Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši likumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam ir sagatavots jauns noteikumu projekts, lai noteiktu prasības attiecībā gan uz minimālo vecumu, kādā mājas (istabas) dzīvnieku var atsavināt, gan uz atsavināmā mājas (istabas) dzīvnieka fizioloģiju un veselības stāvokli, kā arī dokumentus, ar kuriem mājas (istabas) dzīvnieks atsavināms, to nododot nākamajam īpašniekam.

Mājas (istabas) dzīvnieks atsavināms citam īpašniekam, to nododot kopā ar dokumentiem. Noteikumu projektā paredzēts, ka, atsavinot suni, tas nododams kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. punktā noteikto dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai sunim līdz četru mēnešu vecumam ir pase, savukārt, ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, iepriekšminētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim. Suni atļauts atsavināt, to nododot kopā tikai ar vakcinācijas apliecību, ja sunim ir derīga vakcinācijas apliecība, kā tas noteikts Veterinārmedicīnas likuma pārejas noteikumu 29. punktā (ar vakcinācijas apliecību, kas izsniegta līdz 2019. gada 24. decembrim). Atsavinot kaķi un mājas (istabas) sesku, tas nododams kopā ar vakcinācijas apliecību. Savukārt situācijās, kad kaķis un mājas (istabas) sesks ir apzīmēts ar mikroshēmu un tam ir izsniegta mājas (istabas) dzīvnieka pase, to atsavinot nodod kopā ar pasi. Ja kaķis vai mājas (istabas) sesks tiek ievests atsavināšanai no citas valsts, tam var nebūt ne vakcinācijas apliecības, ne pases, turpretī sunim, kas ievests no citas valsts, saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 18. punktu pirms atsavināšanas jābūt izsniegtai mājas (istabas) dzīvnieka pasei. Citi mājas (istabas) dzīvnieki atsavināmi kopā ar vakcinācijas apliecību, ja tāda ir izsniegta.
Noteikumu projektā papildus jau minētajiem dokumentiem tiek norādīts, ka mājas (istabas) dzīvnieku atsavinot nodod kopā ar veterināro (veselības) sertifikātu, tā kopiju vai kopējo veterinārās ievešanas dokumentu tad, ja mājas (istabas) dzīvnieks ir ievests no citas valsts un tam saskaņā ar noteikumu projektā minētajiem normatīvajiem aktiem ir bijis nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts ievešanai Latvijā. Savukārt attiecībā uz suni, kas ievests no citas valsts, ir noteikts regulējums Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 18. punktā, kas noteic, ka tad, ja suns tiek ievests no citas valsts, 10 dienu laikā pēc tā ievešanas jānodrošina, lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas uz īpašnieka vārda vai tās personas vārda, kura veterinārajā (veselības) sertifikātā norādīta kā suņa saņēmējs, ir reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ja suni paredzēts atsavināt, šis pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim. No iepriekšminētā izriet, ka suns, kas ievests no citas valsts, atsavināms, to nododot kopā ar pasi, nevis ar veterināro (veselības) sertifikātu.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka dzīvnieku tirdzniecībā specializētajai tirdzniecības vietai nodod kopā ar praktizējoša veterinārārsta izsniegtu izziņu par dzīvnieka veselības stāvokli, un praktizējoša veterinārārsta izsniegta izziņa par dzīvnieka veselības stāvokli ir nepieciešama arī situācijās, kad patversme atsavina dzīvnieku, kas nav klīniski vesels (tikai hronisku slimību gadījumos) un kam nepieciešama ārstēšana. Arī situācijās, kad tiek atsavināts dzīvnieks ar hroniskām slimībām, kroplībām vai patoloģijām, mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nākamajam dzīvnieka īpašniekam nodod praktizējoša veterinārārsta izsniegtu izziņu par dzīvnieka veselības stāvokli un tam uzsākto vai nepieciešamo ārstēšanu. Dzīvnieka īpašniekam, kas iegādājas dzīvnieku vai to adoptē no patversmes, ir jābūt informētam par dzīvnieka veselības problēmām un to, kādas papildu rūpes un finanšu izdevumus tas prasīs, lai izvairītos no nevajadzīgas turpmākās dzīvnieku īpašnieku maiņas vai pat dzīvnieka eitanāzijas.
Praktizējoša veterinārārsta rakstveida norādījumi par atsavināmā suņa vai kaķa barošanu un aprūpi nākamajam dzīvnieka īpašniekam jāizsniedz arī tad, ja patversme atsavina suni, kas patversmē nonācis bez mātes un nav sasniedzis astoņu nedēļu vecumu, vai kaķi, kas patversmē nonācis bez mātes un nav sasniedzis 12 nedēļu vecumu. Tā kā šādi dzīvnieki prasa specifisku barošanu un aprūpi, par to nepieciešams sniegt detalizētu informāciju, lai tiem nodrošinātu pilnvērtīgu aprūpi.        
Noteikumu projektā noteikts, ka dzīvnieks atsavināms kopā ar citiem dokumentiem atbilstoši normatīvajiem aktiem dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba (piemēram, ciltsrakstiem) un savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzības jomā (piemēram, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu), ja šādi dokumenti dzīvniekam ir izsniegti. Ciltsrakstos norādītās ziņas par dzīvnieku un tā izcelsmi ir saistošas jaunajam dzīvnieka īpašniekam.
Personai, kas iegādājas mājas (istabas) dzīvnieku, ir svarīgi aizsargāt savas pircēja tiesības, tādēļ dzīvnieks ir jāiegādājas, noformējot dokumentu, kas apliecina dzīvnieka atsavināšanas faktu. Dokumenta veids tiek izvēlēts atkarībā no individuālā gadījuma: tas var būt pirkšanas un pārdošanas līgums, kvīts, čeks, adopcijas līgums vai cits darījuma dokuments.
Noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas ļauj atsavināt mājas (istabas) dzīvnieku ar hronisku slimību, kroplību vai patoloģiju, ja vien par to ir informēts jaunais dzīvnieka īpašnieks, jo citādi, aizliedzot atsavināt slimus un ģenētiski nepilnvērtīgus mājas (istabas) dzīvniekus, par kuriem nav spējīgs vai nevēlas rūpēties to īpašnieks, tie ir jāeitanazē. Ievērojot pašreizējos sabiedrības uzskatus un ētikas principus, tam nav pamatojuma, piemēram, eitanazēt kaķi ar trīs kājām vai kurlu suni, ja ir persona, kas vēlas un ir spējīga par šādu dzīvnieku rūpēties.
Prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku minimālo atsavināšanas vecumu ir noteiktas, ņemot vērā to spēju patstāvīgi uzņemt barību un dzīvot bez mātes aprūpes, lai šiem dzīvniekiem neradītu nopietnu atšķiršanas stresu.
Attiecībā uz minimālo dzīvnieka atsavināšanas vecumu ir noteikts izņēmums, proti, patversmes īpašnieks var nodot atsavināšanai suni vai kaķi, kas patversmē nonācis bez mātes un nav sasniedzis noteikto atsavināšanas vecumu. Tā kā šādi dzīvnieki prasa īpašas rūpes (piemēram, dzīvnieks jābaro ik pēc trīs stundām, un tas ir jānodrošina patversmes personālam) un dzīvnieku patversmēm var nebūt tādu iespēju, ir pieļaujams šādus dzīvniekus atsavināt agrāk par noteikto vecumu. Noteikumu projektā ir arī noteikts, ka suni, kaķi vai sesku, kas nav sasniedzis minimālo atsavināšanas vecumu, ir pieļaujams atsavināt kopā ar dzīvnieka māti. Šāda atkāpe iekļauta, lai situācijās, kad, piemēram, dzīvnieka īpašnieks nav spējīgs parūpēties par mājas (istabas) dzīvnieku ar tā mazuļiem, to būtu iespējams nodot citam īpašniekam, kas to spēj. Savukārt dzīvnieka mazuļi joprojām būs savas mātes aprūpē. 

Ar Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 201 tika apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam. Tajā minētā 3.11. pasākuma īstenošanai, t. i., mājas (istabas) dzīvnieku aprites izsekojamības pastiprināšanai un nekontrolētas pavairošanas un tirdzniecības novēršanai, Zemkopības ministrijai tika uzdots sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu prasības par informācijas norādīšanu sludinājumos, kuros tiek piedāvāti atsavināšanai mājas (istabas) dzīvnieki.
Lielākā daļa atsavināšanai piedāvātie mājas (istabas) dzīvnieki tiek atsavināti, izvietojot sludinājumus dažādās tīmekļvietnēs, preses izdevumos, uz paziņojumu stendiem u. c.
Lai gan populārākā vieta, kurā tiek izvietoti sludinājumi par dzīvnieku atsavināšanu, ir sludinājumu portāls www.ss.com, ļoti daudz sludinājumi tiek publicēti dažādās speciāli tam veidotās sociālā tīkla "Facebook" grupās, kaut arī "Facebook" politika aizliedz dzīvnieku tirdzniecību. Tāpat, piemēram, www.andelemandele.lv ir atsevišķa sadaļa dzīvnieku tirdzniecībai, kurā tiek tirgoti arī kucēni un kaķēni. Tīmekļvietnēs ir ievietoti sludinājumi, kuros atsavināšanai tiek piedāvāti mājas (istabas) dzīvnieki, kas nav atbilstošā vecuma, ir nezināmas izcelsmes, neapzīmēti un nereģistrēti. 
Līdz šim normatīvajos aktos nebija noteikts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu.
Ievērojot iepriekšminēto un likumā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu, ir sagatavots jauns noteikumu projekts, lai noteiktu sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai sniedzamo informāciju par dzīvnieka vecumu, šķirni, izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju.

Noteikumu prasības attiecas uz visiem sludinājumiem neatkarīgi no to izvietošanas vietas (piemēram, uz ziņojumu dēļa) un publicēšanas preses izdevumos, tīmekļvietnēs, tostarp, sociālajos tīklos, specializētos portālos (piemēram, "Facebook", "Instagram", www.ss.com, www.andelemandele.lv u.c.).
Noteikumu projektā noteiktā informācija, kas jānorāda sludinājumos, kuros atsavināšanai tiek piedāvāti suņi, kaķi vai mājas (istabas) seski, ir šāda:
1) dzīvnieka dzimšanas datums vai tā vecums. Dzīvniekam, kam ir zināms dzimšanas datums, to norāda, bet situācijās, kad dzimšanas datums nav zināms, piemēram, kā tas mēdz būt ar patversmes dzīvniekiem, vai kad tiek atsavināts pieaudzis dzīvnieks un dzimšanas datums var būt aizmirsts, norāda dzīvnieka vecumu. Situācijās, kad nav zināms arī dzīvnieka vecums, norāda tā aptuveno (domājamo) vecumu. Savukārt, ja dzīvniekam jau laikus (dažkārt tūlīt pēc tā dzimšanas) tiek meklēts jaunais īpašnieks, sludinājumā norāda tā dzimšanas datumu un datumu, no kura dzīvnieku drīkstēs atsavināt. Šādus sludinājumus ir nepieciešams ievietot tāpēc, ka ne vienmēr dzīvnieku var pārdot īsā laikā pēc sludinājuma izvietošanas, bet dzīvnieku mazuļiem ir jāpierod pie jaunā īpašnieka, jāsocializējas, jātiek apmācītiem atbilstoši vecumam u. tml.;
2) dzīvnieka šķirni drīkst norādīt tikai tiem dzīvniekiem, kuru ciltsrakstus izdevusi Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) reģistrēta šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija, norādot arī tās nosaukumu un  tās sastāvā esošās audzētavas vai audzētāja nosaukumu un dzīvnieka ciltsrakstu numuru. Latvijā šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas tiek reģistrētas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumiem Nr. 10 "Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas un atzīšanas kārtība, kā arī šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas, ciltsrakstu izsniegšanas un audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 10). Noteikumu Nr. 10 25. punktā noteikts, ka sunim un mājas (istabas) seskam ciltsrakstus izsniedz no astoņu nedēļu vecuma, bet kaķim – no 10 nedēļu vecuma. Par Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas un audzētavas atbilstību ir iespējams pārliecināties datu centra reģistrā https://www.ldc.gov.lv/lv/majdzivnieku-organizacijas-un-audzetavas.
Ja sludinājums tiks ievietots pirms šī vecuma sasniegšanas, dzīvniekam ciltsraksti vēl nebūs izsniegti. Tāpēc sludinājumā ir jānorāda atsavināšanai paredzētā šķirnes dzīvnieka mātes un tēva šķirne un ciltsrakstu numurs, lai potenciālajam dzīvnieka īpašniekam ir iespēja pārliecināties par sludinājumā norādītā dzīvnieka šķirni. 
Bieži vien sludinājumos, kuros atsavināšanai tiek piedāvāti mājas (istabas) dzīvnieki, tiek norādīta šķirne dzīvniekiem, kuriem ir tikai vizuāla līdzība ar noteiktās šķirnes pārstāvjiem, bet kuri neatbilst šķirnes noteiktajiem standartiem, tādēļ būtībā tā ir pircēju maldināšana, nepamatoti uzdodot bezšķirnes dzīvnieku par šķirnes dzīvnieku. Lai dzīvnieku uzskatītu par piederošu pie noteiktas šķirnes, ir noteikti kritēriji un prasības, kuru atbilstību apliecina ciltsraksti, ko izsniegusi reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija. Par dzīvnieku, kam nav ciltsrakstu un kam tos nebūs iespējams izsniegt, sludinājumā jānorāda, ka tas ir bezšķirnes dzīvnieks;
3) dzīvnieka izcelsmes valsts, kuru norāda, lai potenciālais pircējs būtu informēts par dzīvnieka izcelsmi. Dzīvniekiem, kas tiek ievesti no citām valstīm, ir jābūt atbilstošiem dokumentiem (atkarībā no izcelsmes valsts), jāatbilst noteiktām veselības prasībām (vakcinācijas, pretparazītu apstrādes u. c.);
4) norāde par mājas (istabas) dzīvnieka veselības stāvokli – īsa informācija par mājas (istabas) dzīvnieka hroniskajām slimībām, kroplībām vai patoloģijām, ja tādas ir;
5) mājas (istabas) dzīvnieka mikroshēmas numurs, jo normatīvajos aktos noteikts, ka sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam pirms atsavināšanas jābūt apzīmētam ar mikroshēmu un reģistrētam mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Savukārt situācijās, kad tiek izvietots sludinājums par mājas (istabas) dzīvnieku, kas vēl nav sasniedzis atsavināšanas vecumu, tāpēc nav arī apzīmēts ar mikroshēmu, ir jānorāda dzīvnieka mātes mikroshēmas numurs, kā arī tīmekļvietnes adrese, kurā iespējams pārliecināties par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datu centra mājas (istabas) dzīvnieka reģistra datubāzē (https://registri.ldc.gov.lv/lv/dzivnieku_registrs). Ievadot mikroshēmas numuru mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, ir iespējams iegūt informāciju par dzīvnieku – tā vecumu, šķirni, dzimumu, vārdu, vakcināciju pret trakumsērgu un pašvaldību, kurā atrodas dzīvnieka turēšanas vieta. Šādas prasības  veicinās mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju kopumā, kā arī nodrošinās to izsekojamību.
Uzraudzību un kontroli par atbilstošas informācijas norādīšanu sludinājumos saskaņā ar likumā doto uzdevumu nodrošinās Pārtikas un veterinārais dienests, kas jau pašlaik ir atbildīgs par uzraudzību un kontroli mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un ir vienīgā iestāde, kura var īstenot administratīvā pārkāpuma procesu par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu.