Anotācija (ex-ante)

Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu personām, kurām viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un šo personu ģimenes locekļiem, kuriem piešķirts repatrianta ģimenes locekļa statuss, vienlaikus piešķirot neierobežotas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā. 

Projekts paredz pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu pārtraukt, Imigrācijas likuma 23.panta pirmajā daļā un 23.¹ panta otrajā un trešajā daļā nosakot tiesības šīm personu kategorijām saņemt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem. Pēc pieciem gadiem attiecībā uz šīm personu kategorijām varēs tikt piemērots Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktā ietvertais nosacījums par to, ka, ja šīs personas piecu gadu laikā nepārtraukti uzturējušās Latvijas Republikā un apguvušas valsts valodu (A2 līmenis), kā arī, ja viņām ir pietiekami finanšu līdzekļi, viņas var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Vienlaikus likumprojekta 1.pantā šīm personu kategorijām noteiktas neierobežotas tiesības uz nodarbinātību, lai pārcelšanās gadījumā viņas varētu sevi pilnvērtīgi nodrošināt, nekļūstot par slogu valsts sociālās palīdzības sistēmai. 

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ārzemniekiem, kuriem lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām vai humāniem apsvērumiem, piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, ir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, bet ārzemniekiem, par kuriem šādu lēmumu pieņem iekšlietu ministrs, tiesību uz nodarbinātību nav. 

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ārzemniekiem, kuru uzturēšanās pamats Latvijas Republikā ir starptautiskās tiesību normas vai humāni apsvērumi, likumprojektā paredzēts piešķirt neierobežotas tiesības uz nodarbinātību arī tiem ārzemniekiem, kuriem termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 3.punktu piešķir iekšlietu ministrs. 

Atbilstoši Iekšlietu ministrijai dotajam uzdevumam sagatavoti grozījumi Repatriācijas likumā, paredzot no 2023.gada 1.jūlija saņemto repatrianta un repatrianta ģimenes locekļa statusa pieteikumu iesniedzējiem piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem (pašreizējā likuma redakcijā paredzētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vietā), bet no 2024.gada 1.janvāra pārtraukt repatriācijas pieteikumu pieņemšanu. Lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu pāreju no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, likumprojekts paredz papildināt Imigrācijas likumu ar Pārejas noteikumiem.

Atbilstoši likumprojektā "Grozījumi Repatriācijas likumā" (23-TA-151) noteiktajam likumprojektā ietverti pārejas noteikumi, nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, proti, paredzot to, ka līdz 2023.gada 1.jūlijam iesniegtie repatrianta un viņa ģimenes locekļa pieteikumi tiek izskatīti atbilstoši tam regulējumam, kāds bija spēkā līdz 2023.gada 1.jūlijam. No 2023.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim iesniegto pieteikumu izskatīšanai pārejas noteikums netiek paredzēts, jo tie tiks izskatīti atbilstoši likuma redakcijai, kāda tā būs spēkā no 2023.gada 1.jūlija. Pārejas noteikumos  precizēts jēdziena "ģimenes loceklis" tvērums, pielīdzinot to Repatriācijas likuma 3.pantā noteiktajam. Repatriācijas likumā paredzētās ģimenes locekļu kategorijas ietver arī repatrianta vai viņa laulātā vecākus, bet Imigrācijas likumā tik plašs ģimenes locekļu kategoriju tvērums nav paredzēts, līdz ar to laikposmā, kamēr spēkā ir Repatriācijas likuma normas, kas pieļauj repatriācijas pieteikumu iesniegšanu, ģimenes locekļa definīcijā paredzēts ietvert arī Repatriācijas likumā noteiktās kategorijas. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr saskaņā ar Repatriācijas likumu (līdz 2023.gada 31.decembrim) tiks pieņemti repatriantu un viņu ģimenes locekļu pieteikumi, gadījumos, kad par pieteikumiem tiks pieņemts pozitīvs lēmums, arī ģimenes locekļiem būs tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju kā repatriantu ģimenes locekļiem. No brīža, kad tiks pārtraukta Repatriācijas likuma darbība, to repatriantu ģimenes locekļu, kuri šo statusu būs saņēmuši saskaņā ar Repatriācijas likumā noteikto, savu pieteikumu repatrianta ģimenes locekļa statusa pieprasīšanai iesniedzot līdz 2023.gada 31.decembrim, uzturēšanās atļaujas tiks reģistrētas vispārējā kārtībā, kā arī vispārējā kārtībā ģimenes locekļi varēs pieprasīt atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta ceturto daļu) vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktu). Likumprojektā paredzētais regulējums saistībā ar ģimenes locekļa kategoriju paplašinājumu būs attiecināms arī uz tiem repatriantu ģimenes locekļiem, kas savus pieteikumus iesnieguši pirms šī likumprojekta spēkā stāšanās brīža, t.i., līdz 2023.gada 30.jūnijam.