Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 5.¹ pielikuma “Būvdarbu žurnāla saturs būvniecības informācijas sistēmā” 3.punkts nosaka kādu informāciju BIS ir jānorāda par ikdienas un speciālajiem darbiem - būvdarbu veikšanas datums un laiks; būvdarbu veids; būve, kurā veikti būvdarbi;  būvniecības ieceres dokumentācijas daļa (lapa/rasējums); būvdarbu apraksts; būvdarbu apjoms un mērvienība; laikapstākļi, tai skaitā temperatūras un nokrišņu atzīme; būvdarbu izpildē iesaistīto personu skaits; atbildīgais būvdarbu veicējs; tāmes pozīcija; pielikumi (pamatojuma dokumenti). Norādāmā informācija ir vienāda, gan ikdienas darbiem, gan speciālajiem darbiem. Kā norādīja būvniecības nozares pārstāvji, būvdarbu veicējs vairākas dienas var veikt vienādus darbus, bet ieraksts būvdarbu žurnālā atbilstoši regulējumam ir jāveic katru dienu, līdz ar to rodas situācija, kad katru dienu ir vienādi ieraksti. Ir arī situācijas, ka vienādi būvdarbi tiek norādīti gan kā ikdienas darbi, gan kā speciālie darbi, līdz ar to vienāda informācija ir atrodama gan ikdienas darbos, gan speciālajos darbos. Šobrīd arī būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, kā arī būvinspektoriem un būvuzraugiem ir sava interpretācija šajā jautājumā. BIS paredz, ka segto darbu akti veidojas no ikdienas un speciālo darbu ierakstiem, kas ir jāpastiprina atbildīgajam būvdarbu vadītājam, būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Savukārt nozīmīgo konstrukciju akti BIS veidojas no ikdienas un speciālo darbu ierakstiem un segto darbu aktiem.
Regulējums nosaka, ka BIS būvdarbu žurnālā ikviens ieraksts ir jāapstiprina atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Atsevišķo būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji arī apstiprina savus veiktos būvdarbus un sagatavoto būvdarbu dokumentāciju. Sagatavotos pabeigto būvdarbu aktus (nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu) ir jāapstiprina būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Kā norādīja būvniecības nozares pārstāvji, dažādu iemeslu dēļ atbildīgie būvspeciālisti ierakstus būvdarbu žurnālā laicīgi neapstiprina, līdz ar to būvdarbus nav iespējams turpināt.

Jāatzīmē, ka iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts vēsturiski bija noteikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2003.gada 24.janvāra rīkojumā Nr.26 “Par būvdarbu žurnālu” (turpmāk - rīkojums). Iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts attiecās uz vispārējiem būvdarbiem (celtniecības darbiem), piemēram, pamatu pieņemšanas akts, pārseguma montāžas pieņemšanas akti pa stāviem, jumta nesošo konstrukciju izpildes akts u.c., un inženiertīklu būvdarbiem (apkure, ūdensapgāde un kanalizācija, vēdināšana, gāzes apgāde, elektroiekārtas, vājstrāvas iekārtas). Šajā rīkojumā noteiktā būvdarbu žurnāla forma tiek piemērota arī šobrīd, ja būvdarbu žurnālu pilda rakstveidā (papīra formā), neizmantojot BIS. Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punktu ar 2020.gada 1.janvāri būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski BIS. Ja būvniecības ierosinātājs līdz Būvniecības likuma  pārejas noteikumu 21.punktā noteiktajam termiņam iesniedz būvprojektu vai citus būvniecības dokumentus rakstveidā, neizmantojot BIS, rakstveida procesā varēja arī pildīt būvdarbu žurnālu.

AS "Latvenergo" valdījumā esošo hidroelektrostaciju būvniecības laikā stacijām pieguļošajās teritorijās dažādās gruntīs un ūdens nesošajos horizontos ir izbūvēti vairāki desmiti pjezometriskie un citi izpētes urbumi, kuru galvenais lietošanas veids ir gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa funkcija, kas savlaicīgi ļauj iegūt datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā. 
Saistībā ar šo urbumu ekspluatācijas laika nolietojumu ir nepieciešama jaunu dublējošo urbumu izbūve, esošo urbumu likvidēšana (tamponāža), urbumu tīrīšana, urbuma galvas atjaunošana un citi ar monitoringa funkcijas turpmāko nodrošināšanu saistīti darbi. Lai atvieglotu šo darbu realizāciju, būtu nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.punktu, nosakot, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem.

Pamatā inženiertīklu, tai skaitā iekšējo inženiertīklu, būvniecības process noteikts Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumos Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, izņemot elektronisko sakaru inženiertīklu, kuriem piemēro Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumus Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi”. Norādāms, ka Elektronisko sakaru likums, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.328 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-15 “Elektronisko sakaru tīkli”” primāri ir vērsti uz elektronisko sakaru komersantu, proti, komersants, kuram ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklu un sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu (Elektronisko sakaru likuma 1.panta pirmās daļas 12.punkts), vajadzībām nepieciešamām būvēm (tai skaitā, elektronisko sakaru inženiertīkliem). Tomēr praksē konstatēts, ka ne visi elektronisko sakaru inženiertīkli, piemēram, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, atbilst elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nodrošina interneta, televīzijas pakalpojumus, tādējādi būtu nepieciešams precizēt, ka būves iekšējo inženiertīklu ierīkošanā, kas nav saistīti ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ievēro Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumos Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”.

Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 111.punkts nosaka, kādos gadījumos var neaizpildīt būvdarbu žurnālu, proti, paskaidrojuma rakstā paredzētajiem būvdarbiem, izņemot gadījumu, ja būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansējums vai ja paredzēta otrās grupas inženierbūves atjaunošana (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas). Pārvērtējot šos gadījumos, kad būvdarbu žurnālu var neaizpildīt kopsakarā ar šo noteikumu 6.² punktā ietvertajiem gadījumiem, kuriem piemēro paskaidrojuma raksta būvniecības procesu, konstatēts, ka stingrākas prasības ir otrās grupas inženierbūves atjaunošanai (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas) nekā trešās grupas inženierbūves atjaunošanai, kā arī otrās un trešās grupas inženierbūves nojaukšanai u.c. Tāpat konstatēts, ka citu būvju gadījumā (citos speciālajos būvnoteikumos) neatkarīgi no būvniecības veida vai būvju grupas nav nosacījuma par būvdarbiem, ja tiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansējums. Uz minēto problemātiku norādīja arī nozares pārstāvji. Lai novērstu konstatēto, nepieciešams precizēt gadījumus, kad var neaizpildīt būvdarbu žurnālu.

Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai samazinātu administratīvo slogu, paredzot būvdarbu žurnālā atteikties no speciālo darbu ierakstiem. Gadījumos, kad būvdarbu veicējs vairākas secīgas dienas pēc kārtas veic vienus un tos pašus darbus, noteikumu projektā ir paredzēts, ka šādos gadījumos būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas darbu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Ar vienādiem darbiem ir saprotams, ka izmantotie būvizstrādājumi nemainās konkrētā darbu zonā, t.i. būvdarbu specifika nemainās - ar noteiktu metodi, ievērojot būvdarbu tehnoloģiju, konkrētā darba zonā iestrādā konkrēto būvizstrādājumu. Ierakstu veido uzsākot darbu un noslēdz, kad konkrētie darbi ir pabeigti, arī, ja tiek uzsākts darbs, kas aizsedz (pēc segto darbu principa) iepriekšējo darbu.

Tā kā šobrīd būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, noteikumu projekts paredz, ka būvdarbu process pamatā tiks atspoguļots BIS kā ikdienas darbi un tiks sagatavoti veikto būvdarbu pieņemšanas akti un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (turpmāk - UNIS) pieņemšanas akti. Noteikumu projekts paredz, ka būvniecības ierosinātājam un galvenajam būvdarbu veicējam pirms būvdarbu uzsākšanas būs jāvienojas par kādiem veiktajiem būvdarbiem, bez nesošo konstrukciju būvdarbiem, būs jāsagatavo būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu saraksts būs jāpievieno būvdarbu žurnālam, lai pušu un kontrolējošo institūciju starpā nebūtu strīdi par attiecīgo aktu nepieciešamību. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu, ja nepieciešams, varēs precizēt. Aktu sarakstu veido ārpus BIS un pēc saskaņošanas būvdarbu veicējs varēs aktu sarakstu pievienot būvdarbu žurnālam kā datni. Tas novērsīs būvinspektoru un būvuzraugu atšķirīgo tiesību normu interpretāciju par veikto būvdarbu pieņemšanas aktu nepieciešamību un strīdus situācijas ar būvdarbu veicēju.

Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 117.punktā noteikts, ka katrs būvdarbu veicējs (uzņēmums) izstrādā būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu ir jāņem vērā veidojot veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu.
Būvniecības procesā ir jāievēro Būvniecības likumā noteiktās būtiskās prasības būvēm, kā arī Eirokodeksi un Latvijas būvnormatīvi, kā arī piemērojamie standarti. Piedāvātās izmaiņas regulējumā nemaina to, ka par būvdarbu kvalitāti atbild būvdarbu veicējs. Būvdarbu sarakstā, kurus jāpieņem ar pieņemšanas aktu, var iekļaut visus būvdarbus, kurus pieņēma kā segtos darbus vai kā nozīmīgās konstrukcijas, kā arī standartos noteiktās kvalitātes kontroles prasības. Regulējuma izmaiņas nenosaka, kādus papildus būvdarbus, bez nozīmīgo konstrukciju būvdarbiem un UNIS, ir jāpieņem ar aktu, bet nosaka, ka par būvdarbiem, kurus jāpieņem ar aktu ir jāvienojas rakstiski (veidojot sarakstu) un aktam ir jābūt pieejamam būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī būvinspektoriem.

Veikto būvdarbu un UNIS pieņemšanas aktu veidos būvniecības informācijas sistēmā (BIS) no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem, tādējādi izslēdzot šobrīd esošo sistēmu, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem. Veikto būvdarbu pieņemšanas akts nav uzskatāms par būvdarbu izpildes aktu Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" izpratnē.

Noteikumu projekts paredz, ka būvuzraugam būs jāapstiprina ikdienas darbu ieraksts atbilstoši būvuzraudzības plānam. Būvuzraudzības plāns ir pamatdokuments, kas nosaka būvuzrauga veicamās pārbaudes objektā. Noteikumu projekts nemazina būvuzraudzības lomu un pienākumus būvdarbu uzraudzībā, kā arī nemazina būvuzrauga tiesības apturēt būvdarbus, ja tiek konstatētas neatbilstības. Papildus, lai veicinātu raitāku un paredzamāku veikto būvdarbu pieņemšanu, noteikumu projektā ir paredzēs, ka būvuzraugam  veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu, kā arī ikdienas darbu jāapstiprina piecu darba dienu laikā.  Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums un ieraksts ir veikts. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 125. un 126. punkts nosaka būvuzrauga pienākumus un tiesības. Būvuzraugam ir pienākums piedalīties veikto būvdarbu pieņemšanā, kā arī būvuzraugam ir tiesības kontrolēt veiktos būvdarbus, ja rodas šaubas par to kvalitāti, kā arī, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi.

Noteikumu projekts arī paredz, ka būvdarbus varēs turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (UNIS) pieņemšanas aktu. Šāds regulējums paredz, ka būvdarbu veicējs atbilstoši savai kvalitātes kontroles sistēmai ir pārbaudījis veikto būvdarbu kvalitāti atbilstoši tehnoloģijai un darbu turpināšana ir būvdarbu veicēja risks, ja tiks konstatētas neatbilstības, piemēram, ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatēs veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi būs jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

Noteikumu projektā ietvertais regulējums par būvdarbu gaitas dokumentācijas fiksēšanu būvniecības informācijas sistēmā stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā. Izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ir jābūt noslēgtiem būvdarbu veikšanas līgumiem, kā arī jābūt noslēgtam būvuzraudzības līgumam. Būvniecības procesa dalībniekiem līgumos ir jābūt skaidri noteiktām līgumslēdzējpušu atbildībai un pienākumiem. Tādēļ ir noteikts šāds termiņš, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot būvniecības informācijas sistēmu.
Vienlaikus pārejas regulējums (Noteikumu projekta 1.9.punkts) paredz, ka līdz 2025.gada 30.jūnijam uzsāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā, tai skaitā, veidojot aktus, varēs turpināt fiksēt tādā veidā un apjomā, kāds tas bija spēkā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes brīdī. Savukārt, būvniecības procesa dalībnieki pēc savas izvēles varēs vienoties par šo izmaiņu piemērošanu, kas attiecas uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu būvniecības informācijas sistēmā, arī uz iepriekš uzsāktiem būvdarbiem, būvniecības informācijas sistēmā tiks nodrošināta iespēja pāriet uz šo jaunu funkcionalitāti.

Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 2.punktā ir noteikts, uz kādām būvēm šie noteikumi attiecas un arī neattiecas. Lai novērstu praksē konstatētos trūkumus, Noteikumu projekts paredz papildināt 2.punktu, nosakot, ka šie noteikumi attiecas uz būvju visa veida iekšējiem inženiertīkliem, izņemot elektronisko sakaru komersantu iekšējiem elektronisko sakaru inženiertīkliem (Noteikumu projekta 1.1.punkts).

Noteikumu projekts papildināts ar gadījumu, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem, kas nodrošinās hidrotehnisko būvju uzturēšanas un būvdarbu plānošanu, savlaicīgi iegūstot datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā (Noteikumu projekta 1.2.punkts).

Ņemot vērā Uzņēmuma reģistra 2020. gada 23. decembra lēmumu “Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā” Nr. 6-12/128017, Noteikumu projekta 1.3., 1.4. un 1.15. punktā  precizēta atsauce uz "valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija"".

Noteikumu projektā precizēts, ka būvdarbu žurnālu var neaizpildīt paskaidrojuma rakstā paredzētajiem būvdarbiem, proti, Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.² punktā noteiktajiem gadījumiem. Pēc nozares pārstāvju ieteikumu, lai atvieglotu elektroapgādes būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju, precizēts, ka darbu veikšanas projektu var neizstrādāt pirmās grupas elektroapgādes ārējo inženiertīklu gadījumā (Noteikumu projekta 1.5. un 1.6.punkts).

Tiesību aktā ietvertais regulējums, kam nav nepieciešams būvniecības informācijas sistēmas pielāgošana un novērš praksē konstatētos trūkumus (noteikumu projekta 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.15. apakšpunkts) stājas spēkā 2024. gada 1. novembrī.