Anotācija (ex-ante)

-

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022. gada 4. maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāti šie noteikumi.
Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes, taču tajā veikti atsevišķi uzlabojumi, ņemot vērā izmaņas ES regulējumā un gūto pieredzi iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros.

Projekta iepirkumu pirmspārbaudes:
Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā sadarbības iestāde un Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) veiks iepirkumu pirmspārbaudes, kā arī atzinumu sniegšanas kārtība un atzinumu veidi par pārbaudēs konstatēto. Kārtība, kādā sadarbības iestāde un IUB veiks iepirkumu pirmspārbaudes un sniegs atzinumus, nav mainīta un būs līdzīga kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Būtiskākā atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda - sadarbības iestāde turpmāk veiks tikai publiskā iepirkuma pirmspārbaudes. Ņemot vērā, ka iepirkumos, kas tiek organizēti saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumiem Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.104), būtiskākais ir nepieļaut interešu konfliktu un izvēlēties atbilstošu tirgus cenu, tad praksē ir secināts, ka  iepirkumu procedūras norises pārbaude  minētajiem iepirkumiem nedod pievienoto vērtību. Līdz ar to, lai mazinātu administratīvo slogu un novirzītu kapacitāti uz pārbaudēm, kur tas ir vairāk nepieciešams, turpmāk sadarbības iestāde neveiks iepirkumu, kas organizēti, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.104, pirmspārbaudes. Tomēr jānorāda, ka minētā iepirkumu dokumentācija tiks pārbaudīta, sadarbības iestādei saņemot finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu. Līdz ar to netiek pieļauta situācija, ka iepirkumi, kas tiek veikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.104, netiek pārbaudīti vai uzraudzīti.
Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertais regulējums neaizliedz finansējuma saņēmējam iesniegt iepirkumu dokumentāciju pārbaudei pirms procedūras izsludināšanas. Šādu pārbaužu veikšana, tiks paredzēta IUB izstrādātajā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda metodikā par iepirkumu pirmspārbaužu veikšanu sadarbības iestādē. Tomēr jānorāda, ka pirmspārbaude var tikt veikta un atzinums var tikt sniegts par iepirkuma komisijas apstiprinātu nolikumu (dokumentāciju) pirms iepirkuma izsludināšanas ar nosacījumu, ka tiek veikta arī attiecīgā iepirkuma norises pirmspārbaude.
Ņemot vērā nodrošināto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – KPVIS) funkcionalitāti, iepirkumu plāns ir iestrādāts minētajā sistēmā. Attiecīgi turpmāk finansējuma saņēmējam pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, būs jāievada datus par projektā plānotiem iepirkumiem  KPVIS, t.sk. norādot iepirkuma priekšmeta nosaukumu, atsauci uz projekta darbības numuru, budžeta pozīcijas, paredzamo līgumcenu, attiecināmo summu, tiesisko regulējumu, plānotā iepirkuma procedūru, norādi, vai ir piemērojams zaļais iepirkums vai sociāli atbildīgs publiskais iepirkums, iepirkuma procedūras izsludināšanas termiņu un citu KPVIS norādīto informāciju (Ministru kabineta noteikumu projekta 12.punkts). Ir svarīga Ministru kabineta noteikumu projekta 12. un 13.punkta izpilde jeb laicīga informācijas par plānotiem iepirkumiem iesniegšana un aktualizēšana no finansējuma saņēmēja puses, lai IUB un sadarbības iestāde laicīgi un efektīvi varētu plānot iepirkumu pirmspārbaudes, kas savukārt veicina pārkāpumu samazinājumu iepirkumos. Vienlaikus, lai neaizkavētu iepirkumu izsludināšanu, Ministru kabineta noteikumu projekta 12. un 13.punktā minētais informācijas par plānotajiem iepirkumiem iesniegšanas un aktualizēšanas pienākums neierobežo finansējuma saņēmēja tiesības uzsākt iepirkumu procedūru.

Pārbaudes projekta īstenošanas vietā:
Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā sadarbības iestāde un vadošā iestāde veic pārbaudes projektu īstenošanas vietās. Šo noteikumu mērķis ir noteikt pārbaužu veikšanas pamatprincipus, norādot, ka pārbaudes var tikt veiktas visos līmeņos, t.sk. pie finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera un gala saņēmējiem. (Ministru kabineta noteikumu projekta 2.punkts) Regulējuma mērķis ir noteikt tiesība sadarbības iestādei un vadošajai iestādei veikt pārbaudes pie sadarbības partneriem, kuriem ir deleģēts pienākums veikt darbības projektā, tai skaitā, ja atsevišķa projekta dokumentācija glabājas pie sadarbības partnera un gala saņēmējiem (piemēram, lai pārliecinātos, ka nosiltināta māja).  Sadarbības iestāde un vadošā iestāde nosaka pārbaudes saturu un apjomu, lai gūtu pārliecību par projekta atbilstību normatīvajiem aktiem un ar finansējuma saņēmēju noslēgtā civiltiesiskā līguma (turpmāk – līgums) vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem. (Ministru kabineta noteikumu projekta 3.punkts) Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā iestādes, kas atbildīgas par pārbaudēm  informē finansējuma saņēmēju par paredzēto pārbaudi, nosakot arī izņēmumus, kad par paredzēto pārbaudi minētās iestādes iepriekš neinformē, kā arī kārtība, kādā  iestādes, kas atbildīgas par pārbaudēm ziņo par pārbaudēs konstatēto (Ministru kabineta noteikumu projekta 31., 32., 33., 34., 39., 40. un 42.punkts).
Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikts, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina datu ievadi KPVIS. (Ministru kabineta noteikumu projekta 4.punkts) Projektiem pārbaudes tiek plānotas, piemērojot uz risku balstītu pieeju. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, kur primāri riski tika vērtēti projektu līmenī, turpmāk sadarbības iestāde  mēneša laikā pēc normatīvā akta par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu spēkā stāšanās veiks risku izvērtējumu un  noteiks specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma risku. (Ministru kabineta noteikumu projekta 5.punkts) Balstoties uz noteikto risku, papildus ņemot vērā specifiskā atbalsta mērķa, tā pasākuma un projektu specifiku tiks plānotas pārbaudes projektā.
Lai sadarbības iestāde varētu pārliecināties par faktiskajiem projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā sniegtās informācijas patiesumu, arī ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā sadarbības iestādei būs tiesības veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā, pirms noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. (Ministru kabineta noteikumu projekta 27.punkts) Sadarbības iestāde par šo pārbaudi informēs projekta iesniedzēju vismaz trīs darbdienas pirms pārbaudes veikšanas. Šāds termiņš ir noteikts, lai sadarbības iestāde, pirms noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, varētu veikt plānoto pārbaudi, sagatavot atzinumu un termiņā pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Tāpat arī minētais termiņš ļauj finansējuma saņēmējam veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai sagatavotos minētajai pārbaudei un klātienē nodrošinātu nepieciešamo informāciju, materiālus. Šādas pārbaudes var tikt veiktas arī bez projekta iesniedzēja brīdināšanas, ja iestājies kāds no šiem gadījumiem:
- ir pazīmes, ka projekta iesniegumā sniegtā informācija nav pilnīga vai tā neatbilst publiski pieejamai informācijai;
- saņemts negatīvs projektu iesniegumu vērtēšanā piesaistītā nozares eksperta atzinums;
- saņemta informācija no trešajām personām, kas ir pretrunā ar projekta iesniegumā norādīto informāciju;
- konstatētas citas pazīmes, kas norāda uz iespējamu krāpšanas risku Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. panta 1. punkta izpratnē.
Līdz šim pārbaudes pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ir sniegušas būtisku ieguldījumu projektu iesniegumu vērtēšanā. Piemēram, pārbaudēs pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ir konstatēts, ka ēkā, kurā saskaņā ar projekta iesniegumu ir jāatrodas iekārtām, faktiski iekārtas ir demontētas un ēkā tiek uzglabāta saražotā produkcija. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu projekta iesniegumā ir uzskaitīta tikai daļa no uzņēmumā esošajām iekārtām vai tiek uzdoti nepatiesi iekārtu tehniskie rādītāji, lai projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijā iegūtu lielāku punktu skaitu, kas tiks sasniegts projekta darbību īstenošanas rezultātā. Pārbaudes pirms līguma noslēgšanas ietvaros sadarbības iestādes darbiniekiem ir iespējams klātienē pārbaudīt projekta iesniegumā un tā pielikumos norādīto informāciju, tai skaitā iepazīties ar dokumentiem, kas ir saistīti ar iekārtu darbību. Ja pārbaudes laikā pārbaudes veicējs nevar iepazīties ar dokumentiem (piemēram, kas apliecina iekārtas iegādi), jo dokumenti neatrodas konkrētajā projekta īstenošanas vietā, ņemot vērā pārbaudes veicēja norādes, projekta iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt attiecīgos dokumentus sadarbības iestādē.
Tāpat Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā  sadarbības iestāde un vadošā iestāde veiks ārpuskārtas pārbaudes projekta īstenošanas vietā, papildus veicot atkārtotas plānotas pārbaudes, ja iepriekšējās pārbaudēs ir konstatētas atkāpes no līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu. Ņemot vērā pēdējos gados izveidojušos situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību, ar Ministru kabineta noteikumu projektu ir noteikts,ka pārbaudes projektu īstenošanas vietā varēs veikt ne tikai klātienē, bet arī attālināti. (Ministru kabineta noteikumu projekta 29.punkts) Attiecīgi šādu pārbaužu noteikšana, nodrošinās funkciju izpildi, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un ierobežojumus, ja attiecināms. Sadarbības iestāde veiks pārbaudi projektu īstenošanas vietā, ja par pārbaudes aspektiem nebūs iespējams pārliecināties citās pārbaudēs (maksājuma pieprasījuma pārbaudē, iepirkuma pirmspārbaudē vai iepirkuma pārbaudē). (Ministru kabineta noteikumu projekta 30.punkts)
Vadošā iestāde veic pārbaudes projekta īstenošanas vietās, lai gūtu pārliecību par sadarbības iestādei ar Vadības likuma  deleģēto funkciju izpildi.

Maksājuma pieprasījumu pārbaudes:
Ņemot vērā nodrošināto KPVIS funkcionalitāti, maksājuma pieprasījuma veidlapa ir iestrādāta minētajā sistēmā. Ievērojot minēto, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta 44.punktam finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu ievadīs KPVIS informāciju par avansa maksājuma pieprasījumu vai maksājuma pieprasījumu, kurā iekļauta informācija par projekta izdevumiem un īstenošanas progresu, noslēgtajiem līgumiem, sasniegtajiem rezultātiem un rādītājiem, un citu KPVIS  un līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikto informāciju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 74.panta 1.punkta b apakšpunktā noteikts, ka vadošā iestāde, ja ir pieejams finansējums, nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu ne vēlāk kā 80 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu. Ņemot vērā, ka maksājuma pieprasījumu un to pamatojošo dokumentu izskatīšana ir ilgstošs un komplicēts process, sadarbības iestāde ir secinājusi, ka ir nepieciešams noteikt garāku termiņu attiecīgā pienākuma izpildei. No 2020. gada jūnija līdz 2021. gada augustam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) kā sadarbības iestāde kopumā ir izskatījusi 3566 maksājuma pieprasījumus (avansa, starpposma, noslēguma), pēc kuru apstiprināšanas statuss KPVIS ir norādīts “Samaksāts”. Viena maksājuma pieprasījuma izskatīšana vidēji ir aizņēmusi 27 darbdienas (turpmāk – DD), no kurām 20 DD maksājuma pieprasījums ir bijis CFLA izskatīšanā, bet septiņas DD aizņem finansējuma saņēmēja precizējumu veikšana vai papildu informācijas iesniegšana. CFLA pie katra maksājuma pieprasījuma vidēji vienu reizi lūdz finansējuma saņēmējam iesniegt papildu informāciju. Atsevišķos gadījumos CFLA viena maksājuma pieprasījuma izskatīšanas ietvaros līdz pat septiņām reizēm lūdz finansējuma saņēmējam iesniegt papildu informāciju, kas saistīta ar lūgumiem finansējuma saņēmējam iesniegt korektu iztrūkstošo pamatojošo dokumentu vai skaidrojumu, kā rezultātā kopējais visa maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņš var sasniegt 60 DD. Ņemot vērā papildu informācijas pieprasīšanas reižu ietekmi uz visa maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņu, nacionālā līmenī netiek noteikts īsāks, no regulas atšķirīgs avansa, starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas un apstiprināšanas periods. Atzīmējams, ka CFLA maksājuma pieprasījumus izskata un apstiprina ātrāk nekā regulā noteiktajos termiņos – kā minēts iepriekš, maksājuma pieprasījuma izskatīšana ir aizņēmusi vidēji 27 DD, kas liecina par CFLA iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību, mērķtiecīgi uzlabojot maksājuma pieprasījumu izskatīšanas ātrumu arī turpmāk. CFLA iekšējās kontroles sistēmā ir iestrādāti īsāki maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņi, kas ir ietverti starp CFLA un finansējuma saņēmēju noslēgtajā vienošanās/līgumā par projekta īstenošanu. Līdz ar to, ja Ministru kabineta noteikumu līmenī tiktu noteikti īsāki maksājuma pieprasījuma izskatīšanas un apstiprināšanas termiņi, līdztekus tam Ministru kabineta līmenī nebūtu jānosaka maksājuma pieprasījuma izskatīšanas termiņa pagarināšanas nosacījumi, kas arī šobrīd ir atrunāti starp CFLA un finansējuma saņēmēju noslēgtajā vienošanās/līgumā. Ministru kabineta noteikumu līmenī nenosakot īsākus maksājuma pieprasījuma izskatīšanas un apstiprināšanas termiņus par regulā paredzētajiem, tiktu ietaupīts administratīvais resurss uz nacionālā līmenī noteikto starptermiņu papildu uzraudzību un skaidrojumu un pamatojumu sniegšanu auditu ietvaros. Ievērojot minēto, ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek noteikts, ka maksājuma pieprasījumus, tai skaitā avansa izskatīs un veiks maksājumu 80 dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas (Ministru kabineta noteikumu projekta 46. un 47.punkts). Ņemot vērā Eiropas Komisijas sniegtās norādes[1], ka maksājuma pieprasījumiem var veikt izlases veida pārbaudes.Attiecīgi, ar Ministru kabineta noteikumu projektu ir noteikts, ka sadarbības iestāde avansa un starpposma maksājumus pārbaudīs izlases veidā. Ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumus, uz riskiem balstītās izlases nosacījumi tiks noteikti sadarbības iestādes iekšējos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minētos nosacījumus, samazināsies administratīvais slogs sadarbības iestādei, savukārt finansējuma saņēmēji maksājumu saņems ātrāk. Tā kā gan regula Nr.2021/1060, gan Finanšu regulā[2] paredz, ka maksājums tiek veikts, gūstot pārliecību par izdevumu atbilstību, tad nosacījums, ka pārbaudei tiek pakļauti visi noslēguma maksājumi, paliek nemainīgs. Attiecīgi pirms tiek veikts noslēguma maksājums, sadarbības iestāde pārliecināsies ne tikai par izdevumu atbilstību, bet arī par to vai ir sasniegts projekta mērķis.
Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta noteikumu projektu ir noteikts maksimālais termiņš, kādā izskata maksājuma pieprasījumu un veic maksājumu, tad ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā sadarbības iestādei vairs netiek noteiktas tiesības pagarināt termiņu maksājuma pieprasījumu izskatīšanai. Attiecīgi, sadarbības iestādei darbs, kas saistīts ar maksājuma pieprasījuma izskatīšanu, tai skaitā papildus vai iztrūkstošās informācijas pieprasīšana, būs jānodrošina minētā termiņa ietvaros. Tomēr sadarbības iestāde saskaņā ar  regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "b" apakšpunktu ir tiesīga apturēt maksājumu, tai skaitā, ja finansējuma saņēmēja iesniegtā informācija par projekta īstenošanas progresu un izdevumiem ir nepilnīga vai finansējuma saņēmējs to nesniedz Ministru kabineta noteikumu projekta 48. punktā noteiktajā termiņā. (Ministru kabineta noteikuma projekta 50.punkts) Attiecīgais nosacījums ir kā izņēmums, ja finansējuma saņēmējs pats kavēs dokumentu iesniegšanu vai maksājuma pieprasījumā ietvertā informācija ir nepilnīga, kas liedz sadarbības iestādei apstiprināt maksājumu.

Kārtība, kādā pārbauda un apstiprina pārskatu par projekta dalībniekiem:
Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 42.pantam dalībvalstis sniedz Eiropas Komisijai datus par katru programmu. Savukārt regulas Nr.2021/1058 17.pantā ir noteikts, lai uzraudzītu īstenošanas norisi, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās Eiropas Sociālā fonda plus sadaļas, izmanto kopējus iznākuma rādītājus un kopējus rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī konkrētu programmu rādītājus. Turklāt, ja dalībvalsts, lai palīdzētu vistrūcīgākajām personām, savus līdzekļus piešķir konkrētajam regulas Nr.2021/1058 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstītajam mērķim, tad saskaņā ar minētās regulas 7. panta 5. punkta pirmo daļu izmanto II pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus. Saskaņā ar regulas Nr.2021/1058 17.panta 5.punktu datus par rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi ar attiecīgo dalībnieku saistītie dati, kas prasīti I pielikuma 1.1. punktā. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu atbilstošas informācijas par rādītājiem, kas attiecas uz projekta dalībniekiem saskaņā ar regulas Nr.2021/1058 ziņošanu Eiropas Komisijai, ir izstrādāts pārskats par projekta dalībniekiem (turpmāk – pārskats) (Ministru kabineta noteikumu projekta 1.pielikums).
Saskaņā ar  regulas Nr.2021/1058 I un II pielikumu pārskatā ir ietverts 03., 0.4., 2., 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 4., 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. datu lauks.  Regulas Nr.2021/1058 I pielikumā ir noteikts, ka personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas). Ņemot vērā, ka Latvijas Republikā personas netiek iedalītas kā nebināras personas un tuvākā laikā nav paredzēti atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos, tad pārskata 0.4. datu laukā netiek paredzēts uzskaitīt nebināras personas.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta otrajai daļai valsts pārvalde ir organizējama pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai, vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā, un atbilstoši minētā panta astotajai daļai, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Tāpat, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajā daļā noteikto, ka gadījumos, kad iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībnieka. Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Atbilstoši Ministru prezidenta 2010. gada 12. februāra rezolūcijā Nr. 111-1/24 noteiktajam iestādēm pašām ir jāiegūst informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, nevis jāpieprasa tā no privātpersonām. Līdz ar to, atbilstoši nacionālajos normatīvajos aktos nostiprinātajiem principiem valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas atkārtota pieprasīšana nav pieļaujama. Tādējādi, gatavojot tiesību aktu projektus, ir jāizvērtē katra atsevišķa dokumenta iesniegšanas iestādei nepieciešamība, lai novērstu regulējumu, kas paredzētu privātpersonu pienākumu iesniegt vienus un tos pašus vai dažāda veida dokumentus, bet kas satur vienu un to pašu informāciju, jo minēto informāciju valsts pārvaldes iestādes var iegūt pašas, sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
Tā kā personas datus ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas apstrādā ar mērķi, lai veiktu pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību un ziņotu attiecīgos rādītājus Eiropas Komisijai (turpmāk – mērķis), sadarbības iestāde pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astoto daļu, 54. panta pirmo, piekto un sesto daļu, ir tiesīga pieprasīt nepieciešamos datus no valsts informācijas sistēmu pārziņiem. Lai varētu nodrošināt, ka sadarbības iestāde automatizēti saņem un apstrādā datus par dalībniekiem, kas ir citu valsts informācijas sistēmu pārziņu rīcībā un atvieglotu administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan atbalsta ietvaros piesaistītajiem dalībniekiem ir pilnveidota KPVIS funkcionalitāte. KPVIS funkcionalitāte, nodrošina, ka dalībnieku dati no konkrētas valsts informācijas sistēmas tiek automātiski nodoti uz KPVIS. Konkrētajā situācijā datu apstrāde nenotiek manuāli, t.i., sadarbības iestādes darbiniekam pieslēdzoties konkrētajai sistēmai ar lietotājvārdu un aplūkojot nepieciešamos datus.
Ņemot vērā augstāk minēto, sadarbības iestāde no valsts informācijas sistēmām var saņemt šādus datus, kas ir iekļauti pārskatā:
- dalībnieka vecums;
- dzimums;
- deklarētā dzīvesvietas adrese;
- dalībnieki no lauku apvidiem;
- nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas;
- dalībnieki ar invaliditāti;
- dalībnieki, kuri pēc dalības beigām  ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie[3];
- bezdarbnieki, t.sk. ilgstošie bezdarbnieki;
-dalībnieki, kuri pēc dalības beigām sākuši meklēt darbu[3].
Tomēr, jāatzīmē, ka šie augstāk minētie dati valsts informācijas sistēmās ir pieejami tikai par personām, kurām ir Latvijas Republikā piešķirts personas kods. Tādejādi finansējuma saņēmējiem arī turpmāk būs jāsniedz augstāk minētie dati, ja tā projekta īstenošanā piedalīsies tādi dalībnieki, kuriem nav Latvijas Republikā piešķirts personas kods.
Ņemot vērā, ka sadarbības iestāde var ievākt datus par rādītājiem no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, tad, lai varētu identificēt konkrētu personu, pārskatā ir ietverts 01. un 02.datu lauks.
Savukārt, lai sadarbības iestāde varētu paliecināties par projekta izdevumu attiecināmību, pārskatā ir ietverts 1.1.-1.7.datu lauks.  Attiecīgā informācija sniegs informāciju par dalībnieka dalību projektā.
Ņemot vērā, ka radītāji tiek ziņoti arī par dalībniekiem pēc tam, kad dalībnieks ir beidzis dalību projektā, kā arī, lai nodrošinātu ES fondu vadībā iesaistīto institūciju  uzraudzības, izvērtēšanas un revīzijas funkciju, pārskatā ir ietverts 0.9.1. un 0.9.2. datu lauks. Attiecīgi, dalībnieka norādītā kontaktinformācija ļaus sazināties ar dalībnieku, ja ES fondu vadībā iesaistītām institūcijām to funkciju ietvaros būs nepieciešams pārliecināties par dalībnieka dalību projektā vai saņemt citu informāciju, ka nepieciešama uzraudzībai, izvērtēšanai vai revīzijai.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projekta 51.punktam finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu reizi gadā līdz 30. janvārim (par iepriekšējo kalendāra gadu) un, ja attiecināms, arī kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu ievadīs KPVIS pārskatu. Sadarbības iestāde pārbaudīs un apstiprinās finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu 80 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Gadījumā, ja tiks iesniegts kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu, sadarbības iestāde to pārbaudīs un apstiprinās līdz noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu apstiprināšanai. (Ministru kabineta noteikumu projekta 53.punkts)

Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par minētā nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās


Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 64.panta 1.punkta "c"apakšpunktu pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms no ES fondiem, izņemot:
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN);
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN) gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem
Ņemot vērā minēto, ar Ministru kabineta noteikumu projektu noteikts, ka finansējuma saņēmējs projektam, kura kopējās izmaksas ir virs 5 000 000 euro izmantojot KPVIS, elektroniskā dokumenta formā iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par PVN summām, kuras tas un tā sadarbības partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās (turpmāk – PVN pārskats) (Ministru kabineta noteikumu projekta 2. pielikums). Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, minētais nosacījums neattiecas uz tām izmaksām, kuras tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka atbilstošu uzraudzību un ievērotu Regulā Nr.2021/1060 un Finanšu regulā noteikto, tad lai gūtu pārliecību par izdevumu atbilstību, sadarbības iestāde pamatojoties uz KPVIS pieejamo informāciju, uz riskiem balstītā izlases veidā lūgs iesniegt PVN pārskatu arī tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekta kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro. Sadarbības iestāde, PVN pārskatus, kas saņemti Ministru kabineta noteikumu projekta 57. un 59. punkta kārtībā, izvērtēs piecu darba dienu laikā un iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā pēc PVN pārskata saņemšanas to izvērtēs un sniegs atzinumu, norādot PVN summu, kuru attiecīgi finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partnerim ir tiesības vai nav tiesību atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likuma XI nodaļā noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta noteikumu projekta 59., 62. un 63.punkts.)
Sadarbības iestāde pamatojoties uz iesniegto maksājuma pieprasījumu, atmaksā projekta attiecināmajās izmaksās iekļaujamo pievienotās vērtības nodokļa summu un,ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir gūta pārliecība par attiecināmību. Savukārt apstiprinot iesniegto vai nākamo maksājumu pieprasījumu, kas iesniegts pēc Valsts ieņēmumu dienesta atzinuma saņemšanas, vai noslēguma maksājuma pieprasījumu, sadarbības iestāde varēs ieturēt pārmaksāto attiecināmajās izmaksās iekļaujamo PVN summu, ja tāda ir izveidojusies. (Ministru kabineta noteikumu projekta 68.punkts.)
Ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā vairs nav noteikts, ka tiek pārbaudīti visi PVN pārskati, tad, lai novērstu iespējamo dubultfinansējuma risku, Ministru kabineta noteikumu projektā ir paredzēts nosacījums, ka Valsts ieņēmumu dienests 5 dienu laikā informē sadarbības iestādi, ja tam, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, kļuvis zināms, ka finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris PVN ir atguvis Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā.
Ministru kabineta noteikumu projekts papildināts ar nosacījumu, ka ministru kabineta noteikumu projekta VII nodaļas "Pievienotās vērtības nodokļa iekļaušana projekta attiecināmajās izmaksās" nosacījumi neattiecas uz Vadības likuma 1. panta 3. punkta "d" apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem. (Ministru kabineta noteikumu projekta 7.punkts)


[1] EUROPEAN COMMISSION REFLECTION PAPER “Risk based management verifications Article 74 (2) CPR 2021-2027”

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012

[3] Rādītājs par dalībnieku pēc dalības pabeigšanas projektā.