Anotācija

Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 3.novembra rīkojumā Nr. 783 “Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” peļņas daļu par 2020. gadu”” (turpmāk - rīkojuma projekts) sagatavots, lai atbilstoši faktiskajai situācijai precizētu MK rīkojumā Nr.783 nekustamajam īpašumam Smilšu ielā 1, Rīgā, norādīto ieguldījumu mērķi un peļņas daļu novirzītu nepieciešamajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Amatu iela 6, Rīgā - konstruktīvo elementu pastiprināšanai, nomaiņai un atjaunošanai.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.783 3.punktu Finanšu ministrijai kā valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) kapitāla daļu turētājai uzdots nodrošināt, ka VNĪ dividendēs izmaksājamā 2020. gada peļņas daļa 1 435 408 euro apmērā tiek novirzīta ieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā esošajos valsts nekustamajos īpašumos (VNĪ papildus tam samaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu), tai skaitā, saskaņā ar MK rīkojuma Nr.783 3.1. apakšpunktu - nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 006 0025) Smilšu ielā 1, Rīgā, sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005) pārbūvei, Iepirkumu uzraudzības biroja, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas un Valsts kases vajadzībām. Atbilstoši MK rīkojuma Nr.783 anotācijā norādītajai informācijai administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005) pārbūvei novirzāmi 435 408 euro, atbilstoši laika grafikam, paredzot tos izmantot 2022.gadā.

2022. gada 11. marta sanāksmē Finanšu ministrijas, Valsts kases, Iepirkumu uzraudzības biroja, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāvji konceptuāli lēma, ka optimizācijas nolūkos, pārskatot telpu noslodzi, samazinot darba vietu skaitu pret darbinieku skaitu, Iepirkumu uzraudzības biroja un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izvietošana ir iespējama Finanšu ministrijas lietotajās telpās nekustamā īpašuma Smilšu ielā 1, Rīgā, ēkās lit. 001, lit. 002 un lit. 003, tādējādi atbrīvojot platības, kuras tika paredzētas minēto iestāžu izvietošanai ēkā (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005). Valsts kases pārstāvji sanāksmē informēja, ka pie elastīga un attālināta darba, saglabājot esošo platību nekustamajā īpašumā Smilšu ielā 1, Rīgā, lit. 004, un telpas nekustamajā īpašumā Smilšu ielā 7, Rīgā, turpmāk papildu darba vietas nav nepieciešamas. Ievērojot minēto, Finanšu ministrija aicināja VNĪ pārskatīt administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005) konceptu, pielāgojot to atbilstoši izstrādātajām biroja vadlīnijām, un izvērtēt iespēju administratīvo ēku nākotnē nomāt citai publiskajai iestādei vai nomāt darba vietas visam publiskajam sektoram.
Attiecīgi, 2022. gada aprīlī  administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005) tika piedāvāta Saeimai kā pagaidu telpas, kurās Saeima varētu izvietot Saeimas sēžu zāli un administrācijas telpas uz laiku, kamēr tiktu veikta Saeimas nama Jēkaba ielā 11, Rīgā, pārbūve, restaurācija un aprīkošana. 2022. gada 11. augustā Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu “Par telpām, uz kurām pārcelt Saeimas namā Jēkaba ielā 11, Rīgā īstenotās funkcijas” - pirms faktiskās Saeimas nama pārbūves un restaurācijas uzsākšanas, pārcelt Saeimas namā īstenotās funkcijas uz minēto ēku, un uzdeva veikt nepieciešamos pasākumus lēmuma izpildei, tostarp sadarboties un slēgt nepieciešamos līgumus ar Finanšu ministriju vai VNĪ par ēkas Smilšu ielā 1, Rīgā, telpu pielāgošanu Saeimas funkciju izpildei, tai skaitā Saeimas sēžu norisei. Tomēr, 2023. gada 23. oktobrī Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu par Saeimas funkciju pārcelšanu uz pagaidu telpām citā nekustamajā īpašumā, atceļot tā iepriekš pieņemto lēmumu.

Atbilstoši MK rīkojuma Nr.783 anotācijā sniegtajai informācijai, 2020.gadā tika sagatavots SIA “Balts un Melns” administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005) tehniskais atzinums. Tehniskajā atzinumā norādīts, ka administratīvā  ēka kopumā atrodas nepamierinošā tehniskā stāvoklī, ēkas kopējais tehniskais nolietojums orientējoši sastāda ~50%, taču atsevišķi ēkas konstruktīvie elementi atsevišķos ēkas iecirkņos ir pirmsavārijas stāvoklī, kā arī praktiski visas iekšējās inženierkomunikācijas ir gandrīz pilnībā nolietojušās, daļēji nefunkcionējošas un neatbilstošas Latvijas Būvnormatīvu prasībām. Ilgstoši nenovēršot galvenos, ar ēkas kopējo nestspēju saistītos defektus un konstrukciju bojājumus, ēkas kopējais tehniskais stāvoklis var tikai pasliktināties, atsevišķu elementi var nokļūt pirmsavārijas vai avārijas stāvoklī. Atbilstoši ēkas faktiskajam tehniskajam stāvoklim, ēkai izstrādājams tās atjaunošanas un pārbūves būvprojekts, novēršot esošo ēkas elementu atrašanos pirmsavārijas stāvoklī; jāveic neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošo konstruktīvo elementu remonts, pastiprināšana vai nomaiņa; atbilstoši būvnormatīviem jāveic norobežojošo konstrukciju siltuma pretestības paaugstināšanas pasākumi.
Pēc Saeimas Prezidija pieņemtā lēmuma par Saeimas funkciju pārcelšanu uz pagaidu telpām citā nekustamajā īpašumā, VNĪ izvērtēja iespēju piedāvāt ēku citām valsts institūcijām to funkciju nodrošināšanai. Vienlaikus tika vērtēts to darbu apjoms, ko varētu izpildīt ar pieejamo finansējumu, ar mērķi uzlabot ēkas tehnisko stāvokli atbilstoši tehniskajā atzinumā norādītajam. Tomēr tika secināts, ka ēkas nolietoto konstruktīvo elementu nomaiņa būtu veicama kompleksi visā ēkā tad, kad jau būs zināms, kam būs nepieciešams pielāgot telpas un kādām funkcijām ēka tiks lietota, pretējā gadījumā līdzekļi tiktu izlietoti neefektīvi vai izšķērdīgi, nepanākot nepieciešamo rezultātu.
Ņemot vērā, ka ēkas Smilšu ielas puses fasāde lokālās zonās ir avārijas stāvoklī un šobrīd ēka nav apdzīvota, un nav zināms turpmākais ēkas lietošanas mērķis, steidzami jāveic fasādes lokālie remontdarbi un konservācija - jāatdala nestabilie fasādes apdares fragmenti, jāveic apdares nostiprināšana, bojāto metāla pārsedžu nostiprināšana. Pašlaik bīstamais posms Smilšu ielas pusē ir norobežots, lai novērstu iespējamo bīstamību, kas var rasties, fasādes fragmentiem atdaloties un krītot uz ietves.
Ņemot vērā, ka MK rīkojuma 783  3.1. apakšpunktā norādītais dividendēs neizmaksātas peļņas izlietojuma mērķis vairs nav aktuāls, tam piešķirtos un neizmantotos līdzekļus 435 408 euro apmērā būtu nepieciešams novirzīt:
 1)  100 000,00 euro -   nekustamā īpašuma Smilšu ielā 1, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 006 0025) sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005) bīstamības novēršanai;
2) 335 408,00 euro – nekustamā īpašuma Amatu ielā 6, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 006 0038) sastāvā esošās ēkas – koncertzāles (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0038 001) (Lielā Ģilde) konstruktīvo elementu pastiprināšanai, nomaiņai un atjaunošanai.
Vienlaikus paredzot - ja faktiskās bīstamības novēršanas izmaksas nekustamajā īpašumā Smilšu ielā 1, Rīgā, ir mazākas, šim mērķiem pieejamo finansējumu VNĪ drīkst novirzīt nekustamajam īpašumam  Amatu ielā 6, Rīgā, ja plānotais finansējums tam ir nepietiekams.

Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 006 0038) – zemes vienība 1456 m² platībā un divstāvu celtne – Amatu ielā 6, Rīgā, ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2841 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 006 0038) un divām būvēm – koncertzāles (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0038 001) ar kopējo platību 3576,4 m² un bruģēta laukuma (būves kadastra apzīmējums 0100 006 003 8002) ar kopējo platību 118,6 m².
Būve – koncertzāle (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0038 001) ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis (reģ.Nr.6534) (https://mantojums.lv/cultural-objects).
Zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2841 nostiprinātas nomas tiesības uz telpām Rīgā, Amatu ielā 6,  līdz 2048.gada 12.maijam nomniekam - BEZPEĻŅAS ORGANIZĀCIJAI VALSTS SIA "LATVIJAS NACIONĀLAIS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS", nodokļu maksātāja kods 40003373615. Pamats: 1998. gada 12. maija nomas līgums.
Ņemot vērā to, ka Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2841, pamatojoties uz 1998. gada 12. maija nomas līgumu izdarītais ieraksts vairs nav aktuāls, tiks veiktas nepieciešamās darbības minētā ieraksta dzēšanai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017.gada 10.oktobra rīkojumu Nr.561 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu bezatlīdzības lietošanā” (turpmāk – MK rīkojums Nr.561) (https://likumi.lv/ta/id/294165-par-valsts-nekustamo-ipasumu-nodosanu-bezatlidzibas-lietosana), un attiecīgi 2017.gada 10.novembrī noslēgto Nekustamā īpašuma Amatu ielā 6, Rīgā, lietošanas līgumu Nr. 3/1-3-17-30/2636, valsts nekustamais īpašums Amatu ielā 6, Rīgā, nodots bezatlīdzības lietošanā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" (turpmāk – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris) uz laiku, kamēr  tā pilda deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, bet ne ilgāk kā uz 10 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas vai līdz brīdim, kad tiek rasts finansējuma avots nomas maksas segšanai, ja attiecīgais nosacījums iestājas pirms līgumā noteiktā termiņa.
Saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 561 3.punktu nekustamais īpašums Amatu ielā 6, Rīgā, nodots bezatlīdzības lietošanā, lai Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, izpildot tam deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, radītu daudzveidīgus un kvalitatīvus simfoniskās mūzikas koncertus un nodrošinātu profesionālās simfoniskās mūzikas pieejamību plašai sabiedrībai, iestudētu latviešu komponistu darbus, veicinātu jaunradi latviešu simfoniskās mūzikas jomā, izmantotu profesionālās mūzikas iespējas nacionālās identitātes un kultūras stiprināšanai, veicinātu jaunradi, radošus eksperimentus un starpnozaru sadarbību, īstenotu izglītojošas un sociālas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai, sekmētu bērnu un jauniešu personības veidošanos, popularizētu Latvijas simfoniskās mūzikas sasniegumus ārvalstīs un apgūtu starptautisko pieredzi, kā arī uzkrātu un analizētu kultūras informāciju mūzikas jomā un nodrošinātu tās pieejamību sabiedrībai.
Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.561 anotācijā norādīto informāciju, 2016.gada 21.novembrī notika Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās jautājumā par valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu kultūras nozarē un plānoto turpmāko rīcību atbalsta shēmas ietvaros. Sanāksmē Eiropas Komisijas pārstāvji paplašināti skaidroja pamatprincipus, pēc kuriem tiek izvērtēti valsts atbalsta jautājumi, norādot, ka kultūras institūcijai piešķirtais valsts budžeta finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja ieņēmumi, ko kultūras institūcija gūst no tās veiktās saimnieciskās darbības, tai skaitā, biļešu ieņēmumi, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, ieņēmumi no atsevišķu telpu iznomāšanas ir “daļa no faktiskajām izmaksām”. Komisijas ekspertu skaidrojumā – “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras pakalpojuma organizēšanas izdevumiem. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.
Atbilstoši minētajā anotācijā norādītajam, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir apliecinājis, ka visi ieņēmumi, ko tas kalendārajā gadā gūst no veiktās saimnieciskās darbības, tajā skaitā no biļešu tirdzniecības un atsevišķu telpu nodošanas lietošanā trešajām personām, nepārsniedz 50% no kopējām kultūras institūcijas gada izmaksām. Līdz ar to valsts nekustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim nav uzskatāma par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta izpratnē.
Ievērojot MK rīkojumā Nr.561 noteikto, lietošanas līgumā ietverti noteikumi Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris reizi gadā iesniedz Finanšu ministrijai (VNĪ) apliecinājumu, ka:
- kultūras institūcija kopumā nav uzskatāma par saimnieciskās darbības veicēju, jo visi ieņēmumi, ko tā kalendāra gadā gūst no veiktās saimnieciskās darbības nelielā apmērā, tai skaitā no biļešu tirdzniecības un atsevišķu nekustamā īpašuma daļu nodošanas lietošanā trešajām personām, nepārsniedz 50 % no kopējām kultūras institūcijas gada izmaksām;
- gadījumā, ja visi ieņēmumi, ko kultūras institūcija kalendāra gadā gūst no veiktās saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības un atsevišķu nekustamā īpašuma daļu nodošanas lietošanā trešajām personām, pārsniedz 50 % no kopējām kultūras institūcijas gada izmaksām, publiskā finansējuma piešķiršana kultūras institūcijai, tai skaitā publiskai personai piederošā nekustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā, nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo neīstenojas vismaz viena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm.
2025.gada 9.aprīlī ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri noslēgta Vienošanās par grozījumiem Lietošanas līgumā, ar kuru Lietošanas līguma darbība apturēta projekta “Lielās ģildes pārbūve un atjaunošana II posms” (Eiropas Savienības fonda projekta īstenošana Nr. 5.1.1.5/2/24/I/001) īstenošanas periodā, t.i., no 09.08.2024. līdz 10.11.2026., Vienošanās paredzētajā apmērā un kārtībā.
Nekustamajā īpašumā Amatu ielā 6, Rīgā, tiek īstenots attīstības projekts, kura veiksmīgai realizācijai nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu pilnvērtīgu plānoto darbu izpildi. Projekta īstenošanai ir piesaistīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) (https://likumi.lv/ta/id/345460-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-5-1-1-specifiska-atbalsta-merka-vietejas-teritorijas-integretas), Atveseļošanas fonda (AF) plāna (https://likumi.lv/ta/id/344285-eiropas-savienibas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-1-2-reformu-un-investiciju-virziena-energoefektivitates-uzlabosana) un valsts budžeta līdzekļi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 12.septembra noteikumu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi” paredzēts veikt ERAF investīcijas nekustamā īpašuma Amatu ielā 6, Rīgā - Lielās ģildes, pārbūves projektam.
Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)(turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC) 33. un 34. punktā noteiktajam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura. Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.
Ievērojot iepriekš minēto, to, ka ieguldījumi tiks veikti valsts nekustamajā īpašumā, kas nepieciešams valsts deleģēto funkciju īstenošanai, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra iepriekš sniegto apliecinājumu, ka visi ieņēmumi, ko tas kalendārajā gadā gūst no veiktās saimnieciskās darbības, tajā skaitā no biļešu tirdzniecības un atsevišķu telpu nodošanas lietošanā trešajām personām, nepārsniedz 50% no kopējām kultūras institūcijas gada izmaksām, atbalsts attiecīgajam subjektam tiks piešķirts nesaimniecisku darbību veikšanai, t.i. atbalsta pasākums nav jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, un līdz ar to nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
2025. gadā, veicot demontāžas un būvdarbus Lielajā ģildē Amatu ielā 6, Rīgā, tika atklāti vairāki iepriekš neparedzēti projektēšanas un būvdarbi. Ņemot vērā ēkas kultūrvēsturisko nozīmi, tās vecumu (18. gadsimta vidus) un sarežģīto tehnisko stāvokli, visus nepieciešamos darbus projektēšanas laikā nebija iespējams paredzēt. Papildu darbu apjoms kļuva skaidrs, atsedzot konstrukcijas un veicot inženierkomunikāciju izbūvi.
Būvei nepieciešams veikt papildu darbus, kas nodrošinās objekta pieņemšanu ekspluatācijā un noslēgs esošo būvdarbu līgumu, jo bez to veikšanas nebūs iespēju nodrošināt ēkas stāvokļa atbilstību Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām.
Finansējums nepieciešams iepirkuma līgumā iepriekš neparedzamu darbu veikšanai, kas atklājušies būvdarbu veikšanas laikā pārbūvējamās ēkas apjomā, un, lai nodrošinātu nepārtrauktu būvdarbu tehnoloģisko procesu, t. sk. kritiski svarīgu būvdarbu veidu un to apjomu veikšanu, kas savukārt sniegs iespēju objektu realizēt nolīgtajā termiņā. Proti, finansējums nepieciešams ēkas konstruktīvo elementu pastiprināšanai, nomaiņai un atjaunošanai, t. sk.  būvniecības ieceres dokumentāciju izmaiņu izstrādei un ekspertīzei.

Saskaņā ar VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2023.–2025. gadam, kas ir izvērsts dokuments VNĪ vidēja termiņa stratēģijas ieviešanai, VNĪ nekustamo īpašumu pārvaldāmais portfelis tiek iedalīts šādos primārajos portfeļos: pamata, aktīvu un atsavināmais portfelis. Pamata portfelī  tiek klasificēti īpašumi, kurus paredzēts saglabāt ilgtermiņā, t. sk., kritiskās infrastruktūras objekti, valsts funkcijai un iekšējai drošībai stratēģiski nozīmīgi īpašumi, vērtīgi īpašumi un īpašumi, kas saglabājami publisko iestāžu nepieciešamo telpu nodrošināšanai.
Pamata portfeļa iedalījuma kritēriju kopai atbilst šādi īpašumi:
tos savām vajadzībām pašlaik izmanto publiskās iestādes;
tos ir paredzēts pielāgot publisko iestāžu vai valsts funkciju nodrošināšanas vajadzībām;
tie uzskatāmi par stratēģiskiem nozīmīgiem (t. sk. robežkontroles punkti, teātri, muzeji, izglītības iestādes u. c.);
tie pilnībā pieder publiskai personai.
Nekustamais īpašums Smilšu ielā 1, Rīgā, un nekustamais īpašums Amatu ielā 6, Rīgā, iekļauti VNĪ pamata portfelī.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 56. panta pirmajai daļai valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šī likuma 28.pantā noteikto. Savukārt minētā panta trešajā daļā paredzēts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka kapitālsabiedrības dividendēs neizmaksātās peļņas izlietošanas principus, ievērojot kapitālsabiedrības darbības rezultātus un vidēja termiņa darbības stratēģiju. Saskaņā ar minētā likuma 94. panta pirmās daļas 2. apakšpunktā ir noteikts, ka tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par peļņas izlietošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, par to, ka MK rīkojuma 783 3.1.apakšpunktā norādītais dividendēs neizmaksātas peļņas daļas izlietojuma mērķis vairs nav aktuāls, bet ir nepieciešams tam piešķirtos līdzekļus  435 408 euro novirzīt nekustamā īpašuma Smilšu ielā 1, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 006 0025) sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0025 005) bīstamības novēršanai un nekustamā īpašuma Amatu ielā 6, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 006 0038), sastāvā esošās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 006 0038 001) konstruktīvo elementu pastiprināšanai, nomaiņai un atjaunošanai 2025.gada 29.augustā ir pieņemts akcionāru sapulces lēmums (prot.Nr.AP-25/2 1.punkts) par 2020. gada peļņas izlietojuma mērķa maiņu.

Nē

-