Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic apsargājamo objektu,  kā arī to telpu un teritorijas, aizsargjoslu ap apsargājamiem valsts aizsardzības objektiem, aizsargjoslu ap valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, aizsargjoslu ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, publisku vietu, militāro pasākumu norises vietu un šajās vietās esošo personu novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.

01.07.2022.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta septītā daļa.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ pants paredz, ka atsevišķas Nacionālo bruņoto spēku vienības īsteno tādus uzdevumu īstenošanas pasākumus kā personu apsardze, apsargājamo objektu apsardze, militāro pasākumu drošības nodrošināšana, pavada kolonnas un apsargā militāras kravas un veic citus Nacionālo bruņoto spēku kompetencē nodotus uzdevumu īstenošanas pasākumus, kas tiešā veidā saistīti ar iespējama apdraudējuma novēršanu.
Arī citi saistītie normatīvie akti nosaka papildus uzdevumus, ko veic Nacionālie bruņotie spēki, kā piemēram, Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra noteikumi Nr.1312 “Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem” nosaka aizsargjoslu ap valsts aizsardzības objektiem kontroli, ko realizē Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, kas īsteno apsardzi, kontrolē apsargājamā objektā un ap šo objektu valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā notiekošo, tāpēc būtiski paredzēt tiesības izmantot drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus (piemēram, veikt audio un video fiksāciju), novērojot apsargājamos objektos un to aizsargjoslās notiekošo, tostarp, novērotu personas, kas pārvietojas militāro objektu teritorijā vai to tiešā tuvumā – aizsargjoslās.
Minētais regulējums ieskicē tiesisko pamatu, valsts drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanas nolūkā veicamajai novērošanai, lai Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs vajadzības gadījumā, spētu nekavējoties reaģēt, lai novērstu likumpārkāpumu vai nesankcionētu darbību, piemēram, aizliegtas darbības aizsargjoslu teritorijā, apsargājamā objekta aprīkojuma bojāšana vai iznīcināšana, personas nepakļaušanās pārtraukt pretlikumīgu darbību gadījumā, veiktu darbības minētā pārkāpuma pārtraukšanai un fiksēšanai.
Ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem noteikumu projektā saprot cita starpā, videonovērošanas sistēmas, lai novērstu potenciālos draudus, mazinātu drošības riskus un atbalstītu seku pārvaldības pasākumu koordināciju.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) 2. panta 2.punkta a. apakšpunktu un skaidrojumu (16) preambulā, Regulu nepiemēro jautājumiem par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai tādu personas datu brīvu apriti, kas saistīti ar darbībām, kuras neietilpst Eiropas Savienības tiesību darbības jomā, piemēram, darbībām attiecībā uz valsts drošību. Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, rīkojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku.
Ņemot vērā minēto, Regulas prasības neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic: valsts drošības iestādes (Aizsardzības ministrijas resora gadījumā – Militārās izlūkošanas un drošības dienests), kas nacionālās drošības jomā veic izlūkošanu, pretizlūkošanu un operatīvās darbības; citas valsts institūcijas, kuras saskaņā ar likumu pilnvarotas veikt izlūkošanu (Aizsardzības ministrijas resora gadījumā – NBS); valsts institūcijas, darbojoties saistībā ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Veicot tādu novērošanu un tās rezultātā iegūto personas datu apstrādi, kas neietilpst Eiropas Savienības tiesību darbības jomā, arī ir jāievēro personas datu aizsardzības prasības, jo šāds pienākums izriet no personas konstitucionālajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Nacionālo bruņoto spēku veiktās novērošanas rezultātā iegūtie dati var saturēt personas datus (gadījumos, kad persona ir identificējama), tad Regulas izpratnē arī Nacionālie bruņotie spēki (iestāde, kas veic šo videonovērošanu) vāc datus, ir datu pārzinis (atbilstoši Regulā definētajam, ar pārzini plašāk saprot jebkuru Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, kas ir Nacionālo bruņoto spēku kā iestādes sastāvdaļa) tomēr iegūstamie dati atbilstoši Regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktam attiecas uz valsts drošību (neietilpst Eiropas Savienības tiesību darbības jomā).
Saskaņā ar Regulas 6.panta pirmās daļas e) apakšpunktu, personas datu apstrāde ir likumīga, kad apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētā panta 3.punkts noteic, ka b) apakšpunkts noteic, ka šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.
Tādējādi Regulas izpratnē arī valsts iestāde, kura veic videonovērošanu un vāc datus, var būt datu pārzinis, uz kuru tieši tāpat kā uz visiem pārējiem attiecas šīs Regulas noteikumi. Videonovērošanas pamatojumam jābūt likumīgam un tikai veiktās videonovērošanas mērķa sasniegšanai nepieciešamajā apjomā.



[1] Satversmes tiesa saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, secinājusi, ka vārds “likums” ietver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispār saistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp ja tie izdoti, pamatojoties uz likumu, ja tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami un ja tie ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļu).

 

Nē

Tiesiskais regulējums tieši ietekmēs Nacionālo bruņoto spēku karavīrus un zemessargus, kas īsteno apsargājamo objektu apsardzi, kā arī tos sabiedrības locekļus, kas, atrodoties tiešu apsargājamo objektu vai apsargājamu personu tuvumā, vai valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā būs pakļauti Nacionālo bruņoto spēku novērošanai.

Nē

Nē

Nē

Nē

2016. gada 27. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).