Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Grāmatvedības likumu (10.panta trešās daļas 3.punkts un 18.panta otrās daļas 1.punkts) jāizstrādā jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kas aizstās MK 928 un, kas noteiktu: 
- kārtību, kādā reliģiskās organizācijas un to iestādes kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;
- reliģiskās organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

Reliģisko organizāciju gada pārskatā tiks nodrošināta ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšana.

Lai nodrošinātu doto uzdevumu izpildi, saskaņā ar Grāmatvedības likumā ietverto pilnvarojumu izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – noteikumu projekts), kas noteiks: 
- kārtību, kādā reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskā organizācija)  kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;
- reliģiskās organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.
Par I nodaļu "Vispārīgie jautājumi"
Saglabāta MK 928 noteiktā prasība, ka vispārējā gadījumā reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet pie attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem reliģiskajai organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 9.panta otro daļu grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā organizācija varēja kārtot, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 40 000 euro. No 2022.gada 1.janvāra saskaņā ar likuma 10.panta trešās daļas 3.punktu reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 euro pārskata gadā ir atļauts grāmatvedības reģistrus kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Noteikumu projekts, ņemot vērā reliģisko organizāciju priekšlikumu, tika papildināts ar jaunu nosacījumu, ka, nosakot pārskata gada reliģiskās organizācijas apgrozījuma kritēriju, tajā netiek iekļauts saņemtais mērķa finansējums no publiskā sektora (valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem), ārvalstu fondiem un citām organizācijām un institūcijām nekustamā īpašuma renovācijai, restaurācijai vai atjaunošanai noteiktā projekta realizācijas ietvaros. Tas tika pamatots ar to, ka reliģiskām organizācijām, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objektu, kas bieži vien ir atzīti par kultūras pieminekļiem un ir tūrisma objekti, ilgtermiņa uzturēšanu un saglabāšanu, ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Tomēr ierobežoto finanšu resursu dēļ to paveikt pašu spēkiem nav iespējams. Tāpēc pēc reliģiskās organizācijas vadības lūguma tādiem ilgtermiņa ieguldījumiem un konkrēto projektu realizācijai bieži vien tiek piešķirts valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu, Eiropas ekonomiskās zonas fondu vai citu fondu un organizāciju mērķa finansējums. Piešķirtā finansējuma apmērs var būtiski palielināt reliģisko organizāciju apgrozījumu no saimnieciskajiem darījumiem tieši tajā pārskata periodā, kad tas ir saņemts. Rezultātā var veidoties situācija, kad reliģiskajai organizācijai tieši saņemtā finansējuma dēļ var nākties kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. 
Noteikumu projektā ir pārņemtas un redakcionāli precizētas normas, kas bija iekļautas Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu” (turpmāk – MK 585), bet netika pārņemtas Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”. Tiek skaidrots, ka:
- nosakot reliģiskās organizācijas apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā, ir jāņem vērā visi reliģiskās organizācijas ieņēmumi, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā;
- nosakot organizācijas atbilstību apgrozījuma kritērijam apgrozījumā (ieņēmumos), netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana) vai saņemtais mērķa finansējums no publiskā sektora (valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem), ārvalstu fondiem un citām organizācijām un institūcijām nekustamā īpašuma renovācijai, restaurācijai vai atjaunošanai noteiktā projekta realizācijas ietvaros, kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro.

Par II nodaļu "Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā"
Pārņemtas un redakcionāli precizētas MK 585 normas, kas noteica, ka:
- reliģiskā organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu  un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu;
- reliģiskā organizācija var iekārtot attiecīgus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte), kuros tiek uzkrāta un pēc konkrētām pazīmēm grupēta (sistematizēta) attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par saimnieciskajiem darījumiem, kārtojot tos elektroniski vai izdarot ierakstus papīra reģistrā, Tātad reliģiskā organizācija pēc saviem ieskatiem izvēlas un iekārto savai specifikai nepieciešamos reģistrus, tā lai pārskata gada beigās varētu veikt inventarizāciju.
Noteikumu projekts paredz atvieglot grāmatvedības kārtošanu reliģiskām organizācijām, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā:
- kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu, kuru reliģiskajai organizācijai ir atvērusi kredītiestāde (banka), kuru nepieciešamības gadījumā var papildināt ar grāmatvedības pierakstiem, piemēram, papildinot ar attaisnojuma dokumenta numuru, datumu, darījuma aprakstu;
- lai atvieglotu reliģiskām organizācijām sagatavot ieņēmumu un izdevumu pārskatu, noteikumu projektā piemēra veidā (1.pielikums) ir sniegts skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai  naudas plūsmas uzskaites žurnāls, ņemot vērā gada pārskata daļas - ieņēmumu un izdevumu pārskata noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus. Līdz ar to, ja reliģiskā organizācija izvēlēsies kārtot visu gadu šādu uzskaites žurnālu, gada beigās tai būs vienkārši aizpildīt ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kā arī nebūs jākārto divi atsevišķi uzskaites žurnāli – kases grāmata un kredītiestāžu kontu grāmata;
- reliģiskās organizācijas, kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, atšķirībā no reliģiskām organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, turpmāk ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavos pēc naudas plūsmas, t.i., visus ieņēmumus norādīs to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī.
Savukārt, organizācijām, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanā ir saglabāta MK 928 noteiktā kārtība, saskaņā ar kuru ieņēmumu un izdevumu pārskatā dažos ieņēmumu un izdevumu posteņos ieņēmumi un izdevumi tiek uzrādīti tad, kad tie ir aprēķināti, nevis saņemti vai samaksāti. Piemēram, postenī “Darba samaksa”, “Materiālu izdevumi”, “Sociālās apdrošināšanas maksājumi”, “Nodokļi” un “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai” izdevumi ir jānorāda tad,  kad tie ir aprēķināti nevis samaksāti.
Noteikumu projektā attiecībā uz reliģiskajām organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ir saglabātas MK 928 noteiktās prasības attiecībā uz nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtību un to nolietojuma summas aprēķināšanu. Savukārt. reliģiskajām organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ņemot vērā reliģisko organizāciju priekšlikumu, lai atvieglotu grāmatvedības kārtošanu mazām draudzēm, minētā prasība ir atcelta un šādām reliģiskajām organizācijām turpmāk nebūs jāveic ikgadējā ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma aprēķins. Par iegādātajiem ilgtermiņa ieguldījumiem būs jāiekārto atsevišķs grāmatvedības uzskaites reģistrs, kurā vajadzēs norādīt vismaz iegādāto ilgtermiņa ieguldījumu nosaukumu, iegādes vērtību, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu. Ilgtermiņa ieguldījumus varēs izslēgt no uzskaites reģistra, ja tie tiks atsavināti (piemēram, pārdoti vai apmainīti, ziedoti vai dāvināti, nodoti citai reliģiskajai organizācijai) vai tiks likvidēti. Tādējādi iegādāto ilgtermiņa ieguldījumu summu, reliģiskās organizācijas, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, varēs iekļaut uzreiz izdevumos.

Par III nodaļu "Gada pārskats un tā daļas"
Saskaņā ar MK 928 reliģiskās organizācijas gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja reliģiskā organizācija ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par pārskata gadu sagatavo šādas gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu.
No 2022.gada 1.janvāra ir būtiski palielināts apgrozījuma (ieņēmumu) slieksnis, līdz kuram reliģiskām organizācijām ir atļauts kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tādējādi būtiski tiek samazināts reliģisko organizāciju skaits, kam būs jāiesniedz pilns gada pārskats.
Lai nodrošinātu plašāku informāciju par reliģiskām organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, noteikumu projektā paredzēts, ka:
- gada pārskata daļa – ziņojums, ko saskaņā ar MK 928 sagatavoja tikai reliģiskās organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tiek sadalīts divās daļās - gada pārskata paskaidrojums un vadības ziņojums;
- gada pārskata paskaidrojums, būs obligāta reliģiskām organizācijām, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šajā paskaidrojumā, būs jāsniedz detalizētāka informācija par bilances, ieņēmumu un izdevumu posteņiem (līdz šim šāda informācija tika norādīta ziņojumā);
- vadības ziņojums būs obligāts visām reliģiskām organizācijām – gan tām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gan tām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šo vadības ziņojumu sagatavos reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija),  norādot vispārīgu informāciju par reliģisko organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu noteiks pati reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija).
Līdz ar to, reliģiskās organizācijas, kura grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāvēs no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu), gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma. Savukārt reliģiskās organizācijas, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāvēs no šādām pārskata daļām - ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu) un vadības ziņojuma  (saskaņā ar noteikumu projektu - saīsinātais gada pārskats).
Noteikumu projektā saglabāts MK 928 ietvertais regulējums:
1) gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par reliģiskās organizācijas līdzekļiem (avotiem), saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk - bilances datums), kā arī par reliģiskās organizācijas saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā;
2) gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā;
3) bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz noteikumos noteiktām shēmām - bilanci uz noteikumu 2.pielikumā un ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz noteikumu 3.pielikumā minēto shēmu.

Par IV nodaļu "Bilance"
Noteikumu projektā pārskatītas un pamatā saglabātas līdzšinējās MK 928 noteiktās prasības bilances sagatavošanai:
- precizēts regulējums attiecībā uz līdzekļiem, kas ir uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem. Turpmāk par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 1000 euro (MK 928 par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 430 euro). Minētā norma ir saskaņota ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁵ panta pirmajā daļā noteikto vērtības kritēriju. Taču nepieciešamības gadījumā reliģiskās organizācijas grāmatvedības politikā var paredzēt zemāku ilgtermiņu ieguldījuma vērtību par 1000 euro;  
- izveidoti jauni bilances posteņi, ņemot vērā reliģisko organizāciju sniegtos priekšlikumus:
1) “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas”, kurā reliģiskās organizācijas norādīs izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidi, sagatavošanu un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis būs sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka ir nodota ekspluatācijā) un uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksas, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, kuras būtiski palielina tā lietderīgās izmantošanas potenciālu un laiku;
2) “Nākamo periodu izmaksas” kurā norādīs maksājumus, kas izdarīti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, attiecīgi uzrādot ilgtermiņa vai īstermiņa bilances postenī;
3) “Nākamo periodu ieņēmumi”, kurā norādīs maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem;
4) "Kapitālieguldījumi kultūras pieminekļos", kurā, ja reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) to paredzēs savā grāmatvedības politikā, varēs norādīt izdevumus, kas ir saistīti ar ieguldījumiem kultūras pieminekļos vai kultūras pieminekļu rekonstrukciju (restaurāciju) un kurus saskaņā ar šiem noteikumiem nav jāuzrāda bilancē. Šādiem kapitālieguldījumiem var noteikt derīgās lietošanas laiku un aprēķināt ikgadējo nolietojuma summu;
- noteikts, ka priekšmetus, lietas un vielas, kas ir nepieciešamas reliģisko rituālu un ceremoniju veikšanai, ticības kopšanai un praktizēšanai, kā arī ticības mācības apgūšanai, nav nepieciešams novērtēt un to vērtība bilancē nav jānorāda, bet iegādes brīdī jāiegrāmato grāmatvedības reģistros postenī "Materiālu izdevumi".
Šāds atvieglojums ir iestrādāts, jo Dievnama galvenā funkcija ir reliģiskā kulta darbības.
Dievbijības priekšmetu, lietu un vielu nodrošināšana ticīgai tautai un visiem dievnama apmeklētājiem ir pakārtota šai primārajai funkcijai, lai to darītu iespējamu un, lai ticīgie varētu kopt un praktizēt savu ticību.
Ticīgas tautas reliģiskās jūtas vienmēr radušas savu izpausmi arī dažādās dievbijības formās, kas pavada Baznīcas sakramentālo dzīvi, kā, piemēram, relikviju godināšana, svēto godināšana svētbilžu priekšā, lūgšanas ar sveci krucifiksa priekšā, iesvētītu medaljonu nēsāšana utt. Šīs izpausmes formas ir kā turpinājums Baznīcas liturģiskajai dzīvei un ir ticības praktizēšanas neatņemama sastāvdaļa.  
Dievbijības priekšmetu, lietu un vielu klāsts ir plašs un ir atkarīgs no konkrētas konfesijas reliģiskā kulta un tradīcijām, piemēram liturģiskie piederumi, apģērbs, Svētie Raksti, krucifiksi, svētbildes, medaljoni, rožukroņi, vīns, eļļa, garīgā literatūra, laikraksti, žurnāli u.t.l. Reliģiskās organizācijas vadītājs (kristīgās konfesijās - diecēžu bīskapi) var apstiprināt minēto dievbijības priekšmetu, lietu un vielu, uz kuriem var attiecināt 32.punkta normu, sarakstus. Lai neapgrūtinātu ar lielo administratīvo slogu, sarakstos viendabīgos krājumus var apvienot grupās.

Par V nodaļu "Ieņēmumu un izdevumu pārskats"
MK 928 paredzēja ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavot pēc vienādiem principiem (gan naudas plūsmas princips, gan uzkrāšanas princips) visām reliģiskajām organizācijām, gan tām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gan tām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā MK 928 noteica, ka atsevišķos ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņos ieņēmumus un izdevumus norāda tad, kad tie ir aprēķināti (uzrāda pēc uzkrāšanas principa) un atsevišķos posteņos, tad, kad tie ir radušies (uzrāda pēc naudas plūsmas principa).
Noteikumu projektā, ņemot vērā reliģisko organizāciju priekšlikumu, ir noteikts, ka reliģiskā organizācija saņemtos naudas maksājumus, kas paredzēti un tiek pārskaitīti citai reliģiskajai organizācijai (starpniecība) netiek iekļauti ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Kā pamatojumu reliģiskās organizācijas norādīja, ka pēc darījuma ekonomiskās būtības starpniekam (diecēzes kūrijai vai draudzei) tas ir transfēra maksājums un līdz ar to, no finansējuma dēvēja (citas reliģiskās organizācijas – ārvalstu vai vietējās draudzes) saņemto naudu, starpnieks iegrāmato grāmatvedības reģistros - naudas un norēķinu par saistībām grāmatvedības kontos, un gadījumā, ja ir norēķinu par saistībām atlikums pārskata gada beigās, uzrāda Gada pārskatā bilances postenī "Norēķini par saistībām". Tas nozīmē, ka šie transfēra maksājumi starpniekam netiks iekļauti apgrozījumu (ieņēmumu) no saimnieciskajiem darījumiem kopsummā, kas, savukārt, neietekmēs noteikto apgrozījuma slieksni 100 000 euro, pēc kura pārsniegšanas iestājas pienākums kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā.
Noteikumu projekts paredz būtiski atvieglot reliģiskām organizācijām grāmatvedību kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā. Turpmāk, šīm reliģiskām organizācijām ieņēmumu un izdevumu pārskatā visi ieņēmumi būs jānorāda to saņemšanas bīdi, savukārt izdevumi – to rašanās brīdī. Tikai reliģiskās organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana” norādīs pārskata gadā aprēķināto reliģiskās organizācijas īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma summu. Savukārt, reliģiskās organizācijas, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, turpmāk neaprēķinās pamatlīdzekļu nolietojuma summas, bet izdevumus par iegādātajiem ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem) norādīs ieņēmumu un izdevumu pārskatā speciāli izveidotā postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi”.
Saglabāti un redakcionāli precizēti MK 928 noteiktie ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņi.
Noteikumu projekts papildināts vēl ar jaunu posteni "Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai", kurā reliģiskā organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, norādīs tādus izdevumus, kas radušies, veicot saimniecisko darbību (piemēram, materiālu izdevumi, darba alga).
Lai nodrošinātu skaidrāku priekšstatu par atsevišķiem ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem ir ņemti vērā reliģisko organizāciju ieteikumi un precizēti atsevišķi  ieņēmumu un izdevumu posteņi, piemēram:
- postenī "Materiālu izdevumi" ir skaidrots, kas reliģiskajām organizācijām ir prece, kas tiek norādīta minētajā postenī. Prece, šo noteikumu izpratnē, ir jebkura lieta, ko pārdod patērētājam (pircējam), ja reliģiskā organizācija veic saimniecisko darbību - preču tirdzniecība. Līdz ar to, par preci neuzskata rituāla priekšmetus, lietas un vielas, kuras izmanto reliģisko rituālu un ceremoniju veikšanai, kā arī dievnamos par ziedojumiem pieejamos dievbijības priekšmetus un garīgo literatūru, kura ir nepieciešama ticības kopšanai un praktizēšanai;
- postenī "Ieņēmumi no reliģiskās darbības" (ja šāds postenis noteikts grāmatvedības politikā) norāda summu, kas iegūta, sniedzot reliģiskos pakalpojumus un  saņemtos ieņēmumus no rituāla priekšmetiem, lietām un vielām, kas ir nepieciešami rituālu un ceremoniju veikšanai, ticības praktizēšanai un ticības mācības apgūšanai. Reliģiskā organizācija nesniedz reliģiskus pakalpojumus, bet gan veic reliģiskas vai rituālas ceremonijas par kurām netiek prasīta konkrēta atlīdzība. Ticīgie pēc brīvas gribas kā pateicību ziedo naudu vai kādas mantiskas vērtības. Nav iespējams izdalīt tādus konkrētus ieņēmumus no reliģiskās darbības, jo reliģiskās organizācijas ienākumu avots pamatā ir ticīgo ziedojumi, t.sk. saņemtie ziedojumi kā pateicība par kristībām, laulībām, intencēm, kā arī dievkalpojuma laikā saņemtās kolektes (ziedojums no draudzes locekļiem). Tāpēc lielāko kristiešu konfesiju pārstāvji uzskata, ka visus ieņēmumus no saziedotajiem līdzekļiem un dāvinājumiem jāuzrāda vienā “Ieņēmumu un izdevumu pārskata” postenī, nesadalot tos divās dāļās (divos posteņos). Ņemot vērā reliģisko organizāciju pārstāvju skaidrojumu, turpmāk, reliģiskās organizācijas varēs noteikt savā grāmatvedības politikā, kādā ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī norādīt saņemtos ziedojumus par sniegtajiem reliģiskajiem pakalpojumiem - tos norādot kā ziedojumus vai dāvinājumus un sniegt arī papildus informāciju ziedojumu un dāvinājumu pārskatā, vai norādīt kā ieņēmumus ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Ieņēmumi no reliģiskās darbības".

Par VI nodaļu "Ziedojumu un dāvinājumu pārskats"
Saglabātas MK 928 noteiktās prasības attiecībā uz ziedojumu un dāvinājumu pārskata sagatavošanu. Tāpat kā MK 928 ziedojumu un dāvinājumu pārskats sastāv no paša pārskata un diviem pielikumiem – 1. pielikuma "Ziedojumu un dāvinājumu devēji" un 2. pielikuma "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem". Lai atvieglotu informācijas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem, kas reliģiskajām organizācijām ir jāsniedz saskaņā ar “Ziedojumu un dāvinājumu shēmu”, sagatavošanu ir izveidots jauns ziedojuma un dāvinājuma pārskata 2.pielikums.
Noteikumu projektā saglabāts regulējums par ziedotāju un dāvinātāju ziņu sniegšanu, taču ar atvieglotiem nosacījumiem. Ņemot vērā reliģisko organizāciju priekšlikumu, ziedojumu un dāvinājumu pārskatā ir noteikts, ka ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem, reliģiskajām organizācijām, kurām nav piešķirts sabiedriskās labuma statuss, ir jāsniedz tikai tad, ja vienas fiziskās personas kopējā gadā ziedotā summa pārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Reliģiskās organizācijas noteikt šādu slieksni, pamato ar sekojošu - lai nodrošinātu šo prasību izpildi, ir nepieciešams ieguldīt lielu manuālo darbu, jo pat grāmatvedības datorprogrammas esamība nenodrošina nepieciešamo datu automātisko sagatavošanu. Jāņem vērā fakts, ka sakarā ar COVID 19 izplatību un ar to saistītajām izmaiņām dievkalpojumu norises kārtībā, būtiski samazinājušies  ziedojumi skaidrā naudā un attiecīgi palielinājies ziedojumu apjoms bezskaidrā naudā. Tas, savukārt, nozīmē, ka ziedojumi kļūst arvien vairāk identificējami, jo bankas pārskatos (piemēram, SEB bankas PDF formātā) var redzēt ziedotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Līdz ar to ir būtiski palielinājies identificējamo ziedotāju un veikto grāmatvedības operāciju apjoms. Patreiz tas ir liels un darbietilpīgs process – sagatavot kopsavilkuma datus par visiem ziedotājiem un no viņiem pārskata gada laikā saņemto ziedojumu kopsummām. Diemžēl, ne visas grāmatvedības programmas var nodrošināt automatizētas šādu kopsavilkuma datu iegūšanas iespējas. Ziedotāju atšifrējumu sagatavošana bieži vien prasa lielu manuāla darba ieguldījumu. Šis fakts nekādā veidā neliecina par administratīva sloga samazināšanu un reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaites vienkāršošanu. Savukārt, slieksnis “četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas” ir pieņemts, ņemot vērā statistisko informāciju par ziedojumiem divās skaitliski lielākās Romas katoļu draudzēs 2021.gadā.

Lai izpildītu plāna “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam” 5.2.punkta 1.apakšpunktā doto uzdevumu - papildināt gada pārskatu saturu, nodrošinot ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu, turpmāk reliģiskajām organizācijām “Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā” būs jānorāda, cik ziedojumi un dāvinājumi ir saņemti skaidrā naudā un cik bezskaidrā naudā, t.sk., cik ieskaitīti bankas norēķinu kontā, kā arī jānorāda skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumi uz gada sākumu un gada beigām. Paredzēts, ka atsevišķā rindā tiek norādīta skaidrā naudā saņemto ziedojumu un dāvinājumu summa, ko  reliģiskā organizācija pati ir iemaksājusi savā norēķinu kontā.
Noteikumu projektā ir precizēta  MK 928 noteiktā prasība, ka, aizpildot ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikumu “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem”, ir jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits.  Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums rada grūtības organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo ailē “sabiedriskā labuma guvēju skaits” norādāmās informācijas prasība ir plaši interpretējama, kas palielina šādas organizācijas administratīvo slogu. Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas 2019.gadā tika organizētas vairākas Domnīcas par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu, kurās piedalījās vairāk nekā 20 nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem, tostarp, norādāmais sabiedriskā labuma guvēju skaits. Risinājums tapa Finanšu ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” projekta izstrādes procesā, kurš vairākkārt ir prezentēts Ministru kabineta sadarbības memoranda sēdēs un skaņots ar nevalstiskajām organizācijām. Turpmāk “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” (6.pielikums) organizācijām, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizāciju statuss, lai iespējami objektīvāk varētu novērtēt sabiedrisko labumu, primāri kā sabiedriskā labuma guvēju skaitu norāda fizisko personu skaitu, kuras ietekmē sabiedriskā labuma organizāciju darbības. Ja sabiedriskā labuma darbības rezultātā nav iespējams kā rādītāju noteikt fizisko personu skaitu, tad jāizvērtē, vai darbība vērsta uz kādu objektu (piemēram, kultūrvēsturisku vai arhitektūras pieminekli), vai lokāla, reģionāla, valsts mēroga teritoriju (piemēram, novēršot problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem, norāda, kādu teritoriju ietekmē sabiedriskā labuma organizācijas darbība). Šādas izmaiņas palīdzēs reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, labāk saprast, kāda informācija norādāma ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikuma “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” ailē “sabiedriskā labuma guvēju skaits”, tādējādi mazinot šādu organizāciju administratīvo slogu.

Par VII nodaļu "Gada pārskata paskaidrojums"
Gada pārskata paskaidrojumā ir iekļautas un redakcionāli precizētas MK 928 noteiktās prasības attiecībā uz gada pārskata sastāvdaļā “Ziņojums” iekļaujamajiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņu skaidrojumiem. Šādu paskaidrojumu, tāpat kā MK 928, sniegs tikai tās organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Nav iekļauta MK 928 noteiktā prasība, ka jāsniedz informācija par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības pamatojumu (pamatlīdzekļu nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka informācija jāsniedz tikai par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem  nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem (atsevišķi par katru veidu).
Tāpat noteikumu projektā paredzēts, ka turpmāk nebūs jāsniedz informācija par nodokļu un nodevu atlikuma summas atšifrējumu sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un  ar darba līgumiem nodarbināto darbinieku vidējais skaitu gadā un viņu darba algas kopsummu. 
Papildus MK 928 noteiktajam noteikumu projektā paredzēts, ka paskaidrojumā jāsniedz informācija arī par tādiem nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un krājumiem, kas uzskaitīti natūrā, par izlietoto finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem pārskata gadā un šo līdzekļu atlikumi pārskata gada beigās. 
 
Par VIII nodaļu "Vadības ziņojums"
Noteikumu projekts paredz, ka gada pārskata daļa “Vadības ziņojums” būs obligāts visām organizācijām  neatkarīgi no tā, vai grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā.  Saskaņā ar MK 928 pienākums sagatavot gada pārskata sastāvdaļu “Ziņojums” ir tikai organizācijai, kura grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Vispārīgajā informācijā visas reliģiskās organizācijas norāda ziņas -  nosaukumu un juridisko adresi, reģistrācijas numurs un datums, kā arī to, vai reliģiskajai organizācijai ir vai nav sabiedriskā labuma organizācija statuss. Iekļauta prasība norādīt ziņas par grāmatvedi, kas parakstīja gada pārskatu – vārds, uzvārds.
Tā kā noteikumu projektā ir iekļauta jauns nosacījums, ka reliģiskā organizācija saņemtos naudas maksājumus, kas paredzēti un tiek pārskaitīti citai reliģiskajai organizācijai (starpniecība) netiek iekļauti ieņēmumu un izdevumu pārskatā, tad par šādiem darījumiem paredzēts iesniegt vadības ziņojumā informāciju par saņemtajiem naudas maksājumiem, kas paredzēti un tika pārskaitīti citai reliģiskajai organizācijai (starpniecība), un līdz ar to netika iekļauti ieņēmumu un izdevumu pārskatā, norādot vismaz reliģiskās organizācijas, kurai tika pārskaitīta nauda, nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārskaitītās naudas summu.
Tāpat, lai būtu pieejama informācija par reliģiskās organizācijas nekustamajiem īpašumiem, ir noteikts, ka reliģiskajām organizācijām, kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un nesagatavo bilanci, būs jāsniedz informācija par reliģiskās organizācijas mērķu sasniegšanai un saimnieciskajā darbībā izmantotajiem nekustamajiem īpašumiem.    Reliģiskajai organizācijai, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir jāsniedz obligātas ziņas, kas izriet no Sabiedriskā labuma organizāciju likuma. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3.pantu, sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un tās savus ienākumus izlieto darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumiem Nr.407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu” (turpmāk – MK 407), kas izdoti  saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta otro daļu, visām sabiedriskā labuma organizācijām ir jāsniedz detalizēta informācija par iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu, kas ir iestrādāta speciālā veidlapā. Lai atvieglotu sabiedriskā labuma organizācijām darbu un tām nebūtu jāsagatavo atsevišķs pārskats, visu organizācijas darbības pārskatā iekļaujamo obligāto informāciju, kas izriet no iesniedzamās veidlapas, ko nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407, ir paredzēts iekļaut informācijas veidā noteikumu projektā, kā arī sniegt strukturizētā veidā Vadības ziņojumā. Reliģisko organizāciju gada pārskata daļā "Vadības ziņojums", kam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, norādāmā informācija daļēji dublējas ar informāciju, kas jāsniedz ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikumā “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” (6.pielikums). Tas ir saistīts ar to, ka reliģiskās organizācijas, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, gada pārskata vadības ziņojuma daļa tiks publiskota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamajā datu bāzē, sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas (šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamajā datu bāzē, sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas tiek publiskota informācija, ko sabiedriskā labuma organizācijām nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407). Ņemot vērā, ka reliģisko organizāciju, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestam tiks iesniegti elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepieciešamā informācija, kas jānorāda reliģiskajai organizācijai, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas tiek prasīta Vadības ziņojumā un kura ir jau norādīta gada pārskatā “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” (6.pielikums), automātiski ielasīsies gada pārskata sadaļā Vadības ziņojums no gada pārskata “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem”.