Anotācija (ex-ante)

21-TA-1804: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, (turpmāk - Direktīva (ES) 2020/1057) 2.pantu

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvas (ES) 2020/1057 2.pantu.Noteikumu projekts stājas spēkā vispārīgā kārtībā saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteikto.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2020.gada 31.jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Direktīva (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai transportlīdzekļu vadītājiem garantētu Direktīvā (ES) 2020/1057 paredzētos darba apstākļus un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada noteikumu neievērošana, ir svarīga pienācīga, iedarbīga un konsekventa noteikumu par darba laiku un atpūtas laiku izpilde.
Ir konstatēts, ka dalībvalstu administratīvā sadarbība sociālo noteikumu īstenošanā autotransporta nozarē ir bijusi nepietiekama, padarot pārrobežu izpildi apgrūtinātāku, neefektīvu un nekonsekventu. 

 
Risinājuma apraksts
Attiecībā uz noteikumu projekta 5.punktā minēto par pastāvīgi veiktajiem un nopietnajiem pārkāpumiem, to definējums skatāms kontekstā ar riska novērtējumu sistēmā iekļautajiem aspektiem un Komisijas 2016. gada 18. marta Regulu (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu.

Saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 9.pantu dalībvalstīm jāievieš riska novērtējuma sistēma uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe.Minētā riska novērtēšanas sistēma Latvijā ir pārņemta ar Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" 3.pielikumu, kurā noteiktas formulas un kritērijus uzņēmuma pārkāpumu punktu skaita, riska skaitļa un riska pakāpes noteikšanai.
Vienlaikus Direktīvas 2006/22/EK 9.pants paredz, ka līdz 2021. gada 2. jūnijam Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Patlaban īstenošanas akts ir izstrādes stadijā. Galvenais mērķis, ieviešot vienotu formulu uzņēmumu riska  aprēķināšanai, ir uzlabot izpildes efektivitāti, lietderību un konsekvenci, mērķējot kontroles uz neatbilstošiem pārvadātājiem, pamatojoties uz piekļuvi informācijai par viņu riska pakāpi.Tas veicinās godīgāku attieksmi pret pārvadātājiem pārbaužu laikā, jo riska vērtējums tiks noteikts, pamatojoties uz vienādiem kritērijiem un aprēķina metodi. 
Pēc īstenošanas akta spēkā stāšanās būs nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" 3.pielikumā, grozot tajā ietvertās formulas un kritērijus.

Noteikumu projekta 6.punkts paredz papildināt ar 5.3 punktu, nosakot, ka pārbaudes uzņēmuma telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai normatīvajos aktos par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanu, ievērošanu un uzskaiti,  kā arī normatīvajos aktos par ceļu satiksmi attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilguma noteikumu pārkāpumi. Ar minēto noteikumu projekta punktu tiek pārņemtas Direktīvas (ES) 2020/1057 2.panta 6.punkta prasības, kas nosaka, ka "pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja autopārvadājumu kontroles laikā atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai Direktīvas 2002/15/EK pārkāpumi."
Smagi Regulas (EK) Nr.561/2006 un Regulas (ES) 165/2014 pārkāpumu saraksts ir noteikts Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu. Turpretī Direktīvas 2002/15/EK prasības ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2007.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.474 "Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi" un Ceļu satiksmes likuma 31.2 pantu, kurā noteikts, ka:
"(1) Transportlīdzekļu apkalpes locekļu nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 48stundas, ievērojot to, ka nedēļa ir laikposms starp pulksten 00.00 pirmdienā un pulksten 24.00 svētdienā.
(2) Transportlīdzekļa apkalpes locekli drīkst nodarbināt virs šā panta pirmajā daļā noteiktā darba laika, bet ne vairāk par 60 stundām nedēļā. Tādā gadījumā vidējais nedēļas darba laiks četru mēnešu periodā nedrīkst pārsniegt 48 stundas.
(3) Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, drīkst mainīt šā panta otrajā daļā noteikto nedēļas darba laiku, ja vidējais nedēļas darba laiks sešu mēnešu periodā nepārsniedz 48 stundas.
(4) Ja transportlīdzekļa apkalpes loceklis veic jebkura ilguma darbu naktī laikposmā no pulksten 01.00 līdz 05.00, tad kopējais ikdienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 10 stundas katru 24 stundu laikposmā. Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, drīkst mainīt iepriekš minēto nakts darba laikposmu, nosakot, ka tas ir ne mazāk kā četras stundas ilgs laikposms periodā no pulksten 00.00 līdz 07.00.
(5) Lai nodrošinātu šajā pantā minēto nosacījumu ievērošanu, tiek veikta darba laika uzskaite.
(6) Šajā pantā minētie nosacījumi par transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika ilgumu ir piemērojami tikai tajos gadījumos, kad tiek veikti pārvadājumi ar transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas regula (EK) Nr. 561/2006 vai Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR)."

Noteikumu projekta 8.punkts paredz 104.1.  apakšpunktu sekojošā redakcijā noteikt, ka kontroles laikā tiek pārbaudīti transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laiki, pārtraukumi, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmi un iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kam ir jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktu, un atkarībā no izmantotā tahogrāfa veida - datus, kas saglabāti uz transportlīdzekļa vadītāja kartes, reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu un izdruku. Šobrīd autopārvadājumos tiek izmantoti dažāda veida tahogrāfi, kas spēj nodrošināt noteiktas funkcijas - analogie, digitālie un viedie tahogrāfi. Tahogrāfi ir jāuzstāda visos transportlīdzekļos, kuru masa pārsniedz 3,5 tonnas un kurus izmanto kravu autopārvadājumiem, kā arī transportlīdzekļos, kuros pārvadā vairāk nekā deviņus cilvēkus (ieskaitot autovadītāju) – ar atsevišķiem izņēmumiem. No 2026. gada 1. jūlija tahogrāfi būs jāuzstāda arī transportlīdzekļos, kuru masa ir lielāka par 2,5 tonnām.
Digitālie tahogrāfi reģistrē šādus datus:
- nobrauktais attālums un braukšanas ātrums;
- laika skaitīšana;
- izbraukšanas vieta, galamērķa atrašanās vieta un atrašanās vieta ik pēc trim stundām (ja tahogrāfs pieslēgts satelītnavigācijas sistēmai);
- transportlīdzekļa vadītāja personas dati;
- vadītāja darbība;
- kontroles, kalibrēšanas un tahogrāfa remonta dati;
- notikumi un kļūdas.
Analogie tahogrāfi reģistrē vismaz nobraukto attālumu, braukšanas ātrumu, laiku un transportlīdzekļa vadītāja darbības.
Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti no 2019. gada 15. jūnija, jābūt aprīkotiem ar viedo tahogrāfu. Viedajā tahogrāfā ir izveidots savienojums ar satelītnavigācijas sistēmu, un tas ir aprīkots ar attālinātās saziņas tehnoloģiju, lai atvieglotu mērķtiecīgu pārbaužu veikšanu uz ceļa.

Ar noteikumu projektu tiek izveidots satvars efektīvai saziņai un savstarpējai palīdzībai, kas ietver arī apmaiņu ar datiem par pārkāpumiem un informāciju par labu izpildes praksi.Noteikumu projekts paredz informācijas apmaiņas kārtību ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontroles iestādēm, izmantojot Iekšējo tirgus informācijas sistēmu (IMI), kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”).

Pirms nosūtīšanas pārvadātāja pienākums ir:
• iesniegt norīkošanas deklarāciju tās dalībvalsts iestādēm, uz kuru vadītājs ir norīkots;
• vēlākais nosūtīšanas sākuma laiks;
• izmantojot daudzvalodu publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu.
Detalizētas transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas prasības noteiktas likumprojektā "Grozījumi Autopārvadājumu likumā".
Nosūtīšanas laikā pārvadātājs nodrošina, lai autovadītāju rīcībā būtu šādi dokumenti:
- nosūtīšanas deklarācija papīra vai elektroniskā veidā;
- pierādījumi par pārvadājumu darbībām, kas notiek uzņēmējā dalībvalstī, piemēram, elektroniskā pavadzīme (e-CMR);
- tahogrāfa ieraksti (jo īpaši to dalībvalstu valstu simboli, kurās vadītājs veicis pārvadājumus).

Ar noteikumu projektu (10.-16.punkts) tiek noteikts, ka Valsts policija apmainās ar informāciju par darba laika organizēšanas ievērošanu ar citām kontrolējošām iestādēm, izmantojot IMI sistēmu.  Tas nozīmē, ka dalībvalstīm būs savstarpēji jāsadarbojas, lai efektīvi un konsekventi kontrolētu šo noteikumu ievērošanu. Lai atvieglotu šo sadarbību un informācijas apmaiņu par vadītāju norīkošanu, iestādēm būs jāizmanto daudzvalodu tiešsaistes rīks- IMI, ko Komisija ir sagatavojusi. Direktīva (ES) 2020/1057 neuzliek dalībvalstu iestādēm pienākumu pieprasīt papildu dokumentus nosūtīšanas deklarācijai un citiem dokumentiem, kas pieejami IMI vietnē kontrolei uz ceļa, katru reizi, kad tiek veikta atbilstības pārbaude. Tomēr ikreiz, kad attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes uzskata par vajadzīgu saņemt šos papildu dokumentus, tās izmanto IMI iesniedzot pieprasījumu. Ņemot vērā IMI sistēmas darbību pieprasījumā jāsniedz arī pamatojums nepieciešamās informācijas saņemšanai, noteikumu projekts paredz, ka pieprasījumam jābūt pamatotam. IMI sistēma un publiskā saskarne ir paredzēta, lai kontroles iestādes varētu iegūt visu informāciju, ieskaitot darba līgumu vai līdzvērtīgu dokumentu, kas nepieciešams, lai pārliecinātos par norīkošanas noteikumu izpildi. Ja Valsts policijas pieprasītā informācija vairāk kā divos informācijas pieprasīšanas gadījumos no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes netiek sniegta atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības kompetentās iestādes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 prasības, Valsts policija par to 14 dienu laikā  informē Eiropas Komisiju.

Noteikumu projekta 16.punkts paredz, ka ja Valsts policijas pieprasītā informācija no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pastāvīgi tiek sniegta ar  kavēšanos atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības kompetentās iestādes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 prasības, Valsts policija par to iespējami ātrākā laikā  informē Eiropas Komisiju. Minētajā gadījumā Valsts polcijai informācija Eiropas Komisijai jānosūta pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā institūciju noslodzi un kapacitāti, taču vēlams ne vēlāk kā mēnesi pēc pēdējā pieprasījuma nosūtīšanas dienas saskaņā ar Iesniegumu likumā noteikto.


Attiecībā uz pārbaudēm uz ceļiem, noteikumu projekts paredz, ka kontroles institūcijas pārbaudīs pagarināto maksimālo nedēļas darba laiku par 60 stundām un citus nedēļas darba laikus - maksimālos nedēļas laikus un pārtraukumus -  tikai tad, ja tehnoloģija ļauj veikt efektīvas pārbaudes. Attiecībā uz pārbaudēm uzņēmumu telpās, noteikumu projekts paredz papildināt ar prasību veikt pārbaudes attiecībā uz maksimālo vidējo nedēļas darba laiku, pārtraukumu un nakts darba prasību ievērošanu.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


T.s. Mobilitātes pakotne I ietver trīs ES tiesību aktus:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Regula (ES) 2020/1054, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē; un
 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Direktīva (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012.
Direktīvu 2020/1057 pilnībā plānots pārņemt ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā un šo noteikumu projektu. Tomēr jānorāda, ka Direktīvas 2020/1057 2.panta 9.punkta a)apakšpunktā paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest uzņēmumiem riska novērtējuma sistēmu, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe. Saskaņā ar minētās Direktīvas nosacījumiem līdz 2021. gada 2. jūnijam Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Minētā vienotā formula ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, un to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, kā arī to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. 2022.gada 3.maijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/695, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK piemērot attiecībā uz vienoto formulu transporta uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai (turpmāk - Regula (ES) 2022/695). Lai korekti piemērotu Regulas (ES) 2022/695 prasības būs nepieciešams atkārtoti izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība", grozot noteikumu 3.pielikumu attiecībā uz uzņēmuma pārkāpumu punktu skaita, riska skaitļa un riska pakāpes noteikšanu. Ņemot vērā aizkavēšanos Regulas (ES) 2022/695 pieņemšanā un nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pārņemt Direktīvas 2020/1057 prasības, līdz šim spēkā esošo riska novērtējumu formulu plānots koriģēt ar atsevišķiem grozījumiem. 
Tāpat arī Mobilitātes pakotnes ietvaros spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē. Regula piemērojama no 2022.gada 21.februāra. Saskaņā ar minēto regulu Eiropas Komisija jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka smagu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kuri, papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem, var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. 2022.gada 3.maijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/694, ar ko Regulu (ES) 2016/403 groza attiecībā uz jauniem nopietniem Savienības noteikumu pārkāpumiem, kuri var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu. Paredzēts, ka īstenošanas akta piemērošanai būs nepieciešami grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Autopārvadājumu likumā.
Ņemot vērā, ka atsevišķu Mobilitātes pakotnes regulējums ir jāpārņem līdz 2022.gada februārim, lai izvairītos no pārkāpumu procedūras, ir jāpārņem spēkā esošie nosacījumi nacionālajos tiesību aktos, izdarot tajos atsevišķus grozījumus. 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • starptautiskajos autopārvadājumos nodarbinātie vadītāji, uz kuriem attiecas darba un atpūtas režīma un darba laika organizēšanas nosacījumi
Ietekmes apraksts
Ietekme ir pastarpināta, jo noteikumu projekts precizē kārtību, kādā veicama autopārvadājumu kontrole.
Juridiskās personas
  • Latvijā kā arī citā valstī reģistrēti uzņēmumi, kuri veic starptautiskos autopārvadājumus
Ietekmes apraksts
Ietekme ir pastarpināta, jo noteikumu projekts precizē kārtību, kādā veicama autopārvadājumu kontrole.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
Nepieciešamās izmaiņas Autopārvadājumu kontroles uzraudzības sistēmā tiks nodrošinātas esošā budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Pamatojums un apraksts
Grozījumi Autopārvadājumu likumā paredzēts deleģējums IMI sistēmas izmantošanai, ES dalībvalstu kompetento iestāžu informācijas apmaiņā, kā arī ar grozījumiem paredzēts pārņemt un piemērot citus Mobilitātes pakones I tiesību aktu nosacījumus attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas nosacījumiem, veicot starptautiskos autopārvadājumus, kā arī attiecībā uz izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos. Likumprojekts  2022. gada 28. janvārī iesniegts Saeimā (21-TA-34).
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.194 „Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”

Pamatojums un apraksts
Jāprecizē kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes autotransporta līdzekļiem, kas veic kravas komercpārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus ar autobusiem, un profesionālās kompetences sertifikātus komercpārvadājumiem.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 122 "Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāju atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā "

Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija regulai (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr.1071/2009, (EK) Nr.1072/2009 un (ES) Nr.1024/2012, noteikumos jādefinē Eiropas Kopienas atļauju kopiju un transportlīdzekļa vadītāja atestātu starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā izsniegšanu.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.]. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 316, 14.11.2012].
Apraksts
Direktīvas (ES) 2020/1057 normas ir jāpārņem līdz 02.02.2022.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.]. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 316, 14.11.2012].
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2020/1057 2.panta 3.punkta a) apakšpunkts
4. punkts (noteikuma projekta 2.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 3.punkta c)apakšpunkts
5.punkts (noteikumu projekta 5.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 5.punkts
4.3. apakšpunkts (noteikumu projekta 2.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 6.punkts 
5.punkts (noteikumu projekta 6.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 7. punkts (ii) apakšpunkts)
28. (noteikumu projekta 10.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 8.punkts (8.panta 1.punkts)
28. punkts (noteikumu projekta 10.punkts), 
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 8.punkts (8.panta 2.punkts)
29.punkts (noteikumu projekta 11.punkts), 30.punkts (noteikumu projekta 12.punkts), 31.punkts (noteikumu projekta 13.punkts),32.punkts (noteikumu projekta 14.punkts), 34.punkts (noteikumu projekta 16.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 8. punkts (8.panta 3.punkts)
28.punkts (noteikumu projekta 10.punkts), 35.punkts (noteikumu projekta 17.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 9.punkta d) apakšpunkts
5.punkts (noteikumu projekta 4.punkts), 36.punkts (noteikumu projekta 18.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 13.punkta a) apakšpunkta i) apakšpunkts
10.41.apakšpunkts (noteikumu projekta 8.punkts), 10.3 punkts (noteikumu projekta 7.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 13.punkta a) apakšpunkta ii) apakšpunkts
10.42. apakšpunkts (noteikumu projekta 8.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 13.punkta a) apakšpunkta iii) apakšpunkts
10.43. apakšpunkts (noteikumu projekta 8.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Direktīvas 2020/1057 2.panta 13.punkta b) apakšpunkts
4.pielikuma grozījumi (noteikumu projekta 19.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Regulas (ES) Nr. 1024/2012 7.panta 1.punkts
29.punkts (noteikumu projekta 11.punkts) 
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīva 2020/1057 cita starpā paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe. Saskaņā ar minētās Direktīvas 2.panta 9.punktu līdz 2021. gada 2. jūnijam Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Minētā vienotā formula ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, un to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, kā arī to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Līdz 2021.gada 23.decembrim minētais īstenošanas akts nav vēl pieņemts.
Saistībā ar Direktīvas (ES) 2020/1057 pārņemšanu, plānoti grozījumi Autopārvadājumu likumā (21-TA-34).
Komisijas 2016.gada 18.marta Regula (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu, nosaka pārkāpumu sarakstu, kurā norādītas Savienības noteikumu nopietnu pārkāpumu kategorijas, veidi un smaguma pakāpe, kas papildus minētās regulas IV pielikumā norādītajiem, var izraisīt autotransporta uzņēmuma vai pārvadājumu vadītāja labas reputācijas zaudēšanu. Ar paredzētajiem Regulas (ES) 2016/403 grozījumiem sarakstu plānots papildināt ar pārkāpumiem, kas saistīti ar jaunajiem Mobilitātes pakotnes nosacījumiem attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem, vadītāju nosūtīšanas deklarāciju. Ņemot vērā, ka Regulā (ES) 2016/403 uzskaitītie pārkāpumi ir iekļauti Ceļu satiksmes likumā, paredzams, ka šīs Regulas grozījumi arī tiks iestrādāti Ceļu satiksmes likumā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 4.februāra Regula(ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu Latvijas tiesību sistēma tiek piemērota ar Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr. 836 Noteikumi par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku".
Ņemot vērā, ka, pārņemot Direktīvas 2.panta 8.punktu, jāievēro Regulas (ES) Nr. 1024/2012 prasības, noteikumu projektā ir veikta atsauce uz Regulas (ES) Nr. 1024/2012 7.panta 1.punktu.



 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Valsts policija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/f5d739f8-81b6-4121-a773-f10f691eea76

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav saņemti iebildumi

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Autopārvadājumu kontrole, kā arī informācijas apmaiņa ar citu ES dalībvalstu kontroles iestādēm jānodrošina, izmantojot IMI sistēmu. Autopārvadājumu kontrolē jāņem vērā arī normatīvie akti par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi