Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka direktīva 2022/431 paplašina kopējo darba aizsardzības prasību tvērumu rūpējoties īpaši par reproduktīvajā vecumā esošo nodarbināto veselību, strādājot ar ķīmiskām vielām, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumus Nr.803. Šajos noteikumos nepieciešams papildināt atsauci uz šo noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, proti, papildus esošajam, kas pilnvaro Ministru Kabinetu izdot Ministru kabineta noteikumus ne tikai uz tām darba aizsardzības prasībām, kas tieši noteiktas uz tām, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā, bet arī uz citām prasībām, ko regulē Eiropas Savienības direktīvas darba aizsardzībā (Darba aizsardzības likuma 25.panta 18.punkts). Vienlaikus noteikumu projektā ietverami grozījumi, kas pēc būtības pārņem direktīvas prasības un nodrošina nodarbināto veselības aizsardzību saskarē ar reproduktīvai sistēmai toksiskām vielām.
Svarīgi, lai uzņēmumos novērtējot darba vides riskus tiktu ņemts vērā, ka darbs ar dažādām ķīmiskām vielām var ietekmēt ne vien kopējo veselības stāvokli, bet arī specifiski nodarbināto reproduktīvo veselību.

Noteikumu projekts paredz attiecināt noteikumu prasības arī uz reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām. Lietderības apsvērumu dēļ, kā arī ievērojot konsekvenci, līdzīgi kā mutagēno vielu gadījumā, reproduktīvai sistēmai toksiskās vielas ir iekļautas kancerogēnu definējumā šo noteikumu izpratnē, jo īpaši ņemot vērā to, ka darba aizsardzības prasības kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvai sistēmai toksiskām vielām ir vienādas.
Attiecīgi noteikumos noteikts reproduktīvai sistēmai toksisko vielu definējums, proti, ka tā ir viela vai maisījums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1272/2008) I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem tas ir klasificējams kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.A vai 1.B kategorijas viela). Tāpat definējums noteikts arī reproduktīvajai sistēmai toksiskai vielai ar/ bez iedarbības robežvērtības. (noteikumu projekta 1.2., 1.3.apakšpunkts).
Ņemot vērā, ka uz reproduktīvai sistēmai toksiskām vielām attieksies tās pašas prasības, kas jau līdzšinēji noteiktas noteikumos Nr.803, darba devējiem darba vides risku novērtējumā, kā arī līdz šim, vērtējot kancerogeno un mutagēno vielu risku, būs jāņem vērā un jāvērtē arī ķīmisko vielu ietekme uz reproduktīvajā vecumā esošo nodarbināto veselību (iedarbības raksturs, pakāpe un ilgums), kā arī jāveic pasākumi, lai ar iedarbību uz nodarbinātajiem saistītais risks ir samazināts līdz minimumam. Attiecīgi sevišķa uzmanība jāpievērš ietekmei uz īpašam riskam pakļautu nodarbināto (piemēram, pusaudži, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā) veselību vai drošību un jāvērtē viņu nenodarbināšana zonās, kur viņi var nonākt saskarē ne tikai ar kancerogēniem, mutagēniem, bet arī ar reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām. (noteikumu projekta 1.2.-1.5. apakšpunkts)
Lai atvieglotu normatīvā akta praktisko piemērošanu, noteikumu 1.pielikumā "Kancerogēni un to aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER)" katrai vielai norādīta tā kategorija (Canc., Mut., Repr. 1A vai 1B grupa) (1.20.apakšunkts).

Jaunas un pārskatītas arodekspozīcijas robežvērtības
Ņemot vērā pieejamo informāciju, jaunākos zinātniskos un tehniskos datus, kā arī izvērtējot sociālekonomisko ietekmi un to, kādas metodes ir pieejamas vielu iedarbības mērīšanai darbavietā, regulāri tiek pārskatītas vielu arodekspozīcijas robežvērtības, kā arī vērtēti vielu iedarbības veidi uz cilvēka organismu (absorbcijas ceļi – ieelpošana, iedarbība caur ādu).
Kopumā jaunā direktīva paredz mainīt robežvērtību benzolam un nosaka 15 vielām arodekspozīcijas robežvērtības. Lielākoties jaunās vielas ir reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas (nitrobenzols, svins un tā neorganiskais svins un tā savienojumi, oglekļa monoksīds, bisfenols A, dzīvsudrabs u.c.) un to robežvērtības jau pašlaik ir noteiktas noteikumu Nr.325 pielikumā, un nepieciešams tās pārcelt uz noteikumiem Nr.803.
Turklāt, noteikumu Nr.325 1. pielikumā iekļautas atsevišķas kancerogēnās, mutagēnās vielas ar robežvērtībām, kas vienlaikus noteiktas arī noteikumu Nr.803 1.pielikumā, attiecīgi dublējoties divos noteikumos. Konsultējoties ar darba aizsardzības, jo īpaši ķīmisko vielu darba vidē, jomas ekspertiem, secināts, ka ir nepieciešams skaidri atdalīt vielas un tās nedublēt divos noteikumos (noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts).

Bioloģiskās ekspozīcijas rādītājs ir noteiktas bioloģiskās ekspozīcijas vērtības atsevišķākām vielām (t.sk. smagajiem metāliem), kas nosakāmas asinīs un urīnā un sniedz ārstiem informāciju par personas veselības stāvokli un vielas klātbūtni/uzkrāšanos organismā, un ārsti var savlaicīgi reaģēt uz veselības stāvokļa izmaiņām un dod padomus un signālus darba devējiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darba vidē un nodarbinātajiem par veselības uzlabošanu.
Vienlaikus direktīvā 2022/431 noteikta gan arodekspozīcijas robežvērtība, gan bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji neorganiskajam svinam un tā savienojumiem. Ņemot vērā, ka bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji svinam un citiem kancerogēniem pašlaik noteikti noteikumu Nr.325 3.pielikumā, ir nepieciešams tos atdalīt un pārcelt uz noteikumiem Nr. 803, veidojot jaunu pielikumu. Turklāt Direktīva 2022/431 nosaka prasību nodrošināt veselības uzraudzību izmantojot bioloģiskās ekspozīcijas rādītāju svinam.
Vienlaikus jāatzīmē, ka svina bioloģiskās ekspozīcijas rādītājs noteikts Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā. Pašlaik izstrādes procesā ir direktīvas grozījumi, lai šo neatbilstību novērstu. 

Ņemot vērā izmaiņas direktīvā 2022/431, arī noteikumu projekts paredz izmaiņas kancerogēno vielu arodespozīciju robežvērtībās, nosakot gan jaunas vērtības, gan arī jaunas vielas, īpaši, kas klasificējamas kā reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas. Jāatzīmē, ka vienlaikus virzot arī grozījumus noteikumos Nr.325, no to 1.pielikuma tiek svītrotas kancerogēnās, mutagēnās un reproduktīvai sistēmai toksiskās vielas un to robežvērtības, kas atbilst 1.A un 1.B grupai pēc kancerogenitātes, mutagenitātes un reproduktīvai sistēmai toksicitātes. 1.pielikumā, lai atvieglotu normatīvā akta praktisko piemērošanu darba devējiem, katrai vielai klāt ir noteikta kategorija (Canc., Mut., Repr.) un bīstamības frāzes (H). 
Būtiskākās robežvērtību izmaiņas skar niķeļa savienojumus un benzolu, kam noteikti arī dažādi piemērošanas termiņi, kas iekļauti noteikumu projekta noslēguma jautājumos.
Niķeļa savienojumiem (viela var izraisīt arī ādas un elpceļu sensibilizāciju) noteiktas divas robežvērtības – gan ieelpojamai (0,01 mg/m3), gan respirējamai frakcijai (0,05 mg/m3), mērot pēc niķeļa, kas stāsies spēkā no 2025. gada 18. janvāra, līdz tam tiks piemērota 0,1 mg/m3 robežvērtība ieelpojamai frakcijai.
Benzols - klasificējams kā kancerogēna (1.A kategorijas) viela, ko iespējams absorbēt arī caur ādu. Robežvērtība 1,65 mg/m3 (0,5 ppm) no 2024. gada 5. aprīļa līdz 2026. gada 5. aprīlim. No 2026.gada 6.aprīļa robežvērtība benzolam būs 0,66 mg/m3 (0,2 ppm).
Attiecībā uz akrilnitrilu, kas ir klasificējams kā kancerogēna 1.B kategorijas viela, ko iespējams absorbēt arī caur ādu, Latvijā jau ir noteikta un ir spēkā stingrāka AER, kas tiks saglabāta, ņemot vērā tā kaitīgo ietekmi uz veselību. 
direktīvā noteiktajam, noteikumu projektā paredzēts, ka obligāta veselības uzraudzība, nosakot svina koncentrāciju nodarbinātā organismā, jārealizē tikai attiecībā uz svinu, kas ir reproduktīvai sistēmai toksiska viela (1.9.punkts). Darba devējiem noteikts pienākums informēt nodarbināto, izmantojot biominitoringu kā veselības uzraudzības elementu (noteikumu projekta 1.8.apakšpunkts). Turklāt arodslimību ārstam arī jāņem vērā, ka saskares ar svinu gadījumā nepieciešams noteikt svina līmeni cilvēka organismā un veikt pasākumus, ja konstatēta bioloģiskās robežvērtības pārsniegšana (noteikumu projekta 1.10.punkts).
Noteikumu projektā iekļauts arī jauns pielikums “Bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji” (3.pielikums), kas nosaka bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus kancerogēniem, pārņemot direktīvu 2022/431 un pārceļot jau spēkā esošo regulējumu no noteikumiem Nr.325 attiecībā uz svinu, dzīvsudrabu, kadmiju u.c. vielām, kuras klasificējamas kā kancerogēni un var atstāt ietekmi uz nodarbinātā veselību (noteikumu projekta (1.21.apakšpunkts).

Ņemot vērā kancerogēnu spēju izraisīt ļaundabīgu audzēju (vēzi) un arī to kaitīgo ietekmi uz reproduktīvo veselību, atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, ir nepieciešams paredzēt procesu, kura ietvaros par šādiem notikušiem gadījumiem tiek informēta darba aizsardzības jomas kompetentā iestāde. Attiecīgi noteikumu projekts (1.11.apakšpunkts) paredz, ka par visiem saslimšanas gadījumiem ar vēzi, nelabvēlīgas ietekmes uz pieaugušu vīriešu un sieviešu dzimumfunkciju un auglību, vai ontoģenētiskās toksicitātes izraisīšanu pēcnācējos, ko konstatē arodslimību izmeklēšanas un noteikšanas procesā informē Valsts darba inspekciju.

Noteikumu projekta 1.12.apakšpunkts paredz papildināt noteikumus ar pienākumu darba devējiem glabāt darba vides riska novērtējuma datus un nodarbināto sarakstu, kas pakļauti reproduktīvai sistēmai toksiskām vielām, vismaz 5 gadus pēc iedarbības beigām.

Ņemot vērā izmaiņas noteikumu Nr.803 pielikumā, kā arī lai noteiktu pārejas periodus benzolam un niķeļa savienojumu robežvērtības piemērošanai, precizēti arī Noslēguma jautājumi (noteikumu projekta 1.13.-1.18.apakšpunkti) un Atsaucēs uz Eiropas Savienības direktīvām pievienota direktīva Nr. 2022/431 (noteikumu projekta 1.19.apakšpunkts).