Anotācija (ex-ante)

Sākoties Krievijas agresijai Ukrainā 2022. gadā Eiropas Savienība (turpmāk - ES) ir ieviesusi plašas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju un ir ieviesusi lielu apjomu preču ierobežojumus, kas varētu tikt izmantotas Krievijas militārās industrijas vai ekonomikas attīstībai, lai turpinātu militāros uzbrukumus un tai pat laikā apdraudētu Latvijas un Baltijas valstu drošību. Neskatoties uz plašajām sankcijām, Krievija joprojām mēģina attīstīt savu militāro industriju, iegādājoties tās preces, kas nav sankcionētas ES ietvaros un par kuru ierobežošanu ES nespēj vienoties. 
Piemēram, Krievija joprojām izmanto Latvijas ostas, lai pārvestu tranzītā alumīnija oksīda pulveri, kas ir pamata produkts/bāze Krievijas alumīnija ražošanai. Veiksmīga alumīnija industrijas attīstība Krievijā uzlabo tās ekonomiku, kā arī  iespējams dod iespēju izmantot to militārajā industrijā, ņemot vērā, ka Krievijai nav pieejami augstvērtīgi materiāli dēļ ES sankcijām.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir informējusi komiteju, ka veids, kādā Latvijā lielā apjomā prettiesiski tiek izplatītas televīzijas programmas ir izmantojot no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas ievestas televīzijas iekārtas, piemēram, kodu kartes un dekoderi. Populārākās no minētajām valstīm ievestās televīzijas iekārtas ir "Tricolor TV" un "NTV+" dekoderu iekārtas, kuras izmantojot, auditorija Latvijā joprojām var piekļūt lielam skaitam Krievijas televīzijas programmu, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir ierobežota, tajā skaitā programmām, kas iekļautas ES sankciju sarakstos, kā arī tādas programmas, kuru īpašnieki ir sankcijām pakļautas personas. Piemēram, auditorijai tiek darītas pieejamas tādas programmas kā "Rossiya 1", "Rossiya RTR/RTR Planeta", "Rossiya Today", "Rossiya 24" un citas.
2024. gada 22. novembrī Baltijas valstu premjerministri Viļņā (Lietuvā) parakstīja kopēju deklarāciju¹ ar nodomu izstrādāt kopīgu reģionālu sarakstu ar kontrolējamām Ukrainas kaujas laukā atrodamām precēm (preces, kas atrodamas Krievijas kaujas tehnikā), kā arī ieviest ierobežojuma mehānismus normatīvajos aktos to aizliegšanai eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju.
Latvijā šobrīd nav normatīvo aktu, kas paredzētu iespēju aizliegt tādu preču plūsmu (eksportu, importu, tranzītu), kas apdraudētu nacionālo drošību un ar kuru palīdzību varētu ierobežot, piemēram, Krievijas ekonomisko un militāro attīstību.
Lai ieviestu nacionālās drošības preču sarakstu, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks uzskaitītas nacionālās drošības preces un tām piemērojamie aizliegumi.

[1] Joint declaration of the Prime Ministers of Estonia, Latvia, and Lithuania On the uniform regional approach towards control of sensitive items with battlefield relevance. Pieejams: https://lrv.lt/public/canonical/1732265582/407916/20241122_JOINT%20DECLARATION_FINAL.pdf

Likumprojekta 1. pants paredz papildināt likuma 1. pantu ar 15., 16. un 17. punktu, kas definē nacionālās drošības preces, to apriti un aprites subjektus.
Papildus likumprojekta 1. un 4. pants paredz izmaiņas likuma 1. panta 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktā un likuma 4. panta ceturtajā un 4.² daļā tos papildinot ar terminu "nacionālās drošības preču".
Likumprojekta 2. pants paredz papildināt likuma mērķi, ņemot vērā, ka likumā tiek noteikta jauna funkcija (jauna veida preču kontrole) - veikti papildinājumi likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā.
Likumprojekta 3. pants paredz papildināt likuma 3. pantu ar 1.¹ daļu, paredzot, ka nacionālās drošības preču sarakstu nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekta 5. pants paredz papildināt likumu ar jaunu 5.² pantu, kas definē nacionālās drošības preču apriti, nosakot, ka nacionālās drošības preču sarakstu pieņem komiteja pēc valsts iestāžu ierosinājuma un ka saraksts paredz aizliegumu preču eksportam, importam vai tranzītam. Komitejai nepieciešams iesniegt pamatojumu, kādēļ preces ir atzīstamas par nacionālo drošību apdraudošām, jādefinē preču veids, kā arī jāsniedz skaidrojums, vai preces aizliegtas eksportam, importam vai tranzītam un uz/no kādām konkrētām valstīm.
Likumprojekta 6. un 7. pants paredz papildināt likuma 11. panta pirmo, otro, trešo, ceturto un septīto daļu, kā arī likuma 12. panta pirmo daļu ar vārdiem "nacionālās drošības preču". Papildus likumprojekta 6. pants paredz papildināt likuma 11. panta pirmo daļu ar 6. punktu, paredzot jaunu atzinuma paziņojumu "preces minētas nacionālās drošības preču sarakstā - to imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts".
Likumprojekta 8. pants paredz papildināt likuma V nodaļas nosaukumu ar vārdiem "nacionālās drošības".
Likumprojekta 9. pants paredz papildināt likumu ar 16.¹ pantu nosakot, ka nacionālās drošības preču apriti kontrolē Valsts drošības dienests un Valsts ieņēmumu dienests.
Likumprojekta 10. pants paredz izmaiņas likuma nosaukumā uz "Stratēģiskas nozīmes un nacionālās drošības preču aprites likums".