Anotācija (ex-ante)

Direktīvas Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu 35. panta 1. punktā noteiktais normu spēkā stāšanās termiņš ir vienlaicīgi arī termiņš saistošo Direktīvas Nr. 2024/1275 prasību transponēšanai Latvijas normatīvajā regulējumā. Laicīga normu nepārņemšana rada augstu risku pārkāpuma procedūras uzsākšanai pret Latvijas Republiku.

Balstoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otrajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu.

Noteikumu projekta normas ir piemērojamas, ņemot vērā konkrētās ēkas faktisko stāvokli, izmantošanas veidu un iespējas attiecīgās prasības īstenot tehniski, ekonomiski un funkcionāli samērīgā veidā.
Ja prasības ieviešana konkrētajā ēkā nav tehniski, ekonomiski vai funkcionāli iespējama, attiecīgā prasība nav piemērojama vai tās īstenošana atliekama līdz brīdim, kad šādi šķēršļi ir novērsti. Šādu izvērtējumu ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks veic atbilstoši savai kompetencei un tā rīcībā esošajai informācijai, tostarp ņemot vērā ēkas tehnisko dokumentāciju, spēkā esošu energosertifikātu, iepriekš veiktus apsekojumus, pieejamo finansējumu, telpu faktisko izmantošanu un citus objektīvus apstākļus.
Sertificēta būvspeciālista vai neatkarīga eksperta iesaiste ir nepieciešama gadījumos, kad izvērtējuma veikšanai nepieciešamas speciālas tehniskas zināšanas vai šādu speciālistu iesaisti paredz normatīvie akti. Vienlaikus noteikumu projekts neparedz pienākumu katrā gadījumā, kad tiek vērtēta prasības tehniskā, ekonomiskā vai funkcionālā iespējamība, obligāti piesaistīt sertificētu būvspeciālistu vai neatkarīgu ekspertu, ja attiecīgo apstākļu izvērtēšana ir iespējama pašam ēkas īpašniekam vai pārvaldniekam.
Piemēram, ekonomisko iespējamību publiska persona vērtē, ņemot vērā tai pieejamos finanšu līdzekļus un budžetā paredzēto finansējumu. Ja attiecīgajā periodā finansējums prasības īstenošanai nav pieejams, prasības ieviešana nav uzskatāma par ekonomiski iespējamu un tās īstenošana ir atliekama. Savukārt funkcionālo iespējamību ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks var vērtēt, ņemot vērā ēkas vai telpu faktisko izmantošanu, telpu plānojumu, pieejamo vietu iekārtu izvietošanai un citus praktiskus apstākļus, kas ietekmē prasības īstenošanu esošā ēkā.
Šāda pieeja nodrošina, ka prasības tiek piemērotas samērīgi un nerada nesamērīgu administratīvo vai finansiālo slogu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem, vienlaikus saglabājot iespēju piesaistīt attiecīgos speciālistus gadījumos, kad tas objektīvi nepieciešams prasības izvērtēšanai vai īstenošanai.

1. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 9.panta 1.punkta pirmajai daļai, papildināts Noteikumu 2.punkts ar precizējumu par prasību attiecināšanu tikai dzīvojamām ēkām, lai noteiktu šo prasību neattiecināšanu nedzīvojamām ēkām sakarā ar jauno 2.¹ punktu.

Attiecībā uz Direktīvas Nr. 2024/1275 9.panta 7.punktā noteikto prasību veikt pasākumus minēto minimālo energosnieguma standartu īstenošanai, ietverot piemērotus uzraudzības mehānismus un sankcijas, Ekonomikas ministrija norāda, ka kopējā regulējumā attiecībā uz ēku energoefektivitātes nodrošināšanu jau ir noteikta uzraudzība un sankcijas par normu neīstenošanu. Ar šo projektu minētā Direktīvas prasība tiek sasaistīta ar esošo regulējumu (Ēku energoefektivitātes likuma 7.panta pirmo daļu) par nosacījumiem ēku nodošanai ekspluatācijā, kas savukārt ir sasaistīts ar Būvniecības likuma 31.pantu par administratīvo atbildību par tehnisko noteikumu, atļauju, saskaņojumu vai atteikumu neizdošanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai noteiktajā veidā.

2. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 9.panta 1.punkta piektajai daļai, iekļauts jauns 2.¹ punkts par ierobežojumiem primārās kopējās enerģijas patēriņa apmēram nedzīvojamām ēkām pēc Direktīvā noteikto termiņu iestāšanās.

Robežvērtības noteiktas, balstoties uz Nacionālā ēku renovācijas plāna 2030.gadam izstrādei nepieciešamajiem datiem. Pieļaujamās primārās kopējās enerģijas patēriņa vērtības nedzīvojamām ēkām noteiktas balstoties uz nedzīvojamām ēkām nepieciešamajām vispārējām enerģētiskajām vajadzībām (apgaismojums, ventilācija, iekštelpu temperatūras regulācija, klimata kontroles sistēma). Ja ēkā ir kāds objekts, kam ir nepieciešama papildus enerģija, piemēram, peldbaseins (ūdens uzsildīšanai un temperatūras uzturēšanai), tas ir ārpus vispārējām enerģētiskajām vajadzībām un netiek iekļauts patērētās atļautās enerģijas aprēķinā.

3. Papildināts Noteikumu 9.punkts ar precizējumu, ka vides kvalitātes monitoringa sistēmas izveidošana esošās ēkās ir jāveic tikai tad, ja tās ieviešana ir tehniski piemērota, ekonomiski un funkcionāli īstenojama. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 13.panta 1.punktam, prasība par šīs sistēmas ieviešanu turpmāk būs attiecināta tikai uz nedzīvojamām ēkām.

4. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 13.panta 5.punktam, iekļauts jauns 9.¹ punkts par automātisku apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšanu nedzīvojamās ēkās, ja to uzstādīšana ir tehniski un ekonomiski iespējama.

5. Papildināts Noteikumu 10.punkts (sasaistīts ar 9.¹ punktu) ar Direktīvā Nr. 2024/1275 noteiktās prasības ieviešanas termiņiem (13.panta 12.punkts).

Noteikumu projekta 3. punktā izmantota Direktīvā Nr. 2024/1275 atļautā rīcības brīvība nepieprasīt vides kvalitātes monitoringa sistēmas ierīču uzstādīšanu dzīvojamās ēkās.

6. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 10.panta 3.punktam, iekļauts jauns 10.¹ punkts par saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu publiskā sektora subjekta ēkās. Šī prasība ir spēkā tikai tad, ja saules enerģijas iekārtu ierīkošana ēkā elektroenerģijas un siltumenerģijas iegūšanai ir tehniski piemērota, ekonomiski un funkcionāli īstenojama.
Piezīme: termins "saules enerģijas iekārta" Direktīvas Nr. 2024/1275 interpretācijā aptver dažādas enerģijas (elektroenerģijas un siltumenerģijas) kategorijas. Tādējādi šīs iekārtas var būt gan saules paneļi (monokristāliskie un polikristāliskie fotoelektriskie moduļi), gan saules kolektori ūdens sildīšanai, gan citas, saules enerģiju lietojošas iekārtas.

Publiskā sektora subjekts šo noteikumu izpratnē ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav komerciāls vai rūpniecisks raksturs.

7. Iekļauts jauns 10.² punkts (sasaistīts ar 10.¹ punktu) ar Direktīvā Nr. 2024/1275 noteiktās prasības ieviešanas termiņiem (10.panta 3.punkta "b" apakšpunkts).

Direktīvā Nr. 2024/1275 lietotais termins "lietderīgā grīdas platība" noteikumu projektā pielīdzināts Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" lietotajam terminam "kopējā platība" (attiecībā uz ēkām) ņemot vērā, ka praksē attiecīgajam kritērijam būvspeciālisti un neatkarīgi eksperti lieto kopējās platības terminu.

8. Iekļauts jauns 10.³ punkts (sasaistīts ar 10.¹ punktu) par izņēmumiem saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai, saskaņotiem ar Eiropas Komisiju. Piemēram, ja ēkas jumts atrodas patstāvīgā ēnojumā vai jumta slīpuma dēļ uz tā veidojas sniega sega, ko var notīrīt tikai manuāli, tad saules enerģijas iekārtu uzstādīšana nav ekonomiski lietderīga.

9. Redakcionāli precizējumi Noteikumu 11.3. apakšpunktā.

10. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 13.panta 10. punkta "d" apakšpunktam, iekļauts jauns 11.4. apakšpunkts par ēkas automatizācijas un vadības sistēmas spēju veikt iekštelpu vides kvalitātes monitoringu.

Šajos noteikumos un Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" lietotais termins "ēkas automatizācijas un vadības sistēma" ir nozīmes ziņā identisks Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 545 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-18 "Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana"" lietotajam terminam "vadības un automatizācijas sistēmas".

11. Papildināts Noteikumu 12.punkts, nosakot kritērijus elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un velosipēdu stāvvietu ierīkošanai ēkā, kurā ir vairāk nekā 20 automašīnu stāvvietu (Direktīvas Nr. 2024/1275 14.panta 2.punkts). Noteiktās prasības nav attiecināmas uz ēkai blakus esošām stāvvietām, bet tikai uz tām, kas ir ēkas iekšienē, piemēram, tirdzniecības centra apakšzemes stāvvietām.

Termins "kabeļkanāli" ir skaidrots "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"" (25-TA-1187) noteikumu projekta 130.⁶2. un 130.⁷2. apakšpunktos.

12.2. apakšpunktā noteikta prasība velosipēdu stāvvietu skaitam, ņemot vērā ēkas kopējo lietotāju kapacitāti. Šajā kontekstā ar kopējo lietotāju kapacitāti saprotams maksimālais cilvēku skaits, kas var droši un ērti apdzīvot vai izmantot ēku. Šis skaits ir cilvēku skaita augšējā robeža saskaņā ar būvnormatīviem, ugunsdrošības jomas regulējumu un citiem noteikumiem ēku ekspluatācijas jomā.

Ņemot vērā, ka velosipēdu stāvvietās var novietot ne tikai mehāniskos, bet arī elektriskos velosipēdus, tad stāvvietām jābūt pielāgotām arī šādu velosipēdu novietošanai, piemēram, nodrošinot iespēju velosipēdu pieslēgt pie rāmja, tādējādi novēršot situācijas, kurās velonovietnes paredzētas tikai priekšējā riteņa nostiprināšanai. Risinājums var ietvert arī "n" veida veloturētāju izvietošanu, kas ir piemēroti dažādu tipu velosipēdiem, kā arī mopēdiem. Savukārt vietas "lielāka izmēra velosipēdiem" vēlams novērtēt pēc tirgū pieprasīto velosipēdu apjoma gara auguma (ap 2 m) personām. Attiecīgi, nepieciešamo vietu skaits stāvvietu zonā ir no 1-2.

12. Atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 14.panta 2.punkta otrajai daļai, iekļauts jauns 12.¹ punkts par kabeļu ierīkošanu vismaz 50% automašīnu stāvvietām publiskā sektora subjekta nedzīvojamās ēkās. Līdzīgi kā tas ir noteikts skaidrojumā par Noteikumu 12.punktu, prasība attiecināma tikai uz tām automašīnu stāvvietām, kas atrodas ēkas iekšienē, nevis blakus tai.

13. Iekļauts jauns 12.² punkts par izņēmumiem autostāvvietām, kurās jāierīko uzlādes punkti un kabeļi (saskaņoti ar Eiropas Komisiju ekspertu darba grupu sanāksmēs).

12.²2.1.apakšpunktā lietotajiem vārdiem "zemesgabals" un "kvartāls" skaidrojums sniegts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ("zemes vienība") un Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi".

14. Iekļauts jauns 12.³ punkts par atļauju velosipēdu stāvvietu skaitu koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu (saskaņots ar Eiropas Komisiju ekspertu darba grupu sanāksmēs), piemēram gadījumos, kad dotajā vietā ir plānots proporcionāli vairāk velosipēdu stāvvietu.

15. Iekļauts jauns 12.⁴ punkts par ēkām, kurās drīkst neierīkot velosipēdu stāvvietas (saskaņots ar Eiropas Komisiju ekspertu darba grupu sanāksmēs). 12.⁴ punkta ievaddaļā noteiktā prasība par velosipēdu stāvvietu ierīkošanas neattiecināšanu noteikta atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/1275 14.panta 3.punktam.

16. Iekļauts jauns 12.⁵ punkts par nosacījumiem uzlādes punktu skaita samazināšanai (saskaņoti ar Eiropas Komisiju ekspertu darba grupu sanāksmēs).

17. Sasaistē ar 12.¹ punktu, iekļauts jauns 12.⁶ punkts par alternatīvām kabeļu ierīkošanai (saskaņots ar Eiropas Komisiju ekspertu darba grupu sanāksmēs).

18. Izmantota Direktīvas Nr. 2024/1275 14.panta 2.punkta trešajā daļā atļautā rīcības brīvība atlikt prasību par kabeļu ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām nedzīvojamās ēkās, kas ir publiskā sektora subjekta valdījumā, līdz 2029. gada 1. janvārim, ja tām noteiktajā laika periodā (28/05/2022-28/05/2024) ir veikta ēkas atjaunošana.

19. Papildināts informatīvo atsauču saraksts uz Eiropas Savienības direktīvām ar norādi par Direktīvu Nr. 2024/1275.