Anotācija (ex-ante)

Patlaban Ministru kabineta noteikumos nav noteikta kārtība, kādā Centrs izvērtē, vai tas nekaitē bērnu interesēm, ja persona (izņemot pedagogus, kuri tiek izvērtēti atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam), kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas strādā, veic brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniedz pakalpojumus (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot) bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, un atļauj vai neatļauj personām strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot) minētajās iestādēs vai pasākumos. 

Izpildot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu, noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā minētajām personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un kurām sodāmība dzēsta vai noņemta, strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nekaitēs bērnu interesēm. Noteikumu projekts paredz, ka personai, kura atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punktā norādītajiem priekšnoteikumiem, turpmāk varēs vērsties Centrā ar iesniegumu ar lūgumu atļaut strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumu iestādēs, kurās uzturas bērni un izvērtēt vai šāda atļaujas sniegšana nekaitēs bērnu interesēm. Iesnieguma izskatīšana ir maksas pakalpojums.

Personu iesniegumus izskata Centra izveidota komisija, kuras sastāvā plānots iekļaut pārstāvjus no Centra, Valsts probācijas dienesta, Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas. Pēc nepieciešamības, uz komisijas sēdi, kuras laikā tiks izskatīts personas iesniegums, var uzaicināt arī pārstāvi no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas, kā arī citu iestāžu un organizāciju pārstāvjus un ekspertus gadījumos, ja šo institūciju pārstāvji un eksperti spēs sniegt būtisku informāciju, kas būtu ņemama vērā un vērtējama, pieņemot lēmumu par atļauju strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai sniegt pakalpojumu personai, kura tikusi saukta pie atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saistībā ar vardarbību vai tās piedraudējumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) un vai šādas atļaujas piešķiršana nekaitēs bērnu interesēm. Komisijas locekļiem un pieaicināto iestāžu un institūciju ekspertiem ir pienākums ievērot prasības, kas attiecināmas uz ierobežotas pieejamības informāciju un fizisko personas datu aizsardzību uz sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar personas iesnieguma izskatīšanu. 

Noteikumu projekts paredz, ka persona iesniegumam pievieno dzīvesgaitas aprakstu (CV), tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, izdarīšanā, informāciju no darba devēja vai brīvprātīgā darba organizētāja par personas raksturojumu darba vai brīvprātīgā darba vietā, ja attiecināms un citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā un, kuri apliecina iesniegumā norādītās informācijas pamatotību. Papildus personai iesniegumā ir jānorāda informācija par to, ka personai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un pašvaldību, kuras sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par attiecīgā statusa piešķiršanu. Informācijas par personai piešķirtās trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusu sniegšana ir nepieciešama gadījumos, kad persona ir atbrīvojama no samaksas par iesnieguma izskatīšanu. Gadījumos, kad persona ir sniegusi ziņas par tai piešķirto trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, komisija izprasa informāciju attiecīgās pašvaldības sociālajam dienestam par personai piešķirto trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un laika periodu par kuru tas ir piešķirts. Informācija nepieciešama, lai komisijai būtu iespējams pārliecināties par to, vai personai ir piešķirams atbrīvojums no samaksas par iesnieguma izskatīšanu. 

Centrs, konstatējot, ka persona nav iesniegusi noteikumu projekta 8.1.1. vai 8.1.2. apakšpunktā norādītos dokumentus, vai arī noteikumu projekta 8.1.3.apakšpunktā norādīto informāciju, komisija, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, ir tiesīga pagarināta administratīvā akta (lēmuma pieņemšanu) izdošanu uz laiku, kas ir ne ilgāks par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas brīža, par to paziņojot iesniedzējam. Ja persona norādītos trūkumus termiņā nav novērsusi, komisija izdod administratīvo aktu, ar kuru personai atteikts izdod labvēlīgu administratīvo aktu. Gadījumos, kad personas iesniegums ir izskatīts un atļaujas izsniegšana ir atteikta maksu par iesnieguma izskatīšanu neatmaksā un to nevar izmantot atkārtoti iesniegtā iesnieguma izskatīšanai.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas 1.punktā noteikts Centra pienākums izveidot komisiju, kura izvērtēs vai atļauja personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un kurām sodāmība dzēsta vai noņemta, strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nekaitēs bērnu interesēm. Lai izvērtētu, vai šāda atļauja ir piešķirama Centram ir tiesības apstrādāt personu datus, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem. Minēto personas datu, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību, apstrāde nodrošinās Centram pilnvērtīgu, objektīvu un vispusīgu personas izvērtēšanu atļaujas izsniegšanai, un Centrs kā valsts pārvaldes iestāde nodrošinās atbilstošas garantijas datu uzglabāšanai.

Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrajā daļā noteikto, noteikumu projekts paredz, ka Centrs noteikumu projektā noteiktos personas datus uzglabā 5 gadus no Centra komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts 5 gadus no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Tādējādi tiks nodrošinātas personas tiesības civilprocesuālā kārtībā celt prasību par iespējamu aizskāruma novēršanu, ja aizskārums radies datu regulas prasību pārkāpumu rezultātā, un Centra komisijas lēmumu un citus izvērtējuma dokumentus izmantot kā pierādījumu savu prasību pamatošanai. Savukārt Centrs - pierādīt tās rīcības tiesiskumu personas datu aizsardzības jomā.

Noteikumu projekta 8.un 11.punktā ietverto datu apstrādes mērķis ir, lai komisija objektīvi varētu izvērtēt personas iesniegumu un pieņemt lēmumu par atļaujas piešķiršanu, atļaujas piešķiršanu, nosakot ierobežojumus strādāt ar konkrētām mērķgrupām vai atteikt atļaut strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar vienošanos sniegt pakalpojumu vietās, kur uzturas bērni. 
Noteikumu projekts paredz komisijas ir pienākumu pieprasīt izvērtēšanai nepieciešamo informāciju no:
1) Iekšlietu ministrijas Informācijas centra – ziņas no Sodu reģistra par personas sodāmību, lai noskaidrotu ziņas par visām aktuālām personas sodāmībām, tostarp par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti tīši, netīši un aiz neuzmanības;
2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes – informāciju par personas identifikāciju ar kriminālo vidi, uzvedību ieslodzījuma vietā, noziedzības attaisnošanu, personas raksturojumu soda izpildes laikā un soda izpildes gaitu, ja kopš personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nav pagājuši pieci gadi – lai gūtu priekšstatu par personu un izvērtētu iespējamo kaitējumu bērnu interesēm un iegūtu ziņas, kas raksturo personas uzvedību soda izpildes laikā, attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī uzvedību pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Piecu gadu termiņš noteikts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 21.februāra noteikumu Nr. 72 "Notiesātā anketas saturs un personas lietas noformēšanas kārtība" 9.punktā noteikto, kas paredz, ka notiesātā personas lietu papīra formā glabā piecus gadus, kā arī piecu gadu laika periods ir pietiekami īss, lai personas uzvedība nevarētu būtiski mainīties un saņemtais personas raksturojums par laiku ieslodzījuma vietā ir būtiska informācija, kuru komisija izvērtēs kopsakarā ar citu informāciju par personu, pieņemot lēmumu par atļaujas sniegšanu personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, sniegt pakalpojumu vietās, kur uzturas bērni;
3) Valsts probācijas dienesta – par personas soda izpildes gaitu – lai gūtu priekšstatu par personu, viņas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, uzvedību soda izpildes laikā un izvērtētu iespējamo kaitējumu bērnu interesēm;
4) tiesām un prokuratūras - tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas – lai gūtu priekšstatu par personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, personas lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, personas tiesai pausto attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu. Informācija konkrētai tiesai vai prokuratūrai, pamatojoties uz Sodu reģistra sniegto informāciju, tiek pieprasīta tikai gadījumā, ja to objektīvu apstākļu dēļ neiesniedz pati persona un tiesas spriedumu / prokurora priekšrakstu, kurā sniegtā informācija nepieciešama komisijas lēmuma pieņemšanai, nav iegūstama no Latvijas Nacionālajā arhīva vai tā struktūrvienībām;
5) Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības - tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas, citas Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības rīcībā esošās ziņas par personas darbību kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas raksturojumu (ja nav saņemts no personas vai citas iestādes), lai noskaidrotu ziņas par personas sodāmību un gūtu priekšstatu par personas psihisko īpašību kopumu, kas nosaka tās izturēšanos un rīcību, un izvērtētu tās iespējamo kaitējumu bērnu interesēm nākotnē;
6) institūcijas, organizācijas, brīvprātīgā darba organizētāja vai citas juridiskas personas - informāciju, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas raksturojumu, piemēram, psihologa atzinums, lai gūtu pārliecību, ka personas rīcība nākotnē nekaitēs bērnu interesēm.
Komisijai ir pienākums iegūt iepriekš uzskaitīto informāciju, jo ir nepieciešams saņemt pilnīgu un objektīvu informāciju par personu, lai tādā veidā komisija varētu pārliecināties par to, vai persona neslēpj kādus būtiskus faktus un apstākļus, kas liegtu strādāt, sniegt pakalpojumu vai veikt brīvprātīgo darbu vietās, kur uzturas bērni kā to paredz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punkts. 

Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu nodrošina komisijas sekretārs, kas ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski informē komisijas locekļus par plānoto komisijas sēdi, norādot sēdes norises vietu, laiku un sanāksmes formu, paredzot iespēju daļai komisijas locekļu piedalīties attālināti, un nosūta darba kārtību un izskatāmos materiālus ar paroli aizsargātā failā, ievērojot informācijai noteikto ierobežotas pieejamības statusu. Paroli komisijas locekļiem nosūta atsevišķā elektroniskā pasta sūtījumā. 

Noteikumu projekts paredz, ka Centra izveidotā komisija, pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, sasauc komisijas sēdi, kuras laikā tiks izskatīts personas iesniegums un pieņemts lēmums par atļauju strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumu personām, kuras sauktas pie atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saistībā ar vardarbību vai tās piedraudējumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), atteikumu atļaut strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumu, vai arī atļaut strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai sniegt pakalpojumu, nosakot ierobežojums strādāt ar atsevišķām bērnu mērķgrupām.

Komisija, izskatot personas iesniegumu, ņem vērā vai atļauja strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumu vietās, kur uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kur piedalās bērni nav pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajiem ierobežojumiem strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumu vietās, kur uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni. Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdes tiek protokolētas - komisijas sekretārs sagatavo rakstveida protokolu. Komisija pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Komisijas locekļiem nav tiesības atturēties no balsojuma. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Vienlaikus tiek paredzēts, ka komisijas loceklis par iespējamu interešu konfliktu nekavējoties rakstveidā informē komisijas priekšsēdētāju un komisijas sekretārs to fiksē komisijas sēdes protokolā.

Noteikumu projektā ir ietverts regulējums par personas lietā esošo dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu, paredzot, ka komisijas sekretārs nodrošina personas lietā esošo dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu normatīvajos aktos par dokumentu apriti, glabāšanu, izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā. 

Komisija pieņemto lēmumu sagatavo rakstveidā un Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā par to paziņo personai. 

Centra izveidotās komisijas lēmums ir pārsūdzams Centra vadītājam, Centra vadītāja lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Administratīvā procesa likuma 57. pants paredz iestādes tiesības, pēc savas iniciatīvas ierosināt lietu un izdod administratīvo aktu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots administratīvais akts. Ņemot vērā minēto, komisijai ir pienākums veikt personai izsniegtās atļaujas atkārtotu izvērtēšanu, ņemot vērā jaunatklātos apstākļus un faktus, kuri nebija zināmi lēmuma pieņemšanas brīdī un kuri varētu būt bijuši par iemeslu attiecīgas atļaujas strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumu izdošanas atteikumam, lai tādējādi tiktu mazināti iespējami riski bērnu tiesību un interešu aizskārumiem. Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu. Gadījumā, ja pēc noteikumu projekta 3. punktā pieņemtajiem lēmumiem, komisija saņem objektīvu informāciju par to, ka persona, kurai ir izsniegta atļauja strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, ir noklusējusi informāciju par būtiskiem faktiem un apstākļiem, vai arī ir būtiski mainījušies lietas faktiski vai tiesiskie apstākļi, kas iepriekš varētu būt bijuši par iemeslu atteikt atļaut strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumu bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kur uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, komisija pēc savas iniciatīvas var atkārtoti izvērtēt izsniegto atļauju personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus un iespējamo kaitējumu bērnu interesēm un, ja tiek konstatēts, ka persona ar savu rīcību ir aizskārusi vai var būtiski aizskart nepilngadīgo tiesības un intereses (tostarp bērnu tiesības tikt pasargātiem no jebkāda veida vardarbības un apdraudējuma), komisija, pēc atkārtota izvērtējuma veikšanas par personu (jaunatklāto apstākļu un faktu izvērtēšanu kopsakarā ar iepriekš izvērtēto informāciju par personu), izdarot lietderības apsvērumus (Administratīvā procesa likuma 66. pants) un izvērtējot vai privātpersonu tiesību aizskārums ir samērīgs un sabiedrības (bērnu) ieguvumus ir būtiski nozīmīgāks par personas tiesību ierobežojumu, var pieņemt lēmumu par izsniegtās atļaujas atcelšanu, lai tādā veidā tiktu nodrošināta bērnu tiesību un interešu aizsardzība un novērsti jebkāda veida riskus bērniem tikt pakļautiem vardarbībai.
Personām, saņemot pozitīvu komisijas lēmumu, ar kuru ir atļauts strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar vienošanos sniegt pakalpojumu vietās, kur uzturas bērni, ir pienākumus nekādā veidā neaizskart un neapdraudēt bērnu intereses.