23-TA-571: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz novērst Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – VPINZAL) neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumam lietā C-735/19 Euromin Holdings (Cyprus) Limited v.s. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kur ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Eiropas Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt VPINZAL 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd VPINZAL 13. panta trešā daļa paredz ierobežojumu VPINZAL 7. pantā noteiktā mantiskā zaudējuma (mantiski novērtējams pametums) atlīdzināšanai, kad iestāde, izskatot privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, aprēķina radušos zaudējumus un vienlaikus lemj par zaudējumu atlīdzināšanas ierobežojumu piemērošanu, ja atlīdzināmā summa pārsniedz VPINZAL 13. panta trešajā daļā noteikto apmēru, proti, līdz 145 000 euro zaudējumi tiek atlīdzināti pilnā (100%) apmērā, ja zaudējumi ir no 145 000 līdz 1 450 000 euro, atlīdzināt var 145 000 euro plus 50 līdz 100 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz 145 000 euro, bet, ja zaudējumu aprēķinātā summa pārsniedz 1 450 000 euro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50 procentiem no šīs summas.
VPINZAL 24. un 28. pantā kopš 2018. gada ir izveidota zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, kad privātpersonām zaudējuma atlīdzība tiek nodrošināta no valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes darbībai paredzētajiem līdzekļiem vai pastāvīgā budžeta, vai arī zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tādējādi valsts var nodrošināt, ka jebkura privātpersonai nodarītā zaudējuma atlīdzība tiks izmaksāta divu mēnešu laikā, kā to paredz esošais regulējums.
VPINZAL 24. un 28. pantā kopš 2018. gada ir izveidota zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, kad privātpersonām zaudējuma atlīdzība tiek nodrošināta no valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes darbībai paredzētajiem līdzekļiem vai pastāvīgā budžeta, vai arī zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tādējādi valsts var nodrošināt, ka jebkura privātpersonai nodarītā zaudējuma atlīdzība tiks izmaksāta divu mēnešu laikā, kā to paredz esošais regulējums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
EST 2020. gada 10. decembra spriedumā lietā C-735/19, kas izskatīta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā Euromin Holdings (Cyprus) Limited pret Finanšu un kapitāla tirgus komisija, atbildot uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, norādīja, ka “Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība, no minētā izrietošo mantisko zaudējumu atlīdzinājums var tikt ierobežots līdz 50 % no šo zaudējumu apmēra”.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt VPINZAL 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro.
Atbilstoši EST sprieduma lietā C-735/19 secinātajam Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu dēļ privātpersonām radīto zaudējumu atlīdzinājumam ir jābūt atbilstošam, lai atlīdzinātu tām nodarīto kaitējumu, tādējādi nodrošinot to tiesību efektīvu aizsardzību. Tāpat arī saskaņā ar Senāta atziņām atbilstoši vispārējam principam katrs zaudējums ir atlīdzināms tādā apmērā, lai pēc iespējas atjaunotu iepriekšējo stāvokli (gan efektivitātes, gan līdzvērtības ziņā) (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-1012/2016 8.punkts). Tādējādi, nosakot atlīdzināmo mantisko zaudējumu apmēru, par taisnīgu būtu atzīstams tāds apmērs, kas atbilst patiesajam zaudējumu apmēram, ievērojot konkrētās lietas apstākļus (iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību).
Pārrunājot šo risinājumu ar Finanšu ministriju, tā konceptuāli atbalstīja VPINZAL 13. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu atcelšanu. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai (no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums, lai saskaņā ar VPINZAL nodrošinātu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, 2019.-2021.gads) lielākā summa, kas ir izmaksāta, nesasniedz 145 000 euro (tātad summu, līdz kurai mantiskais zaudējums atlīdzināms 100 procentu apmērā).
Lai arī grozījumu nepieciešamība izriet no EST sprieduma, kur konstatēts Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpums, VPINZAL mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas ierobežojumiem nebūtu jāpastāv arī gadījumos, kad tiek konstatēts Latvijas tiesību normu pārkāpums. Kā atzinusi Satversmes tiesa, tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu). Tieslietu ministrijas ieskatā, tam, vai valsts pārvaldes iestāde ir pārkāpusi starptautiskās vai nacionālās tiesību normas, nevar būt izšķiroša nozīme, lai regulētu mantisko zaudējumu atlīdzināšanas apmēru.
Atbilstoši EST sprieduma lietā C-735/19 secinātajam Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu dēļ privātpersonām radīto zaudējumu atlīdzinājumam ir jābūt atbilstošam, lai atlīdzinātu tām nodarīto kaitējumu, tādējādi nodrošinot to tiesību efektīvu aizsardzību. Tāpat arī saskaņā ar Senāta atziņām atbilstoši vispārējam principam katrs zaudējums ir atlīdzināms tādā apmērā, lai pēc iespējas atjaunotu iepriekšējo stāvokli (gan efektivitātes, gan līdzvērtības ziņā) (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-1012/2016 8.punkts). Tādējādi, nosakot atlīdzināmo mantisko zaudējumu apmēru, par taisnīgu būtu atzīstams tāds apmērs, kas atbilst patiesajam zaudējumu apmēram, ievērojot konkrētās lietas apstākļus (iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību).
Pārrunājot šo risinājumu ar Finanšu ministriju, tā konceptuāli atbalstīja VPINZAL 13. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu atcelšanu. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai (no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums, lai saskaņā ar VPINZAL nodrošinātu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, 2019.-2021.gads) lielākā summa, kas ir izmaksāta, nesasniedz 145 000 euro (tātad summu, līdz kurai mantiskais zaudējums atlīdzināms 100 procentu apmērā).
Lai arī grozījumu nepieciešamība izriet no EST sprieduma, kur konstatēts Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpums, VPINZAL mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas ierobežojumiem nebūtu jāpastāv arī gadījumos, kad tiek konstatēts Latvijas tiesību normu pārkāpums. Kā atzinusi Satversmes tiesa, tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu). Tieslietu ministrijas ieskatā, tam, vai valsts pārvaldes iestāde ir pārkāpusi starptautiskās vai nacionālās tiesību normas, nevar būt izšķiroša nozīme, lai regulētu mantisko zaudējumu atlīdzināšanas apmēru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās un juridiskās personas (privātpersonas) iegūs papildu tiesiskās garantijas atbilstīgam atlīdzinājumam par mantisko zaudējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās un juridiskās personas (privātpersonas) iegūs papildu tiesiskās garantijas atbilstīgam atlīdzinājumam par mantisko zaudējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks precizēts pēc noteiktās procedūras veikšanas
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks precizēts pēc noteiktās procedūras veikšanas
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visas valsts pārvaldes iestādes, kas lemj par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar VPINZAL.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju un struktūras ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi