Anotācija (ex-ante)

Pašreiz cilvēkresursu vadības funkcijas tiek īstenotas decentralizēti, katrā iestādē atsevišķi, izmantojot dažādas informācijas sistēmas un datu apmaiņas risinājumus, un tas apgrūtina vienotu personāla datu uzkrāšanu un analīzi. Tiek patērēti būtiski cilvēkresursi manuālai datu apkopošanai, sagatavošanai un analīzei, un tas liedz iegūt pilnīgu, savlaicīgu un uzticamu informāciju cilvēkresursu vadības stratēģiskai plānošanai valsts pārvaldes līmenī. Šāda situācija neveicina datu kvalitāti, efektīvu cilvēkresursu pārvaldību un stratēģisku lēmumu pieņemšanu valsts mērogā.
Arī mācīšanās un attīstības procesu koordinācija valsts pārvaldē nav vienota, un tas kavē starpresoru sadarbību un zināšanu pārnesi.
Lai novērstu šīs problēmas, jārada minēto procesu digitalizācijas, automatizācijas un efektivizēšanas risinājums.
Konceptuālajā ziņojumā tika norādīts, ka cilvēkresursu vadības procesiem ir augsts digitalizācijas potenciāls, kas ļautu optimizēt un automatizēt darba plūsmas, ja tiktu ieviests vienots cilvēkresursu vadības risinājums.
Konceptuālajā ziņojumā tika arī norādīts, ka, lai mazinātu riskus jaunas informācijas sistēmas ieviešanā, vienotā pakalpojumu centra izveides projektā tiks iegādāts jau tirgū eksistējošs un darbspēju pierādījis produkts, kuru būtu nepieciešams pielāgot, bet ne programmēt procesus no jauna. Jaunā informācijas sistēma tiks iegādāta atklātā konkursā.
Ievērojot to, ka atklātie iepirkuma konkursi par cilvēkresursu pārvaldības sistēmu un mācību un attīstības sistēmu iegādi ir noslēgušies ar rezultātu, nepieciešams pieņemt tiesisko regulējumu, kas noteiktu, ka valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus un Valsts administrācijas skola sniedz mācību un attīstības pakalpojumus, kā arī noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot šos pakalpojumus, to sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts institūcijas, pašvaldības un privātpersonas pievienojas minēto pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā un Valsts administrācijas skolā.

Cilvēkresursu pārvaldības sistēma un Mācību un attīstības sistēma tika izvēlēta no tirgū pieejamiem mākoņrisinājumiem (SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums) un tiks pielāgota lietotāju vajadzībām. Tādējādi netiek radīta jauna informācijas sistēma, bet gan tiks pielāgots tirgū eksistējošs un darbspēju pierādījis produkts, un ir tikai jāparedz regulējums, kas noteiktu, ka valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus un Valsts administrācijas skola sniedz mācību un attīstības pakalpojumus, nevis izveido jaunas sistēmas.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt Valsts civildienesta likuma II nodaļu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:
"5.¹ pants. Valsts pārvaldes cilvēkresursu pārvaldības un mācību un attīstības pakalpojumi 
(1) Valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros Valsts kanceleja sniedz cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus un Valsts administrācijas skola sniedz mācību un attīstības pakalpojumus. 
(2) Ministru kabinets nosaka pakalpojumus, ko Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts institūcijas, pašvaldības un privātpersonas pievienojas attiecīgo pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros."
Norādāms, ka šajā pantā ir norādītas pašvaldības kā pakalpojuma saņēmējas, jo atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija rīkojuma Nr. 405 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" 5. punktam pēc Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas pilnīgas ieviešanas pašvaldības un to institūcijas varēs pievienoties Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmai, savstarpēji vienojoties ar Valsts kanceleju par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku, apjomu un finansējuma modeli.
Savukārt "privātpersonas" norādītas, jo, piemēram, mācībās varēs piedalīties ne tikai valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās nodarbinātie, bet arī jebkura privātpersona, kura pati izvēlēsies apgūt kādas no Valsts administrācijas skolas piedāvātajām mācībām, vai to nosūtīs darba devējs (privātpersona), tostarp kapitālsabiedrība. Tādējādi Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts arī kā nodarbinātie (valsts civildienesta ierēdnis, gan darbinieks, gan amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi utt.) pievienojas pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā vai Valsts administrācijas skolā valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.

Par cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumu norādāms:
Iegādājamais risinājums balstīts uz modulāru pieeju, kur vienota informācijas sistēma sastāv no savstarpēji integrētiem moduļiem. Konkrētie cilvēkresursu vadības procesi tiks nodrošināti šīs vienotās sistēmas ietvaros, izmantojot tai pievienotos tematiskos moduļus. Šāda pieeja ļauj daudz efektīvāk attīstīt pakalpojumus, jo izmaiņu gadījumā nepieciešams pilnveidot nevis visu informācijas sistēmu kopumā, bet tikai atsevišķu moduli.
Cilvēkresursu pārvaldības pakalpojums, tostarp nodrošinās personāla uzskaites, atlases, novērtēšanas un atalgojuma procesu pārvaldību. 
Cilvēkresursu pārvaldības pakalpojums sniegs vairākus būtiskus ieguvumus valsts pārvaldes līmenī:
- standartizēti cilvēkresursu vadības procesi un dati visā valsts pārvaldē, nodrošinot efektīvāku un konsekventāku cilvēkresursu pārvaldību;
- cilvēkresursu vadības nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu samazinājums. Kopīgi ieviešot vienotu risinājumu, tiks ieekonomēti tehnoloģiju un infrastruktūras izdevumi, kā arī izmaksas par uzturēšanu;
- paaugstināta efektivitāte un produktivitāte, ko iespējams panākt, automatizējot tādus procesus kā datu pārvaldība, pārskati, novērtēšana.
Jaunās sistēmas ieviešana sniegs arī vairākus nozīmīgus ieguvumus iestāžu līmenī:
- uzlabota datu precizitāte, automatizējot procesus un samazinot nepieciešamību pēc datu manuālas ievades, lai samazinātu kļūdu iespējamību datu ievadē. Tiks nodrošināts arī datu ievades vienreizes princips vienotā pakalpojumu centra ietvaros – sistēmas datus nodotu viena otrai, un tie nebūtu jāievada no jauna;
- datos balstītu lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz reāllaikā pieejamiem datiem un to analīzi, kas ļaus pieņemt precīzākus lēmumus par cilvēkresursu pārvaldību un iestādes darba plānošanu.

Par minēto jēdzienu "cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumi" atzīmējams, ka ar to tiek apzīmēts Valsts kancelejas nodrošinātais cilvēkresursu vadības procesu kopums, ko īstenos, izmantojot vienotu cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmu. Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojuma Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"" 2. punktam ir paredzēts, ka Valsts kanceleja valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros nodrošina cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmu kā koplietošanas IT risinājumu, kuru tā uzturēs un turpmāk attīstīs. Līdz ar to “cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumi” primāri izpaužas kā piekļuve vienotai cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmai un tās funkcionalitātei (personāla uzskaite, atlase, darbā ievadīšana (onboardings), darbinieku novērtēšana, analītika u.c.), kā arī ar to saistītais lietotāju atbalsts, centralizēta uzturēšana un sistēmas pilnveide atbilstoši valsts pārvaldes vajadzībām.
Ņemot vērā, ka cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumu apjoms un mērķa grupa jau ir noteikta konceptuālajā ziņojumā “Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē”, Ministru kabineta noteikumos tiks konkretizēta šī koncepta īstenošana, paredzot, ka:
– informācijas sistēmā tiek nodrošināti konceptuālajā ziņojumā noteiktie cilvēkresursu pārvaldības procesi (personāla uzskaite, atlase, darbā ievadīšana (onboardings), darbinieku novērtēšana, analītika u.c.);
– Valsts kanceleja nodrošinās cilvēkresursu pārvaldības informācijas sistēmu kā koplietošanas IT risinājumu, tās uzturēšanu un attīstību, savukārt iestādes turpina patstāvīgi organizēt savus cilvēkresursu procesus, izmantojot minēto sistēmu;
– tiks sadalītas tiesības un pienākumi starp Valsts kanceleju un pakalpojumu saņēmējiem attiecībā uz datu ievadi, uzturēšanu, aktualizēšanu un pēctecīgu dzēšanu.

Pēc risinājumu pilnīgas ieviešanas, tiks nodrošināts datu ievades vienreizes princips un vieni un tie paši dati nebūs jāievada atkārtoti abās sistēmās. Tāpat tiks nodrošināta datu integritāte, ka visas izmaiņas pamatdatos varēs veikt tikai vienā sistēmā un tālāk šis izmaiņas tiks nodotas otrā tikai ar integrācijas starpniecību. Tādējādi izvairoties no datu neatbilstībām, kļūdām dažādās sistēmās. Sadarbībā ar Valsts kasi tiek veikta datu kartēšana, lai:
1) identificētu, ar kādām datu kopām notiks apmaiņa;
2) ir ievērots princips “patiesība vienuviet” (Single Source of Truth), kur ir viennozīmīgi skaidrs katras datu kopas primārā izcelsmes sistēma, uz kuru citviet tiek veidotas atsauces (netiek pieļauta attiecīgās datu kopas rediģēšana dažādās sistēmās).

Par mācību un attīstības pakalpojumu norādāms:
Mācību un attīstības sistēma (MAS) būs jauna, vienota mācīšanās un attīstības platforma, kas kalpos kā koplietošanas pakalpojums valsts institūcijām.
MAS nodrošinās gan centralizētu, gan iestāžu līmeņa mācību un attīstības pārvaldību, saturu, kompetenču attīstību un datu analītiku.
MAS funkcijas un pakalpojumi ietvers plašas mācīšanās un attīstības iespējas digitālajā vidē – mācību, kompetenču un prasmju pārvaldību, jauna mācību satura veidošanu, zināšanu un prasmju novērtēšanas rīkus, attīstības plānu veidošanu, virtuālās kopienas, pārskatu sagatavošanu u. c.
MAS sniegs iespēju nodrošināt stratēģisku cilvēkresursu attīstību, paaugstinot mācīšanās kultūru atbilstoši jaunākajām tendencēm, kā arī veicinot nodarbināto kompetenču un prasmju pilnveidošanu.
Jānorāda, ka MAS ir nozīmīgs solis valsts pārvaldes digitālajā transformācijā. Tā būs vienota, lietotājiem ērta, datu vadīta un mākslīgajā intelektā balstīta platforma, kas:
•    apvienos mācību un attīstības procesus vienotā sistēmā;
•    veicinās kompetenču attīstību visā valsts pārvaldē;
•    ietaupīs resursus;
•    ilgtermiņā stiprinās valsts administrācijas kapacitāti.

Valsts kanceleja jau sen veic ne tikai valsts civildienesta attīstības politikas izstrādi un koordinēšanu, bet atbilstoši Valsts kancelejas nolikumam veic plašāku funkciju – izstrādā un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, kā arī koordinē ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku karjeras attīstību (nevis tikai ierēdņu karjeras attīstību).
Norādāms, ka viens no Valsts kancelejas darbības mērķiem ir veidot un īstenot valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku (skat. Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 358 "Valsts kancelejas nolikums" 1.3. apakšpunktu).
Vienlaikus arī Valsts administrācijas skolas funkcijas ir daudz plašākas par ierēdņu mācību procesa īstenošanu – tā tostarp nodrošina mācību procesu un mācību programmas arī valsts pārvaldes darbiniekiem.
Neskatoties uz minēto, Valsts civildienesta likumā norādītās Valsts kancelejas un Valsts administrācijas funkcijas ir sašaurinātas, tāpēc ir nepieciešams tās precizēt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka:
1. Valsts kanceleja:
- izstrādā un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku;
- koordinē ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku karjeras attīstību;
2. Valsts administrācijas skola:
- izstrādā ierēdņu un darbinieku mācību programmas saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtījumu;
- koordinē un nodrošina ierēdņu un darbinieku mācību procesu;
- izstrādā normatīvo aktu projektus, konceptuālos jautājumus, ziņojumus, programmas un citus dokumentus, kas saistīti ar ierēdņu un darbinieku mācībām.

Veicot Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, no tā ar 2026. gada 1. janvāri tiek atdalīta Nodokļu un muitas policija. Tā kā līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē bija nodarbināti specializētā valsts civildienesta ierēdņi, tad pēc jaunās iestādes izveidošanas tie tiks turpmāk nodarbināti Nodokļu un muitas policijā.
Valsts civildienesta likuma 3. panta otrajā daļā nav noteikts, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas funkcijas veic Nodokļu un muitas policijā.

Tiek grozīta Valsts civildienesta likuma 3. panta otrā daļa paredzot, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas funkcijas veic ne tikai diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un Valsts ieņēmumu dienestā, bet arī Nodokļu un muitas policijā.