25-TA-1678: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta piektajai daļai, kura paredz deleģējumu ministru kabinetam noteikt:
1) iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību un
2) pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai.
1) iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību un
2) pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu patēriņa preču cenu izsekojamību un monitoringu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valstī ilgstoši novērota situācija pārtikas preču mazumtirdzniecībā – noturīgi augstās pārtikas preču cenas veikalu plauktos, kur būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas preču iegādei – mazāk turīgāko iedzīvotāju vidū pārsniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem, un zema patērētāju pirktspēja.
Kopš 2019.gada ir būtiski mainījušās pārtikas preču cenas Latvijā. 2019.gadā Latvijā pārtikas preču cenas bija par 6,6% zemākā līmenī nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, pārtikas preču cenas Lietuvā bija par 12,5% zemākā līmenī nekā Latvijā, bet Igaunijā pārtikas cenas bija vidēji par 2,1% augstākā līmenī.
Pēdējo gadu ekonomisko, ģeopolitisko norišu un citu faktoru ietekmē situācija ir krasi mainījusies. Kā liecina Eurostat dati, pārtikas preču cenu līmenis Latvijā šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Proti, 2023.gadā tas bija par 6% augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā un pārsniedza vairāku augsto ienākumu valstu līmeni (piemēram, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes cenu līmeni). Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas relatīvā pozīcija kopumā saglabājās līdzīga kā 2019.gadā, t.i., Lietuvā joprojām cenu līmenis pārtikas precēm ir nedaudz zemāks nekā Latvijā (par 2,5%), bet Igaunijā tas ir par 0.8% augstāks. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas iedzīvotāju izdevumi pārtikas produktiem, rēķinot pret mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem, 2023.gadā bija aptuveni par 20% lielāki kā iedzīvotājiem Lietuvā un Igaunijā.
Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā - pārtikas cenu līmenis Latvijā ir par 6% augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, savukārt ienākumi – 60% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Kopš 2019.gada ir būtiski mainījušās pārtikas preču cenas Latvijā. 2019.gadā Latvijā pārtikas preču cenas bija par 6,6% zemākā līmenī nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt, salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, pārtikas preču cenas Lietuvā bija par 12,5% zemākā līmenī nekā Latvijā, bet Igaunijā pārtikas cenas bija vidēji par 2,1% augstākā līmenī.
Pēdējo gadu ekonomisko, ģeopolitisko norišu un citu faktoru ietekmē situācija ir krasi mainījusies. Kā liecina Eurostat dati, pārtikas preču cenu līmenis Latvijā šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Proti, 2023.gadā tas bija par 6% augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā un pārsniedza vairāku augsto ienākumu valstu līmeni (piemēram, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes cenu līmeni). Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas relatīvā pozīcija kopumā saglabājās līdzīga kā 2019.gadā, t.i., Lietuvā joprojām cenu līmenis pārtikas precēm ir nedaudz zemāks nekā Latvijā (par 2,5%), bet Igaunijā tas ir par 0.8% augstāks. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas iedzīvotāju izdevumi pārtikas produktiem, rēķinot pret mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem, 2023.gadā bija aptuveni par 20% lielāki kā iedzīvotājiem Lietuvā un Igaunijā.
Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā - pārtikas cenu līmenis Latvijā ir par 6% augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, savukārt ienākumi – 60% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstī ilgstoši novērota situācija pārtikas preču mazumtirdzniecībā – noturīgi augstās pārtikas preču cenas veikalu plauktos, kur būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas preču iegādei – mazāk turīgāko iedzīvotāju vidū pārsniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem, un zema patērētāju pirktspēja.
Pēdējos gados novērots pārtikas cenu straujš pieaugums globālu krīžu un ģeopolitisko satricinājumu rezultātā. Pārtikas cenas būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājību un īpaši skar mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem.
Pēdējos gados novērots pārtikas cenu straujš pieaugums globālu krīžu un ģeopolitisko satricinājumu rezultātā. Pārtikas cenas būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājību un īpaši skar mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem.
Risinājuma apraksts
Iesniedzamā informācija Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam
Lai veicinātu konkurenci pārtikas preču mazumtirgotāju starpā, kas attiecīgi radītu arī ietekmi uz pārtikas preču cenām, viens no risinājumiem ir pārtikas preču cenu monitorings un kontrole, kā arī privātā sektora izstrādātu digitālo cenu salīdzināšanas rīku attīstīšana, lai sekmētu preču cenu caurredzamību un atklātību mazumtirdzniecībā, kas atvieglotu patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties lētākās preces atbilstoši savai pirktspējai.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz:
1) iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību un
2) pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai.
Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta otrajā daļā ir paredzēts pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt minētos datus Centrālajai statistikas pārvaldei. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 000 000 euro. Pārtikas preču mazumtirgotāji ar šādu apgrozījumu šobrīd sasniedz vai pārsniedz 10% no mazumtirdzniecības tirgus daļas. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt Centrālajai statistikas pārvaldei, taču tas netiek noteikts kā pienākums. Tie pārtikas preču mazumtirgotāji, kuri arī vēlas šos datus iesniegt, nosūta pieteikumu Centrālajai statistikas pārvaldei.
Dati tiek iesniegti Centrālajai statistikas pārvaldei diviem mērķiem - patēriņa cenu salīdzināšanai, kā arī pārtikas preču cenu monitoringam, kura ietvaros saņemtos pārtikas preču mazumtirgotāju datus neizmainītā veidā Centrālā statistikas pārvalde nodos arī pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīku uzturētājiem, kuri šādu vēlmi būs oficiāli izteikuši.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde ik gadu nosūta pieprasījumu pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuriem atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmajai un otrajai daļai ir pienākums iesniegt datus Centrālajai statistikas pārvaldei. Pēc pieprasījuma nosūtīšanas Centrālā statistikas pārvalde un pārtikas preču mazumtirgotājs slēdz līgumu par datu nodošanu. Šajos individuālajos līgumos varēs detalizēti atrunāt visas nianses un kompromisa opcijas, tostarp mazumtirgotājs varēs norādīt, vai informācija satur mazumtirgotāja komercnoslēpumu un kāds ir šāda statusa tiesiskais pamats.
Vienlaikus, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta trešajā daļā noteikto, likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktā minētie dati ir vispārpieejama informācija, tādējādi attiecībā uz to mazumtirgotājs nevarēs noteikt, ka tā ir komercnoslēpums. Ierobežotas pieejamības informācija varētu būt tikai likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie dati, kuru izsniegšanas kārtība izriet no Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtās daļas. No likuma 19.2 panta trešās daļas secināms, ka likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā minētie dati nav vispārpieejama informācija, jo minētā panta trešajā daļā ir noteiktas iestādes, kurām šie dati būtu sniedzami, un mērķi, kādiem šo informāciju var izmantot. Tādējādi šīs iestādes, lūdzot izsniegt šos datus, pamatojumā (lai tām šos datus izsniegtu) varēs norādīt tikai likumā paredzēto šo datu izmantošanas mērķi. Likumdevējs ir izšķīries par to, ka likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā minētie dati var tikt izsniegti noteiktām iestādēm ar noteiktu mērķi.
Pārtikas preču mazumtirgotāji datus nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā un 3.pielikumā noteiktajai specifikācijai. Patēriņa cenu salīdzināšanai sniedzami elektroniskie (transakciju) dati par visu preču sortimentu, bet pārtikas preču cenu monitoringam – par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm (1.pielikuma trešā kolonna). Pārējie pārtikas preču mazumtirgotāji, kuri vēlēsies iesniegt datus Centrālajai statistikas pārvaldei ar mērķi, lai šie dati arī nonāk pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkos atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punkta mērķim, šos datus pilnā apmērā iesniedz atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajai specifikācijai.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie dati, kas iesniegti Centrālajai statistikas pārvaldei, ir publiski pieejami un Centrālā statistikas pārvalde nodrošina piekļuvi šiem datiem pēc pieprasījuma. Attiecīgi šie dati paredzēti arī tālākizmantošanai. Tomēr ir jāievēro, ka dati pēc pieprasījuma tiek nodoti tikai Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmajā daļā noteiktajam mērķim, kā arī tas, ka Centrālā statistikas pārvalde veiks informācijas pieprasītāju uzskaiti.
Lai nodrošinātu piekļuvi šiem datiem, Centrālajai statistikas pārvaldei ir pienākums pēc pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāju vai citu personu pieprasījuma neizmainītā veidā nodot pārtikas preču mazumtirgotāju iesniegto datu kopumu. Tas nozīmē, ka Centrālā statistikas pārvalde, saņemot šos datus, pārbauda tikai datu kvalitāti - vai iesūtītā datne nav tukša un dati tajā ir tehniski precīzi. Centrālā statistikas pārvalde nepārbauda datu patiesumu un atbilstību, tā ir pārtikas preču mazumtirgotāju atbildība iesniegt pieprasītos datus atbilstošā datu formā, apjomā, termiņā un atbilstoši preču cenai tirdzniecības vietās (ikdienas operatīvās darbības rezultātā atsevišķu preču cenas atsevišķos veikalos var atšķirties no iesniegtajos datos norādītās, tomēr šādā gadījumā cenas atšķirība pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja rezultātā tā ir zemāka). Attiecīgi Centrālā statistikas pārvalde neatbild datu patiesumu, kurus saņems informācijas pieprasītājs.
Gadījumā, ja datus pārtikas preču mazumtirgotājs nesniegs vispār vai sniegs nepilnā apmērā, Centrālā statistikas pārvalde var pieņemt lēmumu par datu pieprasījumu un tā piespiedu izpilde notiks Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veiks Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktā noteikto datu izmantošanas uzraudzību – lai dati netiek izmantoti pretēji tā mērķim vai šiem noteikumiem, kā arī, lai rezultātā patērētājs netiek maldināts un netiek negatīvi ietekmēta tā ekonomiskā rīcība, piemēram, atspoguļoti nekorekti dati vai tie atspoguļoti tendenciozi izvelkot tikai konkrētas preces, dati nav vizualizēti vienādi vai tiek izcelts konkrēts pārtikas preču mazumtirgotājs, to cenas, atlaides, akcijas vai produkti.
Jau šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam nodrošina patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību un vērtē, vai īstenotā komercprakse ir negodīga. Lai nodrošinātu, ka pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkos tiek publicēta tāda informācija un tādā veidā, lai patērētājs bez ierobežojumiem un patstāvīgi var veikt pārtikas preču mazumtirgotāju veikalos piedāvāto pārtikas preču cenu salīdzināšanu un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu, ir paredzēts, ka gadījumā, ja minētie dati tiek izmantoti pretēji to izmantošanas mērķim vai šiem noteikumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var pieņemt lēmumu Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktajā kārtībā. Šāds lēmums var tikt pieņemts, kā piemēram, ja pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkos nekorekti publicētā informācija var negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos datus Centrālā statistikas pārvalde iegūst patēriņa cenu salīdzināšanai, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteiktajiem mērķiem. Šie dati satur pārtikas preču mazumtirgotāju komercnoslēpumu (ierobežotas pieejamības informācija), tādēļ tie ir izmantojami tikai atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteiktajiem izmantošanas mērķiem.
Centrālā statistikas pārvalde, Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome ievēro to darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz elektroniskos darījumu (transakciju) datu nodošanu un izmantošanu. Centrālā statistikas pārvalde izsniedz datus atbilstoši datu pieprasījuma pamatojumam, apjomam un periodam. Par iestāžu veikto pieprasījumu Centrālā statistikas pārvalde informēs pārtikas preču mazumtirgotājus 30 dienas pēc informācijas nodošanas.
Datu iesniegšanai Centrālajai statistikas pārvaldei tiks izmantots drošs datņu apmaiņas risinājums, piemēram, FTPs vai SFTP protokols. Piekļuve tiks nodrošināta autorizētiem lietotājiem. Vienlaikus, ņemot vērā pārtikas preču mazumtirgotāju dažādību, pieņemot, ka ir lielāki un mazāki tirgus dalībnieki, Centrālā statistikas pārvalde pieņems datus jebkādā pārtikas preču mazumtirgotājam ērtā, bet derīgā faila formātā. Šāds nosacījums arī neliedz šķēršļus mazākiem pārtikas preču mazumtirgotājiem iesniegt datus Centrālajai statistikas pārvaldei, jo neierobežo datu iesniegšanu konkrētos formātos. Tāpat Centrālā statistikas pārvalde nodrošina saņemto datu drošību un konfidencialitāti datu ielādes brīdī – izmantotais drošais datu apmaiņas risinājums neļauj datu ielādes brīdī redzēt citus datus kā tikai tos, kas tiek iesniegti konkrētajā laikā.
Ar Ministru kabineta noteikumiem paredzēts, ka dati, kurus Centrālā statistikas pārvalde saņems atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktam, glabās tos 3 gadus un pēc tam dzēsīs. Savukārt to datu, kurus Centrālā statistikas pārvalde saņems atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktam, glabāšanas ilgumu Centrālā statistikas pārvalde noteiks, ņemot vērā oficiālās statistikas nodrošināšanas vajadzības (atbilstoši Statistikas likuma 17.panta ceturtajai daļai).
Ar noteikumiem paredzēts, ka Centrālā statistikas pārvalde līdz 2025.gada 1.novembrim pirmreizēji informēs pārtikas preču mazumtirgotājus, kuriem atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta otrajai daļai ir pienākums sniegt datus atbilstoši šiem noteikumiem. Savukārt šo noteikumu 3. un 8.punktā noteiktos pienākumus pārtikas preču mazumtirgotāji sāks pildīt ar 2025.gada 1.decembri.
Pamata pārtikas preču saraksts
Pamata pārtikas preču saraksts ir ikdienas patēriņa vajadzībām nepieciešamais minimālais pārtikas preču kopums, lai nodrošinātu iedzīvotāju objektīvās vajadzības pamata uzturvielu uzņemšanai. Pamata pārtikas preču saraksts ir izveidots ar mērķi, lai ikvienam iedzīvotājam, jo īpaši veicinot šo produktu pieejamību arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, būtu iespēja iegādāties tādus pārtikas produktus, kas ir nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai, būtu Latvijā pieejami un uzturā bieži lietoti.
Pārtikas saraksta saturs veidots, pamatojoties uz šādiem galvenajiem principiem:
1) pārtikas sarakstā iekļautajiem produktiem un to apjomam ir jānodrošina iedzīvotāju objektīvās vajadzības pēc pārtikas;
2) pārtikas sarakstā ir jāiekļauj Latvijā nopērkami produkti;
3) pārtikas sarakstā iekļautajiem produktiem ir jābūt sezonāli piemērojamiem;
4) pārtikas sarakstā netiek iekļauti rūpnieciski ražoti gaļas produkti, saldumi, deserti, našķi un uzkodas, kas bieži satur vairāk cukura, sāls un tauku, nekā veselībai nepieciešams;
5) pārtikas sarakstam jānodrošina ne tikai pamata uzturvielu uzņemšanu (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki), bet arī nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu pietiekamā apjomā.
Ņemot vērā minētos principus un, lai noteiktu pēc iespējas nepieciešamāko pārtikas preču kopumu, pamata pārtikas preču saraksts tika veidots sadarbībā ar Veselības, Labklājības un Zemkopības ministrijām. Pamata pārtikas preču saraksts šo noteikumu izpratnē veidots domājot par cilvēku bez specifiskām saslimšanām, uztura alerģijām vai nepanesamībām, kā arī attiecinot to uz dažādām vecumu grupām. Iekļaujot konkrētus pārtikas produktus pamata pārtikas preču sarakstā, ņemta vērā:
1) Labklājības ministrijas pasūtījuma 2021.gadā pētījuma ietvaros izstrādātā mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta metodoloģija (MRI budžeta izstrāde tika finansēta Labklājības ministrijas īstenotā projekta Nr.9.2.1.2./15/I/001 “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros, īstenojot pētījumu “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)”. Pētījumu īstenoja personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR, kas izstrādāja pārtikas groza saturu) un tās rezultāti (pieejams https://www.lm.gov.lv/lv/majsaimniecibu-relativo-izdevumu-budzeta-mri-budzets-izstrades-metodologija-rezultati);
2) OECD/European Observatory on Health Systems and Policies, 2023 (pieejams https://www.oecd.org/content/dam/oecd/lv/publications/reports/2023/12/latvia-country-health-profile-2023_3ef73ce1/20fcda00-lv.pdf);
3) Veselību ietekmējošo paradumu pētījumi (pieejams https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi);
4) Veselības ministrijas informācija (pieejams https://www.vm.gov.lv/lv/media/3733/download?attachment un https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download?attachment).
Jānorāda, ka organisma funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai ir nepieciešama enerģija (kcal), ko cilvēks uzņem ar pārtikas produktos esošajām uzturvielām - ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielām. Visvairāk enerģijas tiek uzņemts ar ogļhidrātiem (45-60%) un taukiem (25-40%), savukārt lielākā daļa olbaltumvielu un daļa nepiesātināto taukskābju tiek izmantotas organisma šūnu veidošanai un atjaunošanai, kā arī dažādu funkciju nodrošināšanai. Ar ikdienas uzturu ir nepieciešams uzņemt arī vitamīnus un minerālvielas, kas ir nozīmīgi organisma fermentu reakciju, nervu impulsu vadīšanā un citos procesos.
Pārtikas produkti dabiski satur dažādu pamata uzturvielu (olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus), kā arī vitamīnu un minerālvielu daudzumu, tāpēc svarīgi uzturā iekļaut produktus no dažādām produktu grupām, kā arī tos savstarpēji kombinēt, lai nodrošinātu optimālu uzturvielu uzņemšanu. Atsevišķu pārtikas produktu izslēgšana no uztura var radīt uzturvielu deficīta risku.
Tiek izšķirtas piecas galvenās pārtikas produktu grupas: graudaugu produkti; augļi, ogas un dārzeņi; piens un piena produkti; gaļa, zivis, kā arī citi olbaltumvielas saturoši produkti, piemēram, olas, pākšaugi; tauki un eļļas. Katra no minētajām grupām ir būtiska pilnvērtīga uztura nodrošināšanā un veselības saglabāšanā.
* Graudaugu produkti un kartupeļi organismu nodrošina pamatā ar ogļhidrātiem, šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām. Ņemot vērā, ka uzturā ogļhidrāti veido 45-60% no kopējā diennakts enerģijas daudzuma, graudaugi ir būtiska ikdienas uztura sastāvdaļa. Ik dienu uzturā ieteicams iekļaut 4-6 porcijas graudaugu (īpaši pilngraudu) produktu un kartupeļu. Iekļaujot produktus pamata pārtikas preču sarakstā, ņemtas vērā arī Latvijas iedzīvotāju tradicionālās uztura iezīmes.
* Dārzeņi, augļi un ogas ir viena no ikdienas ēdienkartes svarīgākajām sastāvdaļām. Lietojot uzturā dažādus dārzeņus, augļus un ogas (vismaz 5 porcijas dienā) iespējams stiprināt imunitāti, veicināt gremošanas trakta darbību, samazināt hronisku neinfekcijas slimību risku. Dārzeņi, augļi un ogas nodrošina vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu. Dārzeņu, augļu un ogu patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū ir nepietiekams, tādēļ ir ne tikai atbalstāmas, bet arī veicināmas iniciatīvas, kas sekmē un veicina šo produktu pieejamību (t.sk. finansiālo) un tādējādi palielina to patēriņu.
* Piens un piena produkti satur vērtīgas uzturvielas, tostarp, olbaltumvielas un kalciju, tādēļ to lietošana ir ieteicama katru dienu (2-3 porcijas), īpaši veselīgi ir skābpiena produkti.
* Gaļa, zivis, kā arī citi olbaltumvielas saturoši produkti (piemēram, olas, pākšaugi) ir būtiski ikdienas uzturā, lai nodrošinātu organisma funkcijām nepieciešamo olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu (piemēram, dzelzs) uzņemšanu. Veselības veicināšanas nolūkā ieteicams ierobežot ikdienas uzturā ļoti sāļus, treknus, kūpinātus produktus, tādēļ šādi produkti pamata pārtikas preču sarakstā netika iekļauti. Katru dienu uzturā ieteicams iekļaut 2-3 porcijas olbaltumvielas saturošu produktu.
* Tauki un eļļas nodrošina organismu ar enerģiju, veicina taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos, tiek izmantoti bioloģiski aktīvu vielu veidošanai. Ar taukiem ikdienā ieteicams uzņemt 25-40% no kopējā dienas enerģijas daudzuma.
Lai veicinātu konkurenci pārtikas preču mazumtirgotāju starpā, kas attiecīgi radītu arī ietekmi uz pārtikas preču cenām, viens no risinājumiem ir pārtikas preču cenu monitorings un kontrole, kā arī privātā sektora izstrādātu digitālo cenu salīdzināšanas rīku attīstīšana, lai sekmētu preču cenu caurredzamību un atklātību mazumtirdzniecībā, kas atvieglotu patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties lētākās preces atbilstoši savai pirktspējai.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz:
1) iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību un
2) pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai.
Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta otrajā daļā ir paredzēts pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt minētos datus Centrālajai statistikas pārvaldei. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 000 000 euro. Pārtikas preču mazumtirgotāji ar šādu apgrozījumu šobrīd sasniedz vai pārsniedz 10% no mazumtirdzniecības tirgus daļas. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt Centrālajai statistikas pārvaldei, taču tas netiek noteikts kā pienākums. Tie pārtikas preču mazumtirgotāji, kuri arī vēlas šos datus iesniegt, nosūta pieteikumu Centrālajai statistikas pārvaldei.
Dati tiek iesniegti Centrālajai statistikas pārvaldei diviem mērķiem - patēriņa cenu salīdzināšanai, kā arī pārtikas preču cenu monitoringam, kura ietvaros saņemtos pārtikas preču mazumtirgotāju datus neizmainītā veidā Centrālā statistikas pārvalde nodos arī pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīku uzturētājiem, kuri šādu vēlmi būs oficiāli izteikuši.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde ik gadu nosūta pieprasījumu pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuriem atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmajai un otrajai daļai ir pienākums iesniegt datus Centrālajai statistikas pārvaldei. Pēc pieprasījuma nosūtīšanas Centrālā statistikas pārvalde un pārtikas preču mazumtirgotājs slēdz līgumu par datu nodošanu. Šajos individuālajos līgumos varēs detalizēti atrunāt visas nianses un kompromisa opcijas, tostarp mazumtirgotājs varēs norādīt, vai informācija satur mazumtirgotāja komercnoslēpumu un kāds ir šāda statusa tiesiskais pamats.
Vienlaikus, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta trešajā daļā noteikto, likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktā minētie dati ir vispārpieejama informācija, tādējādi attiecībā uz to mazumtirgotājs nevarēs noteikt, ka tā ir komercnoslēpums. Ierobežotas pieejamības informācija varētu būt tikai likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie dati, kuru izsniegšanas kārtība izriet no Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtās daļas. No likuma 19.2 panta trešās daļas secināms, ka likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā minētie dati nav vispārpieejama informācija, jo minētā panta trešajā daļā ir noteiktas iestādes, kurām šie dati būtu sniedzami, un mērķi, kādiem šo informāciju var izmantot. Tādējādi šīs iestādes, lūdzot izsniegt šos datus, pamatojumā (lai tām šos datus izsniegtu) varēs norādīt tikai likumā paredzēto šo datu izmantošanas mērķi. Likumdevējs ir izšķīries par to, ka likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā minētie dati var tikt izsniegti noteiktām iestādēm ar noteiktu mērķi.
Pārtikas preču mazumtirgotāji datus nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā un 3.pielikumā noteiktajai specifikācijai. Patēriņa cenu salīdzināšanai sniedzami elektroniskie (transakciju) dati par visu preču sortimentu, bet pārtikas preču cenu monitoringam – par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm (1.pielikuma trešā kolonna). Pārējie pārtikas preču mazumtirgotāji, kuri vēlēsies iesniegt datus Centrālajai statistikas pārvaldei ar mērķi, lai šie dati arī nonāk pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkos atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punkta mērķim, šos datus pilnā apmērā iesniedz atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajai specifikācijai.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie dati, kas iesniegti Centrālajai statistikas pārvaldei, ir publiski pieejami un Centrālā statistikas pārvalde nodrošina piekļuvi šiem datiem pēc pieprasījuma. Attiecīgi šie dati paredzēti arī tālākizmantošanai. Tomēr ir jāievēro, ka dati pēc pieprasījuma tiek nodoti tikai Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmajā daļā noteiktajam mērķim, kā arī tas, ka Centrālā statistikas pārvalde veiks informācijas pieprasītāju uzskaiti.
Lai nodrošinātu piekļuvi šiem datiem, Centrālajai statistikas pārvaldei ir pienākums pēc pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāju vai citu personu pieprasījuma neizmainītā veidā nodot pārtikas preču mazumtirgotāju iesniegto datu kopumu. Tas nozīmē, ka Centrālā statistikas pārvalde, saņemot šos datus, pārbauda tikai datu kvalitāti - vai iesūtītā datne nav tukša un dati tajā ir tehniski precīzi. Centrālā statistikas pārvalde nepārbauda datu patiesumu un atbilstību, tā ir pārtikas preču mazumtirgotāju atbildība iesniegt pieprasītos datus atbilstošā datu formā, apjomā, termiņā un atbilstoši preču cenai tirdzniecības vietās (ikdienas operatīvās darbības rezultātā atsevišķu preču cenas atsevišķos veikalos var atšķirties no iesniegtajos datos norādītās, tomēr šādā gadījumā cenas atšķirība pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja rezultātā tā ir zemāka). Attiecīgi Centrālā statistikas pārvalde neatbild datu patiesumu, kurus saņems informācijas pieprasītājs.
Gadījumā, ja datus pārtikas preču mazumtirgotājs nesniegs vispār vai sniegs nepilnā apmērā, Centrālā statistikas pārvalde var pieņemt lēmumu par datu pieprasījumu un tā piespiedu izpilde notiks Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veiks Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktā noteikto datu izmantošanas uzraudzību – lai dati netiek izmantoti pretēji tā mērķim vai šiem noteikumiem, kā arī, lai rezultātā patērētājs netiek maldināts un netiek negatīvi ietekmēta tā ekonomiskā rīcība, piemēram, atspoguļoti nekorekti dati vai tie atspoguļoti tendenciozi izvelkot tikai konkrētas preces, dati nav vizualizēti vienādi vai tiek izcelts konkrēts pārtikas preču mazumtirgotājs, to cenas, atlaides, akcijas vai produkti.
Jau šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam nodrošina patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību un vērtē, vai īstenotā komercprakse ir negodīga. Lai nodrošinātu, ka pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkos tiek publicēta tāda informācija un tādā veidā, lai patērētājs bez ierobežojumiem un patstāvīgi var veikt pārtikas preču mazumtirgotāju veikalos piedāvāto pārtikas preču cenu salīdzināšanu un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu, ir paredzēts, ka gadījumā, ja minētie dati tiek izmantoti pretēji to izmantošanas mērķim vai šiem noteikumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var pieņemt lēmumu Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktajā kārtībā. Šāds lēmums var tikt pieņemts, kā piemēram, ja pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkos nekorekti publicētā informācija var negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos datus Centrālā statistikas pārvalde iegūst patēriņa cenu salīdzināšanai, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteiktajiem mērķiem. Šie dati satur pārtikas preču mazumtirgotāju komercnoslēpumu (ierobežotas pieejamības informācija), tādēļ tie ir izmantojami tikai atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteiktajiem izmantošanas mērķiem.
Centrālā statistikas pārvalde, Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome ievēro to darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz elektroniskos darījumu (transakciju) datu nodošanu un izmantošanu. Centrālā statistikas pārvalde izsniedz datus atbilstoši datu pieprasījuma pamatojumam, apjomam un periodam. Par iestāžu veikto pieprasījumu Centrālā statistikas pārvalde informēs pārtikas preču mazumtirgotājus 30 dienas pēc informācijas nodošanas.
Datu iesniegšanai Centrālajai statistikas pārvaldei tiks izmantots drošs datņu apmaiņas risinājums, piemēram, FTPs vai SFTP protokols. Piekļuve tiks nodrošināta autorizētiem lietotājiem. Vienlaikus, ņemot vērā pārtikas preču mazumtirgotāju dažādību, pieņemot, ka ir lielāki un mazāki tirgus dalībnieki, Centrālā statistikas pārvalde pieņems datus jebkādā pārtikas preču mazumtirgotājam ērtā, bet derīgā faila formātā. Šāds nosacījums arī neliedz šķēršļus mazākiem pārtikas preču mazumtirgotājiem iesniegt datus Centrālajai statistikas pārvaldei, jo neierobežo datu iesniegšanu konkrētos formātos. Tāpat Centrālā statistikas pārvalde nodrošina saņemto datu drošību un konfidencialitāti datu ielādes brīdī – izmantotais drošais datu apmaiņas risinājums neļauj datu ielādes brīdī redzēt citus datus kā tikai tos, kas tiek iesniegti konkrētajā laikā.
Ar Ministru kabineta noteikumiem paredzēts, ka dati, kurus Centrālā statistikas pārvalde saņems atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 1.punktam, glabās tos 3 gadus un pēc tam dzēsīs. Savukārt to datu, kurus Centrālā statistikas pārvalde saņems atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta pirmās daļas 2.punktam, glabāšanas ilgumu Centrālā statistikas pārvalde noteiks, ņemot vērā oficiālās statistikas nodrošināšanas vajadzības (atbilstoši Statistikas likuma 17.panta ceturtajai daļai).
Ar noteikumiem paredzēts, ka Centrālā statistikas pārvalde līdz 2025.gada 1.novembrim pirmreizēji informēs pārtikas preču mazumtirgotājus, kuriem atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta otrajai daļai ir pienākums sniegt datus atbilstoši šiem noteikumiem. Savukārt šo noteikumu 3. un 8.punktā noteiktos pienākumus pārtikas preču mazumtirgotāji sāks pildīt ar 2025.gada 1.decembri.
Pamata pārtikas preču saraksts
Pamata pārtikas preču saraksts ir ikdienas patēriņa vajadzībām nepieciešamais minimālais pārtikas preču kopums, lai nodrošinātu iedzīvotāju objektīvās vajadzības pamata uzturvielu uzņemšanai. Pamata pārtikas preču saraksts ir izveidots ar mērķi, lai ikvienam iedzīvotājam, jo īpaši veicinot šo produktu pieejamību arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, būtu iespēja iegādāties tādus pārtikas produktus, kas ir nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai, būtu Latvijā pieejami un uzturā bieži lietoti.
Pārtikas saraksta saturs veidots, pamatojoties uz šādiem galvenajiem principiem:
1) pārtikas sarakstā iekļautajiem produktiem un to apjomam ir jānodrošina iedzīvotāju objektīvās vajadzības pēc pārtikas;
2) pārtikas sarakstā ir jāiekļauj Latvijā nopērkami produkti;
3) pārtikas sarakstā iekļautajiem produktiem ir jābūt sezonāli piemērojamiem;
4) pārtikas sarakstā netiek iekļauti rūpnieciski ražoti gaļas produkti, saldumi, deserti, našķi un uzkodas, kas bieži satur vairāk cukura, sāls un tauku, nekā veselībai nepieciešams;
5) pārtikas sarakstam jānodrošina ne tikai pamata uzturvielu uzņemšanu (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki), bet arī nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu pietiekamā apjomā.
Ņemot vērā minētos principus un, lai noteiktu pēc iespējas nepieciešamāko pārtikas preču kopumu, pamata pārtikas preču saraksts tika veidots sadarbībā ar Veselības, Labklājības un Zemkopības ministrijām. Pamata pārtikas preču saraksts šo noteikumu izpratnē veidots domājot par cilvēku bez specifiskām saslimšanām, uztura alerģijām vai nepanesamībām, kā arī attiecinot to uz dažādām vecumu grupām. Iekļaujot konkrētus pārtikas produktus pamata pārtikas preču sarakstā, ņemta vērā:
1) Labklājības ministrijas pasūtījuma 2021.gadā pētījuma ietvaros izstrādātā mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta metodoloģija (MRI budžeta izstrāde tika finansēta Labklājības ministrijas īstenotā projekta Nr.9.2.1.2./15/I/001 “Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros, īstenojot pētījumu “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)”. Pētījumu īstenoja personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR, kas izstrādāja pārtikas groza saturu) un tās rezultāti (pieejams https://www.lm.gov.lv/lv/majsaimniecibu-relativo-izdevumu-budzeta-mri-budzets-izstrades-metodologija-rezultati);
2) OECD/European Observatory on Health Systems and Policies, 2023 (pieejams https://www.oecd.org/content/dam/oecd/lv/publications/reports/2023/12/latvia-country-health-profile-2023_3ef73ce1/20fcda00-lv.pdf);
3) Veselību ietekmējošo paradumu pētījumi (pieejams https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi);
4) Veselības ministrijas informācija (pieejams https://www.vm.gov.lv/lv/media/3733/download?attachment un https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download?attachment).
Jānorāda, ka organisma funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai ir nepieciešama enerģija (kcal), ko cilvēks uzņem ar pārtikas produktos esošajām uzturvielām - ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielām. Visvairāk enerģijas tiek uzņemts ar ogļhidrātiem (45-60%) un taukiem (25-40%), savukārt lielākā daļa olbaltumvielu un daļa nepiesātināto taukskābju tiek izmantotas organisma šūnu veidošanai un atjaunošanai, kā arī dažādu funkciju nodrošināšanai. Ar ikdienas uzturu ir nepieciešams uzņemt arī vitamīnus un minerālvielas, kas ir nozīmīgi organisma fermentu reakciju, nervu impulsu vadīšanā un citos procesos.
Pārtikas produkti dabiski satur dažādu pamata uzturvielu (olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus), kā arī vitamīnu un minerālvielu daudzumu, tāpēc svarīgi uzturā iekļaut produktus no dažādām produktu grupām, kā arī tos savstarpēji kombinēt, lai nodrošinātu optimālu uzturvielu uzņemšanu. Atsevišķu pārtikas produktu izslēgšana no uztura var radīt uzturvielu deficīta risku.
Tiek izšķirtas piecas galvenās pārtikas produktu grupas: graudaugu produkti; augļi, ogas un dārzeņi; piens un piena produkti; gaļa, zivis, kā arī citi olbaltumvielas saturoši produkti, piemēram, olas, pākšaugi; tauki un eļļas. Katra no minētajām grupām ir būtiska pilnvērtīga uztura nodrošināšanā un veselības saglabāšanā.
* Graudaugu produkti un kartupeļi organismu nodrošina pamatā ar ogļhidrātiem, šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām. Ņemot vērā, ka uzturā ogļhidrāti veido 45-60% no kopējā diennakts enerģijas daudzuma, graudaugi ir būtiska ikdienas uztura sastāvdaļa. Ik dienu uzturā ieteicams iekļaut 4-6 porcijas graudaugu (īpaši pilngraudu) produktu un kartupeļu. Iekļaujot produktus pamata pārtikas preču sarakstā, ņemtas vērā arī Latvijas iedzīvotāju tradicionālās uztura iezīmes.
* Dārzeņi, augļi un ogas ir viena no ikdienas ēdienkartes svarīgākajām sastāvdaļām. Lietojot uzturā dažādus dārzeņus, augļus un ogas (vismaz 5 porcijas dienā) iespējams stiprināt imunitāti, veicināt gremošanas trakta darbību, samazināt hronisku neinfekcijas slimību risku. Dārzeņi, augļi un ogas nodrošina vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu. Dārzeņu, augļu un ogu patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū ir nepietiekams, tādēļ ir ne tikai atbalstāmas, bet arī veicināmas iniciatīvas, kas sekmē un veicina šo produktu pieejamību (t.sk. finansiālo) un tādējādi palielina to patēriņu.
* Piens un piena produkti satur vērtīgas uzturvielas, tostarp, olbaltumvielas un kalciju, tādēļ to lietošana ir ieteicama katru dienu (2-3 porcijas), īpaši veselīgi ir skābpiena produkti.
* Gaļa, zivis, kā arī citi olbaltumvielas saturoši produkti (piemēram, olas, pākšaugi) ir būtiski ikdienas uzturā, lai nodrošinātu organisma funkcijām nepieciešamo olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu (piemēram, dzelzs) uzņemšanu. Veselības veicināšanas nolūkā ieteicams ierobežot ikdienas uzturā ļoti sāļus, treknus, kūpinātus produktus, tādēļ šādi produkti pamata pārtikas preču sarakstā netika iekļauti. Katru dienu uzturā ieteicams iekļaut 2-3 porcijas olbaltumvielas saturošu produktu.
* Tauki un eļļas nodrošina organismu ar enerģiju, veicina taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos, tiek izmantoti bioloģiski aktīvu vielu veidošanai. Ar taukiem ikdienā ieteicams uzņemt 25-40% no kopējā dienas enerģijas daudzuma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- patērētāji
Ietekmes apraksts
Patērētājiem būs pieejams tehniskais risinājums, kurā tiks atspoguļoti kvalitatīvi un patiesi pārtikas preču mazumtirgotāju dati par pārtikas preču cenām. Un šajā tehniskajā risinājumā (pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkā) patērētājs varēs patstāvīgi veikt cenu salīdzināšanu un atlasīt sev atbilstošākās, arī lētākās pārtikas preces, optimizējot pārtikai paredzētās izmaksas. Paredzams, ka ieguvums patērētājiem atsvērs pārtikas preču mazumtirgotājiem uzlikto papildus administratīvo slogu.
Juridiskās personas
- Pārtikas preču mazumtirgotāji
Ietekmes apraksts
Ar Ministru kabineta noteikumiem pārtikas preču mazumtirgotājiem noteiktā kārtībā un atbilstoši noteiktajai specifikācijai jāsniedz dati saistībā ar pārtikas preču tirdzniecību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Preču cenu caurredzamība un atklātība mazumtirdzniecībā veicinās ne tikai izsvērtāku lēmumu pieņemšanu patērētājiem, bet arī saasinās konkurences cīņu starp tirgus dalībniekiem.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pārtikas preču mazumtirgotāji
palielinās
Vērtības nozīme:
Atbilstoši tirgus dalībnieku sniegtajai informācijai - ņemot vērā gan cilvēkresursus, gan izmaksas jauna tehniskā risinājuma izstrādei, atkarībā no esošajām sistēmām, Ministru kabineta noteikumu ieviešana vienam mazumtirgotājam vidēji izmaksās no 15000 līdz 50000 EUR.
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde, tajā skaitā Centrālā statistikas pārvaldei nepieciešamo pielāgojumu veikšana datu saņemšanai no mazumtirgotājiem un nodošanai cenu rīku izstrādātājiem, tiks nodrošināta Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 24.00.00 “Statistiskās informācijas nodrošināšana” esošā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā statistikas pārvalde, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Zemkopības ministrija, Konkurences padomeNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Noteikumu projekts tiks nodots publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Patērētājiem būs pieejams tehniskais risinājums, kurā tiks atspoguļoti kvalitatīvi un patiesi pārtikas preču mazumtirgotāju dati par pārtikas preču cenām. Un šajā tehniskajā risinājumā (pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkā) patērētājs varēs patstāvīgi veikt cenu salīdzināšanu un atlasīt sev atbilstošākās, arī lētākās pārtikas preces, šādi optimizējot pārtikai paredzētās izmaksas.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi