Anotācija (ex-ante)

Lai transportlīdzekļu vadītājiem garantētu Direktīvā (ES) 2020/1057 paredzētos darba apstākļus un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada noteikumu neievērošana, ir svarīga pienācīga, iedarbīga un konsekventa noteikumu par darba laiku un atpūtas laiku izpilde.
Ir konstatēts, ka dalībvalstu administratīvā sadarbība sociālo noteikumu īstenošanā autotransporta nozarē ir bijusi nepietiekama, padarot pārrobežu izpildi apgrūtinātāku, neefektīvu un nekonsekventu. 

 

Attiecībā uz noteikumu projekta 5.punktā minēto par pastāvīgi veiktajiem un nopietnajiem pārkāpumiem, to definējums skatāms kontekstā ar riska novērtējumu sistēmā iekļautajiem aspektiem un Komisijas 2016. gada 18. marta Regulu (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu.

Saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 9.pantu dalībvalstīm jāievieš riska novērtējuma sistēma uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe.Minētā riska novērtēšanas sistēma Latvijā ir pārņemta ar Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" 3.pielikumu, kurā noteiktas formulas un kritērijus uzņēmuma pārkāpumu punktu skaita, riska skaitļa un riska pakāpes noteikšanai.
Vienlaikus Direktīvas 2006/22/EK 9.pants paredz, ka līdz 2021. gada 2. jūnijam Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Patlaban īstenošanas akts ir izstrādes stadijā. Galvenais mērķis, ieviešot vienotu formulu uzņēmumu riska  aprēķināšanai, ir uzlabot izpildes efektivitāti, lietderību un konsekvenci, mērķējot kontroles uz neatbilstošiem pārvadātājiem, pamatojoties uz piekļuvi informācijai par viņu riska pakāpi.Tas veicinās godīgāku attieksmi pret pārvadātājiem pārbaužu laikā, jo riska vērtējums tiks noteikts, pamatojoties uz vienādiem kritērijiem un aprēķina metodi. 
Pēc īstenošanas akta spēkā stāšanās būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" 3.pielikumā, grozot tajā ietvertās formulas un kritērijus.

Noteikumu projekta 6.punkts paredz papildināt ar 5.³ punktu, nosakot, ka pārbaudes uzņēmuma telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai normatīvajos aktos par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti,  kā arī normatīvajos aktos par ceļu satiksmi attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilguma noteikumu pārkāpumi. Ar minēto noteikumu projekta punktu tiek pārņemtas Direktīvas (ES) 2020/1057 2.panta 6.punkta prasības, kas nosaka, ka "pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja autopārvadājumu kontroles laikā atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai Direktīvas 2002/15/EK pārkāpumi."
Smagi Regulas (EK) Nr.561/2006 un Regulas (ES) 165/2014 pārkāpumu saraksts ir noteikts Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu. Turpretī Direktīvas 2002/15/EK prasības ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.474 "Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi" un Ceļu satiksmes likuma 31.² pantu, kurā noteikts, ka:
"(1) Transportlīdzekļu apkalpes locekļu nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 48stundas, ievērojot to, ka nedēļa ir laikposms starp pulksten 00.00 pirmdienā un pulksten 24.00 svētdienā.
(2) Transportlīdzekļa apkalpes locekli drīkst nodarbināt virs šā panta pirmajā daļā noteiktā darba laika, bet ne vairāk par 60 stundām nedēļā. Tādā gadījumā vidējais nedēļas darba laiks četru mēnešu periodā nedrīkst pārsniegt 48 stundas.
(3) Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, drīkst mainīt šā panta otrajā daļā noteikto nedēļas darba laiku, ja vidējais nedēļas darba laiks sešu mēnešu periodā nepārsniedz 48 stundas.
(4) Ja transportlīdzekļa apkalpes loceklis veic jebkura ilguma darbu naktī laikposmā no pulksten 01.00 līdz 05.00, tad kopējais ikdienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 10 stundas katru 24 stundu laikposmā. Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, drīkst mainīt iepriekš minēto nakts darba laikposmu, nosakot, ka tas ir ne mazāk kā četras stundas ilgs laikposms periodā no pulksten 00.00 līdz 07.00.
(5) Lai nodrošinātu šajā pantā minēto nosacījumu ievērošanu, tiek veikta darba laika uzskaite.
(6) Šajā pantā minētie nosacījumi par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilgumu ir piemērojami tikai tajos gadījumos, kad tiek veikti pārvadājumi ar transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas regula (EK) Nr. 561/2006 vai Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR)."

Noteikumu projekta 8.punkts paredz 10⁴.1.  apakšpunktu sekojošā redakcijā noteikt, ka kontroles laikā tiek pārbaudīti transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laiki, pārtraukumi, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmi un iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kam ir jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktu, un atkarībā no izmantotā tahogrāfa veida - datus, kas saglabāti uz transportlīdzekļa vadītāja kartes, reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu un izdruku. Šobrīd autopārvadājumos tiek izmantoti dažāda veida tahogrāfi, kas spēj nodrošināt noteiktas funkcijas - analogie, digitālie un viedie tahogrāfi. Tahogrāfi ir jāuzstāda visos transportlīdzekļos, kuru masa pārsniedz 3,5 tonnas un kurus izmanto kravu autopārvadājumiem, kā arī transportlīdzekļos, kuros pārvadā vairāk nekā deviņus cilvēkus (ieskaitot autovadītāju) – ar atsevišķiem izņēmumiem. No 2026. gada 1. jūlija tahogrāfi būs jāuzstāda arī transportlīdzekļos, kuru masa ir lielāka par 2,5 tonnām.
Digitālie tahogrāfi reģistrē šādus datus:
- nobrauktais attālums un braukšanas ātrums;
- laika skaitīšana;
- izbraukšanas vieta, galamērķa atrašanās vieta un atrašanās vieta ik pēc trim stundām (ja tahogrāfs pieslēgts satelītnavigācijas sistēmai);
- transportlīdzekļa vadītāja personas dati;
- vadītāja darbība;
- kontroles, kalibrēšanas un tahogrāfa remonta dati;
- notikumi un kļūdas.
Analogie tahogrāfi reģistrē vismaz nobraukto attālumu, braukšanas ātrumu, laiku un transportlīdzekļa vadītāja darbības.
Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti no 2019. gada 15. jūnija, jābūt aprīkotiem ar viedo tahogrāfu. Viedajā tahogrāfā ir izveidots savienojums ar satelītnavigācijas sistēmu, un tas ir aprīkots ar attālinātās saziņas tehnoloģiju, lai atvieglotu mērķtiecīgu pārbaužu veikšanu uz ceļa.

Ar noteikumu projektu tiek izveidots satvars efektīvai saziņai un savstarpējai palīdzībai, kas ietver arī apmaiņu ar datiem par pārkāpumiem un informāciju par labu izpildes praksi.Noteikumu projekts paredz informācijas apmaiņas kārtību ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontroles iestādēm, izmantojot Iekšējo tirgus informācijas sistēmu (IMI), kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”).

Pirms nosūtīšanas pārvadātāja pienākums ir:
• iesniegt norīkošanas deklarāciju tās dalībvalsts iestādēm, uz kuru vadītājs ir norīkots;
• vēlākais nosūtīšanas sākuma laiks;
• izmantojot daudzvalodu publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu.
Detalizētas transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas prasības noteiktas likumprojektā "Grozījumi Autopārvadājumu likumā".
Nosūtīšanas laikā pārvadātājs nodrošina, lai autovadītāju rīcībā būtu šādi dokumenti:
- nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā veidā;
- pierādījumi par pārvadājumu darbībām, kas notiek uzņēmējā dalībvalstī, piemēram, elektroniskā pavadzīme (e-CMR);
- tahogrāfa ieraksti (jo īpaši to dalībvalstu valstu simboli, kurās vadītājs veicis pārvadājumus).

Ar noteikumu projektu (10.-16.punkts) tiek noteikts, ka Valsts policija apmainās ar informāciju par darba laika organizēšanas ievērošanu ar citām kontrolējošām iestādēm, izmantojot IMI sistēmu.  Tas nozīmē, ka dalībvalstīm būs savstarpēji jāsadarbojas, lai efektīvi un konsekventi kontrolētu šo noteikumu ievērošanu. Lai atvieglotu šo sadarbību un informācijas apmaiņu par vadītāju norīkošanu, iestādēm būs jāizmanto daudzvalodu tiešsaistes rīks- IMI, ko Komisija ir sagatavojusi. Direktīva (ES) 2020/1057 neuzliek dalībvalstu iestādēm pienākumu pieprasīt papildu dokumentus nosūtīšanas deklarācijai un citiem dokumentiem, kas pieejami IMI vietnē kontrolei uz ceļa, katru reizi, kad tiek veikta atbilstības pārbaude. Tomēr ikreiz, kad attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes uzskata par vajadzīgu saņemt šos papildu dokumentus, tās izmanto IMI iesniedzot pieprasījumu. Ņemot vērā IMI sistēmas darbību pieprasījumā jāsniedz arī pamatojums nepieciešamās informācijas saņemšanai, noteikumu projekts paredz, ka pieprasījumam jābūt pamatotam. IMI sistēma un publiskā saskarne ir paredzēta, lai kontroles iestādes varētu iegūt visu informāciju, ieskaitot darba līgumu vai līdzvērtīgu dokumentu, kas nepieciešams, lai pārliecinātos par norīkošanas noteikumu izpildi. Ja Valsts policijas pieprasītā informācija vairāk kā divos informācijas pieprasīšanas gadījumos no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes netiek sniegta atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības kompetentās iestādes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 prasības, Valsts policija par to 14 dienu laikā  informē Eiropas Komisiju.

Noteikumu projekta 16.punkts paredz, ka ja Valsts policijas pieprasītā informācija no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pastāvīgi tiek sniegta ar  kavēšanos atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības kompetentās iestādes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 prasības, Valsts policija par to iespējami ātrākā laikā  informē Eiropas Komisiju. Minētajā gadījumā Valsts polcijai informācija Eiropas Komisijai jānosūta pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā institūciju noslodzi un kapacitāti, taču vēlams ne vēlāk kā mēnesi pēc pēdējā pieprasījuma nosūtīšanas dienas saskaņā ar Iesniegumu likumā noteikto.


Attiecībā uz pārbaudēm uz ceļiem, noteikumu projekts paredz, ka kontroles institūcijas pārbaudīs pagarināto maksimālo nedēļas darba laiku par 60 stundām un citus nedēļas darba laikus - maksimālos nedēļas laikus un pārtraukumus -  tikai tad, ja tehnoloģija ļauj veikt efektīvas pārbaudes. Attiecībā uz pārbaudēm uzņēmumu telpās, noteikumu projekts paredz papildināt ar prasību veikt pārbaudes attiecībā uz maksimālo vidējo nedēļas darba laiku, pārtraukumu un nakts darba prasību ievērošanu.