paredzētā informācijas sniegšana atbilstoši Veselības ministrijas pieprasījumam ir viena no iestādes funkcijām.

Noteikumu projektā ietvertās normas tiks piemērotas visiem rezidentiem, kuri ir pabeiguši rezidentūru, kuras apmācības tika finansētas no valsts budžeta, un kuriem pēc rezidentūras beigšanas vēl nav beidzies piecu gadu atstrādes periods, proti rezidenti, kuri rezidentūru pabeiguši sākot ar 2021.gadu (Noteikumu projekta 11.punkts, kas papildina Noteikumus ar 43.¹⁰ punktu). 
Attiecīgi tiem rezidentiem, kuri rezidentūras studijas ir pabeiguši 2020. gadā piemēros Noteikumu projekta 10.punktā minēto (Noteikumi tiek papildināti ar 43.⁹ punktu), kas ietver līdzšinējos atstrādes nosacījumus.
Turklāt rezidentiem, kuri ne agrāk kā 2018./2019. studiju gadā ir pabeiguši rezidentūru, piemēro Noteikumu 43.⁶ punktu.  

Ar noteikumu projektu tiek nostiprināts jau šobrīd tiesu praksē īstenotais princips, ka atstrādes normas pilnīgas neizpildes gadījumā, atmaksājamā summa tiek samazināta proporcionāli atstrādātajam laikam (Noteikumu projekta 9.punkts).  Augstākā tiesa savā nolēmumā [3] ir skaidrojusi, ka: “valstij ir pienākums samērot sabiedrības labklājību ar savām ekonomiskajām iespējām. Proti, valstij ir jārada uz tās ilgtspējīgu attīstību vērsts tiesiskais regulējums un jāizraugās sociāli atbildīgs risinājums, kura rezultātā atsevišķu personu tiesiskās intereses tiek saskaņotas ar sabiedrības interesēm. Tādējādi Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt tādu regulējumu, kas paredz veidu, kā atgūt personas apmācībā ieguldītos valsts budžeta līdzekļus, ja persona nepilda savas pret valsti uzņemtās saistības”. Tāpat secināts, ka: “mācībām izmantoto valsts budžeta līdzekļu atmaksāšanas mērķis ir sabiedrības labklājības aizsargāšana, nodrošinot veselības pakalpojumus. Ar mērķi aizsargāt sabiedrības labklājību var saprast arī nepieciešamību valsts finanšu līdzekļus izmantot pēc iespējas lietderīgāk un saprātīgāk. Ja pieteicējs kādu laiku ir strādājis kā ārsts Latvijā, šajā laikā viņš ir piedalījies minētā mērķa īstenošanā, sniedzot veselības pakalpojumus. Varētu teikt, ka nodokļu maksātāji daļēji ir saņēmuši pakalpojumu, par kuru tie maksāja, par valsts līdzekļiem nodrošinot pieteicēja izglītību.”

Noteikumu projekta izstrādes laikā tika saņemts LJĀA ierosinājums svītrot Noteikumu 32., 33., 34., 35. un 36. punktus. Veselības ministrija sniedz skaidrojumu, ka konceptuālais ziņojums paredz pakāpenisku pāreju uz atstrādes normas atcelšanas iespēju līdz 2028. gadam, nevis atmaksas atcelšanu.

Turpinās darbs pie kritēriju izstrādes atstrādes, kas ļautu paplašināt atstrādes prasību arī uz citiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā privātajā sektorā.

[1] Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/301399
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/281252-grozijumi-ministru-kabineta-2011-gada-30-augusta-noteikumos-nr-685-rezidentu-sadales-un-rezidenturas-finansesanas-noteikumi-
[3] Augstākās tiesas atziņas: https://likumi.lv/ta/id/235421-rezidentu-uznemsanas-sadales-un-rezidenturas-finansesanas-kartiba

Konceptuālajā ziņojumā akcentēts, ka pēc veselības nozares profesionāļu iniciatīvas un ar ārstniecības iestāžu, augstskolu līdzdalību tiek plānota jauno ārstu piesaistes un noturības ārstniecības iestādē procesa izstrāde, balstoties uz starptautiskās labās prakses pieredzi, kāpinot ārstniecības iestāžu iespējas un atbildību rezidentūras vietu plānošanā, motivētu un dotajā iestādē strādāt gribošu jauno ārstu piesaistē, kā arī noturības modeļu variāciju izstrādē. Pasākuma ietvaros plānots izstrādāt jaunā speciālista piesaistes un noturības pasākumus, t.sk. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, nepieciešamības gadījumā veicot pasākumu pilotēšanu ārstniecības iestādēs. Priekšlikumi vienota risinājuma izstrādei un nostiprināšanai normatīvajā regulējumā tiks izstrādāti pamatojoties uz sākotnējo rezultātu detalizētu izvērtējumu, iesaistot nozares sadarbības partnerus.

Rezidentūras procesa pilnveide.
1. Veselības ministrija, nosakot no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm ārstniecības iestādēs plānošanas reģionos, ņem vērā datus par veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājumu un prognozēm, veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījumu, demogrāfisko attīstību, augstākās izglītības statistiku, kā arī nacionālo un starptautisko salīdzinošo statistiku. Precizējums Noteikumu 3.punktā (Noteikumu projekta 1.punkts) nosaka plašāku, datos balstītu pieeju rezidentūras vietu plānošanai. Līdz ar to nodrošinot, ka rezidentūras finansēšana ir tieši sasaistīta ar veselības aprūpes sistēmas ilgtspējīgu attīstību un cilvēkresursu līdzsvarotāku pieejamību ārstniecības iestādēs plānošanas reģionos. Veselības ministrija, plānojot finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm ārstniecības iestādēs plānošanas reģionos, ņem vērā vairāku savstarpēji papildinošu datu avotus, tostarp:
datus par veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājumu un prognozēm;
veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījumu, tostarp reģionālās vajadzības;
demogrāfisko attīstību, iedzīvotāju struktūras izmaiņas un ilgtermiņa tendences;
augstākās izglītības statistiku, kas raksturo potenciālo rezidentu plūsmu;
nacionālo un starptautisko salīdzinošo statistiku, lai vērtētu Latvijas situāciju Eiropas Savienības un OECD valstu kontekstā.
Šāda pieeja nodrošina kompleksu skatījumu un samazina risku, ka rezidentūras vietu sadalījums balstās tikai uz īstermiņa apsvērumiem. Kā arī nerada papildu administratīvo slogu, jo minētie dati jau tiek apkopoti valsts pārvaldes un statistikas institūcijās.

Vienlaikus tiek precizēts Noteikumu 11.punkts (Noteikumu projekta 3.punkts), lai īstenotu rezidentūras studiju programmas, augstskolas organizē rezidentu izglītību (tai skaitā studiju kursu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu un šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā noteikto rezidentūras vietu plānojumu kārtējā gadā. Augstskola apmācāmo rezidentu sarakstu, studiju kursus un teorētisko izglītību saskaņo ar ārstniecības iestādēm, kurās plānots apgūt praktisko un teorētisko apmācību.

2. Valsts finansētās rezidentūras vietas ir ierobežots resurss, kura plānošanai tiek ņemtas vērā valsts veselības aprūpes sistēmas prognozētās vajadzības. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus ar jaunu punktu: "4.² Rezidentūras studiju programmu, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem rezidentūras pretendents var apgūt vienu reizi kādā no pamatspecialitātēm, un vienu reizi kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm." (Noteikumu projekta 2.punkts).  Šāda pieeja tiek ieviesta, lai nodrošinātu racionālu un mērķtiecīgu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes jomā.

3. Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 2.2. apakšpunktā definēta tieša uzraudzība, bet 2.3. apakšpunktā – tieša vadība. Rezidenti, kas studē pamatspecialitātes pirmajā un otrajā rezidentūras gadā, veic ārstniecisko darbību ārsta tiešā uzraudzībā, savukārt rezidenti, kas studē pamatspecialitātes 3. un turpmākajos gados, kā arī rezidenti apakšspecialitātē un papildspecialitātē, veic ārstniecisko darbību ārsta vadībā. Lai nodrošinātu normatīvajos aktos lietotās terminoloģijas saskaņotību, tiek veikts precizējums Noteikumu 11.5.2. apakšpunktā (Noteikumu projekta 4.punkts). 

Noteikumu projekta izstrādes laikā tika saņemti Rīgas Stradiņa universitātes (08.05.2026. vēstulē Nr.3-DPAD-6/241/2026) priekšlikumi, kas saistīti ar finansējuma izlietojumu. Tiek vērtēta šo priekšlikumu finansiālā ietekme, tādēļ tie šajā Noteikumu projektā tie netiek iekļauti, izņemot precizējumu noteikumu 11.5.2. apakšpunktā.