Anotācija

Saskaņā ar pašreizējo kārtību darba ar jaunatni profesionalizācijas jomā nav normatīvi noteiktas pašvaldībā nodarbināto jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku pamatkompetenču prasības. Šāda regulējuma iztrūkums kavē darba ar jaunatni profesionalizācijas attīstību, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībā nodarbinātajiem jaunatnes darbiniekiem.

Ņemot vērā jauniešu iespēju saņemt digitālu informāciju gandrīz jebkurā laikā un vietā, pieeju sociālo un digitālo rīku izmantošanai, tādējādi arī sekmējot jauniešu sociālo norobežošanos un antisociālas uzvedības veidošanu, psihoemocionālās labbūtības pasliktināšanos, jaunatnes politikai un darba ar jaunatni sistēmai ir jāspēj identificēt un strādāt ar potenciālajām un reālajām problēmām, ko rada dažādi moderno laiku izraisītie sociālie procesi. Jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību programmu saturam ir jāatbilst mūsdienu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomā identificēto problēmu risinājumiem.

Jaunatnes darbiniekiem, kas ir nodarbināti pašvaldībā, ir tikai daļēji pieejamas mācības savu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošanai. Tās nav centralizētas un ilgtspējīgas. Jaunatnes darbinieki profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mācībās var piedalīties tikai atsevišķu, īstermiņa programmu vai projektu ietvaros. Šādas īstermiņa mācības jaunatnes darbiniekiem var sniegt ieskatu un vispārīgas zināšanas darba ar jaunatni jomā, bet ne padziļinātu analīzi un specifiskas zināšanas, kas nepieciešamas, lai strādātu ar jauniešiem un mūsdienu izaicinājumiem darba ar jaunatni jomā.

Darba ar jaunatni jomā nav izstrādāta un pieņemta atbilstoša studiju programma jaunatnes darbinieku mācību nodrošināšanai, kas sekmētu teorētisko un praktisko zināšanu iegūšanu, prasmju pilnveidošanu un nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu darbā ar jaunatni iesaistītajām personām.

Izstrādājot noteikumu projektu, tika identificēti gadījumi attiecībā uz pašvaldībā nodarbinātiem jaunatnes darbiniekiem, kuri darba ar jaunatni jomā strādā vismaz piecus gadus un kuru profesionālo pienākumu pildīšanai iegūtā izglītība, prasmes un iemaņas ir atbilstošas, lai turpinātu pildīt jaunatnes darbinieka pienākumus, papildus neapgūstot noteikumu projektā ieplānoto, jauno jaunatnes darbinieku mācību programmu (noteikumu projekta V nodaļa). Šādu personu profesionālo iemaņu un atbilstošās izglītības izvērtēšanai ir nepieciešams papildu mehānisms (noteikumu projekta III nodaļa).

Papildus tika identificēts, ka praksē būs personas, kuras augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūst vai ir apguvušas studiju kursu, kas ietver jaunatnes darbinieku mācību programmas saturu ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apjomā piemēram, apgūstot augstskolu C daļas kursus (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts).

Tika identificēts arī tas, ka praksē būs personas, kuras apgūst pirmā cikla augstākās izglītības programmu jeb mācās bakalaura līmenī jebkurā augstskolā un jebkurā studiju programmā un kuras vēlas strādāt vai strādā pašvaldībā par jaunatnes darbinieku (noteikumu projekts 4.4. apakšpunkts).

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības attiecībā uz jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku pamatkompetencēm, kritērijus un kārtību, kādā īsteno un pašvaldībā nodarbinātajiem jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem ir pienākums apgūt mācību programmu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo pamatkompetenču pilnveidošanai, ja jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku pamatkompetences neatbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām. Jaunatnes lietu speciālistu mācību programmas īstenošanas kritēriji balstās noteikumu projekta 1. pielikumā noteiktajās mācību programmas tēmās un mācību programmas īstenotāja pienākumā saskaņot mācību programmu ar ministriju saskaņā ar noteikumu projekta 16. punktu, tādējādi ministrijai pārraugot mācību programmas ieviešanas kvalitāti. Jaunatnes darbinieku mācību programmas īstenošanas kritēriji balstās uz aktuālajām Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasībām un mācību programmas īstenotāja pienākumu saskaņot mācību programmu ar ministriju saskaņā ar noteikumu projekta 23. punktu, tādējādi ministrijai pārraugot mācību programmas ieviešanas kvalitāti.

Prasības attiecībā uz jaunatnes lietu speciālistu pamatkompetencēm – persona ir tiesīga strādāt pašvaldībā par jaunatnes lietu speciālistu, ja tā ir apguvusi atbilstošu mācību programmu saskaņā ar noteikumu Nr. 1047 prasībām vai saskaņā ar noteikumu projekta IV un VI nodaļā noteikto kārtību un ieguvusi atbilstošu apliecību. Ja jaunatnes lietu speciālista pamatkompetences neatbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām, tad viņam ir pienākums apgūt jaunatnes lietu speciālistu mācību programmu saskaņā ar noteikumu projektā noteiktajām prasībām.

Noteikumu projektā ietvertās normas ir vērstas uz jaunatnes lietu speciālistu mācību programmas formas un satura pilnveidošanu (aizstājot programmas definējumā jēdzienu “apmācības” ar darba ar jaunatni esošajā praksē lietoto jēdzienu “mācības”), kas sekmēs precīzāku un atbilstoši darba ar jaunatni jomas esošajai praksei pielietotu tēmu apgūšanu. Noteikumu projekta normas ir izstrādātas, balstoties uz līdzšinējo ministrijas organizēto jaunatnes lietu speciālistu mācību analīzi. Pilnveidots tiks gan jaunatnes lietu speciālistu mācību programmas saturs, gan forma, tajā skaitā nenosakot maksimālo personu skaitu grupā un palielinot akadēmisko stundu skaitu mācību programmas apgūšanai.

Mācību programmas īstenotājs jaunatnes lietu speciālistam, kurš apguvis jaunatnes lietu speciālistu mācību programmu, sagatavos apliecību saskaņā ar noteikumu projekta 2. un 3. pielikumu, apliecībā norādot informāciju par sasniegtajiem mācību rezultātiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par neformālo izglītības programmu īstenošanu. Svarīgi norādīt, ka šobrīd to noteic Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai, taču nākotnē (no 01.04.2027.) to paredzēs Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kritērijus un kārtību, kādā izstrādā un īsteno neformālās izglītības programmas, izsniedz un anulē atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai un pagarina tās termiņu, kā arī kritērijus un kārtību neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitātes izvērtēšanai un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

Prasības attiecībā uz jaunatnes darbinieku pamatkompetencēm – persona ir tiesīga strādāt pašvaldībā par jaunatnes darbinieku, ja tā:

1) ir pašvaldībā nodarbināts jaunatnes darbinieks un publiskajā vai privātajā sektorā ir bijusi tādās darba tiesiskajās attiecībās, kas atbilst darba ar jaunatni jomai Jaunatnes likuma 2. panta otrās daļas un 5. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē, vismaz piecus gadus un ir ieguvusi sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Lai apstiprinātu, ka personai ir attiecīgās pamatkompetences, personai būs jāiegūst ministrijas apliecinājums par personas profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo pamatkompetenču apguvi darba ar jaunatni jomā saskaņā ar noteikumu projekta III nodaļu. Lai izvērtētu jaunatnes darbinieku iesniegumus par apliecinājuma saņemšanu, ministrijā tiks izveidota izvērtēšanas komisija. Darbam komisijā tiks pieaicināti pārstāvji no aģentūras un biedrības “Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācija”. Biedrība “Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācija” ir izraudzīta, jo šobrīd apvieno 37 biedrus – nozares speciālistus un ekspertus, kuru pieredze un zināšanas, ir nozīmīgs darba ar jaunatni profesionalizācijas virzītājspēks, veidojot saites starp teoriju, jaunatnes politiku un praktisko darbu ar jauniešiem. Šī procedūra ir izstrādāta gadījumiem, kad personām ir liela pieredze darba ar jaunatni jomā un ir iegūta atbilstoša izglītība. Šīm personām nebūs obligāti jāapgūst jaunatnes darbinieku mācību programma, ja tās varēs apliecināt savu pieredzi un izglītību ministrijas izveidotai izvērtēšanas komisijai. Plānots, ka šī procedūra būs spēkā līdz 2028. gada 31. decembrim. Atbilstošais termiņš izvēlēts, ņemot vērā ministrijas apzināto potenciālo šādu jaunatnes darbinieku skaitu: aptuveni 45 personas (noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts);  

2) augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūst vai ir apguvusi studiju kursu, kas ietver jaunatnes darbinieku mācību programmas saturu ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apjomā. Šī prasība ir saistīta ar ministrijas uzsākto darbu pie jaunatnes darbinieku mācību programmu izstrādes un integrēšanas augstākās izglītības mācību sistēmā. Paredzēts, ka personai, iegūstot augstāko izglītību, būs iespēja apgūt arī jaunatnes darbinieku mācību programmu, piemēram, apgūstot augstskolu C daļas kursus (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts);

3) apgūst vai ir apguvusi jaunatnes darbinieku mācību programmu ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apjomā saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļu. Plānots, ka ministrijas un Latvijas Universitātes sadarbības rezultātā pirmā jaunatnes darbinieku mācību programma tiks uzsākta 2026. gada pavasarī (noteikumu projekta 4.3. apakšpunkts);

4) apgūst pirmā cikla augstākās izglītības programmu. Šī prasība izriet no ministrijas analīzes par situācijām, kad persona apgūst jebkādu augstākās izglītības studiju programmu jebkurā no augstākajām mācību izglītības iestādēm un vēlas strādāt vai strādā pašvaldībā par jaunatnes darbinieku. Šīs personas būs tiesīgas strādāt par jaunatnes darbinieku pašvaldībā un uz tām attiecīgi attieksies noteikumu projekta 21. un 24. punktā noteiktās prasības. Pirmā cikla augstākās izglītības studiju programma ir izvēlēta, pamatojoties uz ministrijas veikto analīzi un saistībā ar ministrijas uzsākto darbu pie jaunatnes darbinieku mācību programmu integrēšanas augstākās izglītības mācību sistēmā.

Ja jaunatnes darbinieka pamatkompetences neatbildīs noteikumu projekta prasībām, tad viņam būs pienākums apgūt jaunatnes darbinieku mācību programmu saskaņā ar noteikumu projekta V nodaļā noteiktajām prasībām.

Noteikumu projekts paredz jaunatnes darbinieku mācību programmas definēšanu, kāda līdz šim noteikumos Nr. 1047 nav paredzēta. Jaunatnes darbinieku mācību programma tiks izstrādāta, balstoties uz ministrijas darba grupas izstrādātajām un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2024. gadā pieņemtajām jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasībām jeb profesijas standartu (turpmāk – profesijas standarts). Jaunatnes darbinieku mācību programmu izstrādās un īstenos izglītības iestādes, kas īsteno licencētas profesionālās pilnveides programmas. Jaunatnes darbinieku mācību programma paredzēta ne mazāk kā 150 akadēmisko stundu apmērā (jaunatnes lietu speciālistiem ir paredzētas ne mazāk kā 80 akadēmiskās stundas) un paredzēts, ka teorētisko nodarbību apjoms nedrīkst pārsniegt 60 % no kopējā nodarbību apmēra (jaunatnes lietu speciālistiem ne vairāk kā 70 % no kopējo nodarbību apmēra).

Jaunatnes darbinieku mācību programmai paredzētais akadēmisko stundu un teorētisko nodarbību apmērs salīdzinājumā ar jaunatnes lietu speciālistu mācību programmu ir noteikts saskaņā ar profesijas standartu un līdzšinējo mācību izvērtējumu. Noteikumu projekts paredz, ka jaunatnes darbinieks, kas stājies amatā vai ir pieņemts darbā pašvaldībā līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai, atbilstošo mācību programmu apgūst trīs gadu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās. Trīs gadu periods ir noteikts, ņemot vērā jaunatnes darbinieku profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamo laiku ikdienas darbā ar jauniešiem. Papildus ir jānorāda, ka ieplānotais laiks ir nepieciešams jaunatnes darbinieku mācību programmu izstrādei un ieviešanai saskaņā ar profesijas standartu.