24-TA-3257: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nodrošināma iespējamība nozaru likumos paredzēt administratīvās atbildības regulējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normās noteiktās sodoša jeb krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas (sodus). Precizējams regulējums, kas attiecas arī uz partnerības tiesiskajām attiecībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir:
1) nodrošināt, ka Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās noteiktās sodoša jeb krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas (sodi) ir pilnvērtīga administratīvās sistēmas sastāvdaļa;
2) pilnveidot partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību.
1) nodrošināt, ka Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās noteiktās sodoša jeb krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas (sodi) ir pilnvērtīga administratīvās sistēmas sastāvdaļa;
2) pilnveidot partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas kā administratīvās atbildības sistēmas sastāvdaļa
Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 2. panta piektā daļa noteic, ka Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kuros reglamentēta administratīvā atbildība, ir daļa no administratīvās atbildības sistēmas. Līdz ar to administratīvā atbildība šobrīd var būt ietverta četru veidu dažāda juridiskā spēka normatīvajos aktos: starptautiskajos līgumos, Eiropas Savienības regulās, likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos (Smiltēna A. 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 94. lpp.).
AAL 16. panta sestā daļa noteic, ka maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā. Tādējādi AAL 16. panta ceturtajā daļā noteiktās maksimālās naudas soda robežas var tikt pārsniegtas arī gadījumā, kad Latvijai saistošā starptautiskā tiesību aktā ir noteikts lielāks naudas soda piemērojamais apmērs. Šis noteikums attiecas gan uz gadījumiem, kad Latvijai saistošā starptautiskā tiesību norma ir tieši piemērojama (piemēram, Eiropas Savienības regula) un līdz ar to naudas soda apmērs nav jānosaka ar Latvijas likumu, gan arī uz gadījumiem, kad Latvijai saistošā starptautiskā tiesību norma ir jāievieš Latvijas tiesību sistēmā (piemēram, Eiropas Savienības direktīva). Šis noteikums attiecas uz jebkurām Latvijai saistošajām starptautiskajām prasībām (Smiltēna A. 3. nodaļa. Administratīvais sods. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 125. lpp.).
Partnerība
2023. gada 9. novembra likums "Grozījumi Notariāta likumā" ieviesa jaunu tiesību institūtu – partnerību. Minētais likums stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Lai nodrošinātu šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību, partnerības regulējums ir ietverts arī citos likumos: Fizisko personu reģistra likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Pacientu tiesību likumā, likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Maksātnespējas likumā, likumā "Par valsts pensijām" un likumā " Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Saskaņā ar Notariāta likuma 107.12 pantu zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai.
AAL ir paredzētas cietušā un liecinieka tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (AAL 44. panta pirmās daļas 4. punkts, 50. panta pirmās daļas 4. punkts). Tāpat aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 53. panta septītās daļas 2. punkts). Līdzīgs regulējums pastāv arī saistībā ar pārstāvja tiesībām uzņemties pārstāvību (AAL 54. panta devītās daļas 2. punkts).
Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 2. panta piektā daļa noteic, ka Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kuros reglamentēta administratīvā atbildība, ir daļa no administratīvās atbildības sistēmas. Līdz ar to administratīvā atbildība šobrīd var būt ietverta četru veidu dažāda juridiskā spēka normatīvajos aktos: starptautiskajos līgumos, Eiropas Savienības regulās, likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos (Smiltēna A. 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 94. lpp.).
AAL 16. panta sestā daļa noteic, ka maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā. Tādējādi AAL 16. panta ceturtajā daļā noteiktās maksimālās naudas soda robežas var tikt pārsniegtas arī gadījumā, kad Latvijai saistošā starptautiskā tiesību aktā ir noteikts lielāks naudas soda piemērojamais apmērs. Šis noteikums attiecas gan uz gadījumiem, kad Latvijai saistošā starptautiskā tiesību norma ir tieši piemērojama (piemēram, Eiropas Savienības regula) un līdz ar to naudas soda apmērs nav jānosaka ar Latvijas likumu, gan arī uz gadījumiem, kad Latvijai saistošā starptautiskā tiesību norma ir jāievieš Latvijas tiesību sistēmā (piemēram, Eiropas Savienības direktīva). Šis noteikums attiecas uz jebkurām Latvijai saistošajām starptautiskajām prasībām (Smiltēna A. 3. nodaļa. Administratīvais sods. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 125. lpp.).
Partnerība
2023. gada 9. novembra likums "Grozījumi Notariāta likumā" ieviesa jaunu tiesību institūtu – partnerību. Minētais likums stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Lai nodrošinātu šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību, partnerības regulējums ir ietverts arī citos likumos: Fizisko personu reģistra likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Pacientu tiesību likumā, likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Maksātnespējas likumā, likumā "Par valsts pensijām" un likumā " Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Saskaņā ar Notariāta likuma 107.12 pantu zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai.
AAL ir paredzētas cietušā un liecinieka tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (AAL 44. panta pirmās daļas 4. punkts, 50. panta pirmās daļas 4. punkts). Tāpat aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 53. panta septītās daļas 2. punkts). Līdzīgs regulējums pastāv arī saistībā ar pārstāvja tiesībām uzņemties pārstāvību (AAL 54. panta devītās daļas 2. punkts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neiespējamība nozaru likumos iekļaut normas, kas nepieciešamas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normās noteikto administratīvo sankciju (sodu) īstenošanai
Administratīvā atbildība var būt paredzēta gan regulās, gan direktīvās. Ja administratīvā atbildība noteikta regulā, tad attiecīgie administratīvie pārkāpumi tiek vienādi definēti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tā ir tieši piemērojama. Šāda, piemēram, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Arī direktīvās bieži vien ir paredzēta administratīvā atbildība, taču parasti tajās ir noteikts, ka dalībvalsts nosaka efektīvas, atturošas un samērīgas sankcijas. Šādos gadījumos sankcijas ietveramas likumā, nosakot administratīvo pārkāpumu un administratīvo sodu (Smiltēna A. 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 95. lpp.).
Vienlaikus dažkārt regulās ir noteikts dalībvalsts pienākums nodrošināt, ka tās tiesību sistēmā pastāv attiecīgas efektīvas, atturošas un samērīgas administratīvās sankcijas (sodi). Regulas attiecīgās normas nav tieši piemērojamas, un nozari regulējošā likumā nepieciešams ietvert administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Atsevišķos gadījumos regulā noteiktais sods vai tā apmērs atšķiras no AAL noteiktā sodu regulējumu. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra regula (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam noteic pienākumu dalībvalstīm paredzēt noteikumus par konkrētiem sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem. Soda apmēru nosaka, piemēram, šādā veidā: "naudas sods ir samērīgs un atturošs, un vismaz divreiz lielāks par summu, ko iegūst, reizinot tradicionālās aviācijas degvielas un SAF gada vidējās cenas par tonnu starpību ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru".
Izskatot jautājumu par minētās regulas ieviešanu Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2024. gada 13. novembra sēdē, apakškomisija secināja, ka attiecīgajā likumprojektā (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr. 729/Lp14)) esošais piedāvājums neatbilst Latvijas administratīvo naudas sodu sistēmai, kā arī AAL principiem un tā normatīvajam regulējumam. Ievērojot to, ka minētā regula nosaka soda noteikšanas principus un ieviešanas pienākuma nepieciešamību, apakškomisija uzskata, ka, lai šāda veida pārkāpumi nacionālajā tiesību sistēmā tiktu noteikti kā administratīvi pārkāpumi, ir nepieciešami grozījumi AAL (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2024. gada 13. novembra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-20-14/24, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas vēstule Nr. 142.1.9/3-75-14/24 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai).
Administratīvā atbildība var būt paredzēta gan regulās, gan direktīvās. Ja administratīvā atbildība noteikta regulā, tad attiecīgie administratīvie pārkāpumi tiek vienādi definēti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tā ir tieši piemērojama. Šāda, piemēram, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Arī direktīvās bieži vien ir paredzēta administratīvā atbildība, taču parasti tajās ir noteikts, ka dalībvalsts nosaka efektīvas, atturošas un samērīgas sankcijas. Šādos gadījumos sankcijas ietveramas likumā, nosakot administratīvo pārkāpumu un administratīvo sodu (Smiltēna A. 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 95. lpp.).
Vienlaikus dažkārt regulās ir noteikts dalībvalsts pienākums nodrošināt, ka tās tiesību sistēmā pastāv attiecīgas efektīvas, atturošas un samērīgas administratīvās sankcijas (sodi). Regulas attiecīgās normas nav tieši piemērojamas, un nozari regulējošā likumā nepieciešams ietvert administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus. Atsevišķos gadījumos regulā noteiktais sods vai tā apmērs atšķiras no AAL noteiktā sodu regulējumu. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra regula (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam noteic pienākumu dalībvalstīm paredzēt noteikumus par konkrētiem sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem. Soda apmēru nosaka, piemēram, šādā veidā: "naudas sods ir samērīgs un atturošs, un vismaz divreiz lielāks par summu, ko iegūst, reizinot tradicionālās aviācijas degvielas un SAF gada vidējās cenas par tonnu starpību ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru".
Izskatot jautājumu par minētās regulas ieviešanu Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2024. gada 13. novembra sēdē, apakškomisija secināja, ka attiecīgajā likumprojektā (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr. 729/Lp14)) esošais piedāvājums neatbilst Latvijas administratīvo naudas sodu sistēmai, kā arī AAL principiem un tā normatīvajam regulējumam. Ievērojot to, ka minētā regula nosaka soda noteikšanas principus un ieviešanas pienākuma nepieciešamību, apakškomisija uzskata, ka, lai šāda veida pārkāpumi nacionālajā tiesību sistēmā tiktu noteikti kā administratīvi pārkāpumi, ir nepieciešami grozījumi AAL (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2024. gada 13. novembra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-20-14/24, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas vēstule Nr. 142.1.9/3-75-14/24 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai).
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts, ka nozares likumā regulējamā jautājumā var noteikt no AAL atšķirīgu regulējumu, ja tas izriet no Latvijas Republikai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas (projekta 1. pants). Līdz ar to, ja Latvijai saistoša Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību norma noteiks pienākumu likumā ietvert administratīvos sodus (krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas) vai citu ar to saistītu regulējumu, nozares likumā varēs iekļaut arī no AAL atšķirīgu regulējumu (piemēram, atšķirīgu soda veidu vai soda apmēru). Protams, nozares likumā pieļaujams regulēt tikai tos jautājumus, kas jau izriet no AAL 2. panta (administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvā pārkāpuma procesā iestādē, papildsoda izpildes īpatnības un starptautiskā sadarbība nozares ietvaros, kā arī ierobežojumi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes). Grozījumi AAL būs nepieciešami vien tad, ja Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normā paredzētais regulējums būtībā nav savienojams ar Latvijā pastāvošo administratīvās atbildības sistēmu.
Projekta 2. pants paredz izslēgt AAL 16. panta sesto daļu: "Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā." Ievērojot paredzētos grozījumus AAL 2. panta piektajā daļā, šāds regulējums attiecībā tikai uz naudas soda apmēru vairs nav nepieciešams. Tas jau izrietēs no projekta 1. pantā paredzētā regulējuma.
Projekta 2. pants paredz izslēgt AAL 16. panta sesto daļu: "Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā." Ievērojot paredzētos grozījumus AAL 2. panta piektajā daļā, šāds regulējums attiecībā tikai uz naudas soda apmēru vairs nav nepieciešams. Tas jau izrietēs no projekta 1. pantā paredzētā regulējuma.
Problēmas apraksts
Ierobežojumu un tiesību attiecināmība uz partnerības attiecībās esošām personām
Cietušajam un lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (AAL 44. panta pirmās daļas 4. punkts, 50. panta pirmās daļas 4. punkts).
Šīs personas uzskatāmas par tādām, par kurām likumdevējam nav šaubu, ka to personiskās saites ir pietiekoši ciešas, lai lieciniekam būtu pamats atteikties liecināt. Tomēr šis uzskaitījums neliedz personai norādīt uz apstākļiem, kas tai neļauj liecināt pret citām personām. Piemēram, atteikšanās liecināt pret patēvu, pamāti, adoptētāju, adoptējamo un citu radinieku katrā individuālā gadījumā vērtējama atkarībā no tā, vai personas dzīvo kopā un viņiem ir kopīga saimniecība. Tas pats attiecas ari uz Civillikumā paredzēto aizgādnību par pilngadīgajiem. Jēdziens "kopīga saimniecība" attiecināms ne tikai uz laulību, bet arī uz jebkuru citu personu (radinieku), ar ko attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar ko tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (Bērziņš G. 6.nodaļa. Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 218. lpp.).
Notariāta likuma 107.12 pants noteic, ka zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai. Līdz ar to arī partnerība liecina gan par tuvu personisko attiecību, gan arī kopīgas saimniecības esību.
AAL šobrīd tiešā tekstā nav ietvertas liecinieka vai cietušā tiesības neliecināt pret savu partneri.
Savukārt aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 53. panta septītās daļas 2. punkts). AAL 53. panta septītā daļa paredz aizliegumu aizstāvim uzņemties aizstāvību norādītajās interešu konflikta situācijās (Bērziņš G. 6.nodaļa. Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 225. lpp.). Līdzīgi arī pārstāvis nedrīkst uzņemties pārstāvību, ja pārstāvamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 54. panta devītās daļas 2. punkts).
AAL šobrīd tiešā tekstā nav ietverti ierobežojumi noteiktos gadījumos partnerim uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.
Cietušajam un lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (AAL 44. panta pirmās daļas 4. punkts, 50. panta pirmās daļas 4. punkts).
Šīs personas uzskatāmas par tādām, par kurām likumdevējam nav šaubu, ka to personiskās saites ir pietiekoši ciešas, lai lieciniekam būtu pamats atteikties liecināt. Tomēr šis uzskaitījums neliedz personai norādīt uz apstākļiem, kas tai neļauj liecināt pret citām personām. Piemēram, atteikšanās liecināt pret patēvu, pamāti, adoptētāju, adoptējamo un citu radinieku katrā individuālā gadījumā vērtējama atkarībā no tā, vai personas dzīvo kopā un viņiem ir kopīga saimniecība. Tas pats attiecas ari uz Civillikumā paredzēto aizgādnību par pilngadīgajiem. Jēdziens "kopīga saimniecība" attiecināms ne tikai uz laulību, bet arī uz jebkuru citu personu (radinieku), ar ko attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar ko tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (Bērziņš G. 6.nodaļa. Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 218. lpp.).
Notariāta likuma 107.12 pants noteic, ka zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai. Līdz ar to arī partnerība liecina gan par tuvu personisko attiecību, gan arī kopīgas saimniecības esību.
AAL šobrīd tiešā tekstā nav ietvertas liecinieka vai cietušā tiesības neliecināt pret savu partneri.
Savukārt aizstāvis nedrīkst uzņemties aizstāvību, ja pie atbildības saucamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 53. panta septītās daļas 2. punkts). AAL 53. panta septītā daļa paredz aizliegumu aizstāvim uzņemties aizstāvību norādītajās interešu konflikta situācijās (Bērziņš G. 6.nodaļa. Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 225. lpp.). Līdzīgi arī pārstāvis nedrīkst uzņemties pārstāvību, ja pārstāvamās personas intereses ir pretrunā ar viņa vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība (AAL 54. panta devītās daļas 2. punkts).
AAL šobrīd tiešā tekstā nav ietverti ierobežojumi noteiktos gadījumos partnerim uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzētas liecinieka un cietušā tiesības neliecināt pret partneri (projekta 3. un 4. pants), kā arī ierobežojumi partnerim noteiktos gadījumos uzņemties aizstāvību vai pārstāvību (projekta 5. un 6. pants). Lai arī minētās tiesības un ierobežojumi šobrīd ir konstatējami attiecīgo tiesību normu piemērošanas rezultātā (kopīgas saimniecības un tuvu personisko attiecību esība), AAL tiešā tekstā ietveramas norādes uz partnerības attiecībām. Tādējādi tiks ievērota ne tikai AAL izveidotā attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeja, bet arī nodrošināta efektīvāka partnerības attiecībās esošu personu aizsardzību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Projektā paredzētie jautājumi varētu būt risināmi, piemērojot jau spēkā esošo regulējumu.
AAL pieļauj Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas kā administratīvās atbildības sistēmas sastāvdaļu, lai arī šajā likumā ir regulēti vien atsevišķi šādu normu īstenošanas aspekti. Ievērojot arī Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu un minēto tiesību normu vietu tiesību normu hierarhijā, visas Latvijas Republikai saistošās Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas, kas noteic krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvās sankcijas, būtu atzīstamas par Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesību sastāvdaļu. AAL regulējums nevarētu būt šķērslis, lai piemērotu vai nacionālajā nozares likumā ietvertu administratīvās sankcijas. Tā kā pastāv krasi atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā un AAL jau sastopams fragmentārs regulējums, projektā paredzēts precizēt Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normu lomu administratīvās atbildības sistēmā. Vienlaikus tas varētu atvieglot privātpersonām iespēju apzināt tiesību avotus, kas attiecas uz administratīvo atbildību.
Partnerības attiecības ir normatīvi sasaistītas ar apliecinājumu par tuvu personisko attiecību un kopīgas saimniecības esību. Tas ļauj piemērot AAL noteiktās tiesības neliecināt pret tuviniekiem, kā arī ierobežojumus, kas attiecas uz tuvās personiskās attiecībās vai kopīgā saimniecībā esošām personām. Tomēr projektā paredzēts tiešā tekstā iekļaut norādes uz partnerības attiecībām, lai saglabātu AAL izveidoto attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeju, kā arī nodrošinātu efektīvāku jaunizveidotā partnerības institūta piemērošanu.
AAL pieļauj Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas kā administratīvās atbildības sistēmas sastāvdaļu, lai arī šajā likumā ir regulēti vien atsevišķi šādu normu īstenošanas aspekti. Ievērojot arī Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu un minēto tiesību normu vietu tiesību normu hierarhijā, visas Latvijas Republikai saistošās Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas, kas noteic krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvās sankcijas, būtu atzīstamas par Latvijas administratīvo pārkāpumu tiesību sastāvdaļu. AAL regulējums nevarētu būt šķērslis, lai piemērotu vai nacionālajā nozares likumā ietvertu administratīvās sankcijas. Tā kā pastāv krasi atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā un AAL jau sastopams fragmentārs regulējums, projektā paredzēts precizēt Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normu lomu administratīvās atbildības sistēmā. Vienlaikus tas varētu atvieglot privātpersonām iespēju apzināt tiesību avotus, kas attiecas uz administratīvo atbildību.
Partnerības attiecības ir normatīvi sasaistītas ar apliecinājumu par tuvu personisko attiecību un kopīgas saimniecības esību. Tas ļauj piemērot AAL noteiktās tiesības neliecināt pret tuviniekiem, kā arī ierobežojumus, kas attiecas uz tuvās personiskās attiecībās vai kopīgā saimniecībā esošām personām. Tomēr projektā paredzēts tiešā tekstā iekļaut norādes uz partnerības attiecībām, lai saglabātu AAL izveidoto attiecīgo jautājumu regulēšanas pieeju, kā arī nodrošinātu efektīvāku jaunizveidotā partnerības institūta piemērošanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projektā paredzētais regulējums neparedz izmaksas. Personām paredzētie ierobežojumi ir līdzvērtīgi jau esošajam regulējumam.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Partnerības attiecībās esošas personas
- Visas fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Projekts paredz tiesības un pienākumus partnerības attiecībās esošām personām. Cietušajam un lieciniekam paredzētas tiesības neliecināt pret partneri, kā arī partnerim noteiktos gadījumos paredzēti ierobežojumi uzņemties aizstāvību vai pārstāvību.
Projekts netieši var ietekmēt arī citas fiziskās personas. Tas paredz iespēju nozaru likumos ietvert no AAL atšķirīgu regulējumu, ja to pieprasa Latvijai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas. Šāda regulējuma adresāti varētu būt arī fiziskas personas.
Projekts netieši var ietekmēt arī citas fiziskās personas. Tas paredz iespēju nozaru likumos ietvert no AAL atšķirīgu regulējumu, ja to pieprasa Latvijai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas. Šāda regulējuma adresāti varētu būt arī fiziskas personas.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts netieši var ietekmēt juridiskas personas. Tas paredz iespēju nozaru likumos ietvert no AAL atšķirīgu regulējumu, ja to pieprasa Latvijai saistošas Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normas. Šāda regulējuma adresāti varētu būt arī juridiskas personas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Projekts nepieciešams, lai citastarp sistēmiski sakārtotu regulējumu Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanai saistībā ar krimināltiesiska jeb sodoša rakstura administratīvo sankciju noteikšanu un piemērošanu. Atbilstība Latvijas Republiskas starptautiskajām saistībām detalizēti vērtējama katrā konkrētajā gadījumā, kad nozares likumā tiks iekļauts šāda veida regulējums.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks iekļauts anotācijā pēc līdzdalības procesa beigām.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Institūcijas, kuru amatpersonas veic administratīvā pārkāpuma procesu
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi