25-TA-156: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
I. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē 32/13983 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 026 2035) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 026 2035) 0,7232 ha un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 026 0123 006 un 0100 026 0123 007) - Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā.
Nekustamais īpašums Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, ir valsts un 206 privātpersonu kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422 32/13983 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 16.11.2023. (lietošanā telpa Nr.629 (38,00 kvm platībā), kas atrodas ēkā ar kadastra apzīmējumu 0100 026 0123 007). Savukārt atlikušās domājamās daļās nostiprinātas 195 fiziskām un 11 juridiskām personām.
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422 nekustamā īpašuma 32/13983 domājamās daļas Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, piederēja likvidētajai SIA “Neptun Technology". Pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra 15.01.2021. lēmumu Nr.6-12/5263 par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra un saskaņā ar Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu uzskaitīšana valsts budžetā" 32.3. apakšpunktu, ar Valsts ieņēmumu dienesta 18.07.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr. 2482R/22 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) nekustamā īpašuma 32/13983 domājamās daļas ir pārņemtas valsts īpašumā, Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Valstij piederošās 32/13983 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, nav iznomātas.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS ) nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, sastāvā ietilpst:
1) Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 026 2035) 0,7232 ha platībā ar adresi Klusā ielā 20, Rīgā;
Zemes vienībai NĪVKIS noteikts lietošanas mērķis: “komercdarbības objektu apbūve”, platība 0,7232 ha; zemes lietošanas veids: “pārējās zemes”, platība 0,7232 ha.
Zemes vienībai NĪVKIS noteiktie apgrūtinājumi uz 01.02.2025.:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,0432 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0206 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,0464 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0464 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,7232 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0074 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju 0, 0091.
2) Divas būves:
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 026 0123 006) – “viesnīca” ar kopējo platību 2264.2 m2 ar adresi Klusā ielā 18, Rīgā. Būves galvenais lietošanas veids (1211) “viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas”, būves tips (12110101) “viesnīcu ēkas”;
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 026 0123 007) – “rūpniecības ēka” ar kopējo platību 8856.0 m2 ar adresi Klusā ielā 20, Rīgā. Būves galvenais lietošanas veids (1251) “Rūpnieciskās ražošanas ēkas”, būves tips (12510102) “Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1)fiskālā kadastrālā vērtība uz 01.0.2025. noteikta 142 0670 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība uz 01.02.2025. noteikta 286 8594 euro apmērā.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422 norādīts, ka nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, sastāvā ir vēl četras būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 026 0123 040; 0100 026 0123 041; 0100 026 0123 042; 0100 026 0123 043), taču atbilstoši NĪVKIS datiem būves ar šādiem kadastra apzīmējumiem dabā neeksistē un NĪVKIS nav reģistrētas nekustamā īpašuma sastāvā.
VNĪ vērsās Rīgas pilsētas zemesgrāmatā ar lūgumu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000191422 I daļas 1.iedaļas dzēst no īpašuma sastāva dabā neesošās būves ar kadastra apzīmējumiem: 01000260123040, 01000260123041, 01000260123042 un 0100026012304, pamatojoties uz NĪVKIS aktuālo informāciju par nekustamā īpašuma sastāvu, kā arī pamatojoties uz 18.07.2023. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2482R/22, kas ir par pamatu nekustamā īpašuma 32/13983 domājamo daļu reģistrēšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas 03.06.2024. lēmumu nolemts atstāt bez ievērības nostiprinājuma lūgumu, pamatojot pieņemto lēmumu ar šādiem secinājumiem:
- nav pievienots būvvaldes izdots dokuments, kas apliecinātu būvju tiesisku nojaukšanu, jo nostiprinājuma lūgums ir procesuāls dokuments, kas, atbilstoši zemesgrāmatu likumā noteiktajam iesniedzams tiesā kopā ar nostiprināmo tiesību pierādošiem dokumentiem. Apstāklis, ka minētās būves izslēgtas no valsts zemes dienesta kadastra reģistra, nevar būt par pamatu būves dzēšanai no nekustamā īpašuma sastāva zemesgrāmatā. Tā kā vietējās būvvaldes kompetencē ietilpst kontrolēt būvniecības procesu tostarp sniegt apliecinājumu par būves neesamību dabā, secināms, ka būvju izslēgšanas no nekustamā īpašuma sastāva pamatojošs dokuments ir Rīgas pilsētas būvvaldes izdots dokuments;
- ieskatoties nekustamā īpašuma Klusā iela 18, Rīga; Klusā iela 20, Rīga, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422, redzams, ka uz nekustamo īpašumu pārējiem kopīpašniekiem nostiprinātas hipotēkas un ierakstītas aizlieguma atzīmes par labu kreditoriem. Kreditoru piekrišanas būvju dzēšanai, atbilstoši Zemesgrāmatu likumā noteiktajam nostiprinājuma lūgumam nav pievienotas.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 2023. gada 22. decembra vēstuli Nr. DA-23-33500-nd informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības nosaka „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums” un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums), un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38), (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un Saistošajiem noteikumiem Zemes vienība atrodas jauktas apbūves teritorijā (J);
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Klusās ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.
Nekustamajam īpašumam Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valstij piederošo domājamo daļu iespējamo izmantošanu to atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktās prasības prasības, kas noteiktas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.
Vienlaikus, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, sastāvā esošo būvju skaita nesakritību NĪVKIS un Zemesgrāmatā, norādot, ka darbības zemesgrāmatas ierakstu precizēšanai ir jāveic visiem kopīpašniekiem kopā, pirms tam saņemot būvvaldes izdotu dokumentu, kas apliecinātu būvju tiesisku nojaukšanu un kreditoru piekrišanas būvju dzēšanai, atbilstoši Zemesgrāmatu likumā noteiktajam. Vienlaikus, jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam būs iespējama īpašuma tiesību uz atsavināmo īpašumu nostiprināšana zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.
Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 32/13983 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.
Neviens no nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, kopīpašniekiem nav iesniedzis VNĪ ierosinājumu par kopīpašuma attiecību izbeigšanu ar publisku personu.
Kopīpašniekiem, vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieki būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
II. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 015 0067) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 015 0067) 0, 0561 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 1700 015 0067 001) - Kapsēdes ielā 3D, Liepājā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, nostiprinātas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000859496 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums:14.06.2024.
Būve, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu, Rīgas pilsētas tiesas 23.11.2022. spriedumu lietā Nr.C77828622, ar 03.08.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2522R/23, pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Liepājas valstspilsētas pašvaldība 14. 11.2024. ir pieņēmusi lēmumu Nr.442/11 “Par ceļa servitūtu nodibināšanu” (prot. Nr.11, 22.§), ar kuru nolemj piekrist, ka nekustamajam īpašumam, zemesgabalam Liepājā Aisteres ielā 2 (kadastra Nr.1700 015 0020), tiek nodibināts reālservitūts – ceļa servitūts ar tiesībām uz braucamo ceļu – 449 m2 platībā par labu nekustamajam īpašumam Liepājā Kapsēdes ielā 3D (kadastra Nr.1700 015 0067) saskaņā ar pielikumu.
Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000859496 ar zemesgrāmatas tiesneša 27.12.2024. lēmumu I. daļas 1.iedaļā 2.1. apakšpunktā nostiprināts braucamā ceļa servitūts 4,5 m platumā, 99,8 m garumā. - 0,0449 ha platībā. Kalpojošs nekustams īpašums Aisteres iela 2, Liepāja (Liepājas pilsētas zemesgrāmata nodalījuma Nr. 100000531034). Pamats: 2024.gada 26.novembra līgums par ceļa servitūta nodibināšanu, lēmuma datums 27.12.2024.
Nekustamais īpašums Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, nav iznomāts.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 7982 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 5344 euro apmērā.
Nekustamā īpašuma Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, sastāva raksturojums atbilstoši NĪVKIS datiem:
1) Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 015 0067) 0,0561 ha platībā; zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis – “ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve” 0,0561 ha platībā; zemei noteiktais lietošanas veids: zeme zem ēkām –0,0561 ha platībā;
Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS noteikts apgrūtinājums - navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,0561ha.
2) Būve (būves kadastra apzīmējums 1700 015 0067 001) – “Artēziskais urbums” ar kopējo platību 8,4 m2, apbūves laukums 13,7 m2, būvtilpums 42,0 kub.m.;
artēziskā urbuma garums 320.0 m, tips- ūdens ieguves urbumi vai grodu akas.
Būvei NĪVKIS noteikts galvenais lietošanas veids (2222) - vietējās nozīmes aukstā un karstā ūdens apgādes būves”.
Saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izdoto ūdens ieguves urbuma pasi Nr. 2953 norādīto, urbums ierīkots 1983. gadā ūdens ieguves vajadzībām tā laika Liepājas kombikorma (kombinētā lopbarība) rūpnīcas vajadzībām.
Nekustamā īpašuma Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, tehniskais stāvoklis saskaņā ar 25.07.2023. VNĪ veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs- (durvis uzlauztas, logs izsists, telpās iekļūst lietus ūdens, demontēta elektroinstalācija, bojāta fasādes apdare u.c.). Būve netiek izmantota, telpa ir izdemolēta un tajā atrodas daudz atkritumi, gruži. Vizuāli paša artēziskā urbuma tehnisko stāvokli nevar noteikt, jo tas atrodas zem zemes. Artēziskais urbums fontanē, jo bojāts tā nosegvāks.
VNĪ 27.01.2025. ir noslēgusi līgumu Nr.IZD/2025/88 “Par urbuma apsekošanu un tehniskā stāvokļa noteikšanu” ar izpildes termiņu 8 (nedēļas). Līguma ietvaros paredzēts veikt dziļurbuma dziļuma mērījumus; debeta un līmeņa mērījumus; veikt ūdens analīzes; veikt urbuma atsūknēšanu; veikt urbuma dezinficēšanu un hermētisku aiztaisīšanu.
Uz zemes vienības Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, esošais artēziskais urbums netiek izmantots, lai iegūtu pazemes ūdeņus, derīgo izrakteņu nolūkā. Kā arī VNĪ nav informācijas, vai iepriekš artēziskais urbums būtu izmantots zemes dzīļu iegūšanai, vai arī tikušas izsniegtas zemes dzīļu iegūšanas atļaujas (licences) pazemes ūdeņu iegūšanai.
Atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 13. punktam pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi. Vienlaikus likumā “Par zemes dzīlēm” nav noteikts aizliegums atsavināt privātpersonām tādu valsts nekustamo īpašumu, uz kura atrodas artēziskais urbums, kurš varētu tikt izmantots pazemes ūdeņu iegūšanai. Likumā noteikts aizliegums pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt saņemto zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).
Likumā “Par zemes dzīlēm”10.panta devītajā daļā ir noteikts, ka pazemes ūdeņus izmanto, ja saskaņota ūdens ieguves urbuma vai avota pase vai akceptēti pazemes ūdeņu atradnes krājumi un saņemta atradnes pase. Vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms ūdens ieguves uzsākšanas ir jāsaņem ūdens resursu lietošanas atļauja vai attiecīga atļauja piesārņojošās darbības veikšanai.
Savukārt minētā likuma 11.pantā noteikts, ka zemes dzīļu izmantošana bez derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences atļauts šādos gadījumos:
1) iegūstot šā likuma pielikumā noteiktos bieži sastopamos derīgos izrakteņus kopējā platībā līdz 0,5 hektāriem un līdz 2 metru dziļumam, ja iegūtos derīgos izrakteņus izmanto sava zemes īpašuma robežās;
2) ierīkojot un izmantojot grodu akas un ūdens ieguves urbumus dziļumā līdz 20 metriem, ja diennaktī paredzēts iegūt ne vairāk kā 10 kubikmetrus pazemes ūdeņu.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka nākamajam nekustamā īpašuma Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, ieguvējam, ja viņš vēlēsies izmantos artēzisko urbumu pazemes ūdens iegūšanai, būs jāsaņem pazemes ūdens resursu lietošanas un ieguves atļauja normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Savukārt atbilstoši likuma "Par zemes dzīlēm" 9. panta 4. punktam, ja jaunais īpašnieks nevēlēsies izmantot artēzisko urbumu, tad viņam būs jāveic urbuma konservācija vai likvidācija, urbuma likvidācijai nepieciešams būs saņemt licenci.
Nekustamajam īpašumam Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, noteiktais apgrūtinājums tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz zemes vienības esošo artēziskā urbuma izmantošanas kārtību.
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par būves “artēziskais urbums” Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, faktisko un tehnisko stāvokli, kā arī tiks pievienots saņemtais atzinums par urbuma apsekošanu un tehniskā stāvokļa noteikšanu.
Nekustamais īpašums Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, ir valsts un 206 privātpersonu kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422 32/13983 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 16.11.2023. (lietošanā telpa Nr.629 (38,00 kvm platībā), kas atrodas ēkā ar kadastra apzīmējumu 0100 026 0123 007). Savukārt atlikušās domājamās daļās nostiprinātas 195 fiziskām un 11 juridiskām personām.
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422 nekustamā īpašuma 32/13983 domājamās daļas Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, piederēja likvidētajai SIA “Neptun Technology". Pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra 15.01.2021. lēmumu Nr.6-12/5263 par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra un saskaņā ar Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu uzskaitīšana valsts budžetā" 32.3. apakšpunktu, ar Valsts ieņēmumu dienesta 18.07.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr. 2482R/22 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) nekustamā īpašuma 32/13983 domājamās daļas ir pārņemtas valsts īpašumā, Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Valstij piederošās 32/13983 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, nav iznomātas.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS ) nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, sastāvā ietilpst:
1) Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 026 2035) 0,7232 ha platībā ar adresi Klusā ielā 20, Rīgā;
Zemes vienībai NĪVKIS noteikts lietošanas mērķis: “komercdarbības objektu apbūve”, platība 0,7232 ha; zemes lietošanas veids: “pārējās zemes”, platība 0,7232 ha.
Zemes vienībai NĪVKIS noteiktie apgrūtinājumi uz 01.02.2025.:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,0432 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0206 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0,0464 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0464 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,7232 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0074 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju 0, 0091.
2) Divas būves:
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 026 0123 006) – “viesnīca” ar kopējo platību 2264.2 m2 ar adresi Klusā ielā 18, Rīgā. Būves galvenais lietošanas veids (1211) “viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas”, būves tips (12110101) “viesnīcu ēkas”;
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 026 0123 007) – “rūpniecības ēka” ar kopējo platību 8856.0 m2 ar adresi Klusā ielā 20, Rīgā. Būves galvenais lietošanas veids (1251) “Rūpnieciskās ražošanas ēkas”, būves tips (12510102) “Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1)fiskālā kadastrālā vērtība uz 01.0.2025. noteikta 142 0670 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība uz 01.02.2025. noteikta 286 8594 euro apmērā.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422 norādīts, ka nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, sastāvā ir vēl četras būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 026 0123 040; 0100 026 0123 041; 0100 026 0123 042; 0100 026 0123 043), taču atbilstoši NĪVKIS datiem būves ar šādiem kadastra apzīmējumiem dabā neeksistē un NĪVKIS nav reģistrētas nekustamā īpašuma sastāvā.
VNĪ vērsās Rīgas pilsētas zemesgrāmatā ar lūgumu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000191422 I daļas 1.iedaļas dzēst no īpašuma sastāva dabā neesošās būves ar kadastra apzīmējumiem: 01000260123040, 01000260123041, 01000260123042 un 0100026012304, pamatojoties uz NĪVKIS aktuālo informāciju par nekustamā īpašuma sastāvu, kā arī pamatojoties uz 18.07.2023. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2482R/22, kas ir par pamatu nekustamā īpašuma 32/13983 domājamo daļu reģistrēšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas 03.06.2024. lēmumu nolemts atstāt bez ievērības nostiprinājuma lūgumu, pamatojot pieņemto lēmumu ar šādiem secinājumiem:
- nav pievienots būvvaldes izdots dokuments, kas apliecinātu būvju tiesisku nojaukšanu, jo nostiprinājuma lūgums ir procesuāls dokuments, kas, atbilstoši zemesgrāmatu likumā noteiktajam iesniedzams tiesā kopā ar nostiprināmo tiesību pierādošiem dokumentiem. Apstāklis, ka minētās būves izslēgtas no valsts zemes dienesta kadastra reģistra, nevar būt par pamatu būves dzēšanai no nekustamā īpašuma sastāva zemesgrāmatā. Tā kā vietējās būvvaldes kompetencē ietilpst kontrolēt būvniecības procesu tostarp sniegt apliecinājumu par būves neesamību dabā, secināms, ka būvju izslēgšanas no nekustamā īpašuma sastāva pamatojošs dokuments ir Rīgas pilsētas būvvaldes izdots dokuments;
- ieskatoties nekustamā īpašuma Klusā iela 18, Rīga; Klusā iela 20, Rīga, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000191422, redzams, ka uz nekustamo īpašumu pārējiem kopīpašniekiem nostiprinātas hipotēkas un ierakstītas aizlieguma atzīmes par labu kreditoriem. Kreditoru piekrišanas būvju dzēšanai, atbilstoši Zemesgrāmatu likumā noteiktajam nostiprinājuma lūgumam nav pievienotas.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 2023. gada 22. decembra vēstuli Nr. DA-23-33500-nd informē, ka:
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības nosaka „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums” un Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums), un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr. 38), (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši Teritorijas plānojuma grafiskajai daļai un Saistošajiem noteikumiem Zemes vienība atrodas jauktas apbūves teritorijā (J);
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana no Klusās ielas, kas noteikta ar sarkanajām līnijām.
Nekustamajam īpašumam Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valstij piederošo domājamo daļu iespējamo izmantošanu to atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktās prasības prasības, kas noteiktas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.
Vienlaikus, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, sastāvā esošo būvju skaita nesakritību NĪVKIS un Zemesgrāmatā, norādot, ka darbības zemesgrāmatas ierakstu precizēšanai ir jāveic visiem kopīpašniekiem kopā, pirms tam saņemot būvvaldes izdotu dokumentu, kas apliecinātu būvju tiesisku nojaukšanu un kreditoru piekrišanas būvju dzēšanai, atbilstoši Zemesgrāmatu likumā noteiktajam. Vienlaikus, jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam būs iespējama īpašuma tiesību uz atsavināmo īpašumu nostiprināšana zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.
Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 32/13983 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.
Neviens no nekustamā īpašuma Klusā ielā 18, Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, kopīpašniekiem nav iesniedzis VNĪ ierosinājumu par kopīpašuma attiecību izbeigšanu ar publisku personu.
Kopīpašniekiem, vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieki būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
II. Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 015 0067) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 015 0067) 0, 0561 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 1700 015 0067 001) - Kapsēdes ielā 3D, Liepājā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, nostiprinātas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000859496 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums:14.06.2024.
Būve, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu, Rīgas pilsētas tiesas 23.11.2022. spriedumu lietā Nr.C77828622, ar 03.08.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.2522R/23, pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Liepājas valstspilsētas pašvaldība 14. 11.2024. ir pieņēmusi lēmumu Nr.442/11 “Par ceļa servitūtu nodibināšanu” (prot. Nr.11, 22.§), ar kuru nolemj piekrist, ka nekustamajam īpašumam, zemesgabalam Liepājā Aisteres ielā 2 (kadastra Nr.1700 015 0020), tiek nodibināts reālservitūts – ceļa servitūts ar tiesībām uz braucamo ceļu – 449 m2 platībā par labu nekustamajam īpašumam Liepājā Kapsēdes ielā 3D (kadastra Nr.1700 015 0067) saskaņā ar pielikumu.
Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000859496 ar zemesgrāmatas tiesneša 27.12.2024. lēmumu I. daļas 1.iedaļā 2.1. apakšpunktā nostiprināts braucamā ceļa servitūts 4,5 m platumā, 99,8 m garumā. - 0,0449 ha platībā. Kalpojošs nekustams īpašums Aisteres iela 2, Liepāja (Liepājas pilsētas zemesgrāmata nodalījuma Nr. 100000531034). Pamats: 2024.gada 26.novembra līgums par ceļa servitūta nodibināšanu, lēmuma datums 27.12.2024.
Nekustamais īpašums Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, nav iznomāts.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 7982 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 5344 euro apmērā.
Nekustamā īpašuma Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, sastāva raksturojums atbilstoši NĪVKIS datiem:
1) Zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 015 0067) 0,0561 ha platībā; zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis – “ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve” 0,0561 ha platībā; zemei noteiktais lietošanas veids: zeme zem ēkām –0,0561 ha platībā;
Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS noteikts apgrūtinājums - navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0,0561ha.
2) Būve (būves kadastra apzīmējums 1700 015 0067 001) – “Artēziskais urbums” ar kopējo platību 8,4 m2, apbūves laukums 13,7 m2, būvtilpums 42,0 kub.m.;
artēziskā urbuma garums 320.0 m, tips- ūdens ieguves urbumi vai grodu akas.
Būvei NĪVKIS noteikts galvenais lietošanas veids (2222) - vietējās nozīmes aukstā un karstā ūdens apgādes būves”.
Saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izdoto ūdens ieguves urbuma pasi Nr. 2953 norādīto, urbums ierīkots 1983. gadā ūdens ieguves vajadzībām tā laika Liepājas kombikorma (kombinētā lopbarība) rūpnīcas vajadzībām.
Nekustamā īpašuma Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, tehniskais stāvoklis saskaņā ar 25.07.2023. VNĪ veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs- (durvis uzlauztas, logs izsists, telpās iekļūst lietus ūdens, demontēta elektroinstalācija, bojāta fasādes apdare u.c.). Būve netiek izmantota, telpa ir izdemolēta un tajā atrodas daudz atkritumi, gruži. Vizuāli paša artēziskā urbuma tehnisko stāvokli nevar noteikt, jo tas atrodas zem zemes. Artēziskais urbums fontanē, jo bojāts tā nosegvāks.
VNĪ 27.01.2025. ir noslēgusi līgumu Nr.IZD/2025/88 “Par urbuma apsekošanu un tehniskā stāvokļa noteikšanu” ar izpildes termiņu 8 (nedēļas). Līguma ietvaros paredzēts veikt dziļurbuma dziļuma mērījumus; debeta un līmeņa mērījumus; veikt ūdens analīzes; veikt urbuma atsūknēšanu; veikt urbuma dezinficēšanu un hermētisku aiztaisīšanu.
Uz zemes vienības Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, esošais artēziskais urbums netiek izmantots, lai iegūtu pazemes ūdeņus, derīgo izrakteņu nolūkā. Kā arī VNĪ nav informācijas, vai iepriekš artēziskais urbums būtu izmantots zemes dzīļu iegūšanai, vai arī tikušas izsniegtas zemes dzīļu iegūšanas atļaujas (licences) pazemes ūdeņu iegūšanai.
Atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 13. punktam pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi. Vienlaikus likumā “Par zemes dzīlēm” nav noteikts aizliegums atsavināt privātpersonām tādu valsts nekustamo īpašumu, uz kura atrodas artēziskais urbums, kurš varētu tikt izmantots pazemes ūdeņu iegūšanai. Likumā noteikts aizliegums pārdot, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt saņemto zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).
Likumā “Par zemes dzīlēm”10.panta devītajā daļā ir noteikts, ka pazemes ūdeņus izmanto, ja saskaņota ūdens ieguves urbuma vai avota pase vai akceptēti pazemes ūdeņu atradnes krājumi un saņemta atradnes pase. Vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms ūdens ieguves uzsākšanas ir jāsaņem ūdens resursu lietošanas atļauja vai attiecīga atļauja piesārņojošās darbības veikšanai.
Savukārt minētā likuma 11.pantā noteikts, ka zemes dzīļu izmantošana bez derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences atļauts šādos gadījumos:
1) iegūstot šā likuma pielikumā noteiktos bieži sastopamos derīgos izrakteņus kopējā platībā līdz 0,5 hektāriem un līdz 2 metru dziļumam, ja iegūtos derīgos izrakteņus izmanto sava zemes īpašuma robežās;
2) ierīkojot un izmantojot grodu akas un ūdens ieguves urbumus dziļumā līdz 20 metriem, ja diennaktī paredzēts iegūt ne vairāk kā 10 kubikmetrus pazemes ūdeņu.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka nākamajam nekustamā īpašuma Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, ieguvējam, ja viņš vēlēsies izmantos artēzisko urbumu pazemes ūdens iegūšanai, būs jāsaņem pazemes ūdens resursu lietošanas un ieguves atļauja normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Savukārt atbilstoši likuma "Par zemes dzīlēm" 9. panta 4. punktam, ja jaunais īpašnieks nevēlēsies izmantot artēzisko urbumu, tad viņam būs jāveic urbuma konservācija vai likvidācija, urbuma likvidācijai nepieciešams būs saņemt licenci.
Nekustamajam īpašumam Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, noteiktais apgrūtinājums tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz zemes vienības esošo artēziskā urbuma izmantošanas kārtību.
Lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par būves “artēziskais urbums” Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, faktisko un tehnisko stāvokli, kā arī tiks pievienots saņemtais atzinums par urbuma apsekošanu un tehniskā stāvokļa noteikšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstij piederošās 32/13983 domājamās daļas no nekustamā Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā un nekustamais īpašums Kapsēdes ielā 3D, Liepājā, nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai rīkojuma projektā iekļautos nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 32/13983 domājamās daļas no nekustamā Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā un nekustamo īpašumu Kapsēdes ielā 3D, Liepājā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. pantā. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai rīkojuma projektā iekļautos nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 32/13983 domājamās daļas no nekustamā Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā un nekustamo īpašumu Kapsēdes ielā 3D, Liepājā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. pantā. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu Kapsēdes ielā 3D, Liepājā.
Attiecībā uz valstij piederošo 32/13983 domājamo daļu no nekustamā Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, - vispirms nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja pirmpirkuma tiesīgās personas savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma.
Attiecībā uz valstij piederošo 32/13983 domājamo daļu no nekustamā Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, - vispirms nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja pirmpirkuma tiesīgās personas savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu Kapsēdes ielā 3D, Liepājā.
Attiecībā uz valstij piederošo 32/13983 domājamo daļu no nekustamā Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, - vispirms nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja pirmpirkuma tiesīgās personas savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma.
Attiecībā uz valstij piederošo 32/13983 domājamo daļu no nekustamā Klusā ielā 18 Rīgā; Klusā ielā 20, Rīgā, - vispirms nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja pirmpirkuma tiesīgās personas savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
Finanšu ministrija (VNĪ) sedza radušos izdevumus par ceļa servitūta ar tiesībām uz braucamo ceļu – nodibināšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Finanšu ministrija (VNĪ) sedza radušos izdevumus par ceļa servitūta ar tiesībām uz braucamo ceļu – nodibināšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi