Anotācija (ex-ante)

23-TA-2548: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023.gada 10.oktobra sanāksmes protokola 3.punktu, ar kuru Ekonomikas ministrijai tika uzdots veikt tālākus uzlabojumus piedāvātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot normatīvo regulējumu subrogācijai, kas vienkāršotu pārkreditācijas procesu patērētājiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem, kā arī izvērtēt iespēju atcelt reklāmas aizliegumu hipotekārajiem kredītiem, kas iestrādāts minētajā likumā.
Minētā darba grupa tika izveidota, lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tai skaitā kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai un iespējamiem kredītiestādes risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmējiem strauja procentu likmju kāpuma gadījumos.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk – hipotekārie kredīti), tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes. 
Spēkā stāšanās termiņš
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā. Latvijas Bankas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes Baltijas valstīs nevar pilnībā izskaidrot ar zemāku kredītportfeļa kvalitāti (augstāku risku), dārgāku banku finansējumu vai citiem standarta procentu likmes noteicošiem faktoriem.[1] Tādējādi pētījuma secinājumi un turpmākas analīzes rezultāti[2] netieši norāda uz augstām kredītiestāžu pievienotajām procentu likmēm un uzcenojumu.

Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp kredītiestādēm. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā. Četru lielāko kredītiestāžu tirgus daļa uzņēmumu kredītu segmentā ir tuvu 80%, bet mājokļa kredītu segmentā tuvu 100%.

Neskaitot augstās kredītu procentu likmes, lielai tirgus koncentrācijai ir vēl virkne blakņu. Valstīs ar augstu koncentrāciju kredītiestāžu sektorā ir vidēji zemākas noguldījumu procentu likmes, kā arī lielāks kredītu ar mainīgajām procentu likmēm īpatsvars. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā teju 90% mājokļa kredītu ir ar likmes fiksācijas termiņu, kas ir īsāks par 1 gadu. Turpretī valstīs ar zemu tirgus koncentrāciju (piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā) šādiem kredītiem mainīgo likmju īpatsvars ir krietni zemāks, kas kredītņēmējus pasargā no procentu likmju svārstību riska.

Viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisiju ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī brīdī, kad tiek veikta pārkreditēšanās pie cita kredīta devēja. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka pārkreditēšanās procesa izmaksas var sasniegt 2-5% no tipiska kredīta atlikuma vērtības. Līdz ar to pārkreditēšanās aktivitāte Latvijā ir zema. Eiropas Komisijas pētījums[3] liecina, ka Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2% no kredītiem, kurus pārkreditējot, varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā šis rādītājs svārstās no 13% līdz pat 35%.
Arī Konkurences padome 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā secināja, ka klientu izvēles iespējas un mobilitātes iespējas banku tirgū darbojas kā konkurences spiediens uz esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepārtraukti uzlabotu savu sniegumu. Tāpēc patērētāju mobilitāte uzskatāma par svarīgu konkurētspējas elementu banku pakalpojumu tirgū.

[1] https://www.makroekonomika.lv/procentu-likmes-baltija-un-citviet-eiro-zona-meklejot-faktorus-kas-nosaka-atskiribas

[2] https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf

[3] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a11e1d38-2562-11eb-9d7e-01aa75ed71a1
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Augstā tirgus koncentrācija un nepietiekamā konkurence hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Risinājuma apraksts
Tika izstrādāts regulējums, kas mazinās šķēršļus klientu mobilitātei hipotekāro kredītu segmentā, atceļot hipotekāro kredītu reklāmas aizliegumu un atvieglojot pārkreditēšanās kārtību – turpmāk patērētājam nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārās pārkreditēšanas process kļūs vienkāršāks. Vienlaikus samazināsies pārkreditēšanās procesa izmaksas gan patērētājiem, gan hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam. Zemāki šķēršļi un izmaksas hipotekārajai pārkreditēšanai sekmēs patērētāju mobilitāti starp kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to arī veicinās konkurenci attiecīgajā sektorā.
Papildu instruments, kā ar likumprojektu ir paredzēts veicināt konkurenci hipotekārās kreditēšanas sektorā, ir reklāmas ierobežojuma atcelšana hipotekārajiem kredītiem (proti, tādiem kredītiem, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde un kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, vai kura mērķis ir nekustamā īpašuma būvniecība vai energoefektivitātes paaugstināšana). Reklāmas aizlieguma atcelšana hipotekārajiem kredītiem veicinās patērētāju informētību par kreditēšanas iespējām un hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem.
Likumprojekts paredz vienkāršot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un samazināt ar to saistītās izmaksas. Regulējums būs attiecināms gan uz kredītiestādēm, gan patērētāju kreditētājiem, kas nav kredītiestādes, lai visiem  hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Likumprojektā paredzētais hipotekārās pārkreditēšanās process veicinās konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā patērētājiem potenciāli tiks piedāvāti izdevīgāki hipotekārā kredīta nosacījumi.
Saskaņā ar likumprojektā ietverto regulējumu hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma. Ja patērētājs hipotekārās pārkreditēšanas procesā saņem iegūstošā kredīta devēja piedāvājumu, iepriekšējam kredīta devējam saglabājas iespēja patērētājam izteikt piedāvājumu par izdevīgākiem esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumiem un, ja patērētājs tos pieņem, hipotekārās pārkreditēšanās process tiek pārtraukts. Ja šāds piedāvājums netiek izteikts, hipotekārās pārkreditēšanās ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Šis ir izņēmuma gadījums, kurā hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā, pretēji akcesoritātes principam, ķīla saglabā savu spēku pat tad, kad prasījums, kas to pamato tiek izpildīts.
Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā secināts, ka veiksmīgākais risinājums izvirzīto mērķu sasniegšanai būtu speciāla regulējuma veidošana, kurā patērētāju noslēgto hipotekāro kreditēšanas līgumu gadījumos ar iegūstošo kredīta devēju tiek slēgts jauns hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, bet esošā ķīla šajā gadījumā turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. 
Šāds risinājums izvēlēts, lai patērētājam atvieglotu un vienkāršotu pārkreditēšanas procesu. Plānotais process paredz, ka patērētājam ir jāvēršas tikai pie jaunā kredīta devēja un nav jāsaņem izsniegušā kredīta devēja piekrišana. Pēc būtības pārkreditēšana nav jauna kredīta saņemšana, bet gan esošo saistību pārnešana pie cita kreditoru. Šis aspekts ir būtisks izmaksu samazināšanā - par to vairāk aprakstīts nākošajā anotācijas sadaļā. Iegūstošajam kredīta devējam ir būtiski, lai ķīlas tiesība saglabātu to pašu kārtu. 
Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai.
Likumprojektā paredzēts, ka starp patērētāju un iepriekšējo kredīta devēju noslēgtā hipotekārās kreditēšanas līguma vai ķīlas tiesības vēlāka apstrīdēšana nav par pamatu apstrīdēt starp patērētāju un iegūstošo kredīta devēju noslēgto hipotekārās kreditēšanas līgumu vai ķīlas līgumu, kā arī nav par pamatu apstrīdēt un dzēst zemesgrāmatā nostiprināto iegūstošā kredīta devēja ķīlas tiesību. Šāds precizējums nepieciešams, lai nodalītu šos abus līgumus. Iepriekšējais kredīta devējs nepārņem un neturpina ar iepriekšējo kredīta devēju slēgtos līgumus, bet katrs līgums pastāv pilnīgi patstāvīgi. Tādēļ iepriekšējā kreditēšanas vai ķīlas līguma apstrīdēšana nav par pamatu apstrīdēt starp patērētāju un iegūstošo kredīta devēju noslēgto hipotekārās kreditēšanas līgumu vai ķīlas līgumu, kā arī nav par pamatu apstrīdēt un dzēst zemesgrāmatā nostiprināto iegūstošā kredīta devēja ķīlas tiesību. Ir iespējams apstrīdēt ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtos līgumus, taču iepriekšējo līgumu apstrīdēšana nevar būt par pamatu esošā līguma apstrīdēšanai.
Likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt hipotekārās pārkreditēšanas kārtību.
Papildus minētajam, likumprojekts arī paredz, ka tajos gadījumos, kad patērētāja ar iepriekšējo kredīta devēju noslēgtajam hipotekārās kreditēšanas līgumam ir spēkā esošs nodrošinājums ar Attīstības finanšu institūcijas (ALTUM) sniegtu garantiju, vai patērētājs ir saņēmis un pilnā apmērā vēl nav izmantojis Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju, hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā Attīstības finanšu institūcijas sniegtā garantija turpina nodrošināt patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgto hipotekārās kreditēšanas līgumu termiņā, uz kādu tā ir sākotnēji sniegta, un Attīstības finanšu institūcijas atbalsta programmas "Balsts" ietvaros piešķirto subsīdiju patērētājs turpina izmantot, pildot ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtā hipotekārās kreditēšanas līguma saistības. Tādējādi patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais hipotekārās kreditēšanas līgums saglabā tos nodrošinājuma līdzekļus un atbalsta instrumentus, kādi tam ir bijuši piesaistīti.
Likumprojekta izstrādē ir novērtēti arī potenciālie riski, kas var ietekmēt hipotekārās pārkreditēšanas procesu tādā veidā, ka tas ir uzsākts, bet netiek pilnībā īstenots. Šādiem gadījumiem likumprojektā ir noteikta kārtība, kādā ir novēršamas uzsāktās, bet savlaicīgi nepabeigtas hipotekārās pārkreditēšanas sekas. To iespējams īstenot ar visu iesaistīto pušu nekavējoties noslēgtu vienošanos, vai, gadījumā, ja tādu panākt vienošanos neizdodas – prasības kārtībā tiesas ceļā.
Likumprojekts arī paredz pārkreditēšanas procesā iesaistīto kreditētāju savstarpējo attiecību jautājumu noregulējumu rīcībai ar saņemamo apdrošināšanas atlīdzību.
Problēmas apraksts
Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtisks šķērslis nomainīt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju ir izmaksas.
Risinājuma apraksts
Konkurences padomes 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā tika secināts, ka izmaksas ir būtisks šķērslis, kas traucē patērētājiem pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja pie cita. Atbilstoši kreditētāju, kuri darbojas hipotekārās kreditēšanas sektorā, cenrāžiem, likumprojekta izstrādes brīdī to piemērotā maksa saviem klientiem par hipotekārā kredīta pārkreditēšanu pie cita kreditētāja ir vidēji 400 – 600 EUR.
Lai atrisinātu šo problēmu, likumprojekts paredz, ka iepriekšējais kredīta devējs nav tiesīgs prasīt patērētājam samaksu par hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Šī prasība izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, tādēļ tā ir saglabājama arī hipotekārās pārkreditēšanas gadījumos.
Savukārt kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nedrīkst būt augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nedrīkst augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Šāds ierobežojums būtu saistāms ar riskam proporcionālu pieeju, kur patērētāja kredītvēsture un nodrošinājuma vērtības paredzamība refinansējamam kredītam var pamatot atvieglotas procedūras, vienlaikus neatbrīvojot kredīta devēju no faktos bāzētas riska pārvaldības, tai skaitā nepieciešamības pārliecināties par patērētāja faktiski pierādāmiem ienākumiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums tādējādi mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika izvērtēta iespēja veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanas procesa vienkāršošanu, ieviešot subrogācijas kārtību. Tomēr diskusijās darba grupā šāds risinājums neguva finanšu nozares pārstāvju atbalstu, ņemot vērā, galvenokārt, to, ka hipotekārās kreditēšanas līgumu nosacījumi nav standartizēti un katram kredīta devējam tie ir atšķirīgi, tādēļ iespējamā šādu līgumu subrogācija var būt sarežģīta no to pārvaldības viedokļa.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Likumprojektā ietvertā hipotekārās pārkreditēšanas kārtība mazinās kopējās izmaksas sabiedrībai. Hipotekārās pārkreditēšanās rezultātā samazinoties kredītu procentu likmēm, pieaugs patērētāju iespējas aizņemties mājokļa iegādei, kas ilgtermiņā stiprinās ekonomisko aktivitāti.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Šis ir viens no likumprojektiem no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023. gada 10. oktobra sanāksmes protokola 3. punktu un rastu risinājumu hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Kredītu fiziskām personām ar nekustamā īpašuma hipotēkas nodrošinājumu skaits 2023. gada jūnija beigās bija 114.2 tūkstoši (no tiem kredīti mājokļa iegādei – 108.0 tūkstoši), kamēr kredītu ņēmēju – fizisku personu skaits bija 128.7 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki kredīta ņēmēji – līdzaizņēmēji; tomēr tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam kredīta ņēmējam var būt vairāki kredīti). Saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem lielākā daļa patērētāju, kuriem ir mājokļa kredīts, (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem. Zemāks procentu likmju līmenis tautsaimniecībā kopumā var veicināt kreditēšanas pieejamību.
Juridiskās personas
  • Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji).
Ietekmes apraksts
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs reklamēt savus pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Izstrādātais regulējums, kas atceļ hipotekāro kredītu reklāmas aizliegumu un atvieglo pārkreditēšanas kārtību, kad nav jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana, veicinās konkurenci hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši – kredītiestāžu) sektorā.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Kredītu fiziskām personām ar nekustamā īpašuma hipotēkas nodrošinājumu skaits 2023. gada jūnija beigās bija 114.2 tūkstoši (no tiem kredīti mājokļa iegādei – 108.0 tūkstoši), kamēr kredītu ņēmēju – fizisku personu skaits bija 128.7 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki kredīta ņēmēji – līdzaizņēmēji; tomēr tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam kredīta ņēmējam var būt vairāki kredīti). Saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem lielākā daļa patērētāju, kuriem ir mājokļa kredīts, (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
samazinās
Vērtības nozīme:
Pašlaik nav iespējams precīzi aprēķināt, cik liels administratīvo izmaksu samazinājums tiks panākts, ieviešot refinansēšanas atvieglojumus. Potenciāli tas atteiksies uz visiem, kas vēlēsies pārkreditēties. Likumprojektā ir noteikts, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nav augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos. Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji).
neietekmē
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, ja tādas radīsies, varēs kompensēt, iekļaujot šos izdevumus procentu likmēs.
Kopā
0,00

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. 2016.gada 25.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"

Pamatojums un apraksts
Kārtība, kādā notiek likumprojektā paredzētā hipotekārā pārkreditēšana tiks noteikta attiecīgajos MK noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Asociācijas, kuras iesaistīsim.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
  • Ekonomikas ministrija
  • Latvijas Banka

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Patērētāju tiesību aizsardzības centram paplašināsies uzraudzības tvērums - būs jānodrošina likumprojektā noteikto hipotekārās pārkreditēšanas principu un noteikumos noteiktās hipotekārās pārkreditēšanas kārtības ievērošanas uzraudzība.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar likumprojektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot šķēršļus (t.sk. izmaksas) hipotekārajai pārkreditēšanai, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk