Anotācija

2023.gada 10.maijā stājās spēkā Regula 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, kas aizstāj  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību. Ņemot vērā, ka regulas ir tieši piemērojamas, nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, svītrojot normas, kas dublē Regulā 2023/988  par ražojumu vispārēju drošumu paredzētos noteikumus.
 

Attiecībā uz preču drošumu:
Lielākā daļa normu, kas ir ieviestas Preču un pakalpojumu drošuma likumā attiecībā uz preču drošumu, tiek svītrotas, jo tiek ieviestas ar Regulu 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu. Atsevišķas normas, kas nepieciešamas Regulas 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu ieviešanai, tiks pārceltas uz likumu "Par atbilstības novērtēšanu" (piemēram, deleģējumi Ministru kabinetam noteikt speciālās prasības, ja prece var radīt nopietnu risku cilvēka dzīvībai vai veselībai, kā arī nosacījumi par Tirgus uzraudzības padomi). Likums "Par atbilstības novērtēšanu" izvēlēts kā atbilstošākais normatīvais akts, jo nosaka tirgus uzraudzības principus un nosacījumus nepārtikas preču atbilstībai.

Attiecībā uz pakalpojumu drošumu:
Pakalpojumu drošuma prasības Preču un pakalpojumu drošuma likumā ir noteiktas atbilstoši nacionālajai iniciatīvai, jo Eiropas Savienības līmeņa regulējums ir attiecināma tikai uz produktu drošumu. Pakalpojumu drošuma regulējums nodrošina, ka Latvijā tiek sniegti atbilstoši  un droši pakalpojumi, piemēram, slēpošanas trasēs un dažādos izklaides parkos (virvju trasēs, batutu parkos, piepūšamajās atrakcijās u.c.), tāpēc nepieciešams saglabāt un stiprināt esošo pakalpojumu drošuma regulējumu, izveidojot atsevišķu Pakalpojumu drošuma likumu, kas aizstās Preču un pakalpojumu drošuma likumu.
 

Pašreizējais pakalpojumu drošuma regulējums ir spēkā kopš 2004.gada. Nepieciešams precizēt likumprojektā ietverto regulējumu atsevišķos jautājumos, kas precizēts salīdzinājumā par pašreiz spēkā esošo regulējumu Preču un pakalpojumu drošuma likumā, lai atvieglotu regulējuma piemērošanu, kā arī saskaņotu ar citiem patērētāju tiesību aizsardzības jomas regulējumiem.
 

1) Precizētas normas attiecībā uz tirgus uzraudzības iestāžu veikto pakalpojumu drošuma kontroli. Likumprojekta III nodaļā paredzēts, ka atšķiras tirgus uzraudzības iestāžu rīcība un izdotie administratīvie akti atkarībā no tā, vai uz konkrēto pakalpojumu pastāv speciāls regulējums, kas var būt gan uz šā likumprojekta pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi, gan citi likumi un uz to pamata izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz drošuma prasības konkrētajam pakalpojumam vai nepieciešamos pasākumus šāda pakalpojuma radītā riska mazināšanai vai novēršanai, kā arī vai attiecībā uz pakalpojumu pastāv piemērojamie standarti Standartizācijas likuma 12. panta trešās daļas izpratnē, kas ietverti saskaņā ar šo likumprojektu publicētajā sarakstā nacionālās akreditācijas institūcijas tīmekļvietnē un kurus var piemērot likumprojekta 3. pantā noteiktās vispārējās drošuma prasības izpildei. Šāda netieša atsauce uz piemērojamiem standartiem likumprojektā veikta saskaņā ar Standartizācijas likuma 13. panta trešo daļu, kas pieļauj izdarīt netiešas atsauces uz standartiem kas normatīvajos aktos nav paredzēti kā obligāti piemērojami standarti, bet kurus var piemērot, lai izpildītu normatīvajā aktā noteiktās obligātās prasības.
Tā kā pēdējos gados ir ļoti attīstījušies dažādi ar izklaidi saistīti pakalpojumi, kā spēļu laukumi, slēpošanas trases un citi, attiecīgi ir pilnveidots arī ar šiem pakalpojumiem saistītais normatīvais regulējums, kā, piemēram, 2020.gada 7.janvārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.18  “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi”, tāpat vairākās jomās ir izdotas arī vadlīnijas, piemēram, slēpošanas trasēm. Izveidot jaunu pakalpojuma definīciju, kurā būtu uzskaitīti visi pakalpojumi, nav iespējams, jo būtu pārāk garš formulējums, tādēļ likumprojekta konstrukcija paredz, ka to piemēro jebkuram pakalpojumam, ko sniedz patērētājam Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkta izpratnē un kuru rezultātā pakalpojuma sniedzējs izgatavo jaunu ķermenisku lietu, uzlabo vai pārveido esošu ķermenisku lietu vai tās īpašības, kā arī pakalpojumiem, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz cilvēka dzīvību vai veselību. Likumprojektā tiek sašaurināta  vien tirgus uzraudzības iestāžu rīcība un izdotie administratīvie akti, ja attiecībā uz pakalpojumu nepastāv speciāls regulējums, ne arī piemērojamie standarti. Proti, ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka sniegts cilvēka dzīvībai vai veselībai bīstams pakalpojums, attiecībā uz kuru papildus likumprojekta 3. pantā noteiktajai vispārējai drošuma prasībai nepastāv ne speciālais regulējums, ne piemērojamie standarti, tirgus uzraudzības iestāde sniedz norādījumus sniegtā pakalpojuma drošuma veicināšanai. Likumprojekts paredz, ka, vērtējot pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām, papildus normatīvo aktu drošuma prasībām, ko ņem vērā pakalpojumu sniedzēji, un piemērojamiem standartiem, ko var ņemt vērā pakalpojumu sniedzēji šā likumprojekta 3. pantā noteiktās vispārējās drošuma prasības izpildei, tirgus uzraudzības iestādes var ņemt vērā arī citus standartus, kas noteikti pakalpojumu drošuma jomā, piemēram, starptautisko standartizācijas organizāciju izstrādātos standartus un Latvijas nacionālos standartus. Tāpat tirgus uzraudzības iestādes var ņemt vērā tirgus uzraudzības iestāžu izstrādātas labās prakses vadlīnijas, kuras ir saistošas iestādēm, kas tās izdevušas, tāpat arī nozaru pakalpojumu sniegšanas labās prakses un vadlīnijas, kas saskaņotas ar atbildīgo tirgus uzraudzības iestādi, kā arī jaunākos zinātnes un tehnikas līmeņa sasniegumus, kā arī zinātnisko struktūru un ekspertu atzinumus. Visu minēto var izmantot norādījumu sniegšanai konstatētā bīstamā pakalpojuma drošuma veicināšanai, kā arī, lai tādējādi konstatētu speciāla regulējuma nepieciešamību kādam pakalpojumam. Likumprojekts paredz tirgus uzraudzības iestādēm ņemt vērā visu minēto jo īpaši tādēļ, ka pakalpojumu sniedzējs var nebūt vadījies, piemēram, no piemērojamajā standartā noteiktā, bet ir izmantojis citu standartu, vadlīnijas vai citus līdzekļus un ar tiem pamato sava sniegtā pakalpojuma drošuma atbilstību, kas ir pieļaujams ar noteikumu, ka tādējādi tiek panākts pakalpojuma drošuma līmenis, kas nav zemāks par piemērojamajā standartā paredzēto. Tāpat tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu sekot līdzi visam minētajam, lai nepieciešamības gadījumā ieviestu izmaiņas.
Lai gan likumprojekts paredz, ka tirgus uzraudzības iestādes, vērtējot pakalpojuma drošumu, papildus normatīvo aktu prasībām un piemērojamiem standartiem var ņemt vērā arī citus standartus, tirgus uzraudzības iestāžu izstrādātas labās prakses vadlīnijas, nozaru pakalpojumu sniegšanas labās prakses un vadlīnijas, kas saskaņotas ar atbildīgo tirgus uzraudzības iestādi, kā arī jaunākos zinātnes un tehnikas līmeņa sasniegumus, un arī zinātnisko struktūru un ekspertu atzinumus, tomēr saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto šādi papildus vērā ņemamie aspekti nevar būt kā pakalpojumu sniedzējam nelabvēlīga administratīvā akta izdošanas vienīgais pamatojums.
Šāds precizējums nepieciešams, lai radītu tiesisko noteiktību komersantiem, kam jānodrošina drošu pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu drošumu ir iespējams ieviest un uzraudzīt jomās, kurās noteiktas prasības vai pasākumi riska novēršanai. Šādas prasības var būt noteiktas speciālajos nozaru regulējumos, kā arī piemērojamajos standartos. Kā palīglīdzekļi kalpo arī tirgus uzraudzības iestāžu labās prakses vadlīnijas, nozaru labās prakses un vadlīnijas, kā arī zinātnisko struktūru un ekspertu atzinumi.
Vienlaikus tirgus uzraudzības iestādes arī veicina un atbalsta pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgās darbības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei, tai skaitā vadlīniju un labas pakalpojumu sniegšanas prakses izstrādi, lai veicinātu vienotu uzraudzības praksi Latvijā, kā arī normatīvā regulējuma ievērošanu praksē. Tā, piemēram, ir izstrādātas slēpošanas trašu vadlīnijas, trošu ceļu vadlīnijas.

2) Lai padarītu skaidrāku likuma piemērošanu, precizēti nosacījumi pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz riska vērtēšanu. Lai būtu iespējams pierādīt veikto pakalpojuma drošuma izvērtējumu pret iespējamiem riskiem, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir izstrādāt pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, kurā ietverta informācija par sniegto pakalpojumu, pakalpojuma risku identificēšanu un vērtēšanu. Pakalpojuma sniedzējam noteikts pienākums arī regulāri atjaunot pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, īpaši ņemot vērā saņemtās sūdzības par pakalpojumu vai zināmos nelaimes gadījumus, kā arī gadījumos, ja pakalpojumā tiek veiktas izmaiņas.

3) Precizētas likumā ietvertās tirgus uzraudzības iestāžu tiesības, kas saskaņotas ar nepārtikas preču jomā esošo regulējumu (likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 9³. pantu). Šāds precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu vienveidīgu prasību piemērošanu un vairotu tiesisko noteiktību komersantiem.
Gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestāde konstatē nedrošu pakalpojumu, attiecībā uz kuru nepastāv papildus likumprojekta 3. pantā noteiktajai vispārējā drošuma prasībai vēl cits speciāls regulējums, ne arī piemērojamie standarti, likumprojekts paredz tirgus uzraudzības iestādei iespēju sniegt norādījumus konstatētā bīstamā pakalpojuma drošuma veicināšanai. Tas rada noteiktību komersantam, ka šādā situācijā nav uzskatāms, ka tas nav ievērojis noteiktās drošuma prasības, savukārt patērētājiem šādi tirgus uzraudzības iestāžu norādījumi pakalpojuma drošuma veicināšanai var kalpot kā pamatojums strīdu risināšanai ar pakalpojumu sniedzēju civiltiesiskā kārtībā, pamatojoties uz likumu “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”.
Tāpat likumprojekta 9., 10. un 11.pantā ietvertas tirgus uzraudzības iestāžu tiesības saistībā ar likumā paredzēto tirgus uzraudzību un kontroli. Attiecīgi likumprojekts skar fizisko personu pamattiesības un brīvības. Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Papildus norādams, ka darbības, kas attiecas uz patērētāju tiesību pārkāpumu atklāšanu, galvenokārt ir orientētas uz juridiskām personām, un tikai atsevišķos gadījumos ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona. Tomēr, kā atzinusi Satversmes tiesa, Satversmē noteikto pamattiesību subjekts var būt gan fiziskā, gan juridiskā persona (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 11.novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2002-07-01 1.punktu). Augstākā tiesa ir secinājusi, ka juridiskajai personai piemīt Satversmē garantētās cilvēktiesības tiktāl, ciktāl uz juridisku personu tās var attiecināt. Līdz ar to arī privāto tiesību juridiskā persona var būt par Satversmes 96.panta subjektu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 5.aprīļa lēmuma lietā Nr.670058712 7.punktu).
Satversmes 116.pants nosaka, ka Satversmes 96.pantā noteiktās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Turklāt Satversmes tiesa ir norādījusi, lai konstatētu, vai ierobežojumi pamattiesību īstenošanai atbilst Satversmes 116.panta prasībām, nepieciešams noskaidrot:
       1) vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu;
       2) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
       3) vai ierobežojums atbilst samērīguma principam (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija spriedumu lietā Nr.2002-01-03).
Līdz ar to tirgus uzraudzības iestāžu tiesībām piemērot savas pilnvaras ir jākalpo leģitīma mērķa sasniegšanai.
Preču un pakalpojumu drošumu pašlaik regulē Preču un pakalpojumu drošuma likums. Tas tika pieņemts un ir spēkā kopš 2004.gada. Likums tika izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību. Ar to tika paredzēts padarīt skaidrākus ražotāju, importētāju, izplatītāju un tirgotāju pienākumus preču drošuma jomā, jo īpaši informēšanas un sadarbošanās ar tirgus uzraudzības iestādēm pienākumus. Lielāka loma tika piešķirta standartiem, nosakot, ja prece atbilst harmonizētajos Eiropas standartos noteiktajām prasībām, tā tiek atzīta par drošu. Vienlaikus 2023.gada 10.maijā tika pieņemta jauna Regula 2023/988, kas aizstāj Direktīvu 2001/95/EK. Ņemot vērā, ka direktīva tiek aizstāta ar regulu, preču drošuma prasības turpmāk tiks noteiktas Regulā 2023/988, attiecīgi nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot normas, kas attiecas tikai uz pakalpojumu drošumu.
Pakalpojumu drošuma prasības Preču un pakalpojumu drošuma likumā ir noteiktas atbilstoši nacionālajai iniciatīvai, jo Eiropas Savienības līmeņa regulējums ir attiecināms tikai uz produktu drošumu. Pakalpojumu drošuma regulējums nodrošina, ka Latvijā tiek sniegti atbilstoši un droši pakalpojumi, piemēram, slēpošanas trasēs un dažādos izklaides parkos, tāpēc nepieciešams saglabāt un stiprināt esošo pakalpojumu drošuma regulējumu, izveidojot atsevišķu Pakalpojumu drošuma likumu, kas aizstās Preču un pakalpojumu drošuma likumu. Līdz ar to privātpersonu pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka patērētājs, iepretim komercprakses īstenotājam, ir vājākā tiesisko attiecību puse un tirgus dalībnieks. Līdz ar to patērētājs ir īpašs tiesisko attiecību subjekts, kurš bauda speciālu aizsardzību, un valstij ir jānodrošina efektīva patērētāju tiesību aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr.2010-49-03).
Patērētāju tiesību aizsardzības nozīme ir atzīta arī Eiropas Savienības tiesībās. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Šāda īpaša aizsardzība ir noteikta vienīgi patērētāju tiesību un vides tiesību jomā. Tas ir saistīts ar šo jomu sabiedrisko nozīmīgumu un nepietiekamo aizsardzību brīvā tirgus regulējuma apstākļos. Turklāt preču un pakalpojumu pārpilnības apstākļos nepieciešamība nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību ir pieaugusi (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra spriedumu lietā Nr. 2019-05-01).
Likumprojekta mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu sniegšanu. Likuma ievērošanu noteiktā jomā uzrauga un kontrolē iestāde, kurai šāda atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu. Ar likumprojektu noteikts tirgus uzraudzības iestādēm tiesības izmantot savas pilnvaras, īstenojot šajā likumā paredzēto tirgus uzraudzību un kontroli, savas kompetences ietvaros.
Pamattiesību ierobežojums tiks panākts ar tirgus uzraudzības iestāžu tiesību noteikšanu, kas nepieciešamas, lai efektīvi veiktu tirgus uzraudzību un kontroli, nodrošinot, ka Latvijā tiek sniegti atbilstoši un droši pakalpojumi. Līdz ar to privātpersonu pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku dzīvības, veselības un personas mantas, kā arī vides aizsardzība, kā arī (patērētāju) tiesību aizsardzība.
Konstatējot pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, nepieciešams izvērtēt šā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam un tādējādi noskaidrot:
       1) vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, tas ir, vai ar tiem var sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi;
       2) vai šāda rīcība ir nepieciešama, tas ir, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
       3) vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša, tas ir, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto kaitējumu.
Patērētāju tiesību uzraudzības efektivitātes veicināšana ir vērsta uz leģitīmā mērķa sasniegšanu. Pakalpojumu drošuma likums ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošināt tirgus uzraudzības iestādes ar tiesībām, kas ļauj veikt tirgus uzraudzību un kontroli, kā arī lai efektīvi sekmētu efektīvāku valsts pārvaldes uzdevumu izpildi. Līdz ar to likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. 
Vērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un nav citu saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai, norādāms, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.
Preču un pakalpojumu drošumu pašlaik regulē Preču un pakalpojumu drošuma likums. Vienlaikus preču drošumu turpmāk regulēs Regula 2023/988, un attiecīgi ir nepieciešams nošķirt preču un pakalpojumu drošuma regulējumus. Tā kā Preču un pakalpojumu drošuma likums zaudēs spēku, ir nepieciešams saglabāt regulējumu attiecībā uz pakalpojumu drošumu, lai ne tikai preces, bet arī pakalpojumi ir droši un nekaitīgi cilvēka dzīvībai, veselībai, personas mantai, kā arī videi. Attiecīgi nav cita alternatīva līdzekļa, lai regulējums par pakalpojumu drošumu būtu tādā pašā kvalitātes līmenī kā preču drošums. Līdz ar to nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.
Labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto kaitējumu. Jau šobrīd ir kārtība, kādā veicama tirgus uzraudzība, kā arī institūcijas, kas to veic, ir noteikta ar dažādiem Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likumu “Par atbilstības novērtēšanu” vai pamatojoties uz Preču un pakalpojumu drošuma likumu. Attiecīgi arī tirgus uzraudzības iestāžu kompetence, funkcijas un uzdevumi tiek atrunāti arī to nolikumos. Lai koordinētu darbu starp tirgus uzraudzības iestādēm, 2000.gadā tika izveidota arī Tirgus uzraudzības padome ar mērķi nodrošināt informācijas un viedokļu apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm un uzdevumu veicināt vienotu pieeju tirgus uzraudzībai, nodrošinot visu preču un pakalpojumu uzraudzību. Ir nepieciešams saglabāt un stiprināt esošo pakalpojumu drošuma regulējumu, lai patērētāji netiktu pakļauti nedrošiem un pat bīstamiem pakalpojumiem, kas varētu apdraudēt cilvēka veselību, vidi un kropļotu konkurenci.
Ar likumprojektu tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras tiks izmantotas, lai atklātu, vai ir noticis, vai notiek pārkāpums, kas skar patērētāju intereses, tai skaitā dzīvību un veselību. Patērētāju tiesību aizsardzība un pārkāpumu atklāšana ir uzskatāma par būtisku un aizsargājamu sabiedrības interesi. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam.

4) Ar likumprojektu paredzēts noteikt vienotu kārtību un termiņu, kādā pakalpojumu sniedzēji atlīdzina izdevumus. Pakalpojumu drošuma jomā nepieciešams paredzēt kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādēm atlīdzināmi zaudējumi par pasākumiem, ko iestādes pašas organizējušas, lai novērstu nedroša pakalpojuma pārtraukšanu, kā arī patērētāju brīdināšanu par pastāvošajiem riskiem. Attiecīgi, likumā noteikts, ka pakalpojumu sniedzēji piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas atlīdzina izdevumus, kas tirgus uzraudzības iestādei radušies, nodrošinot iepriekšminētos pasākumus. Ja pakalpojumu sniedzēji atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 
Šāda kārtība paredzēta arī nepārtikas preču jomā (likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 9.³ panta sestajā daļā), kas nosaka, ka izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen civilprocesuālā kārtībā.

5) Ar likumprojektu paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam, kurš paredz, ja pakalpojums var radīt nopietnu risku cilvēka dzīvībai, veselībai, videi vai īpašumam, Ministru kabinets nosaka speciālās prasības vai nepieciešamos pasākumus riska mazināšanai vai novēršanai, pakalpojumu piedāvāšanas kārtību, kā arī to uzraudzības un kontroles kārtību.
Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu drošuma likums zaudēs spēku un tiks pieņemts jauns Pakalpojumu drošuma likums, ir nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šī likuma pamata, precizējot norādes par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu.

6) Likumprojekts paredz, ka tirgus uzraudzības iestādes lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža. Ņemot vērā to, ka prasībām neatbilstoši, it īpaši nedroši pakalpojumi var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, tirgus uzraudzības iestādēm jābūt pietiekami plašām pilnvarām, kuras tām jāspēj piemērot arī gadījumos, kad attiecīgie komersanti nesadarbojas. Šādu pašu apsvērumu dēļ arī tirgus uzraudzības iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir jāstājas spēkā jau to pieņemšanas brīdī, lai konstatētie trūkumi un to iespējamais apdraudējums tiktu novērsti iespējami īsā laikā. Attiecīgi likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums paredz, ka šādi tirgus uzraudzības iestāžu lēmumi ir spēkā no to pieņemšanas brīža  un ka šāda lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.