21-TA-336: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz:
Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta “Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli” prasībām;
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmās daļas prasībām;
Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešās daļas prasībām;
Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 523 “Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” (turpmāk – noteikumi Nr.523) 34.2. apakšpunktu;
Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.382 “Par Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistībām ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai” (turpmāk – rīkojums Nr.382);
Ministru kabineta 2015. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 719 “Par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu” (ar grozījumiem – Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra rīkojums Nr. 546) (turpmāk – rīkojums Nr.719);
Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 170 “Samaksas noteikumi valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” par deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi” (turpmāk – noteikumi Nr.170) prasībām.
Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta “Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli” prasībām;
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmās daļas prasībām;
Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešās daļas prasībām;
Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 523 “Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” (turpmāk – noteikumi Nr.523) 34.2. apakšpunktu;
Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.382 “Par Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistībām ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai” (turpmāk – rīkojums Nr.382);
Ministru kabineta 2015. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 719 “Par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu” (ar grozījumiem – Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra rīkojums Nr. 546) (turpmāk – rīkojums Nr.719);
Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 170 “Samaksas noteikumi valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija” par deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi” (turpmāk – noteikumi Nr.170) prasībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Aktualizēt ilgtermiņa saistības, izdevumus un valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajiem līdzekļiem, apmēru, kā arī uzdot Valsts policijai noslēgt attiecīgus valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Rīkojums stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, ievērojot, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi attiecībā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" uzstādītajiem tehniskajiem līdzekļiem, prognozēti no 2022.gada, kā arī to, ka rīkojuma projekts nemainīgi ietver sevī arī rīkojumā Nr.382 noteikto, sākot no 2022.gada.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
I. Valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšana
[1] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta (likuma 2021. gada 15. jūnija redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 12.jūlijā) pirmajā un otrajā daļā noteiktajam:
naudas sodu izpildi (turpmāk – informācijas apstrāde un nosūtīšana).
(1) policija, lai veiktu pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, nodrošina šim nolūkam paredzētu tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību. Policija ar valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija) vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājs nodrošina minēto tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli;
(2) policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem. Policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pieņem un apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāja uzstādītajiem tehniskiem līdzekļiem, un nosūta to policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā policijas lēmuma pieņemšanas šo lēmumu nosūta Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai, kā arī veic atsevišķas Administratīvās atbildības likumā noteiktās darbības, kas saistītas ar piemēroto naudas sodu izpildi.
Grozījumi, kas Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā stājās spēkā no 2021. gada 20. aprīļa un 2021.gada 12.jūlija, rada tiesisko ietvaru, lai Valsts policija, noslēdzot deleģēšanas līgumu, varētu deleģēt valsts un pašvaldību ceļu pārvaldītājiem tehnisko līdzekļu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uzstādīšanu uz valsts un pašvaldību ceļiem un to darbības nodrošināšanu.
[2] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmā daļa noteic, ka par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu. Par deleģēšanu uz ilgāku laiku lemj Ministru kabinets.
[2.1] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā noteikto un rīkojuma Nr.382 2. punktu Valsts policija noslēgusi valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par:
- 100 uzstādīto tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanu, ievērojot to prognozēto darbības laiku, lai fiksētu pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli;
- tādas informācijas apstrādi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem), tās nosūtīšanu Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par naudas soda piemērošanu un par minētā lēmuma nosūtīšanu attiecīgajai personai;
- atsevišķu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Administratīvās atbildības likumā noteikto darbību veikšanu, kas saistītas ar piemēroto naudas sodu izpildi.
[2.2] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmajā daļā noteikto iekšlietu ministrs 2017. gada 12. septembrī (rīkojums Nr. 1-12/2054 “Par atļauju slēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu”) (iekšlietu ministra 2017.gada lēmums) un 2019. gada 22. janvārī (rīkojums Nr. 1-12/120 “Par atļauju slēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu”) (iekšlietu ministra 2019.gada lēmums) ir pieņēmis lēmumu par atļauju Valsts policijai slēgt līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par valsts pārvaldes uzdevumu – Valsts policijas kompetencē ietilpstošās informācijas, kas saņemta par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekļus, apstrādi un attiecīgu paziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu adresātiem – deleģēšanu.
Pamatojoties uz iekšlietu ministra 2017.gada lēmumu un ņemot vērā Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas, 40. panta pirmās un otrās daļas, 41. panta pirmās daļas , 2017. gada 14. novembrī Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija noslēdza pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu Nr. 2153 par informācijas apstrādi par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas saņemta no Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, par attiecīgās informācijas strukturētā veidā
sagatavošanu un nosūtīšanu Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā lēmuma pieņemšanas – šā lēmuma nosūtīšanu personai.
Pamatojoties uz iekšlietu ministra 2019. gada lēmumu un ņemot vērā Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas, 40. panta pirmās un otrās daļas, 41. panta pirmās daļas, noteikumu Nr. 170 prasības, 2020. gada 4. septembrī Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija noslēdza deleģēšanas līgumu Nr. 1320 par atsevišķu Administratīvās atbildības likuma 268. pantā noteikto darbību, kas saistītas ar naudas sodu izpildi (par atgādinājumu par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām), veikšanu.
[2.3.] Ievērojot, ka Ceļu satiksmes likuma 43.7 pants paredz iespēju slēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumus arī valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājiem, kas nodrošina tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, nepieciešama Ministru kabineta atļauja Valsts policijai noslēgt arī šos līgumus.
[2.4] Ievērojot, ka Valsts policijas sadarbībai ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, uzdodot tai veikt valsts pārvaldes uzdevumu attiecībā uz no tehniskajiem līdzekļiem (gan komersantam piederošajiem, gan Valsts policijas uzskaitē esošajiem) saņemtās informācijas apstrādi un nosūtīšanu ir ilglaicīgs raksturs, kas pārsniedz piecu gadu ietvaru, par deleģēšanu jālemj Ministru kabinetam.
[2.5] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumā par deleģēšanu konstatē deleģēšanas pieļaujamību un reglamentē deleģēšanas noteikumus. Deleģēšanas pieļaujamību pamato Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā ietvertais regulējums un attiecīgajiem subjektiem pieejamie resursi (Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Valsts ceļu iegādātās tehniskās iekārtas (tajā skaitā Ceļu satiksmes drošības padomes 2021. gada 25. februāra sēdē pieņemtais lēmums par finansējuma piešķiršanu) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētā valsts informācijas sistēma “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”), kas attiecīgos uzdevumus ļauj veikt efektīvāk. Deleģēšanas noteikumi tiek un tiks paredzēti deleģēšanas līgumā (Valsts policijai ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un ar Latvijas Valsts ceļiem), nosakot kontroles un uzraudzības pasākumus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija sēdē (prot. Nr. 33 77.§ “Informatīvais ziņojums “Par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) turpmākās darbības nodrošināšanu (atjaunošanu) un tās finansēšanas avotiem”” 2.1.apakšpunkts) nolemto, atbalstīts priekšlikums par laikposmā no 2015.gada līdz 2018.gadam uzstādīto 100 stacionāro tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanu līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām.
II. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu plānošana
[1] Rīkojumā Nr.382 paredzēts:
- Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistības (izdevumi) pasākuma “Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšana” īstenošanai - ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas 100 tehnisko līdzekļu (fotoradaru), kas pieder komersantam – Ceļu satiksmes drošības direkcijai, darbības nodrošināšanai laikposmā no 2015. līdz 2025. gadam;
- prognozētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmērs no naudas sodiem, ko piemēro Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersantam – Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošajiem 100 tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem) laika posmam no 2015. līdz 2025.gadam, ievērojot, ka prognozētais vidējais šo tehnisko līdzekļu darbības laiks ir 8 gadi.
Plānotajos valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu apjomos pašlaik izmaiņas nav nepieciešamas, un tie rīkojuma projektā paredzami tādā pašā apjomā, kā rīkojumā Nr.382.
[2] Ceļu satiksmes likuma 43.7 pants (likuma 2021. gada 25. marta redakcijā, kas spēkā 2021. gada 20. aprīlī) papildināts ar ceturto daļu, kas noteic, ka izdevumus, kas rodas valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājam saistībā ar šā panta pirmajā daļā minēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, sedz no attiecīgā valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāja rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem.
Tādējādi atbilstoši Ceļu satiksmes likumam 43.7 pantam, ne tikai Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts policija (kā bija līdz šim) var uzstādīt tehniskos līdzekļus un nodrošināt to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, bet to var veikt arī valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājs, ja tā rīcībā ir attiecīgi finanšu līdzekļi.
Ceļu satiksmes drošības padomes 2021. gada 25. februāra sēdē tika pieņemts lēmums atbalstīt finanšu līdzekļu piešķiršanu no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu ceļu satiksmes negadījumu profilakses pasākumu īstenošanai 2021.gadā. No šiem finanšu līdzekļiem 700 000 euro paredzēti valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – Latvijas Valsts ceļi) ceļu satiksmes negadījuma profilakses pasākuma “Vidējā ātruma kontroles vietu metodikas izstrāde un 5-8 vietās veikt vidējā ātruma kontroli ar tehniskajiem līdzekļiem” īstenošanai (uzsākot 2021.gadā, turpinot 2022.gadā). Minētie tehniskie līdzekļi tiks uzturēti no Satiksmes ministrijas budžeta programmai 23.00.00 “Valsts autoceļu fonds” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (2021-TA-1895), pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvā (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādātā redakcija) noteikto, paredz pamatprincipus normatīvajam regulējumam, lai varētu veikt informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem. Minētais likumprojekts izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2021.gada 14.septembra sēdē (prot.Nr.61 15.§).
Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešā daļa nosaka, ka budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus. Lai Valsts policija varētu slēgt deleģēšanas līgumus un segt attiecīgos izdevumus vairāku gadu garumā, nepieciešams likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” paredzēt papildu ilgtermiņa saistības izdevumu, kas radīsies Valsts policijai, segšanai.
Noteikumu Nr. 523 34.2. apakšpunkts nosaka, ka, plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības n+1, n+2 un n+3 gadiem, ministrija cita starpā ievēro nosacījumu - pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumus starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam. Tādejādi nepieciešams Ministru kabineta lēmums par atļauju Iekšlietu ministrijai uzņemties jaunas ilgtermiņa saistības.
Ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā un likumprojektā “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” noteikto, kā arī to, ka Latvijas valsts ceļiem jau piešķirts finansējums vidējā ātruma kontroles tehnisko līdzekļu iegādei un uzstādīšanai, likumprojekta “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” sagatavošanas procesā jāparedz:
- valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem palielinājums, ievērojot šo tehnisko līdzekļu prognozēto darbības uzsākšanas termiņu, kā arī prognozēto lēmumu skaitu un vidējo naudas soda apmēru;
- jaunas ilgtermiņa saistības, lai Valsts policija segtu izdevumus Ceļu satiksmes drošības direkcijai par deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem (informācijas apstrāde un nosūtīšana), kā arī papildu izdevumus Valsts policijai (lēmumu nosūtīšanas izmaksas).
Bez tam, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto, ka par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus, lemj Ministru kabinets, nepieciešams uzdot uzdevumu Valsts policijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar Latvijas Valsts ceļiem par tehnisko līdzekļu – vidējā ātruma kontroles tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
[3] Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un Valsts policijas izdevumi, lai deleģētu Ceļu satiksmes drošības direkcijai ar Valsts policijai piederošo fotoradaru fiksēto pārkāpuma informācijas apstrādi, lēmumu un paziņojumu nosūtīšanu paredzēti rīkojumā Nr.719 .
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem un ilgtermiņa saistību (izdevumu), kas varētu rasties, Valsts policijai noslēdzot deleģēšanas līgumus ar citiem valsts ceļu un pašvaldību ceļu pārvaldītājiem, kas varētu nodrošināt tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, prognozi pašlaik noteikt nav iespējams, un tā rīkojuma projektā nav ietverta. Nākamo gadu budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā, ja nepieciešams, tiks sagatavoti un virzīti attiecīgie grozījumi.
[1] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta (likuma 2021. gada 15. jūnija redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 12.jūlijā) pirmajā un otrajā daļā noteiktajam:
naudas sodu izpildi (turpmāk – informācijas apstrāde un nosūtīšana).
(1) policija, lai veiktu pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, nodrošina šim nolūkam paredzētu tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību. Policija ar valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija) vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājs nodrošina minēto tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli;
(2) policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem. Policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pieņem un apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāja uzstādītajiem tehniskiem līdzekļiem, un nosūta to policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā policijas lēmuma pieņemšanas šo lēmumu nosūta Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai, kā arī veic atsevišķas Administratīvās atbildības likumā noteiktās darbības, kas saistītas ar piemēroto naudas sodu izpildi.
Grozījumi, kas Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā stājās spēkā no 2021. gada 20. aprīļa un 2021.gada 12.jūlija, rada tiesisko ietvaru, lai Valsts policija, noslēdzot deleģēšanas līgumu, varētu deleģēt valsts un pašvaldību ceļu pārvaldītājiem tehnisko līdzekļu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uzstādīšanu uz valsts un pašvaldību ceļiem un to darbības nodrošināšanu.
[2] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmā daļa noteic, ka par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem lemj Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu. Par deleģēšanu uz ilgāku laiku lemj Ministru kabinets.
[2.1] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā noteikto un rīkojuma Nr.382 2. punktu Valsts policija noslēgusi valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par:
- 100 uzstādīto tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanu, ievērojot to prognozēto darbības laiku, lai fiksētu pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli;
- tādas informācijas apstrādi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem), tās nosūtīšanu Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par naudas soda piemērošanu un par minētā lēmuma nosūtīšanu attiecīgajai personai;
- atsevišķu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Administratīvās atbildības likumā noteikto darbību veikšanu, kas saistītas ar piemēroto naudas sodu izpildi.
[2.2] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmajā daļā noteikto iekšlietu ministrs 2017. gada 12. septembrī (rīkojums Nr. 1-12/2054 “Par atļauju slēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu”) (iekšlietu ministra 2017.gada lēmums) un 2019. gada 22. janvārī (rīkojums Nr. 1-12/120 “Par atļauju slēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu”) (iekšlietu ministra 2019.gada lēmums) ir pieņēmis lēmumu par atļauju Valsts policijai slēgt līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par valsts pārvaldes uzdevumu – Valsts policijas kompetencē ietilpstošās informācijas, kas saņemta par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekļus, apstrādi un attiecīgu paziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu adresātiem – deleģēšanu.
Pamatojoties uz iekšlietu ministra 2017.gada lēmumu un ņemot vērā Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas, 40. panta pirmās un otrās daļas, 41. panta pirmās daļas , 2017. gada 14. novembrī Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija noslēdza pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu Nr. 2153 par informācijas apstrādi par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas saņemta no Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, par attiecīgās informācijas strukturētā veidā
sagatavošanu un nosūtīšanu Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā lēmuma pieņemšanas – šā lēmuma nosūtīšanu personai.
Pamatojoties uz iekšlietu ministra 2019. gada lēmumu un ņemot vērā Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas, 40. panta pirmās un otrās daļas, 41. panta pirmās daļas, noteikumu Nr. 170 prasības, 2020. gada 4. septembrī Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija noslēdza deleģēšanas līgumu Nr. 1320 par atsevišķu Administratīvās atbildības likuma 268. pantā noteikto darbību, kas saistītas ar naudas sodu izpildi (par atgādinājumu par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām), veikšanu.
[2.3.] Ievērojot, ka Ceļu satiksmes likuma 43.7 pants paredz iespēju slēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumus arī valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājiem, kas nodrošina tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, nepieciešama Ministru kabineta atļauja Valsts policijai noslēgt arī šos līgumus.
[2.4] Ievērojot, ka Valsts policijas sadarbībai ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, uzdodot tai veikt valsts pārvaldes uzdevumu attiecībā uz no tehniskajiem līdzekļiem (gan komersantam piederošajiem, gan Valsts policijas uzskaitē esošajiem) saņemtās informācijas apstrādi un nosūtīšanu ir ilglaicīgs raksturs, kas pārsniedz piecu gadu ietvaru, par deleģēšanu jālemj Ministru kabinetam.
[2.5] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumā par deleģēšanu konstatē deleģēšanas pieļaujamību un reglamentē deleģēšanas noteikumus. Deleģēšanas pieļaujamību pamato Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā ietvertais regulējums un attiecīgajiem subjektiem pieejamie resursi (Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Valsts ceļu iegādātās tehniskās iekārtas (tajā skaitā Ceļu satiksmes drošības padomes 2021. gada 25. februāra sēdē pieņemtais lēmums par finansējuma piešķiršanu) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētā valsts informācijas sistēma “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”), kas attiecīgos uzdevumus ļauj veikt efektīvāk. Deleģēšanas noteikumi tiek un tiks paredzēti deleģēšanas līgumā (Valsts policijai ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un ar Latvijas Valsts ceļiem), nosakot kontroles un uzraudzības pasākumus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija sēdē (prot. Nr. 33 77.§ “Informatīvais ziņojums “Par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) turpmākās darbības nodrošināšanu (atjaunošanu) un tās finansēšanas avotiem”” 2.1.apakšpunkts) nolemto, atbalstīts priekšlikums par laikposmā no 2015.gada līdz 2018.gadam uzstādīto 100 stacionāro tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanu līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām.
II. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu plānošana
[1] Rīkojumā Nr.382 paredzēts:
- Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistības (izdevumi) pasākuma “Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšana” īstenošanai - ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas 100 tehnisko līdzekļu (fotoradaru), kas pieder komersantam – Ceļu satiksmes drošības direkcijai, darbības nodrošināšanai laikposmā no 2015. līdz 2025. gadam;
- prognozētais valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmērs no naudas sodiem, ko piemēro Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersantam – Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošajiem 100 tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem) laika posmam no 2015. līdz 2025.gadam, ievērojot, ka prognozētais vidējais šo tehnisko līdzekļu darbības laiks ir 8 gadi.
Plānotajos valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu apjomos pašlaik izmaiņas nav nepieciešamas, un tie rīkojuma projektā paredzami tādā pašā apjomā, kā rīkojumā Nr.382.
[2] Ceļu satiksmes likuma 43.7 pants (likuma 2021. gada 25. marta redakcijā, kas spēkā 2021. gada 20. aprīlī) papildināts ar ceturto daļu, kas noteic, ka izdevumus, kas rodas valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājam saistībā ar šā panta pirmajā daļā minēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, sedz no attiecīgā valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāja rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem.
Tādējādi atbilstoši Ceļu satiksmes likumam 43.7 pantam, ne tikai Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts policija (kā bija līdz šim) var uzstādīt tehniskos līdzekļus un nodrošināt to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, bet to var veikt arī valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājs, ja tā rīcībā ir attiecīgi finanšu līdzekļi.
Ceļu satiksmes drošības padomes 2021. gada 25. februāra sēdē tika pieņemts lēmums atbalstīt finanšu līdzekļu piešķiršanu no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu ceļu satiksmes negadījumu profilakses pasākumu īstenošanai 2021.gadā. No šiem finanšu līdzekļiem 700 000 euro paredzēti valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – Latvijas Valsts ceļi) ceļu satiksmes negadījuma profilakses pasākuma “Vidējā ātruma kontroles vietu metodikas izstrāde un 5-8 vietās veikt vidējā ātruma kontroli ar tehniskajiem līdzekļiem” īstenošanai (uzsākot 2021.gadā, turpinot 2022.gadā). Minētie tehniskie līdzekļi tiks uzturēti no Satiksmes ministrijas budžeta programmai 23.00.00 “Valsts autoceļu fonds” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (2021-TA-1895), pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvā (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādātā redakcija) noteikto, paredz pamatprincipus normatīvajam regulējumam, lai varētu veikt informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem. Minētais likumprojekts izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2021.gada 14.septembra sēdē (prot.Nr.61 15.§).
Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešā daļa nosaka, ka budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus. Lai Valsts policija varētu slēgt deleģēšanas līgumus un segt attiecīgos izdevumus vairāku gadu garumā, nepieciešams likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” paredzēt papildu ilgtermiņa saistības izdevumu, kas radīsies Valsts policijai, segšanai.
Noteikumu Nr. 523 34.2. apakšpunkts nosaka, ka, plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības n+1, n+2 un n+3 gadiem, ministrija cita starpā ievēro nosacījumu - pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumus starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam. Tādejādi nepieciešams Ministru kabineta lēmums par atļauju Iekšlietu ministrijai uzņemties jaunas ilgtermiņa saistības.
Ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantā un likumprojektā “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” noteikto, kā arī to, ka Latvijas valsts ceļiem jau piešķirts finansējums vidējā ātruma kontroles tehnisko līdzekļu iegādei un uzstādīšanai, likumprojekta “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” sagatavošanas procesā jāparedz:
- valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem palielinājums, ievērojot šo tehnisko līdzekļu prognozēto darbības uzsākšanas termiņu, kā arī prognozēto lēmumu skaitu un vidējo naudas soda apmēru;
- jaunas ilgtermiņa saistības, lai Valsts policija segtu izdevumus Ceļu satiksmes drošības direkcijai par deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem (informācijas apstrāde un nosūtīšana), kā arī papildu izdevumus Valsts policijai (lēmumu nosūtīšanas izmaksas).
Bez tam, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto, ka par tiešās pārvaldes iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus, lemj Ministru kabinets, nepieciešams uzdot uzdevumu Valsts policijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar Latvijas Valsts ceļiem par tehnisko līdzekļu – vidējā ātruma kontroles tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
[3] Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un Valsts policijas izdevumi, lai deleģētu Ceļu satiksmes drošības direkcijai ar Valsts policijai piederošo fotoradaru fiksēto pārkāpuma informācijas apstrādi, lēmumu un paziņojumu nosūtīšanu paredzēti rīkojumā Nr.719 .
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem un ilgtermiņa saistību (izdevumu), kas varētu rasties, Valsts policijai noslēdzot deleģēšanas līgumus ar citiem valsts ceļu un pašvaldību ceļu pārvaldītājiem, kas varētu nodrošināt tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, prognozi pašlaik noteikt nav iespējams, un tā rīkojuma projektā nav ietverta. Nākamo gadu budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā, ja nepieciešams, tiks sagatavoti un virzīti attiecīgie grozījumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīkojuma projekta un tam pievienotā Ministru kabineta protokollēmuma projekta tvērums attiecībā uz Latvijas valsts ceļu iegādāto un uzstādīto vidējā ātruma kontroles tehnisko līdzekļu ieviešanu sagatavots, ievērojot šādus pamatprincipus:
1. Papildu ieņēmumu no naudas sodiem prognoze balstīta uz šādiem pieņēmumiem:
- plānots, ka 2022.gadā vidēji darbosies 5 papildu tehniskie līdzekļi un 2023., 2024. un 2025. gadā vidēji darbosies 7 papildu tehniskie līdzekļi;
- plānots, ka vienlaikus pakāpeniski samazināsies vienas iekārtas vienā dienā fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus:
- par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem samazinājums plānots no 9 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 4 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- par ātruma pārsniegšanu samazinājums plānots no 14 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 8 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- aprēķinos piemērots minimālais svērtais naudas soda apmērs, kas aprēķināts, ņemot vērā iespējamo vienas iekārtas fiksēto pārkāpumu skaitu, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, attiecībā uz Latvijā un citās ES dalībvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem;
- ieņēmumu no naudas sodiem prognoze veidota iespējami piesardzīgi (attiecībā uz ieņēmumiem no naudas sodiem par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem piemērots koeficients 0,15; attiecībā uz ieņēmumiem no naudas sodiem par ātruma pārsniegšanas pārkāpumiem piemērots princips, ka ieņēmumi nepārsniedz izdevumus, proti ieņēmumu prognozē tiek iekļauti ieņēmumi tādā apmērā, kā plānotie izdevumi (neitrāla finansiālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem)); atbilstoši faktiskajai situācijai tā tiks precizēta;
- prognozē nav paredzēti ieņēmumi no naudas sodiem, ja pārkāpumi tiks fiksēti ar pielāgotām ceļu meteostaciju kamerām; atbilstoši faktiskajai situācijai prognoze tiks precizēta;
- sagatavojot prognozi, ņemti vērā 2020. gada 2. jūlija Latvijas Valsts ceļu ziņojuma par autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles pilotprojektu dati. Pilotprojekts tika uzsākts 2019. gada 1. jūnijā un pabeigts 2020. gada 31. maijā, kontrole tika veikta 2 vietās - autoceļa A13, Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi), 81.km un autoceļa A6 Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki), 23.km.
2. Papildu izdevumu prognoze balstīta uz šādiem pieņēmumiem:
- plānots, ka 2022. gadā vidēji darbosies 5 papildu tehniskie līdzekļi un 2023., 2024. un 2025. gadā vidēji darbosies 7 papildu tehniskie līdzekļi;
- plānots, ka vienlaikus pakāpeniski samazināsies vienas iekārtas fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus:
- par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem samazinājums plānots no 9 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 4 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- pār ātruma pārsniegšanu samazinājums plānots no 14 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 8 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- aprēķinos izmantots tarifs saskaņā ar deleģēšanas līgumiem ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, kas noslēgti, izpildot rīkojumu Nr.382, un Latvijas Pasta noteiktie tarifi.
Rīkojuma Nr.382 nosacījumi tiek iekļauti rīkojuma projektā, un tas ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim.
1. Papildu ieņēmumu no naudas sodiem prognoze balstīta uz šādiem pieņēmumiem:
- plānots, ka 2022.gadā vidēji darbosies 5 papildu tehniskie līdzekļi un 2023., 2024. un 2025. gadā vidēji darbosies 7 papildu tehniskie līdzekļi;
- plānots, ka vienlaikus pakāpeniski samazināsies vienas iekārtas vienā dienā fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus:
- par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem samazinājums plānots no 9 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 4 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- par ātruma pārsniegšanu samazinājums plānots no 14 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 8 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- aprēķinos piemērots minimālais svērtais naudas soda apmērs, kas aprēķināts, ņemot vērā iespējamo vienas iekārtas fiksēto pārkāpumu skaitu, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, attiecībā uz Latvijā un citās ES dalībvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem;
- ieņēmumu no naudas sodiem prognoze veidota iespējami piesardzīgi (attiecībā uz ieņēmumiem no naudas sodiem par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem piemērots koeficients 0,15; attiecībā uz ieņēmumiem no naudas sodiem par ātruma pārsniegšanas pārkāpumiem piemērots princips, ka ieņēmumi nepārsniedz izdevumus, proti ieņēmumu prognozē tiek iekļauti ieņēmumi tādā apmērā, kā plānotie izdevumi (neitrāla finansiālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem)); atbilstoši faktiskajai situācijai tā tiks precizēta;
- prognozē nav paredzēti ieņēmumi no naudas sodiem, ja pārkāpumi tiks fiksēti ar pielāgotām ceļu meteostaciju kamerām; atbilstoši faktiskajai situācijai prognoze tiks precizēta;
- sagatavojot prognozi, ņemti vērā 2020. gada 2. jūlija Latvijas Valsts ceļu ziņojuma par autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles pilotprojektu dati. Pilotprojekts tika uzsākts 2019. gada 1. jūnijā un pabeigts 2020. gada 31. maijā, kontrole tika veikta 2 vietās - autoceļa A13, Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi), 81.km un autoceļa A6 Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki), 23.km.
2. Papildu izdevumu prognoze balstīta uz šādiem pieņēmumiem:
- plānots, ka 2022. gadā vidēji darbosies 5 papildu tehniskie līdzekļi un 2023., 2024. un 2025. gadā vidēji darbosies 7 papildu tehniskie līdzekļi;
- plānots, ka vienlaikus pakāpeniski samazināsies vienas iekārtas fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus:
- par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem samazinājums plānots no 9 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 4 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- pār ātruma pārsniegšanu samazinājums plānots no 14 pārkāpumiem dienā 2022. gadā līdz 8 pārkāpumiem dienā 2025. gadā un turpmāk katru gadu;
- aprēķinos izmantots tarifs saskaņā ar deleģēšanas līgumiem ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, kas noslēgti, izpildot rīkojumu Nr.382, un Latvijas Pasta noteiktie tarifi.
Rīkojuma Nr.382 nosacījumi tiek iekļauti rīkojuma projektā, un tas ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz:
1. atļaut Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības pasākuma "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" īstenošanai 2022. gadā – ne vairāk kā 2 050 416 euro, 2023. gadā – ne vairāk kā 2 024 032 euro, 2024. gadā – ne vairāk kā 1 649 675 euro, 2025. gadā – ne vairāk kā 1 336 089 euro, 2026.gadā un turpmāk katru gadu ne vairāk kā 136 560 euro;
2. Valsts policijai, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar:
2.1. valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk – Latvijas Valsts ceļi) par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu uz ceļiem un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uz nenoteiktu laiku;
2.2. valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija) par:
2.2.1.uzstādīto transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (100 stacionārie fotoradari) darbības nodrošināšanu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām;
2.2.2. tādas informācijas pieņemšanu un apstrādāšanu valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no šā rīkojuma 2.1. un 2.2.1. apakšpunktā minētajiem tehniskajiem līdzekļiem, kā arī no Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem, kas uzstādīti uz ceļiem (pārvietojamie fotoradari) vai specializētajos transportlīdzekļos (automātiskās transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju nolasīšanas/atpazīšanas un ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas sistēmas), tās nosūtīšanu Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai un par minētā lēmuma nosūtīšanu personai, kurai sods piemērots, uz nenoteiktu laiku;
2.2.3. Administratīvās atbildības likuma 268.pantā (administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pārkāpums izdarīts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 296.pantā) minētā atgādinājuma par brīvprātīgās naudas soda izpildes termiņa beigām nosūtīšanu personai, kurai sods piemērots, uz nenoteiktu laiku.
Vēršam uzmanību, ka arī turpmāk (vismaz 2022.gadā) var rasties nepieciešamība administratīvos sodu nenomaksājušām personām paziņojumus nosūtīt LAPK noteiktajā kārtībā. Šobrīd joprojām daļa lietu par pārkāpumiem, kas izdarīti līdz 2020.gada 1.jūlijam, izskatīšana tiesās nav pabeigta (iesniegtās sūdzības nav izskatītas). Pārsūdzēto lēmumu izpilde apturēta līdz sūdzību izskatīšanai, pamatojoties uz LAPK 285.pantu.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 3.punktu administratīvo pārkāpumu lietās [..] attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot LAPK normas.
Ievērojot minēto minētajā tiesību normā noteikto, kā arī to, ka liela daļa pārkāpēju naudas sodu apmaksu veic tikai pēc tam, kad ir saņēmuši brīdinājumu, ka to, ka soda labprātīgas nesamaksāšanas gadījumā tas tiks nodots piespiedu izpildei, pēc šo lietu izskatīšanas paziņojumi par nenomaksātiem sodiem būs jānosūta LAPK noteiktajā kārtībā un termiņos (gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā).
Lai padarītu sodu izpildes procesu iespējami ātrāku un efektīvāku, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu taupīgāku izlietojumu, kā arī novēršot nepieciešamību palielināt tā izpildē iesaistītos cilvēkresurus, jāsaglabā iespēja deleģēt Ceļu satiksmes drošības direkcijai pienākumu veikt arī darbības, kas saistītas ar LAPK kārtībā uzlikto naudas sodu izpildi.
3. atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumus un iekļaut tos attiecīgajos vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektos, paredzot valsts budžeta likumprojektos kārtējam gadam:
3.1. prognozēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmēru no naudas sodiem, ko piemēro Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar šā rīkojuma 2.1. un 2.2.1. apakšpunktā minētajiem tehniskajiem līdzekļiem:
3.1.1. 2022. gadā – 9 681 598 euro;
3.1.2. 2023. gadā – 5 554 988 euro;
3.1.3. 2024. gadā – 4 074 326 euro;
3.1.4. 2025. gadā – 2 790 690 euro;
3.1.5. 2026. gadā un turpmāk katru gadu – 806 178 euro;
3.2. Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistības pasākuma "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" īstenošanai šādā apmērā:
3.2.1. budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija":
3.2.1.1. 2022. gadā –2 010 343 euro:
3.2.1.1.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem, kas saistīti ar šā rīkojuma 2.2.apakšpunktā minēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi) –1 453 938 euro;
3.2.1.1.2. Valsts policijas izdevumiem, kas saistīti ar šā rīkojuma 2.2.2.apakšpunktā minēto lēmumu par soda piemērošanu pieņemšanu, kā arī to izpildes nodrošināšanu (turpmāk – Valsts policijas izdevumi) – 556 405 euro;
3.2.1.2. 2023. gadā – 1 983 959 euro:
3.2.1.2.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem – 1 425 886 euro;
3.2.1.2.2. Valsts policijas izdevumiem –558 073 euro;
3.2.1.3. 2024. gadā –1 609 602 euro:
3.2.1.3.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem – 1 051 717 euro;
3.2.1.3.2. Valsts policijas izdevumiem – 557 885 euro;
3.2.1.4. 2025. gadā –1 296 016 euro:
3.2.1.4.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem –738 317 euro;
3.2.1.4.2. Valsts policijas izdevumiem –557 699 euro;
3.2.1.5. 2026. gadā un turpmāk katru gadu –136 560 euro:
3.2.1.5.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem – 130 631 euro;
3.2.1.5.2. Valsts policijas izdevumiem – 5 929 euro;
3.2.2. budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība":
2022.–2025. gadā – 40 073 euro (katru gadu).
4.Ja nepieciešams, Iekšlietu ministrija likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā var iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pamatotus priekšlikumus plānoto valsts pamatbudžeta ieņēmumu, kā arī ilgtermiņa saistību precizēšanai, ievērojot, ka ilgtermiņa saistības atļauts palielināt tikai tad, ja palielinās valsts pamatbudžeta ieņēmumi un ilgtermiņa saistību palielinājums saistīts ar konkrētu izdevumu palielināšanos.
5. Rīkojums stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, ievērojot, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi attiecībā uz Latvijas Valsts ceļu uzstādītajiem tehniskajiem līdzekļiem, prognozēti no 2022.gada, kā arī to, ka rīkojuma projekts nemainīgi ietver sevī arī rīkojumā Nr.382 noteikto, sākot no 2022.gada.
6. Ar 2022. gada 1.janvāri atzīt par spēku zaudējušu rīkojumu Nr.382, jo tā nosacījumi ietverti rīkojuma projektā.
1. atļaut Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības pasākuma "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" īstenošanai 2022. gadā – ne vairāk kā 2 050 416 euro, 2023. gadā – ne vairāk kā 2 024 032 euro, 2024. gadā – ne vairāk kā 1 649 675 euro, 2025. gadā – ne vairāk kā 1 336 089 euro, 2026.gadā un turpmāk katru gadu ne vairāk kā 136 560 euro;
2. Valsts policijai, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar:
2.1. valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk – Latvijas Valsts ceļi) par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu uz ceļiem un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uz nenoteiktu laiku;
2.2. valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija) par:
2.2.1.uzstādīto transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (100 stacionārie fotoradari) darbības nodrošināšanu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām;
2.2.2. tādas informācijas pieņemšanu un apstrādāšanu valsts informācijas sistēmā “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs”, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no šā rīkojuma 2.1. un 2.2.1. apakšpunktā minētajiem tehniskajiem līdzekļiem, kā arī no Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem, kas uzstādīti uz ceļiem (pārvietojamie fotoradari) vai specializētajos transportlīdzekļos (automātiskās transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju nolasīšanas/atpazīšanas un ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas sistēmas), tās nosūtīšanu Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai un par minētā lēmuma nosūtīšanu personai, kurai sods piemērots, uz nenoteiktu laiku;
2.2.3. Administratīvās atbildības likuma 268.pantā (administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pārkāpums izdarīts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 296.pantā) minētā atgādinājuma par brīvprātīgās naudas soda izpildes termiņa beigām nosūtīšanu personai, kurai sods piemērots, uz nenoteiktu laiku.
Vēršam uzmanību, ka arī turpmāk (vismaz 2022.gadā) var rasties nepieciešamība administratīvos sodu nenomaksājušām personām paziņojumus nosūtīt LAPK noteiktajā kārtībā. Šobrīd joprojām daļa lietu par pārkāpumiem, kas izdarīti līdz 2020.gada 1.jūlijam, izskatīšana tiesās nav pabeigta (iesniegtās sūdzības nav izskatītas). Pārsūdzēto lēmumu izpilde apturēta līdz sūdzību izskatīšanai, pamatojoties uz LAPK 285.pantu.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 3.punktu administratīvo pārkāpumu lietās [..] attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot LAPK normas.
Ievērojot minēto minētajā tiesību normā noteikto, kā arī to, ka liela daļa pārkāpēju naudas sodu apmaksu veic tikai pēc tam, kad ir saņēmuši brīdinājumu, ka to, ka soda labprātīgas nesamaksāšanas gadījumā tas tiks nodots piespiedu izpildei, pēc šo lietu izskatīšanas paziņojumi par nenomaksātiem sodiem būs jānosūta LAPK noteiktajā kārtībā un termiņos (gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā).
Lai padarītu sodu izpildes procesu iespējami ātrāku un efektīvāku, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu taupīgāku izlietojumu, kā arī novēršot nepieciešamību palielināt tā izpildē iesaistītos cilvēkresurus, jāsaglabā iespēja deleģēt Ceļu satiksmes drošības direkcijai pienākumu veikt arī darbības, kas saistītas ar LAPK kārtībā uzlikto naudas sodu izpildi.
3. atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumus un iekļaut tos attiecīgajos vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektos, paredzot valsts budžeta likumprojektos kārtējam gadam:
3.1. prognozēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmēru no naudas sodiem, ko piemēro Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar šā rīkojuma 2.1. un 2.2.1. apakšpunktā minētajiem tehniskajiem līdzekļiem:
3.1.1. 2022. gadā – 9 681 598 euro;
3.1.2. 2023. gadā – 5 554 988 euro;
3.1.3. 2024. gadā – 4 074 326 euro;
3.1.4. 2025. gadā – 2 790 690 euro;
3.1.5. 2026. gadā un turpmāk katru gadu – 806 178 euro;
3.2. Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistības pasākuma "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana" īstenošanai šādā apmērā:
3.2.1. budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija":
3.2.1.1. 2022. gadā –2 010 343 euro:
3.2.1.1.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem, kas saistīti ar šā rīkojuma 2.2.apakšpunktā minēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi) –1 453 938 euro;
3.2.1.1.2. Valsts policijas izdevumiem, kas saistīti ar šā rīkojuma 2.2.2.apakšpunktā minēto lēmumu par soda piemērošanu pieņemšanu, kā arī to izpildes nodrošināšanu (turpmāk – Valsts policijas izdevumi) – 556 405 euro;
3.2.1.2. 2023. gadā – 1 983 959 euro:
3.2.1.2.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem – 1 425 886 euro;
3.2.1.2.2. Valsts policijas izdevumiem –558 073 euro;
3.2.1.3. 2024. gadā –1 609 602 euro:
3.2.1.3.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem – 1 051 717 euro;
3.2.1.3.2. Valsts policijas izdevumiem – 557 885 euro;
3.2.1.4. 2025. gadā –1 296 016 euro:
3.2.1.4.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem –738 317 euro;
3.2.1.4.2. Valsts policijas izdevumiem –557 699 euro;
3.2.1.5. 2026. gadā un turpmāk katru gadu –136 560 euro:
3.2.1.5.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumiem – 130 631 euro;
3.2.1.5.2. Valsts policijas izdevumiem – 5 929 euro;
3.2.2. budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība":
2022.–2025. gadā – 40 073 euro (katru gadu).
4.Ja nepieciešams, Iekšlietu ministrija likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā var iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pamatotus priekšlikumus plānoto valsts pamatbudžeta ieņēmumu, kā arī ilgtermiņa saistību precizēšanai, ievērojot, ka ilgtermiņa saistības atļauts palielināt tikai tad, ja palielinās valsts pamatbudžeta ieņēmumi un ilgtermiņa saistību palielinājums saistīts ar konkrētu izdevumu palielināšanos.
5. Rīkojums stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, ievērojot, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi attiecībā uz Latvijas Valsts ceļu uzstādītajiem tehniskajiem līdzekļiem, prognozēti no 2022.gada, kā arī to, ka rīkojuma projekts nemainīgi ietver sevī arī rīkojumā Nr.382 noteikto, sākot no 2022.gada.
6. Ar 2022. gada 1.janvāri atzīt par spēku zaudējušu rīkojumu Nr.382, jo tā nosacījumi ietverti rīkojuma projektā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Projekts attiecas uz Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Latvijas Valsts ceļiem.
Ietekmes apraksts
Saistīts ar ieņēmumu un izdevumu plānošanu, kā arī ar valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 208 136
0
8 652 472
1 029 126
4 167 475
1 387 513
1 097 558
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
9 208 136
0
8 652 472
1 029 126
4 167 475
1 387 513
1 097 558
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
9 208 136
0
8 652 472
116 753
4 167 475
156 048
146 302
2.1. valsts pamatbudžets
9 208 136
0
8 652 472
116 753
4 167 475
156 048
146 302
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
912 373
0
1 231 465
951 256
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
912 373
0
1 231 465
951 256
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
912 373
1 231 465
951 256
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēti aprēķini ar paskaidrojumiem pievienoti šīs anotācijas pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
IEŅĒMUMI NO NAUDAS SODIEM
1. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” un atbilstoši rīkojumam Nr.382 – ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādātie un uzstādītie 100 stacionārie fotoradari) (kods 10.1.5.2.), plānoti:
2021.gadā: 9 208 136 euro;
2022.gadā: 8 652 472 euro;
2023.gadā: 4 167 475 euro;
2024.gadā: 2 976 768 euro;
2025.gadā: 1 984 512 euro;
Ieņēmumu apjoms rīkojuma projektā netiek mainīts.
2. Prognozētie papildu valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (Latvijas Valsts ceļu iegādātie un uzstādītie vidēja ātruma kontroles tehniskie līdzekļi) (kods 10.1.5.2.), plānoti (aprēķins – pielikuma 1. un 4.tabulā):
2022. gadā: 1 029 126 euro;
2023.gadā: 1 387 513 euro;
2024.gadā: 1 097 558 euro;
2025.gadā un turpmāk katru gadu: 806 178 euro.
1. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” un atbilstoši rīkojumam Nr.382 – ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādātie un uzstādītie 100 stacionārie fotoradari) (kods 10.1.5.2.), plānoti:
2021.gadā: 9 208 136 euro;
2022.gadā: 8 652 472 euro;
2023.gadā: 4 167 475 euro;
2024.gadā: 2 976 768 euro;
2025.gadā: 1 984 512 euro;
Ieņēmumu apjoms rīkojuma projektā netiek mainīts.
2. Prognozētie papildu valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (Latvijas Valsts ceļu iegādātie un uzstādītie vidēja ātruma kontroles tehniskie līdzekļi) (kods 10.1.5.2.), plānoti (aprēķins – pielikuma 1. un 4.tabulā):
2022. gadā: 1 029 126 euro;
2023.gadā: 1 387 513 euro;
2024.gadā: 1 097 558 euro;
2025.gadā un turpmāk katru gadu: 806 178 euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
6.2. IZDEVUMI (ilgtermiņa saistības pasākumam “Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana”)
1. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” un atbilstoši rīkojumam Nr.382 – izdevumi saistībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādāto un uzstādīto 100 stacionāro fotoradaru uzturēšanu, darbības nodrošināšanu, informācijas apstrādes un nosūtīšanas nodrošināšanu, plānoti:
2021.gadā: 2 420 477 euro;
2022.gadā: 1 933 663 euro;
2023.gadā: 1 867 984 euro;
2024.gadā: 1 503 373 euro;
2025.gadā: 1 199 529 euro;
Izdevumu apjoms rīkojuma projektā netiek mainīts.
2. Prognozētie valsts pamatbudžeta izdevumi saistībā ar no Latvijas Valsts ceļu iegādātiem un uzstādītiem vidēja ātruma kontroles tehniskie līdzekļiem saņemtās informācijas apstrādi un nosūtīšanas nodrošināšanu plānoti (aprēķins pielikuma 2., 3., 5. un 6. tabulā):
2022. gadā: 116 753 euro;
2023.gadā: 156 048 euro;
2024.gadā: 146 302 euro;
2025.gadā un turpmāk katru gadu: 136 560 euro;
tajā skaitā sadalījumā pa izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem (EKK 2210 “Izdevumi par sakaru pakalpojumiem” samaksai par paziņojumu nosūtīšanu adresātam un EKK 3262 “Valsts un pašvaldību budžeta dotācija komersantiem, ostām un speciālajām ekonomiskajām zonām” samaksai Ceļu satiksmes drošības direkcijai):
KOPSAVILKUMS (aprēķins pielikuma 7. tabulā):
1. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” un atbilstoši rīkojumam Nr.382 – izdevumi saistībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādāto un uzstādīto 100 stacionāro fotoradaru uzturēšanu, darbības nodrošināšanu, informācijas apstrādes un nosūtīšanas nodrošināšanu, plānoti:
2021.gadā: 2 420 477 euro;
2022.gadā: 1 933 663 euro;
2023.gadā: 1 867 984 euro;
2024.gadā: 1 503 373 euro;
2025.gadā: 1 199 529 euro;
Izdevumu apjoms rīkojuma projektā netiek mainīts.
2. Prognozētie valsts pamatbudžeta izdevumi saistībā ar no Latvijas Valsts ceļu iegādātiem un uzstādītiem vidēja ātruma kontroles tehniskie līdzekļiem saņemtās informācijas apstrādi un nosūtīšanas nodrošināšanu plānoti (aprēķins pielikuma 2., 3., 5. un 6. tabulā):
2022. gadā: 116 753 euro;
2023.gadā: 156 048 euro;
2024.gadā: 146 302 euro;
2025.gadā un turpmāk katru gadu: 136 560 euro;
tajā skaitā sadalījumā pa izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem (EKK 2210 “Izdevumi par sakaru pakalpojumiem” samaksai par paziņojumu nosūtīšanu adresātam un EKK 3262 “Valsts un pašvaldību budžeta dotācija komersantiem, ostām un speciālajām ekonomiskajām zonām” samaksai Ceļu satiksmes drošības direkcijai):
| Rādītājs | 2022.gadā | 2023.gadā | 2024.gadā | 2025.gadā un turpmāk |
| Valsts policijas IZDEVUMI KOPĀ |
116 753 | 156 048 | 146 302 | 136 560 |
| EKK 2210 | 4 635 | 6 303 | 6 303 | 5 929 |
| EKK 3262 | 112 118 | 149 745 | 140 187 | 130 631 |
KOPSAVILKUMS (aprēķins pielikuma 7. tabulā):
| Rādītājs |
2022.gadā | 2023.gadā | 2024.gadā | 2025.gadā un turpmāk |
| Ieņēmumi | 1 029 126 | 1 387 513 | 1 097 558 | 806 178 |
| Izdevumi | 116 753 | 156 048 | 146 302 | 136 560 |
| Starpība | 912 373 | 1 231 465 | 951 256 | 669 618 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav paredzētas.
Cita informācija
[1] Aprēķinos norādītas indikatīvās izmaksas. Izdevumi pa izdevumu veidiem un apakšpasākumiem var tikt precizēti atbilstoši faktiskajai situācijai.
[2] Informatīvi:
1. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Valsts policijai piederošiem tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem) (kods 10.1.5.1.), plānoti:
2021.gadā un turpmāk katru gadu: 3 525 120 euro;
2. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” un atbilstoši rīkojuma Nr. 719 (grozījumi – 2020. gada 22. septembra rīkojums Nr. 546) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (anotācijai) Valsts policijas izdevumiem, lai deleģētu Ceļu satiksmes drošības direkcijai
ar Valsts policijai piederošiem tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem) fiksētā pārkāpuma informācijas apstrādi, lēmumu un paziņojumu nosūtīšanu, plānoti 2021.gadā un turpmāk katru gadu: 139 763 euro,
Izdevumu apjoms rīkojuma projektā netiek atspoguļots, jo tas paredzēts rīkojumā Nr.719.
[3] Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz:
1. uzdevumu Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam“ izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā, paredzot palielināt:
- valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, prognozi 2022. gadā par 1 029 126 euro, 2023.gadā par 1 387 513 euro, 2024.gadā par 1 097 558 euro;
- izdevumus Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 06.01.00 “Valsts policija” ilgtermiņa saistību pasākumam “Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana” 2022. gadā par 116 753 euro, 2023.gadā par 156 048 euro, 2024.gadā par 146 302 euro, 2025.gadā un turpmāk katru gadu par 136 560 euro;
2. uzdevumu Iekšlietu ministrijai, ņemot vērā aktuālo valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” uzstādīto tehnisko līdzekļu (100 stacionāro fotoradaru) iespējamā faktiskā darbības laika prognozi, sagatavot un iekšlietu ministram likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumu projektu šajā rīkojumā, attiecīgi precizējot valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem un ilgtermiņa saistību (izdevumu) apjomu;
3. uzdevumu Iekšlietu ministrijai, ņemot vērā aktuālo valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” uzstādīto tehnisko līdzekļu (100 stacionāro fotoradaru) iespējamā faktiskā darbības laika prognozi, sagatavot un iekšlietu ministram likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumu projektu šajā rīkojumā, attiecīgi precizējot valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem un ilgtermiņa saistību (izdevumu) apjomu, vienlaikus atzīstot par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija sēdē (prot. Nr.33, 77.§ “Informatīvais ziņojums “Par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) turpmākās darbības nodrošināšanu (atjaunošanu) un tās finansēšanas avotiem”, 11.punkts) doto uzdevumu.
Informējam, ka Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts policiju, Satiksmes ministriju, Latvijas Valsts ceļiem un Ceļu satiksmes drošības direkciju atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija sēdē (prot. Nr.33, 77.§, 11.punkts), kurā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) turpmākās darbības nodrošināšanu (atjaunošanu) un tās finansēšanas avotiem”, dotajam uzdevumam – Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju sagatavot un līdz 2021. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jaunu tehnisko līdzekļu uzstādīšanu 2015.-2018. gadā uzstādīto 100 tehnisko līdzekļu (fotoradaru) vietā pēc tam, kad tie tiks atzīti par neatbilstošiem normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām, un to finansēšanas avotiem, sagatavoja attiecīgu informatīvo ziņojumu (VSS-355). Ņemot vērā rīkojuma projektā un šajā anotācijā sniegto informāciju, uzdevuma izpilde pašlaik nav aktuāla.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Finanšu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Valsts policija
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi