Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumiem Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.355), lai veicinātu atbalsta centru veidošanos un pakalpojumu sniegšanu, Labklājības ministrija piešķir atbalsta centra sniegto pakalpojuma nodrošināšanai un atbalsta centra administrēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus.  Cenu pieaugumu kāpums visiem energoresursiem pēdējā pusgada laikā ir bijis ārkārtējs.  Cenas ir pieaugušas visiem komunālajiem izdevumiem, tai skaitā elektroenerģijai vairāk kā 100%, ūdens un kanalizācijas apgādei vidējo pieaugums par 22%, siltumenerģijai 100%, atkritumu izvešanai vidēji 30%. Arvien grūtāk iestādēm ir norēķināties par minētajiem pakalpojumiem, ņemot vērā vispārējo komunālo izdevumu straujo sadārdzinājumu, kas, pēc prognozēm, arī 2022.gada rudenī turpinās palielināties. Pamatojoties uz energoresursu strauju cenu kāpumu, ir nepieciešams noteikt laikā terminētus atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz atbalsta centru pilnvērtīgu darbību, lai veicinātu atbalsta centru darbību un nodrošinātu, ka pakalpojums tiek sniegts labā kvalitātē ģimenēm, kuras uzņem savā aprūpē ārpusģimenes aprūpē esošus bērnus un tajās ievietotajiem bērniem. Normatīvajos aktos noteikts, ka ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem primāri nodrošina aprūpi ģimeniskā vidē — pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Ģimeniskā vidē dzīvojošu bērnu īpatsvars no visu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita uz 2022. gada 1. janvāri sasniedza 91,3 %, bet ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu īpatsvars pret visu nepilngadīgo bērnu skaitu valstī bija 1,64 %. Ārpusģimenes aprūpē 2022. gada 1. janvārī atradās 5910 bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie bērni, no tiem 3983 bija ievietoti pie aizbildņiem, bet 1413 atradās audžuģimenēs, savukārt, bērnu aprūpes iestādēs atradās 514 bērni. Šobrīd Labklājības ministrijā reģistrēti 13 atbalsta centri, kuriem jānodrošina pasākumu kopums, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu.

Lai mazinātu riskus, ka atbalsta centri nespēj apmaksāt ar komunālajiem pakalpojumiem  saistītos rēķinus, kā rezultātā atbalsta centru sniegtie pakalpojumi varētu tikt ierobežoti vai pārtraukti, noteikumu projekts paredz laika posmā no 2022.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31. decembrim kompensēt energoresursu sadārdzinājumu ne vairāk kā 300 euro mēnesī. Aprēķins veikts ņemot vērā atbalsta centru faktiskos izdevumus 2022.gada 1.pusgadā par komunālajiem pakalpojumiem, telpu nomu un elektroenerģiju, prognozējot 50% pieaugumu 2.pusgada izdevumiem, jo, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas norādīto informāciju Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma anotācijā¹, energoresursu cenas 2022.gadā turpina strauju kāpumu jaunās ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena kāps 50%-60% robežās, dabasgāzei – 65%-90% robežās, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni.
Lai saņemtu minēto kompensāciju, atbalsta centri Labklājības ministrijā iesniegs veikto telpu īres, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumu maksājumu apliecinošus dokumentus kā pierādījumu tam, ka 2022. gada valsts budžeta ietvaros piešķirtais valsts finansējums nesedz ar energoresursu cenu sadārdzinājumu saistīto telpu īres, apsaimniekošanas un  komunālo izdevumu palielināšanos. 2023. gadā nav plānots kompensēt energoresursu sadārdzinājumu, jo Labklājības ministrijas sagatavotajā pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam atbalsta centriem paredzēts ar atbalsta centra sniegto pakalpojuma nodrošināšanu saistīto administrēšanas izdevumu palielinājums līdz 20 % (no 10 %), un specializētajām audžuģimenēm (atlīdzības nodrošināšanai) līdz 10 % (no 3%). Līdz ar to 2023. gadā atbalsta centriem būs iespēja administrēšanas izdevumu pieaugumu kompensēt plānotā budžeta ietvaros. Ja pieprasījums prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam administrēšanas izdevumu palielinājumam netiks atbalstīts, Labklājības ministrija gatavos grozījumus Noteikumos Nr.355, lai nodrošinātu, ka atbalsta centri varētu saņemt telpu īres, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumu palielināšanas kompensāciju arī 2023. gadā. . Gadījumā, ja netiks atbalstīts prioritārais pasākums, tad tiks meklēts finansējums esošā atbalsta centru budžeta ietvarā, lai nodrošinātu kompensāciju līdz 2023.gada maija mēnesim.
Papildus norādāms, ka atbalsta centriem nav iespējams šobrīd īstenot energoresursu patēriņa samazināšanu, ņemot vērā, ka atbalsta centri vienuviet nodrošina vairākus pakalpojumus klientiem klātienē (sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas, atbalsta grupas, mācības, īsteno saskarsmi) un telpas, kuras īrē atbalsta centri ir nelielas, darbu organizējot tā, ka viena telpa tiek izmantota vairākiem pakalpojumiem.