Anotācija (ex-ante)

Valsts probācijas dienesta likuma (turpmāk – Likums) 8.¹pants pēc būtības paredz regulējumu gadījumam, kad probācijas klientam, kuru prokurors nosacīti ir atbrīvojis no kriminālatbildības, ir noteikts pienākums nemainīt dzīvesvietu bez Dienesta piekrišanas, taču ar Grozījumiem Krimināllikumā izslēgti Krimināllikuma 58.¹ panta ceturtās daļas 2.¹ punkts un 3.¹ punkts un turpmāk prokurors nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotām personām vairs nevarēs noteikt pienākumu "nemainīt dzīvesvietu bez soda izpildes iestādes piekrišanas" un pienākumu "informēt par dzīvesvietas maiņu". Ņemot vērā minēto, nav nepieciešams regulējums gadījumam, kas ar Grozījumiem Krimināllikumā ir izslēgts.   

Ņemot vērā problēmas aprakstā minēto, nepieciešams izslēgt Likuma 8.¹pantu.

Lai veiktu pētījumus vai statistikas rādītāju analīzi, Likumā nepieciešams nostiprināt Dienesta tiesību saņemt informāciju no Sodu reģistra un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP), kā arī paredzēt Dienestam tiesības nodot pētījumu izstrādātājiem iegūto un uzkrāto informāciju, kas nepieciešama pētījuma veikšanai un statistisku rādītāju analīzei. 

Likuma grozījumi 18.² pantā paredz datu apstrādes tiesības Dienestam un datu apstrāde deleģējuma ietvaros balstās šādos principos:
- dati tiek apstrādāti tikai konkrētā pētījuma mērķa sasniegšanai un tikai tam nepieciešamajā apjomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), turpmāk – Regula, 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts;
- Dienests nodod datus saskaņā ar Ministru Kabineta noteikto kārtību, ko paredzēs attiecīgi Ministru kabineta noteikumi pētījumu īstenošanā;
- anonimizēti pētījuma dati tiek apstrādāti un nodoti analīzei kā atvērtie dati, uz kuriem nav attiecināma Regula.

Grozījums 18.² pantā, papildinot to ar piekto daļu,  ir nepieciešams, lai Likumā nostiprinātu Dienesta tiesības saņemt informāciju no Sodu reģistra. Lai iegūtu informāciju, Dienests nosūtīs attiecīgu pieprasījumu Sodu reģistram, kurā tiks iekļauti šādi Dienestam pieejamie klienta (ar klientu tiek domāts šajā kontekstā gan esošais, gan bijušais probācijas klients) dati: personas kods (ja klientam Latvijas Republikā būs piešķirts personas kods) vai  vārds, uzvārds, un dzimšanas datums (ja klientam Latvijas Republikā nebūs piešķirts personas kods).
Dienests ir nozīmīga institūcija rekomendāciju sniegšanā par nākotnes recidīva prognozi. Tiesa, prokuratūra un brīvības atņemšanas iestādes normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasa Dienestam sniegt vērtējumu par likumpārkāpēja apdraudējumu sabiedrībai un tā mazināšanas iespējām, kā arī pamatot Dienesta sniegto vērtējumu. Rekomendācijas un vērtējumi ko sniedz Dienests, ir jābalsta pamatotos pierādījumos, kuri balstās pētījumos. Tāpēc ir nepieciešama sarežģītu pētījumu veikšana un šo pētījumu veikšanai ir nepieciešama informācija no citām institūcijām. No Sodu reģistra saņemtie dati tiks apstrādāti ar mērķi veikt Dienesta darbības efektivitātes izvērtēšanu, kā arī risināt Dienesta vai sabiedrības drošībai būtiskus jautājumus.
Pētījumu datu nodošana no Sodu reģistra puses ir tiesiska, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumu Nr. 563 "Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra" 31.punktu. Iespēju iegūt informāciju no Sodu reģistra nosaka Sodu reģistra likuma 19. panta ceturtā daļa, tai skaitā Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumi Nr. 563 "Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra". Sodu reģistrs pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas atbilstoši sistēmu integrācijas tehniskā risinājuma metodoloģijai automatizēti sniegs Dienestam informācijas sistēmā informāciju par tiem kriminālprocesiem, kuros klientam ir bijušas vai ir tiesības uz aizstāvību.
Kopumā Dienests no Sodu reģistra saņems šādus datus par uzsāktajiem kriminālprocesiem, to virzību, kriminālprocesa gaitu, tās virzību, personas vainas atzīšanu un tiesībsargājošo institūciju atbildes reakciju uz noziedzīgu nodarījumu, kas ir būtiski pētījumu veikšanai: kriminālprocesa numurs, kriminālprocesa uzsākšanas datums, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas datums, aizturēšanas datums, datums, kad klients atzīts par aizdomās turēto, datums, kad klients saukts pie kriminālatbildības, saistītie kriminālprocesi (apvienotie vai izdalītie),  kriminālprocesa apvienošanas vai izdalīšanas datums, apvienotā vai izdalītā kriminālprocesa numurs, noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija, iestāde, kas uzsākusi kriminālprocesu, piemērotais sods un tā apmērs, soda izpildes veids, sodā ieskaitītie drošības līdzekļi, aizturēšanā un iepriekšējā apcietinājumā pavadītais laiks, datums, kad pieņemts lēmums par neizciestās soda daļas izpildīšanu, un neizciestā soda daļas apmēru, datums, kad klients atbrīvots no ieslodzījuma vietas, pamatojums atbrīvošanai no ieslodzījuma vietas, soda aizstāšana, datums, kad pieņemts tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, datums, kad stājies spēkā tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, kriminālprocesa izbeigšanas datums, kriminālprocesa izbeigšanas pamats, piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis. Atbilstoši Likuma 18.² panta trešajai daļai, konkrētāka datu saņemšana tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks kārtību, kādā Dienests iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas glabāšanas kārtību.

Grozījums 18.² pantā, papildinot to ar sesto daļu, ir  nepieciešams, lai nostiprinātu Likumā tiesību Dienestam saņemt informāciju no IeVP ar mērķi veikt Dienesta darbības efektivitātes izvērtēšanu, kā arī Dienesta vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu risināšanas nodrošināšanai. Lai iegūtu informāciju, Dienests nosūtīs attiecīgu pieprasījumu IeVP, kurā tiks iekļauti šādi Dienestam pieejamie klienta (šajā kontekstā gan esošais, gan bijušais probācijas klients) dati: personas kods (ja klientam Latvijas Republikā būs piešķirts personas kods) vai vārds, uzvārds, un dzimšanas datums (ja klientam Latvijas Republikā nebūs piešķirts personas kods). IeVP nodos un Dienestam būs tiesības saņemt šādu informāciju par esošo un bijušo probācijas klientu: datus par soda izpildes uzsākšanu vai ievietošanu ieslodzījuma vietā un atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas, tai skaitā ieslodzījuma veids, kad klients ir atbrīvots no ieslodzījuma vietas un juridisko pamatu klienta atbrīvošanai no ieslodzījuma vietas, datus par soda izpildes gaitu ieslodzījuma laikā, tai skaitā resocializācijas gaitu un rezultātiem (piemēram, resocializācijas vajadzībām, riska līmeni, personas resursiem jeb stiprām pusēm, dalību programmās, u.c. būtiskus aspektus, kas var ietekmēt resocializāciju), kā arī režīma pārkāpumiem.

Grozījums 18.² pantā, papildinot to ar septīto daļu, ir nepieciešams, lai Likumā nostiprinātu Dienestam tiesības nodot informācijas, kas iegūta no Sodu reģistra un IeVP, pētījuma veicējiem, jo Dienests ne visus pētījumus var veikt ar saviem resursiem. Likuma grozījumi ir nepieciešami to Dienesta rosināto vai atbalstīto pētījuma iniciatīvu īstenošanai, kuras nav iespējams īstenot un sasniegt mērķi bez neanonimizētu datu (dati, kas satur personas datus) nodošanas pētījuma veicējiem.  Likuma 18.² panta septītā daļa paredzēs tiesības Dienestam nodot informāciju pētījuma izstrādātājiem, kas iegūta no Sodu reģistra un IeVP, ja pētījuma izstrāde atbildīs šī panta pirmajā daļā noteiktajam mērķim – Dienestam vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu risināšanai. Dienests piesaistīs pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pētījumu veikšanu un finansēs šādu pakalpojumu izmaksas. 
Ja pētījuma mērķi var sasniegt, izmantojot anonimizētus datus, Dienests veiks datu anonimizāciju un nodos pētījuma izstrādātājam anonimizētus datus. Ja nebūs iespējas nodot pētījuma izstrādātājam anonimizētus datus, tad viena vai vairāku datu veidu nodošana pētījuma izstrādātājam tiks veikta balstoties uz šādiem principiem un ievērojot šādas procedūras: 
- pētījums tiek īstenots saskaņā ar Dienesta vadītāja apstiprinātu pētījuma plānu, kuru sagatavo pētījuma izstrādātājs; 
- pētījums tiek veikts pēc līguma starp Dienestu un pētījuma izstrādātāju parakstīšanas; 
- Dienests nodod datus, ievērojot minimizācijas principu, maksimāli samazinot apstrādājamo datu apjomu. 
Dati, kas iegūti no Sodu reģistra un IeVP un kurus varēs nodot pētījuma veicējam saskaņā ar 18.² panta septīto daļu būs: dati par kriminālprocesiem, kriminālprocesa gaitu, personas vainas atzīšanu un tiesībsargājošo institūciju atbildes reakciju uz noziedzīgu nodarījumu; dati par soda izpildes uzsākšanu vai ievietošanu ieslodzījuma vietā un atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas, datus par soda izpildes gaitu ieslodzījuma laikā, tai skaitā resocializācijas gaitu un rezultātiem.

Grozījums 18.² pantā, papildinot to ar astoto daļu,  ir nepieciešams, lai tiesiski nostiprinātu Likumā Dienestam tiesības nodot sistēmā PLUS iekļautos datus pētījumu vajadzībām. Likuma grozījums ir nepieciešams tām Dienesta rosinātām vai atbalstītām pētījuma iniciatīvām, kuras nav iespējams sasniegt mērķi bez neanonimizētu datu (dati, kas satur personas datus) nodošanas pētījuma izstrādātājiem. Likuma 18.² panta astotā daļa paredzēs tiesības Dienestam nodot informāciju pētījuma izstrādātājiem, kas iekļauta sistēmā PLUS par bijušo un esošo probācijas klientu – tālruņa numuru.

Likuma 18.² panta septītās un astotās daļas regulējums paredz personas datu nodošanu tikai tad, ja nav iespējams nodot pētījumam nepieciešamo informāciju anonimizēti, t.i., ja panta pirmajā daļā noteikto mērķi par Dienestam un sabiedrībai būtisku pētījumu veikšanu nebūs iespējams sasniegt izmantojot anonimizētus datus.
Personas datu nodošana (neanonimizētu datu) pētījumu izstrādātājiem būs pieļaujama divos gadījumos:
- pētījuma mērķa sasniegšanai pētījuma izstrādātājam ir nepieciešama tiešai saziņa ar bijušo vai esošo probācijas klientu (piemēram, gadījumos, kad Dienests vēlas noskaidrot bijušo vai esošo probācijas klientu viedokli par Dienesta funkcijas izpildi, ir nepieciešams nodot datus par bijušo vai esošo probācijas klientu neatkarīgam pētījuma izstrādātājam, jo Dienests nevar būt vienlaicīgi soda izpildes organizētājs vai pakalpojuma sniedzējs un neatkarīgs pētījuma izstrādātājs);
- pētījuma mērķu sasniegšanai ir nepieciešams salīdzināt pētījuma izstrādātāja iegūtos datus no bijušā vai esošā probācijas klienta ar informāciju, ko Dienests ir tiesiski ieguvis no Sodu reģistra un IeVP, vai apstrādā sistēmā PLUS (šāda pētījuma stratēģija paredz, ka pētījuma izstrādātājs analizē no bijušā vai esošā probācijas klienta iegūto informāciju kopā ar sistēmā PLUS uzkrāto informāciju, vai no Sodu reģistra un IeVP iegūto informāciju par viņu).

Ņemot vērā, ka grozījumi paredz īpašu kategoriju datu apstrādi un personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi, Dienests veica novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA) attiecībā uz  projekta regulējumā ietverto un plānoto personas datu apstrādi. Dienests konstatēja, ka datu apstrāde tiks veikta konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos atbilstoši Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Datu apstrādes tiesiskais pamats – Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts.  Uz datu apstrādi (pētījumu un statistikas analīzes veikšanu) nav attiecināms likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" regulējums. Nodrošinot Likuma 18.² panta pirmajā daļā noteikto – "Valsts probācijas dienests nodrošina pētījumus savas darbības efektivitātes nodrošināšanai, kā arī Valsts probācijas dienestam vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu risināšanai, apstrādājot informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem…".
Lai nodrošinātu Likuma 18.² panta 1. daļā noteikto ir nepieciešama sadarbība ar pētījuma izstrādātājiem. Tāpēc ir nepieciešams noteikt to, ka Dienestam ir tiesības nodot datus (kontakttālruni) pētījumu īstenošanai par esošajiem un bijušajiem probācijas klientiem pētījuma izstrādātājiem.
Datu apstrāde sadarbībā ar pētījumu izstrādātājiem pamatojas nepieciešamībā īstenot daudzveidīgus pētījumus, kas skar dažādas zinātnes jomas/nozares (tiesību, zinātne, psiholoģija, socioloģija, sociālais darbs u.c.). Dienestam nav pētnieciskās kapacitātes, lai īstenotu pētījumus visās nozarēs.
Rekomendācijas par Eiropas Probācijas noteikumiem 16. punkts noteic, ka probācijas iestādēm ir jātiecas uzlabot sava darba efektivitāti, veicinot pētniecību, savukārt 104. punkts noteic, ka probācijas politikai un praksei pēc iespējas jābūt balstītai uz pierādījumiem un iestādēm ir jānodrošina rūpīgai izpētei un izvērtēšanai nepieciešamie resursi. Lai nodrošinātu šādu rekomendāciju īstenošanu praksē ir nepieciešams īstenot pētījumus, tai skaitā pētījumus, kas paredz sadarbību ar pētījumu izstrādātājiem.  Tāpat 18.² panta grozījumi pamatojas uz ar Ministru kabineta 2022.gada 13.jūnija rīkojumu Nr. 413 pieņemtajās Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (prot. Nr. 30 26. §) iekļauto 1. rīcības virzienu, kur tiek akcentēts, "ka kriminālsodu izpildes iestādēm soda izpildes procesā ir jāizmanto uz pierādījumiem balstītas metodes un zinātniski pamatoti darba instrumenti, kuru efektivitāte ir regulāri jāpārbauda pētījumos".
Tika izvērtēta iespēja pētniecībai nepieciešamos datus nodot zinātniskajām institūcijām    saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un kuras reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā. Veicot informācijas izpēti, tika secināts, ka šādā veidā tiktu ierobežota iespēja veikt nepieciešamos pētījumus Dienestam svarīgos tematos, jo Latvijā nav pieejams zinātniskais institūts, kas specializētos probācijas jomai atbilstīgos jautājumos. Tas samazinātu iespējamo pētījumu izstrādātāju - pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas varētu piedalīties pētījumu izstrādē.
Pētījumu izstrādātājiem, kas veiks datu apstrādi, ir jāatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, pirms datu nodošanas, Dienests, kā datu pārzinis, var pārliecināties par to, pētījuma izstrādātājiem ir noteiktas iekšējās procedūras, kas saistās ar datu iegūšanu, glabāšanu un nodošanu, datu apstrādes principi, ir iekļautas apmācības par datu apstrādi utml. Datus ir nepieciešams apstrādāt, lai varētu veikt pētījumus par esošajiem un bijušajiem probācijas klientiem, Dienesta rezultatīvo rādītāju izpildes un darbības efektivitātes novērtēšanai, piemēram, noskaidrot bijušo un esošo probācijas klientu viedokli par Dienesta darbu, veikt probācijas programmu satura un riska novērtēšanas instrumentu kvalitātes novērtēšanu u.tml. Dati tiks nodoti pētījumu izstrādātājiem, kas veiks pētījumus Dienesta vajadzībām saskaņā ar noslēgto ārpakalpojuma līgumu vai vienošanos par pētījuma izstrādi.
Pētījumu izstrādātājam tiks nodoti dati, kas saistīti ar personas identificēšanu - kontakttālrunis. Pētījuma procesā (datu sagatavošana līdz to nodošanai pētījuma izstrādātājiem) var būt nepieciešamas gan manuālas, gan automatizētas darbības:
1.       Izlases veidošanā un pētījuma mērķim atbilstošu gadījumu identificēšanai (piemēram, probācijas klienti, kas ir piedalījušies probācijas programmās; probācijas klienti, kas piedalījušies izlīguma procesā u.c.) būs nepieciešams veikt automatizētu datu apstrādi (izveidot atbilstošu datu kopu/kopas ar gadījumiem, kuri ir piemēroti pētījuma mērķa sasniegšanai), izgūstot tos no probācijas klientu uzskaites sistēmas PLUS. Automatizēta darbība, kas tiek nodrošināta no Dienesta personāla puses, izveidojot atbilstošu komandu sistēmai PLUS, datu izgūšanas vajadzībām.
2.       Datu kvalitātes pārbaudei būs nepieciešams veikt manuālu datu apstrādi, lai kontrolētu nekvalitatīvas informācijas riskus un pārliecinātos par automatizēti iegūto datu kvalitāti. Šajā posmā tiks izslēgta iespēja, ka datu izguves procesā datu kopā ir iekļauta informācija par neattiecināmu mērķgrupu, kas nav saskaņā ar konkrētā pētījuma mērķiem. Manuālā datu apstrāde tiks veikta no Dienesta nodarbināto puses, kas izslēgs iespēju pētījuma veicējiem piekļūt pirmatnējai datu kopai. Šīs manuālās darbības rezultātā, tiks izveidota datu kopa, kurā ir iekļauts tikai viens datu veids – esošā/bijušā probācijas klienta kontakttālrunis.
Pēc tam, kad tiks veikta automātiska datu izgūšana no sistēmas PLUS un manuāla datu kvalitātes pārbaude, datu nodošana, ja pētījuma mērķa sasniegšanai ir nepieciešama saziņa ar datu subjektu, tiks veikta manuāli, nosūtot datus šifrētā veidā uz pētījuma izstrādātāja drošu e-pastu. Esošā un bijušā probācijas klienta viedoklis un informācija par šīs mērķgrupas pieredzi soda izpildes laikā un pēc tās (piemēram, kā soda izpilde ir ietekmējusi personas sociālo integrāciju) ir nozīmīgs informācijas avots tam, lai novērtētu Dienesta darba kvalitāti, izmantotās metodes, programmas, u.tml. Mērķgrupas viedoklis ir svarīgs, lai identificētu sodu politikas un izpildes prakses trūkumus un, balstoties uz plašos datos iegūtiem rezultātiem, sniegtu priekšlikumus politikas plānotājiem par iespējām pilnveidot sodu izpildes politiku primāri Dienesta darba efektivitātes nodrošināšanai, sekundāri augstāka mērķa vārdā - drošāka sabiedrība, veicinot probācijas klientu atturēšanos no likumpārkāpumu izdarīšanas.
Lai izvairītos no sociāli vēlamām atbildēm un iegūtu drošticamāku informāciju no mērķgrupas, ir nepieciešams nodrošināt to, ka pētījuma izstrādātājs ir neatkarīgs un pētījumu neveic Dienesta nodarbinātie - datu analīzes eksperti un datu analīzes vadošie eksperti.
Datu apstrādes mērķi nav iespējams sasniegt vispār neapstrādājot personas datus vai apstrādājot mazākā apjomā. Personas datu glabāšanas termiņš tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, ievērojot Likuma 18.² panta trešajā daļā noteikto deleģējumu (atbilstoši grozījumiem tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi). Datu subjekta tiesības tiks garantētas atbilstoši Regulas 12.pantam, tai skaitā, datu subjekts tiks informēts. Pētījuma izlasē iekļauto datu subjektu tālruņa numuri būs pieejami ierobežotam personu skaitam (Dienesta nodarbinātajiem, kas veic datu kvalitātes pārbaudi un pētījuma izstrādātājam). Dienesta nodarbinātie, kas veic datu kvalitātes pārbaudi, to darīs Dienesta darba stacijās (datoros) (datori ir aizsargāti ar paroli, datu pārraide ir šifrēta).

Saskaņā ar likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" 32.² pantu, probācijas novērošanas laikā Dienests piesaista pakalpojumus, lai nodrošinātu bērna sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju, un finansē šādu pakalpojumu izmaksas. Probācijas novērošanas laikā probācijas klients ar norīkojumu var tiek nosūtīts pakalpojuma saņemšanai pie pakalpojuma sniedzēja. Lai pakalpojuma sniedzējam, nodrošinot pakalpojumu, būtu iespēja sazināties ar probācijas klientu un likumisko pārstāvi un informēt par izmaiņām pakalpojuma sniegšanā (ja tikšanās tiek atcelta ārpus Dienesta darba laika un Dienestam nav iespējams šādu informāciju probācijas klientam un likumiskajam pārstāvim nodot) vai būtu iespēja sniegt pakalpojumu attālināti (tiešsaistē, piemēram, izmantojot platformu TEAMS), nepieciešams noteikt, ka Dienesta ierēdņiem ir tiesības pakalpojuma sniedzējam sniegt šādu informāciju: probācijas klienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi), probācijas klienta likumisko pārstāvju, vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi).

Ņemot vērā problēmas aprakstā minēto, Likuma 25.panta otrās daļas 8.punkts izsakāms jaunā redakcijā, nosakot, ka Dienesta ierēdņiem Likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības sniegt informāciju par nepilngadīgo probācijas klientu, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, pakalpojuma sniedzējam, lai nodrošinātu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Papildus norādāms, ka datu apstrāde tiks veikta atbilstoši likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 5. pantam un 2. panta 3. punktā noteiktajam mērķim, lai veiktu ar kriminālprocesu saistītas darbības.