Anotācija

Nepieciešams nodrošināt nekustamā īpašuma pilnvērtīgu apsaimniekošanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana, un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”  7. punktu VID ir atbildīgs par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību regulē Atsavināšanas likums. Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Pašvaldību likuma 73.panta ceturtā daļa noteic, ka pašvaldībai ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Saskaņā ar Ropažu novada attīstības programmu 2022-2028 un Rīcības plānu, viens no novada pašvaldības izvirzītajiem prioritārajiem uzdevumiem tās pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā ir pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšana un infrastruktūras atjaunošana, izbūvējot jaunas un paplašinot esošās pirmsskolas izglītības iestādes, apmierinot pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības vietām. Tuvējos Garkalnes pagasta ciemos – Bukulti, Baltezers, Berģi, Suži, Langstiņi, Upesciems uz vietām izglītības iestādē gaida vairāk par 300 bērniem. Nekustamā īpašuma iegūšana pašvaldības īpašumā ļautu pašvaldībai nodrošināt pirmsskolas izglītības pieejamību apkārtnes iedzīvotājiem un arī izveidot dzīvojamo fondu izglītības jomas speciālistiem, jo Pierīgā ir problēmas piesaistīt darbā izglītības iestāžu darbiniekus, jo īpaši logopēdus, speciālos un sociālos pedagogus un citu jomu speciālistus.
Līdz ar to Ropažu novada domes 2023. gada 8. februārī pieņēma lēmumu Nr. 2011 “Par valstij piekritīgo nekustamo īpašumu Liedaga ielā 26, Priedkalnē, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā”, ar kuru nolemts pārņemt nekustamo īpašumu, lai to izmantotu atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. un 10. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai – gādāt par iedzīvotāju izglītību un sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā.
  Ropažu novada pašvaldība rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai, proti, gādāt par iedzīvotāju izglītību valsts izglītības sistēmas ietvaros, izveidojot pašvaldības izglītības iestādi. Pašvaldībai ir iespējas nekustamo īpašumu izmantot arī atbilstoši likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajiem mērķiem un atbilstoši 21¹. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam daļa no nekustamā īpašuma var tikt izīrēta arī speciālistiem, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu un šajā gadījumā ir iesaistīts nekustamajā īpašumā izveidotās  pašvaldības izglītības iestādes darbības nodrošināšanā.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁵ daļa noteic, ka publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu ar papildinošu saimniecisku darbību saprot tādas darbības, kurām patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašu materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu, turklāt papildinošā darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Tātad pēc būtības papildinoša saimnieciska darbība ir nepieciešama, lai spētu nodrošināt pamata nesaimniecisko darbību infrastruktūrā.
Papildinošas saimnieciskās darbības apjomam ir jābūt ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu, proti, tā ir papildinoša arī tikai tad, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika izteiksmē). Ropažu novada pašvaldībai būs pienākums sekot līdzi tam, lai iepriekšminētie papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi tiktu ievēroti un izīrēšanai netiktu izmantoti vairāk kā 20 % no pašvaldības īpašumā nododamās dzīvojamās mājas kopējās platības. Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, pašvaldība, ja nepieciešams, izstrādās iekšējās kārtības noteikumus jeb metodiku.

 Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Rīkojuma projekts paredz Ropažu novada pašvaldībai, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu, nekustamo īpašumu izmantot pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai – atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. un 10.punktam - gādāt par iedzīvotāju izglītību un sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 42. panta pirmajai daļai, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldība šo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Atsavināšanas likuma 42¹. panta pirmā daļa noteic, ka Valstij vai pašvaldībai piekrītošo nekustamo īpašumu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus rīcībai ar piekritīgo nekustamo īpašumu un šā likuma 42. panta nosacījumus, var nodot īpašumā bez atlīdzības, ja valstij vai pašvaldībai piekrītošais nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda vienlaikus ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu.
Nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā vienlaikus ar Ropažu novada pašvaldības īpašuma tiesību nostiprināšanu. Rīkojuma projekta 3. punkts paredz pilnvarot Ropažu novada pašvaldību parakstīt nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz valsts vārda.
Ropažu novada pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, vienlaikus zemesgrāmatā ir jānostiprina iepriekš minētie tiesību aprobežojumi, kā arī aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesību – hipotēku, izņemot gadījumu, ja tas tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.