Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par 2.1.1.6. pasākuma atlases kārtas īstenošanu, kas paredzētu ERAF finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.
 

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā apjoma sasniegšanu Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā un augstas gatavības projektu īstenošanu, tādējādi intensificējot ES fondu apguvi, izstrādāt nosacījumus par 2.1.1.6. pasākuma atlases kārtas īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus, lai finansētu AF 1.2.1.3.i investīcijas konkursa ietvarā iesniegtos projektus, kuru īstenošanai nepietika AF finansējums.

Veicot 1.2.1.3.i. investīcijas projektu iesniegumu vērtēšanas rezultātu un trīs projekta iesnieguma noraidīšanu finansējuma trūkuma dēļ analīzi, secināts, ka šo projektu īstenošanai piemērotākais būtu projektu tehniska pārcelšana un finansēšana no 2.1.1.6. pasākuma ierobežotas projektu atlases veidā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka kopējais finansējuma apmērs var mainīties, jo šobrīd joprojām notiek AF 1.2.1.3.i. investīcijas papildu jeb otrā uzsaukuma ietvaros saņemto projektu iesniegumu  vērtēšana. Tā kā gadījumā, ja 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros kādi no  CFLA lēmumos  noteiktiem nosacījumiem no projektu iesniedzēju puses netiks izpildīti, projektu iesniegumi tiks noraidīti un  attiecīgi var mainīties kopējais finansējuma apmērs arī šīs 2.1.1.6. pasākuma atlases kārtas īstenošanai. Tādējādi noteikumu projektā paredzēts, ka šīs  atlases kārtā pēc tam, kad ir noslēdzies atklāts projektu iesniegumu konkurss 1.2.1.3.i. investīcijas ietvarā, sadarbības iestāde uzaicina iesniegt projekta iesniegumus 2.1.1.6.pasākuma atlases kārtā tiem trim projekta iesniedzējiem, kuru projekta iesniegumi noraidīti AF finansējuma trūkuma dēļ, iesniegt sekojošus projektu iesniegumus, nemainot AF projektos norādītos sasniedzamos rezultātus un atbalstāmās darbības, t.i.:
 1)     Cēsu novada pašvaldībai projektu Nr. 1.2.1.3.i.0/1/23/A/CFLA/075 “Cēsu Pilsētas vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšana” ar kopējām attiecināmajām izmaksām līdz 3 016 963,43 EUR apmēram;
2)      SIA "JELGAVAS ŪDENS" projektu Nr. 1.2.1.3.i.0/1/23/A/CFLA/057 “SIA "JELGAVAS ŪDENS" Notekūdens attīrīšanas ietaišu Laboratorijas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” ar kopējām attiecināmajām izmaksām līdz 189 216,00 EUR apmēram;
3)      Jelgavas novada pašvaldībai projektu Nr. 1.2.1.3.i.0/1/23/A/CFLA/053 “Elejas vidusskolas mājturības un tehnoloģiju darbnīcas telpu atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana” ar kopējām attiecināmajām izmaksām līdz 433 472,77 EUR apmēram.  
Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļu, kā arī ar tiem saistītos iznākuma un rezultāta rādītājus, novirza uz trešās pasākuma atlases kārtas īstenošanu.
Noteikumu projektā izvirzītie nosacījumi neradīs būtiskas izmaiņas projektu, kuru īstenošanai nepietika AF finansējums, atbalstāmajās darbībās, izmaksās un to īstenošanā, jo atbalsta tvērums ir līdzvērtīgs un noteikumu projektā ir iestrādāti visi MK noteikumos Nr.709 ietvertie būtiskie nosacījumi.  Vienlaikus, tomēr ir vairāki aspekti, kas atšķiras AF investīcijām un ES fondu SAM/pasākumiem – piemēram, ES fondu kopējais regulējums prasa dažādu horizontālo principu nodrošināšanu, arī CFLA  atšķiras nosacījumi un pienākumi, ko tā veic AF un kā ES fondu sadarbības iestāde ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros (gan atlases procesa organizēšana, gan ieviešanas un uzraudzības procesa nodrošināšana, ziņošana utt.).
Noteikumu projektā izmantots AF 1.2.1.3.i investīcijas MK noteikumos Nr.709 ietvertās prasības kā pamata bāze 2.1.1.6.pasākuma pirmās atlases kārtas noteikumu projekta nosacījumiem, attiecīgi papildinot ar pārējiem projektu finansēšanas, īstenošanas, uzraudzības nosacījumiem, kas ir saistoši ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam. Papildus gatavo un jau izvērtēto AF projektu pārcelšana uz 2.1.1.6.pasākumu prasīs arī papildu darbības no ES fondu ietvara – proti, tos būs nepieciešams iesniegt (pārcelt) 2.1.1.6.pasākuma atlases ietvaros un nodrošināt atbilstību ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda nosacījumiem vērtēt tos atbilstoši kritērijiem (vienotie un vienotie izvēles kritēriji) ES fondu ietvaros. Vienlaikus Uzraudzības komiteja 2024. gada 23. aprīlī ar lēmumu Nr. 2024-5.2-3/16/508 “Par ierobežotu projektu iesniegumu atlašu sarakstu, kurām piemērojams izņēmums attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju piemērošanu apstiprināšanu” ir apstiprinājusi VARAM ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2024. gada 1.marta un 28. martā rakstiskajā procedūrā sniegtos priekšlikumus par projektu, kuru īstenošanai nepietika AF finansējums, pārcelšanu, atbilstoši Finanšu ministrijas 2024. gada 11. aprīļa metodikas Nr. 3.1. “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodikas 2021.–2027.gadam” 9.punktam, piemērojot izņēmumu attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju izmantošanu.
VARAM ir sagatavojusi nepieciešamos grozījumus Eiropas Savienības fondu kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam un precizējusi 2.1.1.6.pasākuma rādītāju aprakstus. Papildus pusgada ziņojumā par FM pārziņā esošo ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm (24-TA-735) tika iekļauts ES fondu investīciju optimizēšanas priekšlikums par AF projektu pārcelšanu uz 2.1.1.6.pasākumu, kas tika apstiprināts Ministru kabineta 2024. gada 28. maijā (sēdes protokols Nr. 22 (44. §)).

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un izmaksas, kas nepieciešamas gan kopējās primārās enerģijas ietaupījumam ēkās, gan arī saistītās investīcijas attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Veicot atbalstāmās darbības, jāņem vērā, ka jānodrošina, ka projekta ietvaros tiek sasniegts kopējās primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30% apmērā, vienlaikus noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums uz vienu ietaupīto kopējās primārās enerģijas kilovatstundu gadā nav lielāks par 6,00 EUR.  Vienlaikus, jāizpilda  horizontālo principu ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” prasības, kā arīEiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie  akti vides aizsardzības jomā. Jābūt ievērotiem Zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) kritērijiem, veicot iepirkuma procedūras būvniecības darbiem saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.

Šajā Noteikumu projektā lietotais saīsinājums “ēka un infrastruktūra” turpmāk – “ēka” ir ēka un ēkā esošā tās funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra, t.sk. AER izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas. 
2.1.1.6.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros var veikt vai nu pašvaldības īpašumā esošajā ēkā, vai projekta iesniedzējas, jeb finansējuma saņēmējas pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā vai turējumā esošā ēkā. Savukārt bezatlīdzības turējuma tiesības iespējamas, ja kapitālsabiedrība pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai daļai un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrajai daļai.

Noteikumu projekts paredz atbalstīt darbības, kas sekmē mērķu un rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto, t.i.,:

1) Darbības, kas paredzētas projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas energosertifikātā, kas izstrādāts atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju. Projektā plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"):
*esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, arī būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu;
*ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana. Cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 ar ko izveido energomarķējuma ietvaru, kuras 7. pantā ir noteikts, ka “ja dalībvalstis attiecībā uz kādu ražojumu, kas norādīts deleģētajā aktā, ir paredzējušas stimulējošus pasākumus, minētie stimulējošie pasākumi ir vērsti uz divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm vai uz augstākām klasēm, kas noteiktas minētajā deleģētajā aktā”, tādējādi, ņemot vērā, ka Latvijas tirgū atbilstoši Eiropas Savienības vienotās datu bāzes EPREL (kurā tiek reģistrēti produkti, uz kuriem attiecas energomarķējuma prasības) datiem visplašāk ir pārstāvēti A+ cietā kurināmā katli, Noteikumu projektā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā katlus un cietā kurināmā katla, papildu sildītājus, temperatūras regulatorus un saules enerģijas iekārtas, kas atbilst vismaz energoefektivitātes klasei A+. Šo noteikumu projekta ietvaros termins “siltumapgādes infrastruktūra”  ietver terminus “lokālā un individuālā siltumapgāde”;
*apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana;
*gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja tiek veikta vienlaikus ar  cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu.
*cietās biomasas apkures iekārtu uzstādīšanas gadījumā tiks atbalstītas tikai tādas darbības, kuru rezultātā paredzēts uzstādīt biomasas sadedzināšanas iekārtas, kas atbilst normatīvo aktu prasībām gaisa kvalitātes jomā, t.sk. atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” noteiktajām prasībām.
*AER izmantojošu enerģiju ražojošu, t.sk. bezizmešu, iekārtu un ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ar nosacījumu, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti ēkas pašpatēriņam. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir jāizmanto visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, kas atbilst ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaram minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē. Piemēram, ja ēkā sniegto valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu jaudas īpatsvars finanšu izteiksmē ir 70% (jaudas īpatsvaru nosaka gada ietvaros, pamatojoties uz pēdējo trīs finanšu gadu pārskatu datiem, salīdzinot ieņēmumus par valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem, tajā skaitā maksas veselības aprūpes pakalpojumiem), tad projekta attiecināmās izmaksās varēs iekļaut vienīgi 70% no atbilstoši aprēķinātajām izmaksām un arī attiecīgi 70% no saražotās enerģijas vērtības izteiksmē ir jāizmanto valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. Izmaksas 30% apmērā tiks segtas no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts un attiecīgi 30% no saražotās enerģijas vērtības izteiksmē varēs izmantot citai saimnieciskai darbībai.
Siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas gadījumā nosacījuma izpilde tiek vērtēta, vērtējot projekta iesniegumam pievienotajiem dokumentiem, kam jāsniedz pietiekami skaidrs raksturojums par iekārtu tehniskajām iespējām patērēt enerģiju tikai pašpatēriņa vajadzībām.

Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz projekta ēkas elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā.
Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.5 panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
*pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide.

Lai nodrošinātu pasākuma iznākuma rādītāju sasniegšanu, projektiem būs jāatbilst šādām energoefektivitātes prasībām:
•plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ir ne mazāks kā 30% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas;
• papildus projekta īstenošanas rezultātā ir jānodrošina minimālo energoefektivitātes prasību sasniegšana atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.339 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-015 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” noteiktajam.
Tāpat arī finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas:
•nodrošina sasniegto rezultātu uzturēšanu un līdzekļus projekta rezultātu uzturēšanai;
• sadarbības iestādei iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu attiecīgajā ēkā.
Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja iesniegto informāciju apkopo un pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma sniedz Ekonomikas ministrijai kā kompetentai institūcijai par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) izvirzītā mērķa monitorēšanu.

2) Darbības projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā (ēkai piegulošā ārtelpa), , t.sk. paredz dabā balstītu vai “zaļās infrastruktūras”, vai AER izmantojošu, vai enerģiju taupošu risinājumu izveidi. Šo noteikumu projekta izpratnē ārtelpas izgaismošana ir ēkai piegulošās teritorijas apgaismojums (laternas, dārza izgaismojums u.tml.). Šajā noteikumu projektā ēkas funkcionālā teritorija ir ēkai piegulošā ārtelpa ar ēkas funkcionālai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. šajā teritorijā var ietilpt apstādījumi, ūdenstilpnes, lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievadceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, ēkai piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina pašvaldības ēkas funkcionālu ekspluatāciju. Jebkurš teritorijas labiekārtojums nav energoefektivitātes pasākums un tas nebūs minēts energosertifikātā, tomēr šīs izmaksas var attiecināt, ņemot vērā, ka finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu gadā nedrīkst būt lielāks par 6,00 EUR, kā arī projekta ietvaros ir jāsasniedz kopējās primārās enerģijas samazinājumu par vismaz 30%. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā pasākumu kopējās primārās enerģijas ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgie procesi iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas ietvaros un procesu enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas. Saskaņā ar noteikumu projektu atbalstāmās darbībās var iekļaut vairāku ēku (ēku grupu) atjaunošanu un lokālās centralizētās siltumapgādes pārbūvi un atjaunošanu ar galveno siltummezglu, kas neatrodas šajās ēkās, bet nodrošina šo ēku siltumapgādi, ja tās atrodas vienā adresē un ir kopīga enerģijas uzskaite un vienots ēkas energosertifikāts atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”.

3) Darbības vides un informācijas piekļūstamības īpašai nodrošināšanai. Šajās darbībās var ietilpt dažādi infrastruktūras risinājumi personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem. Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam pieejami Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē.

Projektam ir jābūt saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu, tajā skaitātam ir jābūt jāatspoguļotam pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā, iekļaujot informāciju par projekta īstenošanas rezultātā plānoto izmaksu samazinājumu uz vienu pakalpojuma saņēmēju un norādot rezultatīvā rādītāja sasniegšanas termiņu. Projekta iesniegumā ir jāsniedz projekta pamatojums, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoto (ja attiecināms) pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu piekļūstamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās.

Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam tematiskā virziena "Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem" rezultatīvais rādītājs ir pašvaldību pakalpojumu efektivitāte – izmaksas uz klientu – izmaksu samazinājums (%) pašvaldības sniegtajam pakalpojumam. Lai novērtētu investīciju ietekmi uz teritoriju attīstību, pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā jānorāda projekta rezultatīvo rādītāju, kas atbilst Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam rezultatīvajiem rādītājiem, norādot rezultātu sasniegšanas termiņu (maksimāli 3 gadi no projekta pabeigšanas brīža). Plānoto rezultatīvo rādītāju izpildes uzraudzība tiek nodrošināta, informāciju par veiktajiem ieguldījumiem un to rezultātiem pašvaldībai atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 22. panta 2.2 apakšpunktam atspoguļojot ikgadējā pārskatā. Rādītāji tiek iekļauti gada publiskajā pārskatā, kuru apstiprina pašvaldības domes sēdē un iesniedz VARAM.

Visām projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir jābūt veiktai būvvaldes atzīmei par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā vai  iesniegtai būvvaldes izziņai, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama.

Noteikumu projekts paredz, ka izmaksas ir attiecināmas no 2021. gada 1. janvāra., kā arī, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā. Minētie nosacījumi attiecas vienādi uz visiem projektu iesniegumu iesniedzējiem, tajā skaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem vienlaikus ir jābūt spēkā esošam pilnvarojuma aktam – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumam, kurā ievēroti visi 2011. gada 20. decembra Eiropas Komisijas Lēmumu par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES) nosacījumi.

Komercdarbības atbalsts sniedzams kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, t.i., komercdarbības atbalsts tiek piešķirts par sabiedrisko pakalpojumu īstenošanu. Tādējādi, komercdarbības atbalsts ir piešķirams tai personai, kura īsteno sabiedriskos pakalpojumus, ņemot vērā, ka Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES būtība paredz piešķirt atlīdzības maksājumus uzņēmumiem (pakalpojuma sniedzējiem) par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Tātad projekta iesniedzējam, jeb finansējuma saņēmējam jābūt attiecīgajam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

Ar pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā, noteikumu projekta ietvaros saprot pabeigtu projektu vai pakalpojumu līgumu, kas uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, neietverot garantijas saistību nodrošināšanu, ir pilnīgi pabeigts, piemēram, pilnībā funkcionāls saules paneļu parks elektroenerģijas ražošanai vai atjaunota ēka, kas nodota ekspluatācijā. Par pabeigtu darbību un objektu neuzskata projekta pamatojošo dokumentāciju, ja tās iecerētais rezultāts nav uzskatāms kā pabeigts. 

Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi:
Komercdarbības atbalsts sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) un valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tiks sniegts saskaņā ar Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Lai pretendētu uz atlīdzības maksājumu/kompensāciju gan ūdenssaimniecības, gan siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem jābūt noslēgtiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem ar pašvaldībām, kuru administratīvajās teritorijās attiecīgie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti un šiem pakalpojumu līgumiem ir jāietver Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES izvirzītie nosacījumi. Savukārt ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts vai pašvaldības apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus jābūt noslēgtiem pakalpojumu līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu vai pašvaldību par valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un pakalpojumu līgumam ir jāietver Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES izvirzītie nosacījumi.
Atlīdzības maksājuma/kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu. Šo noteikumu ietvaros atlīdzības maksājumi/kompensācijas tiks piešķirtas ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros. Taču drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES​​​, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus. Par komercdarbības atbalsta kumulāciju atbalsta saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti.

Piešķirot atbalstu ēkai, kurā darbojas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, atbalsts var tikt piešķirts tikai tai ēkas daļai, kurā tiek sniegti sabiedriskie pakalpojumi. Ja ēkā darbojas tikai un vienīgi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad šādai ēkai atbalstu var piešķirt pilnā apmērā (100%). Ja ēkā darbojas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, tad jānodala valsts un pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, kas ir sabiedriskie pakalpojumi, un veselības aprūpes maksas pakalpojumi, kas ir saimnieciskā darbība, arī cita saimnieciskā darbība ir nodalāma. Šajā gadījumā tiek izmantota pakalpojumu jaudas īpatsvara noteikšana vērtības izteiksmē. Piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja gada apgrozījums ir 1 milj. EUR, no kuriem 400 000 EUR ir bijuši veselības aprūpes  maksas pakalpojumi, cita saimnieciskā darbība nav bijusi, kas nozīmē, ka konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sabiedrisko pakalpojumu īpatsvars ir 60%. Tātad veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs varēs pretendēt uz atbalstu 60% apjomā no projekta attiecināmajām izmaksām. Gadījumā, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs savas ēkas telpas ir iznomājis vēl citiem komersantiem, piemēram, aptiekai, preses tirdzniecībai u.c., tad šādu telpu gada nomas maksa tiek iekļauta maksas pakalpojumu ieņēmumu daļā.

Ja tiks pārkāpti Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi, tad atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar "Komercdarbības atbalsta kontroles likuma" IV vai V nodaļu.

Noteikumu projekts paredz, ka jānodrošina panāktā enerģijas ietaupījuma uzturēšana ilgtermiņā, kur projekta iesniedzējs kopā ar projekta pieteikumu iesniedz plānotā enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānu, vai projekta iesniegumā sniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku un galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā, ja plāns uz pieteikuma sagatavošanas brīdi nav izstrādāts. Šādā gadījumā plānu iesniedz pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Plānā jāietver uzstādāmo iekārtu, aprīkojuma un siltināšanas tehnoloģijas korektas ekspluatācijas nosacījumi un ēkas īpašnieka periodiski veicamās darbības, lai nodrošinātu iekārtu un tehnoloģiju ilgtspēju visā iekārtu vai tehnoloģiju dzīves ciklā. Projekta īstenošanas laikā netiek mainītas ierīkotās infrastrukūras ēkā un tās pieguļošajā teritorijā īpašumtiesības. Plānu sagatavo, ievērojot būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. Šāds nosacījums izvirzīts, lai nodrošinātu projekta ietvaros veikto pasākumu ilgtspēju, kā arī lai izpildītu ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda DP “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” investīciju izvērtējuma stratēģiskā ieteikuma Nr. 5 izpildi, kur minētie stratēģiskie ieteikumi apstiprināti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs prioritārā virziena apakškomitejas 2022. gada 30.jūnija sēdē.

Ja projektu plānots īstenot daļēji apkurināmā vai daļēji izmantotā ēkā, atbilstoši VARAM iepriekšējo pasākumu un kārtu ietvaros pašvaldību ēku energoefektivitātes atbalstam (SAM 4.2.2. ,SAMP 13.1.3.1. pasākumi un 1.2.1.3.i investīcija), noteikumu projekts paredz līdzvērtīgu pieeju, kur:
*ja ēkas ekspluatācijas periods sācies agrāk kā pēdējo septiņu kalendāra gadu periodā no brīža, kad iesniegts projekts investīcijas 1.2.1.3.i ietvaros, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz piecus kalendāra gadus pēdējo septiņu kalendāra gadu periodā, un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos izmanto tos piecus kalendāra gadus, kuros nodrošināta ēkas apkure. Ja šajā atlasītajā periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, noteiktu periodu (kas, kopā summējot, nevar būt garāks kā apkures sezona) ēka nav bijusi apkurināta vai tā ir bijusi būtiski samazināta, tad, piemērojot ekstrapolācijas metodi, šo periodu salīdzina ar citiem gadiem un novērtē attiecīgo mēnesi bez apkures un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos attiecībā uz konkrēto mēnesi izmanto tajā prognozējamo patēriņu. Ekstrapolācijas metode pieļaujama arī ēkas karstā ūdens enerģijas patēriņiem, ja projekta ēkai paredzēti pasākumi ēkas karstā ūdens inženiertehniskās sistēmas uzlabošanai. Šādā gadījumā karstā ūdens sagatavošanas pārtraukumu summārais periods atlasītajā periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, nevar būt garāks nekā gads. Ir pieļaujams, ka septiņu kalendāra gadu periodu skaita sākot no 2021. gada 31. decembra, ja uz projekta sagatavošanas brīdi 1.2.1.3.i investīcijas ietvaros nebija pieejami dati par 2022. gadu. Būtiski samazināta apkure šo noteikumu izpratnē var rasties, ja normāla apkures režīma neuzturēšanu objektīvi ietekmēja COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanas un risku mazināšanas pasākumi, kas var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem saskaņā ar MK rīkojumiem (2020. gada 12. marta MK rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (ārkārtējā situācija no 12.03.2020. līdz 09.06.2020.); 2020. gada 6. novembra MK rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (ārkārtējā situācija no 09.11.2020. līdz  06.04.2021.); 2021. gada 9. oktobra MK rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (ārkārtējā situācija no 11.10.2021. līdz 28.02.2022.);
*ja ēkas ekspluatācijas periods sācies pēdējo septiņu kalendāra gadu periodā vērtē, tad projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz pēdējos divus gadus no brīža, kad iesniegts projekts investīcijas 1.2.1.3.i ietvaros, kurus tad izmanto ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos.

Projekta iesniegumam cita starpā pievieno:
1) ēkas energosertifikātu un tā pielikumus (“Pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā” un “Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām”), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju, t.sk. atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”;
2) identificējamu informāciju par ēkas un ēkas funkcionāli saistītās teritorijas (ja attiecināms) kadastra numuriem īpašuma vai tiesiskā valdījuma, vai turējuma tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā vai apliecinošus dokumentus (ja nepieciešams nodrošina vienošanos par nekustamā īpašuma apbūves tiesībām);
3) kopējās primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējumu, kas iekļauj arī projekta iesniedzēja aprēķināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, atbilstoši veidnei, kas tiks pievienota projektu iesniegumu vērtēšanas nolikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz to pašu informāciju, kas norādīta minētajā veidnē;
4) citus dokumentus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas nolikumam.

Projekta mērķa sasniegšanu pamato ar ēkas energosertifikātu pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un nododot ēku ekspluatācijā sagatavoto pagaidu energosertifikātu. Energosertifikāti ietver sevī informāciju par pabeigtajiem atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. Ēkas energosertifikāta pielikumā ir norādīti priekšlikumi, kas veicami, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti. Savukārt, ēkas pagaidu energosertifikātā norāda enerģijas patēriņu, kāds būs ēkā pēc būvdarbu pabeigšanas, kad nodod ēku ekspluatācijā. Tādējādi projekta vērtēšanā kopējās primārās enerģijas samazinājumu nosaka pēc energosertifikātā norādītajiem datiem kā starpību pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu.

Projektu iesniegumu atlases vērtēšana notiek saskaņā ar CFLA izstrādāto projektu iesniegumu atlases nolikumu un Finanšu ministrijas izstrādāto Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodiku 2021.–2027.gadam, t.sk. 9.punktā minēto, ka ierobežotā projektu iesniegumu atlasē var tikt piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji, ja potenciālais finansējuma saņēmējs ir iekļauts izņēmuma atlašu sarakstā, kas apstiprināts ar Uzraudzības komitejas lēmumu. VARAM ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2024. gada 1.marta un 28. martā rakstiskajā procedūrā ir sniegusi priekšlikumu uz iepriekš minēto projektu pārcelšanu piemērot izņēmumu attiecibā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju izmantošanu, kas ir apstiprināti ar 2024. gada 23. aprīļa Uzraudzības komitejas lēmumu Nr. 2024-5.2-3/16/508 “Par ierobežotu projektu iesniegumu atlašu sarakstu, kurām piemērojams izņēmums attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju piemērošanu apstiprināšanu”. Atbilstoši šim lēmumam kritēriji, kas obligāti attiektos uz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" izvērtēšanu atbilstoši Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām nav attiecināmi uz pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu.
Specifiskie atbilstības kritēriji ir izvērtēti 1.2.1.3.i atlases ietvaros, specifiskās prasības noteiktas noteikumu projektā un projektu iesniegumu atlases nolikumā nav paredzēts noteikt papildu nosacījumus, kas pārsniedz 1.2.1.3.i atlases ietvaros ietvertos nosacījumus, izņemot specifiskās atšķirīgās prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regula (ES) 2021/1060 , ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060).

Projekta iesniedzējs izvērtējot ēkā papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu sniegšanu, izmanto VARAM sagatavoto un ar CFLA saskaņoto metodiku par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu nosacījumu kontroli, kas sagatavota, aktualizējot Metodiskos norādījumus par parasto papildpakalpojumu un papildinošas saimnieciskās darbības kontroli un uzraudzību 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros.
Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā, ka 2.1.1.6.pasākuma pirmās atlases kārta notiek ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvarā, lai finansētu AF 1.2.1.3.i investīcijas konkursa ietvarā iesniegtos projektus, kuru īstenošanai nepietika AF finansējums.

Projekta iesniegumā plānotās darbības nepārklājas ar darbībām, kas paredzētas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros, citu atbalsta programmu v Nav identificēti riski, ka pēc ES fondu ieguldījumu veikšanas attiecīgais  kultūras objekts nespēs nodrošināt pašpietiekamību un nebūs spējīgs nodrošināt funkcionēšanu bez papildus ES fondu publiskā atbalsta saņemšanas, t.sk. nodrošināt tā darbību atbilstoši noteiktajām funkcijām un nodrošināt atbilstošu infrastruktūras uzturēšanu, jo pašvaldības kultūras nami katru gadu saņem dotācijas finansējumu no pašvaldības budžeta. Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.

Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošana jāveic saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, nodrošinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku piekļūstamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti gan saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no  projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši CFLA noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris), noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Atlases kārtas ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku SEG emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
1) intervences veidu dimensija - 045, Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem;
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01,  dotācija;
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa.