Anotācija

25-TA-294: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2025.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra rīkojumu Nr.1109) (turpmāk – Plāns) 9.nodaļas “Sociālās integrācijas pasākumi” 9.1.pasākumu “Latviešu valodas mācību nodrošināšana ikvienam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā (vismaz 120 h, sākot ar A1 latviešu valodas prasmju līmeni)”.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir piešķirt finanšu līdzekļus Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – Fonds), lai 2025.gadā īstenotu valsts budžeta finansēto programmu “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – Programma).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas bruņotā, pilna mēroga iebrukuma rezultātā Ukrainas civiliedzīvotāji ir spiesti atstāt savas dzīvesvietas, dodoties meklēt patvērumu Eiropas Savienības valstīs tostarp Latvijā. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši – kara turpināšanos, kā arī Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā – var prognozēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kas šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra rīkojumu Nr.1109 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2025.gadam” Kultūras ministrija ir atbildīgā iestāde un Fonds ir līdzatbildīgā iestāde, lai nodrošinātu Plāna 9.1.pasākuma “Latviešu valodas mācību nodrošināšana ikvienam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā (vismaz 120 h, sākot ar A1 latviešu valodas prasmju līmeni)” īstenošanu. Finansējuma avots šī pasākuma īstenošanai ir noteikts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā 17.00.00 “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai” un paredzētais finansējums – 4 685 625,00 euro apmērā Programmas īstenošanai.

2024.gadā, īstenojot Programmu, projektu konkursa ietvaros bija noslēgti 33 līgumi ar organizācijām, kas nodrošināja latviešu valodas mācības visos Latvijas reģionos. Pēdējās latviešu valodas mācību grupas pieejamā finansējuma ietvaros tika izveidotas 2024.gada oktobrī. 2024.gadā latviešu valodas mācībām kopā bija pieteikušies 6 114 cilvēki. Mācības nepabeiguši – 1 312, bet pabeiguši 4 802 no kuriem Valsts izglītības satura centra eksāmenu kārtoja 1 603 dalībnieki: A1 līmeni – 717, A2 līmeni – 546, B1 – 238, B2 līmeni – 78 un C1 – 24 personas. Fonds īstenoja virkni aktivitāšu, lai informācija par Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejamām bezmaksas latviešu valodas mācībām sasniegtu mērķu grupu. Tika izvietoti informatīvi materiāli bēgļu uzņemšanas centros, veiktas informatīvas aktivitātes sociālajos tīklos, informatīvā atbalsta sniegšanā iesaistītas pašvaldību struktūrvienības, kas sniedz pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, Latvijas darba devēju konfederācija un nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši – kara turpināšanos, Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā – var prognozēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kas šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā. Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas bruņotā iebrukuma laikā, Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums.

Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iesaistīties nodarbinātībā un, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas iespējas strādāt ne tikai zemi kvalificētu darbu, kā arī tiktu veicināta personu sociālekonomiskā iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un nodrošināta latviešu valodas apguve, ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu latviešu valodas apmācību.

Arī Ukrainas civiliedzīvotāji vecumā no pieciem līdz astoņpadsmit gadiem, kuri ir ieradušies Latvijā, aizvien biežāk izsaka vēlmi pilnvērtīgi integrēties vietējā sabiedrībā, apgūt izglītību atbilstoši Latvijas izglītības standartiem, veidot draudzīgas attiecības ar vienaudžiem, piedalīties dažādās sabiedriskajās aktivitātēs un kopumā justies pieņemtiem, drošiem un harmoniski iekļautiem Latvijas sabiedrībā. Tādēļ, lai veicinātu Ukraiņu bērnu integrāciju Latvijas sabiedrībā un nodrošinātu valodas apguvi, ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu latviešu valodas apmācību.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2024.gada 1.augustu ar Ukrainas civiliedzīvotāju pagaidu aizsardzības statusu vecuma posmā no 5-17 gadiem reģistrētas 10 310 personas. Savukārt, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotajiem izglītības sektora datiem uz 2024.gada 17.septembri Latvijas izglītības sistēmā reģistrētas 3 997 personas, tai skaitā – pirmsskolas izglītības iestādēs 1 152 personas, vispārējās izglītības iestādēs – 2 662 personas un profesionālajās izglītības iestādēs – 183 personas vecumā no 5-17 gadiem.

Ņemot vērā, ka kara darbība Ukrainā turpinās, notiek plašas diskusijas par veidiem, kā veicināt Ukraiņu bērnu un jauniešu integrāciju Latvijā un vecumam nepieciešamo socializāciju ar vienaudžiem. Saprotot to, ka ir grūti integrēt bērnus un jauniešus, kuri turpina mācības attālinātā režīmā Ukrainas skolās, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr.636/Lp14; 2025.gada 16.janvārī izskatīts Saeimā 2.lasījumā), kas paredz, ka visiem obligātās izglītības vecumu sasniegušiem nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, būs pienākums iegūt obligāto izglītību Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē. Lielākais izaicinājums, lai Ukrainas bērni un jaunieši sekmīgi piedalītos mācību procesā Latvijā ir valodas apguve.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu Fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. Sabiedrības integrācijas joma ietver plašu darbību kopumu, kas paredz ne tikai atbalsta sniegšanu valsts un ārvalstu finanšu programmu ietvaros, bet arī ikviena sabiedrības pārstāvja iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu, īstenojot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus.

Projektā piedāvātais risinājums sagatavots, ņemot vērā Fonda pieredzi un kapacitāti, kā arī kompetenci jautājumos, kas skar atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību. Ir izvērtēta arī līdzšinējā Kultūras ministrijas un Fonda sadarbība, īstenojot dažādas valsts budžeta finansētas programmas. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atklātu un caurspīdīgu projektu īstenotāju atlasi iespējami īsā laikā, Fonds ir noteikts par Programmas administrētāju. Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka Fonda darbību (Sabiedrības integrācijas fonda likums un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379 “Sabiedrības integrācijas fonda nolikums”), ļauj īstenot Programmu.

Projekts paredz no valsts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” piešķirt Fondam finansējumu 4 685 625,00 euro apmērā. Programmas mērķis ir veicināt latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, 2025.gadā nodrošinot bezmaksas latviešu valodas mācības:
1. sākot no A1 valodas prasmes līmeņa un atbilstoši sākotnējam valodas prasmes līmenim, Ukrainas civiliedzīvotājiem, tajā skaitā arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību Ukrainā, kā arī sešpadsmit gadus sasniegušām personām, kuras nav reģistrētas Latvijā reģistrētā izglītības iestādē (vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādē), visos Latvijas reģionos (turpmāk – Konkurss pieaugušajiem);
2. Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem sākot no piecu līdz sešpadsmit gadu vecuma sasniegšanai neformālajā izglītībā atbilstoši sākotnējam latviešu valodas prasmes līmenim visos Latvijas reģionos (turpmāk – Konkurss bērniem).

Programmas ietvaros tiks rīkoti atklāti projektu konkursi, kuru mērķis ir noteikt atbilstošus pieteikumus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu Programmas mērķa sasniegšanā.

Konkurss norisināsies atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.374 “Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai”.

Projektus finansējuma saņemšanai Programmas ietvaros varēs iesniegt Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) reģistrēta izglītības iestāde, neatkarīgi no tās juridiskā statusa (pašvaldības iestāde, biedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais komersants u.c.) vai iestādes veida (vispārējās, speciālās, profesionālās, augstākās, pieaugušo u.c. izglītības iestāde), kā arī Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai privāto tiesību juridiskas personas, kas darbojas saliedētas sabiedrības attīstības, izglītības vai sociālās iekļaušanās jomā (turpmāk – projekta pieteikuma iesniedzējs).

Programmas ietvaros netiek plānots atbalsts tādām projekta pieteikuma iesniedzēja darbībām, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam. Projektu konkursu nolikumos tiks iekļauts nosacījums, ka gadījumos, ja pretendents vienlaikus veic gan Programmā atbalstāmās darbības, gan saimnieciskās darbības, kam komercdarbības atbalsta nosacījumi būtu jāpiemēro, projekta pieteikuma iesniedzējs veic šo darbību nodalīšanu.

Pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā konkursa procedūrā, kā arī maksa par pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem nepārsniegs vidējo tirgus cenu, tādējādi pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

Lai Programma varētu sasniegt savu mērķi 2025.gadā, projektu īstenošana tiks uzsākta nekavējoties pēc lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšanas. Projektu īstenotājiem tiks izmaksāts avanss atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem. Tiks noteikts projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš, paredzot projektu īstenošanas uzsākšanu 2025.gada martā vai aprīlī, uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar projekta īstenotāju. Projekta attiecināmās izmaksas attiecināmas no projekta īstenošanas līguma noslēgšanas brīža.

Projekta konkursa pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši administratīvajiem un atbilstības kritērijiem. Projektu pieteikumus vērtēs projektu pieteikumu vērtēšanas komisija.

Atklāta konkursa ietvaros plānots atlasīt projektu pieteikumu iesniedzējus, kas nodrošinās bezmaksas latviešu valodas mācību pieejamību:
1. Ukrainas civiliedzīvotājiem, tajā skaitā arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību Ukrainā, kā arī sešpadsmit gadus sasniegušām personām, kuras nav reģistrētas Latvijā reģistrētā izglītības iestādē (vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādē), iespējami tuvu viņu apmešanās vietām visos Latvijas reģionos vai arī attālinātā formātā, izmantojot tiešsaistes saziņas platformas;
2. Ukrainas civiliedzīvotājiem sākot no piecu līdz sešpadsmit gadu vecuma sasniegšanai neformālajā izglītībā atbilstoši sākotnējam latviešu valodas prasmes līmenim, iespējami tuvu viņu apmešanās vietām visos Latvijas reģionos vai arī attālinātā formātā, izmantojot tiešsaistes saziņas platformas.

Lai apstiprinātie projektu pieteikumi sniegtu būtisku ieguldījumu Programmas mērķa sasniegšanā, apstiprinātajiem projektiem kopā jāaptver līdz 6 375 Ukrainas civiliedzīvotāji, tostarp nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji ar iegūtu vidējo izglītību Ukrainā, kā arī sešpadsmit gadus sasniegušas personas, kuras nav reģistrētas Latvijā reģistrētā izglītības iestādē (vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādē) un bērnus sākot no piecu līdz sešpadsmit gadu vecuma sasniegšanai. Balstoties uz 2024.gada datiem Fonda administrētās programmas ietvaros finansēto latviešu valodas mācību kursu vismaz 120 h apmērā, bet nepārsniedzot 150 stundas, Ukrainas civiliedzīvotājiem projektu pieredzi un izmaksām, secināts, ka vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas vienai personai plānotas 735,00 euro, iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums, programmas administrēšana un arī valodas prasmes pārbaudes – eksāmena nodrošināšanas izmaksas). Tiek saglabāta 2024.gadā noteiktā vienas stundas likme 5,70 euro/h, iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums, programmas administrēšana un arī valodas prasmes pārbaudes – eksāmena nodrošināšanas izmaksas). Programmas ietvaros finansējuma izlietojums tiks apstiprināts, balstoties uz latviešu valodas mācībās faktiski iesaistīto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Detalizēta finansēšanas un atskaitīšanās kārtība tiks noteikta konkursa nolikuma dokumentācijā, ko apstiprinās Fonda padome.

Konkursā pieaugušajiem, lai nodrošinātu Programmas efektivitāti, Projekts paredz, ka ikvienam latviešu valodas mācību apmeklētājam, kurš apgūst latviešu valodu A2 vai augstākā valodas prasmes līmenī, ir obligāti jākārto valodas prasmes pārbaude – eksāmens.

Programmā projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 4 595 086,00 euro (Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 4 685 625,00 euro, no kuriem 90 539,00 euro ir plānoti Programmas administrēšanas izdevumu segšanai Fondam).

Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no līguma noslēgšanas brīža ar projekta īstenotāju par projekta īstenošanu līdz 2025.gada 30.novembrim.

Visiem pakalpojumu sniedzējiem pirms mācību kursu uzsākšanas būs jāreģistrē kursu dalībnieki Integrācijas pasākumu datubāzē (IPD), kas ir Fonda pārvaldībā esoša datubāze, un jānoslēdz ar Fondu līgums par datubāzes izmantošanu. Tādā veidā tiks uzraudzīti un novērsti dubultās finansēšanas riski, nepieļaujot iespēju, ka viena un tā pati persona atkārtoti mācās vienu mācību līmeni dažādās mācību iestādēs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ukrainas civiliedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, tiks nodrošinātas iespējas bez maksas apgūt latviešu valodu vismaz 120 akadēmisko stundu apmērā, bet nepārsniedzot 150 akadēmiskās stundas, sākot ar A1 latviešu valodas prasmju līmeni.
Ukrainas civiliedzīvotājiem sākot no piecu līdz sešpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, kuri ieradušies Latvijā, tiks nodrošinātas iespējas bez maksas apgūt latviešu valodu vismaz 50 akadēmisko stundu apmērā, bet nepārsniedzot 120 akadēmiskās stundas.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
4 685 625
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
4 685 625
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-4 685 625
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-4 685 625
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
4 685 625
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Programmā pieejamais finansējums ir 4 685 625,00 euro, no kuriem projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 4 595 086,00 euro un Programmas administrēšanai 90 539,00 euro.
Balstoties uz īstenoto projektu pieredzi un izmaksām, vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas vienai personai plānotas 735 euro apmērā, iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums un valodas prasmes pārbaudes – eksāmena nodrošināšanas izmaksas).
Projekts paredz risinājumu, lai nodrošinātu 50–150 akadēmisko stundu latviešu valodas mācības līdz 6 375 Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību Ukrainā, kā arī sešpadsmit gadus sasniegušām personām, kuras nav reģistrētas Latvijā reģistrētā izglītības iestādē (vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādē) un bērnus, sākot no piecu līdz sešpadsmit gadu vecuma sasniegšanai. Ņemot vērā, ka šajā konkursā tiek noteikta vienas stundas likme 5,70 euro/h, viena kursa izmaksas būs robežās no 285,00 euro (50h kurss) līdz 855,00 euro (150h kurss), iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums un valodas prasmes pārbaudes – eksāmena nodrošināšanas izmaksas). Valodas prasmes pārbaudes – eksāmena nodrošināšana tiek noteikts kā obligāts nosacījums tiem mācību apmeklētājiem, kuri apgūst latviešu valodu sākot no A2 valodas prasmes līmeņa.
Fonds programmu īstenošanā un finansēšanā darbojas, balstoties uz projektu pieeju un programmu administrēšanas izmaksas iekļauj programmu finansējumā. Fonda budžeta bāzē nav pieejams finansējums pilnā apmērā, lai segtu jaunu, iepriekš neplānotu programmu administrēšanas izdevumus. Fonda programmu administrēšanas izmaksās ietilpst programmas īstenošanā tieši iesaistīto darbinieku atlīdzība, tiešās izmaksas un netiešās izmaksas (tajā skaitā IT nodrošinājums, IT atbalsts, sakaru izdevumi, telpu noma un uzturēšana), kas tiek aprēķinātas atbilstoši programmas īstenošanā iesaistīto Fonda darbinieku proporcijai pret kopējo Fondā nodarbināto skaitu.

Programmas administrēšanas izmaksas – 1,93% jeb 90 539,00 euro.

Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi, programmas administrēšanā un projektu uzraudzībai tiks piesaistīti vidēji 2,2 darbinieki (programmas vadītāji (2 slodzes), komunikācijas speciālists (0,1 slodze) un grāmatvedis (0,1 slodze)) uz 12 mēnešiem. Konkursu administrēšanā piesaistīts programmas vadītājs veiks konkursa procesa organizēšanu, tajā skaitā konkursa dokumentācijas gatavošanu, nodrošinās vērtēšanas komisijas darbu un pieteikumu vērtēšanu, uzraudzīs finansējuma izlietojumu projektu īstenošanas laikā, problēmjautājumu risināšanu un progresa sanāksmju organizēšanu, kā arī veiks mērķa grupas kontroli, tajā skaitā apstiprināšanu un uzraudzību Fonda Integrācijas pasākumu datubāzē (IPD), kā arī maksājuma dokumentu sagatavošanu Fonda Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformā (MAP). Norādītais amatu vietu skaits un ilgums ir vidēji nepieciešamais, t.i., konkursa sagatavošanas, izvērtēšanas, līgumu slēgšanas un līgumu uzraudzības periodos tas būs atšķirīgs. Minētās amatu vietas ir esošās amatu vietas, kurām budžeta bāzē finansējums nav pietiekams, un līdz projektu un programmu uzsākšanai tās ir saglabātas, lai veicinātu operatīvu darbu izpildi un mazinātu administratīvo resursu ieguldījumu, uzsākot jaunus projektus vai programmas.

 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Amats Slodze Algas likme VSAOI Izmaksas mēnesī DD soc. garantijas Izmaksas kopā gadā
Programmas vadītājs 1 2 174 513 2 687 3 840 36 084
Programmas vadītājs 1 2 174 513 2 687 3 840 36 084
Komunikācijas speciālists 0,1 2 714 640 335 460 4 480
Grāmatvedis 0,1 2 714 640 335 460 4 480
Kopā: 81 128

Programmas administrēšanas tehniskās izmaksas ir 9 411 euro, tajā skaitā izdevumi par informāciju sistēmu uzturēšanu, sakaru un interneta pakalpojumiem, komunālajiem maksājumiem un telpu nomu, kuras tiek daļēji attiecinātas no Fonda administrētajām programmām piešķirtā finansējuma.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Sabiedrības integrācijas fonds

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.‑2027.gadam noteikts, ka imigrantu integrācijas jautājumi ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetence, tomēr Eiropas Savienības līmenī kopš 2004.gada tiek izstrādāti vienoti koordinācijas instrumenti, piemēram, Eiropas Savienības imigrantu integrācijas pamatprincipi (Common Basic Principles for integration of third country nationals), kas joprojām ir aktuāls dokuments un pamats ieteikumiem imigrantu integrācijas jomā. Pamatprincipiem ir rekomendējošs raksturs un tie iesaka svarīgākos jautājumus, kuriem vēlams pievērst īpašu uzmanību, veidojot integrācijas politiku. Neraugoties uz atšķirīgajiem ieceļošanas pamatiem, imigrantu iekļaušanās sabiedrībā skar gan saskarsmes jautājumus, gan iekļaušanos izglītībā un darba tirgū, gan piekļuvi veselības un citiem pakalpojumiem. Viens no imigrantu integrācijas pamatprincipiem nosaka, ka: “pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas.”.

Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri Latvijā ir iebraukuši, salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kuri šeit dzīvo ilgāk par diviem gadiem.

Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, vienlaikus nodrošinot arī praktiskas prasmes, kas nepieciešamas, lai sekmīgi uzsāktu dzīvi Latvijā, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.

Programmas īstenošanā aktīvi iesaistot Ukrainas civiliedzīvotājus, tostarp nepilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus ar iegūtu vidējo izglītību Ukrainā, kā arī sešpadsmit gadus sasniegušas personām, kuras nav reģistrētas Latvijā reģistrētā izglītības iestādē (vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādē) un bērnus sākot no piecu līdz sešpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, tiks veicinātas Ukrainas civiliedzīvotāju iespējas kvalitatīvi apgūt valsts valodu ikvienā izglītības pakāpē un sekmīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi