Anotācija (ex-ante)

23-TA-254: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un tās ietvaros sniegtais maksas pakalpojumu cenrādis" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma  7. panta 13. punktu un pārejas noteikumu 42.punkta 10.apakšpunktu, kas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023.gada 31. maijam izdod noteikumu par kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdz 2022. gada 1. aprīlim Profesionālā izglītības likums noteica, ka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana notiek, ņemot vērā attiecīgā profesijas standarta prasības, kā arī to, ka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu var deleģēt akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram, nosakot, ka  kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, nosaka Ministru kabinets.
Ievērojot minēto saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 29.1 panta trešo daļu tika izdoti Ministru kabineta 2011. gada 22. februāra noteikumi Nr. 146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci", kā arī saskaņā ar un Profesionālās izglītības likuma 7.panta 13.punktu un Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu tika izdoti Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumi Nr. 791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis".

Īstenojot profesionālās izglītības satura reformu,  2022. gada 3. martā tika pieņemti un 2022. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas, cita starpā paredzēja arī izmaiņas ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanā, nosakot, ka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai vairs netiek slēgti deleģējuma līgumi, bet minēto funkciju veic  tehnikumi (Profesionālās izglītības likuma 16.2 panta ceturtās daļas 4. punkts), mākslu izglītības kompetences centri (Profesionālās izglītības likuma 16.3 panta ceturtās daļas 4. punkts), koledžas (Profesionālās izglītības likuma 16.7 panta sestās daļas 5. punkts)  un nozares eksaminācijas centri (Profesionālās izglītības likuma 13.1 panta otrā  daļa), savukārt  attiecībā uz profesionālajām vidusskolām (Profesionālās izglītības likuma 16.4 panta ceturtā daļa) un profesionālās tālākizglītības centriem (Profesionālās izglītības likuma 16.5 panta trešā daļa) nosakot tiesības to veikt.
Profesionālās izglītības likuma 29.1 pants nosaka, ka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci novērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietvertas profesijas standartā. Vienlaicīgi minētā likuma 7. panta 13. punkts paredz, ka  kārtību, kādā profesionālās izglītības iestādes un nozares eksaminācijas centri veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.
Laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā kvalifikāciju valsts, pašvaldību un privātās profesionālās izglītības iestādēs kopumā ir ieguvušas 1558  (2020. gadā - 331, 2021. gadā - 575, 2022. gadā - 652 personas), no kurām valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādēs kvalifikāciju ieguvušas 648 personas (2020. gadā - 134, 2021. gadā - 299, 2022. gadā - 215 personas), bet pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs - 12 personas (2020. gadā - 3, 2021. gadā - 8, 2022. gadā - 0 personas).
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot minēto ir nepieciešams izstrādāt Profesionālās izglītības likumā noteiktajam atbilstošu tiesisko regulējumu par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu un tās ietvaros sniegto maksas pakalpjumu cenrādi. 
 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt tiesisko regulējumu ārpus formālās izglītības sistēmās apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Noteikumu projekts paredz, ka ārpus ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam veic  akreditētas profesionālās izglītības iestādes (kas ir tehnikumi, mākslu izglītības kompetences centri, profesionālās vidusskolas, profesionālās tālākizglītības centri, koledžas), kā arī akreditēti nozaru eksaminācijas centri (turpmāk - profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija). Tāpat kā līdz šim, tiek paredzēts, ka ārpus ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci novērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmenā, ko profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija organizē un īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību, tai skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumiem Nr. 752 "Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību" vai izglītības iestādes izdotu normatīvo aktu, ja atbilstoši minēto noteikumu 2. punktā noteiktajam tie neattiecas uz attiecīgo izglītības programmu (piemēram;civilās un militārās aizsardzības jomas izglītības programmās, izņemot izglītības programmu kopu "Personu un īpašuma aizsardzība").
Noteikumu projektā noteikti ārpus formālās izglītības sistēmās apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai iesniedzamie dokumenti, kā arī profesionālās kompetences novērtēšanas institūcijas rīcība pēc minēto dokumentu iesniegšanas.  Proti, profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija nodrošina pretendentam konsultācijas par attiecīgā profesijas standarta prasībām un profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises gaitu, kā arī organizē un īsteno  profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nodrošinot pretendentam iespēju profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtot  attiecīgajā izglītības programmā profesionālās kvalifikācijas eksāmena ietvaros  kas tiek organizēts tuvākajā laikā, vai arī individuāli organizēt minēto eksāmenu divu mēnešu laikā.
Noteikumu projekts arī paredz, ka pretendentam, kurš profesionālās kvalifikācijas eksāmena vērtējumā saņēmis pietiekošu vērtējumu (piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnijā noteikumu Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu"  2. pielikumam pietiekams vērtējums profesionālās kvalifikācijas ieguvei ir vismaz piecas balles) profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija izsniedz valsts atzītu attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtību. 
Profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija Valsts izglītības informācijas sistēmā  norāda informāciju par  personām, kam novērtēta profesionālā kompetence un izsniegto profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanu un aktualizācijas kārtību. 

Ņemot vērā, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmena norise ir saistīta ar nozares ekspertu piesaisti un materiāli tehnisko resursu izmantošanu, personai, kura vēlas apliecināt savu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci,  profesionālās kompetences novērtēšana profesionālās kvalifikācijas eksāmenā ir maksas pakalpojums. Šo noteikumu pielikumā noteikts cenrādis profesionālās kompetences novērtēšanai. 
Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot viena eksaminējamā persona vai eksaminējamo personu grupa līdz 12 eksaminējamām personām grupā vienlaicīgi. 
Maksa par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu tiek noteikta atkarībā no tā, vai persona kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu individuāli vai pievienojas grupai. Kārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu individuāli, pretendents sedz visus ar profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisi saistītos izdevumus. Pastāv iespēja, ka vairākas personas vienlaicīgi vēlas iegūt vienu un to pašu profesionālo kvalifikāciju. Tādā gadījumā personas sedz kvalifikācijas eksāmena izmaksas proporcionāli eksaminējamo skaitam, proti, jo vairāk personu vienlaicīgi kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, jo izmaksas ir mazākas
Savukārt, pievienojoties formālās izglītības sistēmā īstenotās profesionālās izglītības programmas noslēguma profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtotāju grupai, persona profesionālās kvalifikācijas eksāmena izmaksas sedz atbilstoši izglītības tematiskās jomas izglītības programmu grupas pozīcijai - profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto 12 personas.
Plānojams, ka gadā vidēji 230 personas vēlēsies apliecināt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences un iegūt profesionālo kvalifikāciju kārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādēs un aptuveni 10 personas -  pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs. 

Ievērojot to, ka noteikumu projekts paredz arī noteikt maksas pakalpojumu cenrādi profesionālās kompetences novērtēšanas institūcijām ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumus Nr. 791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas personām, kuras apguvušas profesionālās kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas un vēlas to apliecināt.
Uz mērķgrupu noteikumu projektam ir finansiālā ietekme, jo ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās  profesionālās kompetences novērtēšana profesionālās kvalifikācijas eksāmenā  tāpat kā līdz šim ir maksas pakalpojums fiziskām personām. 
Juridiskās personas
  • Profesionālās izglītības iestādes un nozaru eksaminācijas centri
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta attiecas uz tām profesionalās izglītības iestādēm, kas veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās  profesionālās kompetences novērtēšana (tehnikumi,  mākslu izglītības kompetences centri, koledžas, kā arī profesionālās vidusskolas un profesionālās tālākizglītības centri, ja plāno to veikt), kā arī nozaru eksaminācijas centri.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Nē

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
 Tiesiskais regulējums veicinās cilvēkresursu attīstīšanu un izmantošanu. Iegūtā kvalifikācija veicinās personas iekļaušanos darba tirgū, palielinās iepriekšējās izglītības vērtību un taupīs  resursus, jo nebūs nepieciešamība mācīties kādreiz jau iemācīto vai apgūto. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
191 696 928
111 210
187 549 435
111 210
187 531 473
111 210
111 210
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
191 696 928
111 210
187 549 435
111 210
187 531 473
111 210
111 210
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
191 696 928
111 210
187 549 435
111 210
187 531 473
111 210
111 210
2.1. valsts pamatbudžets
191 696 928
111 210
187 549 435
111 210
187 531 473
111 210
111 210
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējuma apmērs saskaņā ar Likumu „Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”. Tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmai 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" 2023.gads - 96120429 euro, 2024.gadā un turpmāk - 93236103 euro, Zemkopības ministrijas budžeta programma 22.01.00 "Profesionālā izglītība" 2023.gadā - 2360156 euro, 2024.gadā un turpmāk -  2010386 euro, Kultūras ministrjas budžeta programma 20.00.00 "Kultūrizglītība"- 2023.gadā - 71882075 euro, 2024.gadā un turpmāk - 70893279 euro, Veselības ministrijas budžeta programma 02.03.00 "Augstākās medicīnas izglītība"2023.gadā - 21334268 euro, 2024.gadā un turpmāk -  21409667 euro).
Budžeta ieņēmumi un izdevumi (gan no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, gan no maksas palpojumu ieņēmumiem) norādīti tām budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Tā kā noteikumu projekts paredz kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, tad tā neradīs ietekmi uz dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem apmēru. 2023.gadā un turpmāk plānots, ka gadā vidēji 230 personas vēlēsies apliecināt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences un iegūt profesionālo kvalifikāciju kārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādēs un aptuveni 10 personas -  pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādēs.

Izglītības tematiskās jomas vidējā izmaksa vienai personai aprēķināta, saskaitot kopā izglītības tematisko jomu izmaksas vienai personai, kurās ir dārgākās materiālu izmaksas (17 406,8 euro), un izdalot ar izglītības tematisko jomu skaitu (36). Izglītības tematiskās jomas vidējā izmaksa tiek reizināta ar attiecīgo personu skaitu gadā (230 - personas budžeta iestādēs). Plānotie papildus pamatbudžeta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi un attiecīgi no tiem segtie izdevumi 2023.gadā un turpmāk ik gadu 111 210 euro apmērā (17406,8/36*230).

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci profesionālās kvalifikācijas ieguvei novērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmenā
1. Profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises laiks vidēji ir  8 stundas
Teorētiskā daļa-  2 stundas
Praktiskā daļa-  6 praktiskā daļa.
Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot viena eksaminējamā persona vai eksaminējamo personu grupa līdz 12 eksaminējamām personām grupā vienlaicīgi. Izmaksu apjoms atkarīgs no profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtotāju skaita grupā, proti, jo vairāk personu vienlaicīgi kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, jo izmaksas ir mazākas.
Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas veido:

I Patstāvīgās izmaksas:
1) Kvalifikācijas eksāmena trīs komisijas locekļu darbības samaksa.
Kvalifikācijas eksāmena trīs komisijas locekļu darbības samaksa noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 32.3.  apakšpunktā noteikto, ka profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem ir 1320 apmaksātas stundas gadā, tai skaitā šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētie pienākumi, kā arī izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba un eksāmenu vadīšana, par pamatu ņemot vidējo algu mēnesī.
3 eksperti x 8 stundas – 8, 62 x 3x8  = 206,88,
8 x11,05 = 88,40 euro (vienam ekspertam)
3 x 88,40 = 265,20 euro (3 ekspertiem)
265,20 x  1,2359 = 327,76 euro (kopā ar VSAOI) 
Praktisko mācību skolotāju darba samaksa (iekārtu sagatavošana un uzstādīšana, materiālu sagatavošana)
Praktisko mācību skolotāju darba samaksa noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 32.3.  apakšpunktā noteikto, ka profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem ir 1320 apmaksātas stundas gadā, tai skaitā šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētie pienākumi, kā arī izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba un eksāmenu vadīšana, par pamatu ņemot vidējo algu mēnesī
4 stundas x viena stunda=
4 x11,05 = 44,20 euro (vienam ekspertam)
44,20 x 1,2359 = 54,63 euro (kopā ar VSAOI) 

Metodiķu darba samaksa par profesionālās kvalifikācijas eksāmena instrukcijas sagatavošanu konkrētam eksāmenam (50 % jautājumi tiek mainīti katram profesionālās kvalifikācijas eksāmenam) -  16 stundas:
16x9,35 = 149,60 euro (vienam metodiķim)
149,60 x 1,2359 = 184,89 euro(kopā ar VSAOI)

Profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises materiālu izmaksas (instrukcija 3 lapas, titullapa 2 lapas,  teorētiskais tests 12 lapas,  2 atbilžu lapas,  praktiskās daļas apraksts 2 lapas,  vērtēšanas kritēriji 2 lapas,  komisijai viena lapa).
Kopā 24 lapas x 2 eksemplāri = 48 lapas 
Piemērojot Ministru kabineta 2006.gada 21.novembrī noteikumos Nr.940 “Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem” noteiktās 1 lapas izdrukāšanas izmaksas (0.09 euro par  1 menlbaltu izdruku).

48 lapas X 0,09 euro =  4,32 euro.

Profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises telpas izmaksas (elektrība, apkure, siltais ūdens,  kanalizācija apkope, ugunsdrošības signalizācija,  apsardzes izdevumi).
(Aprēķini veikti atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 2 pielikumā noteiktajam.
1) patērētās elektroenerģijas izmaksas = [(3,5 stundas - vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus gadā 20 dienu mēnesī) x 0,01 kWh x (9,51 kvadrātmetrs - vienam izglītojamam nepieciešamā platība) x (vienas kilovatstundas cena saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā)] + [(4 stundas - vidējais datoru izmantošanas laiks dienā 10 mēnešu gadā 20 dienu mēnesī) x 0,1 kWh x (vienas kilovatstundas cena saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā)] + [(4 stundas - vidējais elektroiekārtu lietošanas laiks dienā 10 mēnešu gadā 20 dienu mēnesī) x 0,2 kWh x (vienas kilovatstundas cena saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā)]
2) apkures izmaksas = (apkures izmaksas par vienu kvadrātmetru mēnesī saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā) x (9,51 kvadrātmetrs - vienam izglītojamam nepieciešamā platība) x 7 mēneši;
3) ūdensapgādes izmaksas = (12 m3, tajā skaitā karstais ūdens 3 m3 - vienam izglītojamam gadā nepieciešamais ūdens daudzums) x (viena kubikmetra ūdens cena saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā);
4) kanalizācijas izmaksas = (12 m3 - kanalizācijas notekūdeņu daudzums uz vienu izglītojamo gadā) x (viena kubikmetra kanalizācijas notekūdeņu izmaksas saskaņā ar tarifiem attiecīgajā gadā);
Anotācijas 1. tabula (655)
 Kopā gadā – 624   euro uz  1 izglītojamam
 Vidēji gadā ir 200 mācību  dienas
624, 86 dalīts ar 200+ 3,12
3,12 x 3 dienas (vidēji) = 9, 37 euro.
Izglītības iestādēs uzturēsies vismaz trīs dienas (atnāk uz konsultāciju, eksāmens, pēc apliecības).

Administratīvās izmaksas (izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības
nodrošināšanai, nevis konkrēta pakalpojuma nodrošināšanai, piemēram, grāmatveža
atalgojums, jo darba pienākumi ietver izglītības iestādes uzskaites nodrošināšanu, t.sk.pakalpojuma uzskaites nodrošināšana -  7  %
9, 36 + algu izmaksas + pārējais = 

Patstāvīgās izmaksas kopā: 620, 68 euro.

II Mainīgās izmaksas

Teorētiskās daļas materiāli viens eksaminējamajam 14 lapas.
14 lapas X 0.009 euro = 1,26  euro
Praktiskā daļas materiāli vienam eksaminējamam atkarībā no izglītības programmu grupas un kas ņemti vērā un iekļauti noteikumu projekta pielikumā cena aprēķinā. 
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Izstrādājot cenrādi ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai ņemts vērā, ka ir vairākas pieļautas  vairākas iespējas:
Eksaminējamā persona vēlas iegūt profesionālo kvalifikāciju nekavējoties.  Eksaminācijas institūcija organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenu konkrētajam gadījumam un eksaminējamā persona sedz visus ar profesionālās kvalifikācijas eksāmena norisi saistītos izdevumus;
ir vairākas personas kas vēlas iegūt viens un to pašu profesionālo kvalifikāciju vienlaicīgi. eksaminējamās personas sedz profesionālās kvalifikācijas eksāmena izmaksas proporcionāli eksaminējamo skaitam.
eksaminējamā persona var gaidīt kad profesionālās kvalifikācijas eksāmens tiek organizēts kādas atbilstošās formālās izglītības sistēmā īstenotās profesionālās izglītības programmas noslēgumā un iekļaujas tajā. pati pievienojoties formālās izglītības sistēmā īstenotās profesionālās izglītības programmas noslēguma profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtotāju grupai eksaminējamā persona profesionālās kvalifikācijas eksāmena izmaksas sedz atbilstoši izglītības tematiskās jomas izglītības programmu . grupu izmaksām. izmaksas ir atbilstošas pozīcijai profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto 12 personas.
Var būt gadījumi kad profesionālās kompetences profesionālā kompetence tiek novērtēta specifiskās jomās kurā tradicionāli kompetence netiek novērtēta/ šajā gadījumā piemēro izstrādāto kvalifikācijas eksāmena izmaksas metodiku pielīdzinot mainīgās materiālu izmaksas kvalifikācijas eksāmena kārtošanai esošai visatbilstošākajā izglītības s tematiskās jomas izglītības programmu grupai.
 

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabineta 2019.gada 25.jūnija noteikumi Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi"

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams noteikt Valsts izglītības informācijas sistēmā iekļaujamo saturu attiecībā uz personām, kam novērtēta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtā profesionālā kompetence.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Profesionālās izglītības iestādes un nozaru eksaminācijas centri

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ievērojot to, ka vairs nav nepieciešams slēgt deleģējuma līgumus ar institūcijām, kas novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, tiek samazināti Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzdevumi.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija


Tiesību akta projekts, tāpat kā līdz šim paredz, ka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana profesionālās kvalifikācijas eksāmenā ir maksas pakalpojums fiziskām personām atbilstoši noteiktajam cenrādim. 
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi