22-TA-1834: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
[1] Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdē (protokols Nr. 22 38. §) tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu”” un atbalstīta finansējuma palielināšana atlīdzībai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas), kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem. Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdes protokola Nr. 22 38. § 5. punkts paredz uzdevumu Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2022. gada 10. decembrim normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" (turpmāk -noteikumi Nr. 806).
[2] Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas Saeimā pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stājas spēkā no 2022. gada 1. jūlija. Ar 2022. gada 1. jūliju spēku zaudēs atsevišķas Atlīdzības likumā noteiktās piemaksas, kuras tiek piemērotas arī amatpersonām, veidojot daļu no amatpersonu regulārās darba samaksas.
[3] Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdē (protokols Nr. 17 40. §) tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem pakāpeniskai finansējuma palielināšanai valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanai un aizsardzības budžeta pakāpeniskam pieaugumam". Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17 40. § 7. punkts paredz noteikt, ka papildu nepieciešamo finansējumu 2022. gadā kārtējiem izdevumiem, tajā skaitā atlīdzības palielināšanai, lai nodrošinātu iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu, nozaru ministrijas nodrošina, pārskatot un izvērtējot ministrijām 2022. gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un novirzot šim mērķim potenciāli iespējamo līdzekļu ekonomiju, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumus apropriācijas pārdalēm.
[2] Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas Saeimā pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stājas spēkā no 2022. gada 1. jūlija. Ar 2022. gada 1. jūliju spēku zaudēs atsevišķas Atlīdzības likumā noteiktās piemaksas, kuras tiek piemērotas arī amatpersonām, veidojot daļu no amatpersonu regulārās darba samaksas.
[3] Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdē (protokols Nr. 17 40. §) tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem pakāpeniskai finansējuma palielināšanai valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanai un aizsardzības budžeta pakāpeniskam pieaugumam". Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17 40. § 7. punkts paredz noteikt, ka papildu nepieciešamo finansējumu 2022. gadā kārtējiem izdevumiem, tajā skaitā atlīdzības palielināšanai, lai nodrošinātu iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu, nozaru ministrijas nodrošina, pārskatot un izvērtējot ministrijām 2022. gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un novirzot šim mērķim potenciāli iespējamo līdzekļu ekonomiju, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumus apropriācijas pārdalēm.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt noteikumos Nr. 806 noteikto Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu mēnešalgu skalu, paaugstinot attiecīgajām mēnešalgu grupām noteiktos mēnešalgu minimālos un maksimālos apmērus, kas dos iespēju paaugstināt amatpersonu mēnešalgas, tai skaitā nodrošinot ar 2023. gada 1. janvāri mēnešalgu pieaugumu vidēji par desmit procentiem. Konkurētspējīga atlīdzība ir viens no svarīgākajiem aspektiem stabilam un ilgtspējīgam dienestam, kas motivē amatpersonas uzsākt un turpināt dienestu, un ir garants valsts iekšējās drošības stiprināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu – Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām mēnešalgu apmērus un to noteikšanas kārtību nosaka noteikumi Nr. 806, kas izdoti saskaņā ar Atlīdzības likuma prasībām. Mēnešalgu noteikšanai ir paredzēta mēnešalgu skala ar 17 mēnešalgu grupām un tām atbilstošiem mēnešalgu minimālajiem un maksimālajiem apmēriem. Pēdējās izmaiņas mēnešalgu skalā stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, kad tika pārskatīti mēnešalgu apmēri; šo izmaiņu mērķis bija nodrošināt viszemāk atalgoto amatpersonu mēnešalgas palielināšanu un personāla resursu piesaisti un atjaunošanu, kā arī normatīvajiem aktiem atbilstošas mēnešalgas noteikšanu amatpersonām, kas veic ar izmeklēšanu saistītus amata pienākumus.
Šobrīd, pastāvot esošai amatpersonu mēnešalgu skalai, ir ierobežotas iespējas noteikt konkurētspējīgas mēnešalgas. Mēnešalgu apmēra paaugstināšanai ir izšķiroša nozīme, ievērojot amatpersonu dienesta specifiku – amatpersonām ir augsts korupcijas risks (piemēram, Valsts robežsardzē – 57% amatpersonu pakļautas augstam korupcijas riskam, 79% amatpersonu - vidējam korupcijas riskam), ir noteikti ierobežojumi dienesta laikā, pastāvīga psihoemocionālā spriedze, paaugstinātas prasības veselībai un fiziskajai sagatavotībai.
Iestādēs ir liels vakanto amatu īpatsvars, kam pastāv tendence ik gadu palielināties. Piemēram, Valsts policijā vakanto amatu īpatsvars ir pieaudzis no 12% 2017. gadā līdz 19,6% 2021.gadā, bet uz 2022.gada 31. martu vakanto amatu īpatsvars bija 21%.
Šobrīd daļai amatpersonu ir samazinājušies ikmēneša ienākumi saistībā ar Covid-19 riska piemaksu noteikšanas pārtraukšanu, beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, kas bija noteikta, lai ierobežotu Covid -19 infekcijas izplatību. 2021. gadā piemaksas Valsts policijā sastādīja vidēji 11,3% no mēnešalgas, Valsts robežsardzē – 13,8% no mēnešalgas.
Šobrīd, pastāvot esošai amatpersonu mēnešalgu skalai, ir ierobežotas iespējas noteikt konkurētspējīgas mēnešalgas. Mēnešalgu apmēra paaugstināšanai ir izšķiroša nozīme, ievērojot amatpersonu dienesta specifiku – amatpersonām ir augsts korupcijas risks (piemēram, Valsts robežsardzē – 57% amatpersonu pakļautas augstam korupcijas riskam, 79% amatpersonu - vidējam korupcijas riskam), ir noteikti ierobežojumi dienesta laikā, pastāvīga psihoemocionālā spriedze, paaugstinātas prasības veselībai un fiziskajai sagatavotībai.
Iestādēs ir liels vakanto amatu īpatsvars, kam pastāv tendence ik gadu palielināties. Piemēram, Valsts policijā vakanto amatu īpatsvars ir pieaudzis no 12% 2017. gadā līdz 19,6% 2021.gadā, bet uz 2022.gada 31. martu vakanto amatu īpatsvars bija 21%.
Šobrīd daļai amatpersonu ir samazinājušies ikmēneša ienākumi saistībā ar Covid-19 riska piemaksu noteikšanas pārtraukšanu, beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, kas bija noteikta, lai ierobežotu Covid -19 infekcijas izplatību. 2021. gadā piemaksas Valsts policijā sastādīja vidēji 11,3% no mēnešalgas, Valsts robežsardzē – 13,8% no mēnešalgas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Ministru kabinets, izskatot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu”” (Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdes protokols Nr. 22 38. §), atbalstīja finansējuma palielināšanu atlīdzībai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem 2023. gadam un turpmāk ik gadu 27 528 335 euro apmērā, tai skaitā Iekšlietu ministrijai – 23 990 399 euro apmērā, Tieslietu ministrijai - 3 537 936 euro apmērā, attiecīgi par šīm summām palielinot ministriju bāzes izdevumus 2023., 2024. un 2025. gadam katru gadu. Savukārt, jautājumu par pakāpenisku atlīdzības palielinājumu 2024. gadam un turpmākajos gados un tam nepieciešamo papildu finansējumu tika nolemts skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā. Ievērojot to, ka Ministru kabinets atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu amatpersonu atlīdzības palielināšanai, nepieciešams veikt grozījumus noteikumos Nr. 806, precizējot amatpersonu mēnešalgu skalu un palielinot mēnešalgu grupām noteiktos minimālos un maksimālos apmērus. Šobrīd noteikumos Nr.806 noteiktie mēnešalgu skalas griesti ierobežo iespējas paaugstināt amatpersonu mēnešalgas. Būtiski norādīt, ka mēnešalgu iespējams paaugstināt jau 2022. gadā, ja iestādēm šim mērķim ir finanšu resursi (piemaksu iekļaušana mēnešalgā, vakances, optimizācijas pasākumi).
[2] 2022. gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi Atlīdzības likumā, kas cita starpā paredz izmaiņas piemaksu noteikšanā – jaunus piemaksu veidus, piemaksu apmēru ierobežojumus, spēku zaudēs atsevišķas šobrīd esošās piemaksas, tai skaitā piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, speciālā piemaksa par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu. Minētās piemaksas tiek piemērotas arī amatpersonām, daļā gadījumu veidojot regulārās ikmēneša darba samaksas daļu. Ievērojot to, ka turpmāk šīs piemaksas nebūs spēkā, kā arī Valsts kancelejas rekomendācijas integrēt esošās regulārās piemaksas mēnešalgā, nepieciešam pārskatīt amatpersonu mēnešalgu skalu, paaugstinot mēnešalgu griestus noteikumos Nr. 806.
[3] Noteikumu Nr. 806 5. punkts nosaka, ka amatpersonu amatiem atbilstošās mēnešalgas attiecīgajai mēnešalgu grupai noteiktā mēnešalgas diapazona ietvaros nosaka atbilstoši iestādes vadītāja noteiktajiem kritērijiem. Kritērijs, kas ir vienots visām iestādēm, ir izdiena. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 5.pants paredz, ka izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas darba samaksu. Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvalde, nosakot amatpersonas mēnešalgu, jau šobrīd piemēro izdienas kritēriju, kas ir tikai viens no kritērijiem mēnešalgas apmēra noteikšanā konkrētai amatpersonai. Taču šī kritērija piemērošanas nosacījumi katrai iestādei līdz šim ir savi un atšķirīgi, kā rezultātā dažādās iestādēs dienošām amatpersonām ar vienādu izdienu tās ietekme uz mēnešalgas apmēru ir atšķirīga. Tāpēc situācijas sakārtošanai nepieciešams noteikt vienotus nosacījumus izdienas kritērijam mēnešalgas apmēra noteikšanā.
[4] Ievērojot, ka speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu bija noteiktas iestāžu vadītājiem, no 2022. gada 1. jūlija tās atceļamas. Lai saglabātu noteikto darba samaksas apjomu, iestāžu vadītājiem jāpiemēro noteikumu Nr.806 6.punktā paredzētais koeficients līdz 1,5.
[5] Noteikumu Nr. 806 3. pielikumā "Speciālās piemaksas par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta) specifiku" noteiktās piemaksas amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus apmērs ir līdz 72 euro, kas ir spēkā kopš 2016. gada 1. janvāra, un šobrīd vairs nav uzskatāms par motivējošu. Kopumā trīs reģionālajos ūdenslīdēju centros dienesta pienākumus (ar tiesībām veikt zemūdens meklēšanas darbus) pilda 52 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas. 2021. gadā zemūdens darbi tika veikti 273 reizes (vidēji mēnesī 22-23 reizes). Savukārt, 2022. gada 1.pusgadā – 123 reizes (vidēji mēnesī 20-21 reizi). Nepieciešams pārskatīt piemaksas amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus apmēru, lai nodrošinātu amatpersonu motivāciju veikt zemūdens darbus.
[2] 2022. gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi Atlīdzības likumā, kas cita starpā paredz izmaiņas piemaksu noteikšanā – jaunus piemaksu veidus, piemaksu apmēru ierobežojumus, spēku zaudēs atsevišķas šobrīd esošās piemaksas, tai skaitā piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, speciālā piemaksa par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu. Minētās piemaksas tiek piemērotas arī amatpersonām, daļā gadījumu veidojot regulārās ikmēneša darba samaksas daļu. Ievērojot to, ka turpmāk šīs piemaksas nebūs spēkā, kā arī Valsts kancelejas rekomendācijas integrēt esošās regulārās piemaksas mēnešalgā, nepieciešam pārskatīt amatpersonu mēnešalgu skalu, paaugstinot mēnešalgu griestus noteikumos Nr. 806.
[3] Noteikumu Nr. 806 5. punkts nosaka, ka amatpersonu amatiem atbilstošās mēnešalgas attiecīgajai mēnešalgu grupai noteiktā mēnešalgas diapazona ietvaros nosaka atbilstoši iestādes vadītāja noteiktajiem kritērijiem. Kritērijs, kas ir vienots visām iestādēm, ir izdiena. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 5.pants paredz, ka izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas darba samaksu. Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvalde, nosakot amatpersonas mēnešalgu, jau šobrīd piemēro izdienas kritēriju, kas ir tikai viens no kritērijiem mēnešalgas apmēra noteikšanā konkrētai amatpersonai. Taču šī kritērija piemērošanas nosacījumi katrai iestādei līdz šim ir savi un atšķirīgi, kā rezultātā dažādās iestādēs dienošām amatpersonām ar vienādu izdienu tās ietekme uz mēnešalgas apmēru ir atšķirīga. Tāpēc situācijas sakārtošanai nepieciešams noteikt vienotus nosacījumus izdienas kritērijam mēnešalgas apmēra noteikšanā.
[4] Ievērojot, ka speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu bija noteiktas iestāžu vadītājiem, no 2022. gada 1. jūlija tās atceļamas. Lai saglabātu noteikto darba samaksas apjomu, iestāžu vadītājiem jāpiemēro noteikumu Nr.806 6.punktā paredzētais koeficients līdz 1,5.
[5] Noteikumu Nr. 806 3. pielikumā "Speciālās piemaksas par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta) specifiku" noteiktās piemaksas amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus apmērs ir līdz 72 euro, kas ir spēkā kopš 2016. gada 1. janvāra, un šobrīd vairs nav uzskatāms par motivējošu. Kopumā trīs reģionālajos ūdenslīdēju centros dienesta pienākumus (ar tiesībām veikt zemūdens meklēšanas darbus) pilda 52 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas. 2021. gadā zemūdens darbi tika veikti 273 reizes (vidēji mēnesī 22-23 reizes). Savukārt, 2022. gada 1.pusgadā – 123 reizes (vidēji mēnesī 20-21 reizi). Nepieciešams pārskatīt piemaksas amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus apmēru, lai nodrošinātu amatpersonu motivāciju veikt zemūdens darbus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz pārskatīt noteikumu Nr. 806 1. pielikumu “Amatpersonu mēnešalgas apmērs”, izsakot jaunā redakcijā mēnešalgu skalu – tiek palielināti katrai mēnešalgu grupai noteiktie mēnešalgas minimālie un maksimālie apmēri. Mēnešalgu izmaiņas pamatojas uz esošās situācijas analīzi, ņemot vērā šobrīd noteikto mēnešalgu apmēru un provizoriski iespējamo apmēru, kā arī Ministru kabineta lēmumu (2022. gada 19. aprīļa sēdes protokols Nr. 22 38. §) atbalstīt finansējuma palielināšanu atlīdzībai amatpersonām, sākot ar 2023. gadu.
Mēnešalgu skala tiek pārskatīta:
1) ņemot vērā esošo piemaksu (piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, speciālā piemaksa par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu), kuras spēku zaudē ar 2022. gada 1. jūliju, ietekmi un integrēšanu mēnešalgā, kā arī to, ka kopējais piemaksu apmērs, kas minētas Atlīdzības likuma 14.panta pirmajā, divpadsmitajā vai 12.1 daļā nedrīkst pārsniegt 30 procentus no mēnešalgas;
2) paredzot mēnešalgu skalā nosacītu 16 mēnešalgu grupu sadalījumu 5 lielākās grupās (1.- 4. mēnešalgu grupa; 5.-7. mēnešalgu grupa; 8.-12. mēnešalgu grupa; 13.-15. mēnešalgu grupa; 16.-17. mēnešalgu grupa), ņemot vērā nepieciešamo izglītību, vadības līmeņus, un veidojot starp šīm grupām lielāku mēnešalgas “lēcienu”, pārejot uz katru nākamo grupu. Jānorāda, ka pašreizējā mēnešalgu skalā tas nav ievērots tik lielā apjomā, cik nepieciešams, un, izstrādājot jaunu mēnešalgu skalu, šis trūkums tiek novērsts;
3) izvērtējot amatpersonām faktiski noteiktās mēnešalgas, to zemākās robežas un augstākās robežas katrā mēnešalgu grupā. Maksimālo mēnešalgu palielinājums katrā mēnešalgu grupā noteikts tā, lai amatpersonām faktiski noteiktās mēnešalgas varētu pakāpeniski palielināt vidēji par 30%, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdē (protokols Nr. 17 40. §) izskatīto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem pakāpeniskai finansējuma palielināšanai valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanai un aizsardzības budžeta pakāpeniskam pieaugumam" un valdības pieņemto lēmumu par finansējuma palielinājumu amatpersonu atlīdzībai. Procentuālie pieaugumi maksimālajām mēnešalgām pret esošo mēnešalgu skalu nav vienādi, jo vērtētas amatpersonu faktiskās mēnešalgas. Minimālajām mēnešalgām palielinājums zemākajām mēnešalgu grupām ir mazāks (10%), bet augstākajām lielāks, vērtējot amatpersonu faktiskās zemākās mēnešalgas, un iestrādājot vismaz 10% mēnešalgu pieaugumu, kuram ir atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana ar 2023.gada 1. janvāri. Mēnešalgu skalas aprēķins veikts tādējādi, lai tās ieviešanu nodrošinātu piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.
Amatpersonām lielāku mēnešalgu var noteikt jau 2022. gadā, ievērojot iepriekš minēto un pieejamos finanšu resursus.
Noteikumu projekts paredz, ka grozījumi šo noteikumu 1. pielikumā "Amatpersonu mēnešalgas apmērs" attiecībā uz minimālajām mēnešalgām stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, jo papildu finansējums amatpersonu mēnešalgu paaugstināšanai ir atbalstīts, sākot ar 2023. gadu.
Noteikumu projekts paredz vienotus nosacījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldei izdienas kritērija piemērošanā amatpersonas mēnešalgas apmēra noteikšanā diapazona ietvaros, nosakot, ka izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 20 euro, ja amatpersonas izdiena ir no viena līdz pieciem gadiem, un katrus nākamos piecus gadus izdienas kritērija ietekme ik reizi pieaug vēl par 20 euro. Maksimālā izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 100 euro, ja amatpersonas izdiena ir divdesmit un vairāk gadi. Izdienas ietekme uz mēnešalgas apmēru stimulē amatpersonas ilgāk palikt dienestā. Izdienas kritērija mērķis ir novērtēt amatpersonas ilglaicīgu darbu viena resora ietvaros un ar katru gadu pieaugošo profesionalitāti. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr.361 „Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” (turpmāk – noteikumi Nr.361) paredz, ka individuālo mēnešalgu nosaka, ņemot vērā konkrētās amatpersonas individuālās kvalifikācijas, kompetences, darba snieguma līmeni un regulāro darba apjomu. Saskaņā ar noteikumu Nr.361 anotāciju „Profesionālā kvalifikācija un kompetences – nozīmē amatpersonas (darbinieka) izglītības un papildu izglītības līmeni, profesionālās pieredzes ilgumu gados atbilstoši amata prasībām, vadītājiem – arī darbinieku vadīšanas pieredzes ilgumu gados.”. Tātad arī ierēdņu un darbinieku mēnešalgu noteikšanā tiek izmantots profesionālās pieredzes ilgums. Paredzēts, ka vienotie nosacījumi izdienas kritērija piemērošanā amatpersonām mēnešalgas apmēra noteikšanā diapazona ietvaros stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Lai nodrošinātu piemaksas par speciālo dienesta pakāpi viennozīmīgu piemērošanu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka piemaksu aprēķina par nodienētajām kalendāra darba dienām. Līdzīgu regulējumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām paredz noteikumi Nr. 361 (20. punkts).
Palielināts speciālās piemaksas amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus apmērs līdz 300 euro, kas būs motivējošs instruments, lai iesaistītu ugunsdzēsējus - glābējus šo īpaši bīstamo un svarīgo darbu veikšanā. Izdevumus piemaksu palielinājumam amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests segs apstiprinātā budžeta ietvaros.
Mēnešalgu skala tiek pārskatīta:
1) ņemot vērā esošo piemaksu (piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, speciālā piemaksa par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu), kuras spēku zaudē ar 2022. gada 1. jūliju, ietekmi un integrēšanu mēnešalgā, kā arī to, ka kopējais piemaksu apmērs, kas minētas Atlīdzības likuma 14.panta pirmajā, divpadsmitajā vai 12.1 daļā nedrīkst pārsniegt 30 procentus no mēnešalgas;
2) paredzot mēnešalgu skalā nosacītu 16 mēnešalgu grupu sadalījumu 5 lielākās grupās (1.- 4. mēnešalgu grupa; 5.-7. mēnešalgu grupa; 8.-12. mēnešalgu grupa; 13.-15. mēnešalgu grupa; 16.-17. mēnešalgu grupa), ņemot vērā nepieciešamo izglītību, vadības līmeņus, un veidojot starp šīm grupām lielāku mēnešalgas “lēcienu”, pārejot uz katru nākamo grupu. Jānorāda, ka pašreizējā mēnešalgu skalā tas nav ievērots tik lielā apjomā, cik nepieciešams, un, izstrādājot jaunu mēnešalgu skalu, šis trūkums tiek novērsts;
3) izvērtējot amatpersonām faktiski noteiktās mēnešalgas, to zemākās robežas un augstākās robežas katrā mēnešalgu grupā. Maksimālo mēnešalgu palielinājums katrā mēnešalgu grupā noteikts tā, lai amatpersonām faktiski noteiktās mēnešalgas varētu pakāpeniski palielināt vidēji par 30%, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdē (protokols Nr. 17 40. §) izskatīto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem pakāpeniskai finansējuma palielināšanai valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanai un aizsardzības budžeta pakāpeniskam pieaugumam" un valdības pieņemto lēmumu par finansējuma palielinājumu amatpersonu atlīdzībai. Procentuālie pieaugumi maksimālajām mēnešalgām pret esošo mēnešalgu skalu nav vienādi, jo vērtētas amatpersonu faktiskās mēnešalgas. Minimālajām mēnešalgām palielinājums zemākajām mēnešalgu grupām ir mazāks (10%), bet augstākajām lielāks, vērtējot amatpersonu faktiskās zemākās mēnešalgas, un iestrādājot vismaz 10% mēnešalgu pieaugumu, kuram ir atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana ar 2023.gada 1. janvāri. Mēnešalgu skalas aprēķins veikts tādējādi, lai tās ieviešanu nodrošinātu piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.
Amatpersonām lielāku mēnešalgu var noteikt jau 2022. gadā, ievērojot iepriekš minēto un pieejamos finanšu resursus.
Noteikumu projekts paredz, ka grozījumi šo noteikumu 1. pielikumā "Amatpersonu mēnešalgas apmērs" attiecībā uz minimālajām mēnešalgām stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, jo papildu finansējums amatpersonu mēnešalgu paaugstināšanai ir atbalstīts, sākot ar 2023. gadu.
Noteikumu projekts paredz vienotus nosacījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldei izdienas kritērija piemērošanā amatpersonas mēnešalgas apmēra noteikšanā diapazona ietvaros, nosakot, ka izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 20 euro, ja amatpersonas izdiena ir no viena līdz pieciem gadiem, un katrus nākamos piecus gadus izdienas kritērija ietekme ik reizi pieaug vēl par 20 euro. Maksimālā izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 100 euro, ja amatpersonas izdiena ir divdesmit un vairāk gadi. Izdienas ietekme uz mēnešalgas apmēru stimulē amatpersonas ilgāk palikt dienestā. Izdienas kritērija mērķis ir novērtēt amatpersonas ilglaicīgu darbu viena resora ietvaros un ar katru gadu pieaugošo profesionalitāti. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr.361 „Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” (turpmāk – noteikumi Nr.361) paredz, ka individuālo mēnešalgu nosaka, ņemot vērā konkrētās amatpersonas individuālās kvalifikācijas, kompetences, darba snieguma līmeni un regulāro darba apjomu. Saskaņā ar noteikumu Nr.361 anotāciju „Profesionālā kvalifikācija un kompetences – nozīmē amatpersonas (darbinieka) izglītības un papildu izglītības līmeni, profesionālās pieredzes ilgumu gados atbilstoši amata prasībām, vadītājiem – arī darbinieku vadīšanas pieredzes ilgumu gados.”. Tātad arī ierēdņu un darbinieku mēnešalgu noteikšanā tiek izmantots profesionālās pieredzes ilgums. Paredzēts, ka vienotie nosacījumi izdienas kritērija piemērošanā amatpersonām mēnešalgas apmēra noteikšanā diapazona ietvaros stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Lai nodrošinātu piemaksas par speciālo dienesta pakāpi viennozīmīgu piemērošanu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka piemaksu aprēķina par nodienētajām kalendāra darba dienām. Līdzīgu regulējumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām paredz noteikumi Nr. 361 (20. punkts).
Palielināts speciālās piemaksas amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus apmērs līdz 300 euro, kas būs motivējošs instruments, lai iesaistītu ugunsdzēsējus - glābējus šo īpaši bīstamo un svarīgo darbu veikšanā. Izdevumus piemaksu palielinājumam amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests segs apstiprinātā budžeta ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu: Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta iespēja paaugstināt amatpersonām mēnešalgas, paaugstināsies amatpersonu motivācija uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
249 943 090
0
249 943 090
0
249 943 090
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
249 943 090
0
249 943 090
0
249 943 090
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
249 943 090
0
249 943 090
27 528 335
249 943 090
27 528 335
27 528 335
2.1. valsts pamatbudžets
249 943 090
0
249 943 090
27 528 335
249 943 090
27 528 335
27 528 335
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-27 528 335
0
-27 528 335
-27 528 335
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-27 528 335
0
-27 528 335
-27 528 335
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-27 528 335
-27 528 335
-27 528 335
5.1. valsts pamatbudžets
0
-27 528 335
-27 528 335
-27 528 335
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”:
1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu atlīdzībai plānoti izdevumi:
budžeta apakšprogrammā 06.01.00 “Valsts policija” 109 994 037 euro;
budžeta programmā 07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība” 51 696 844 euro;
budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” 47 887 771 euro;
budžeta programmā 42.00.00 “Iekšējās drošības biroja darbība” 2 354 010 euro.
2. Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” amatpersonu atlīdzībai plānoti izdevumi 38 010 428 euro.
Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdē (protokols Nr. 22 38. §) atbalstīta finansējuma palielināšanu amatpersonu atlīdzībai, paredzot palielināt ministriju bāzes izdevumus atlīdzībai 2023., 2024. un 2025. gadam par 27 528 335 euro, tai skaitā:
1. Iekšlietu ministrijai kopā 23 990 399 euro, tai skaitā:
06.01.00. "Valsts policija" EKK1000 - 12 975 873 euro; EKK2271 - 721 873 euro, kopā - 13 697 746 euro;
07.00.00 "Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība" EKK1000 - 5 500 955 euro;
10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" EKK1000 - 4 524 068 euro;
42.00.00 "Iekšējās drošības biroja darbība" EKK1000 - 267 630 euro.
2. Tieslietu ministrijai
04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" EKK1000 - 3 537 936 euro.
Detalizētu izdevumu aprēķinu skatīt pie Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdē (protokols Nr. 22 38. §) izskatītajā informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu”” (22-TA-996).
1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu atlīdzībai plānoti izdevumi:
budžeta apakšprogrammā 06.01.00 “Valsts policija” 109 994 037 euro;
budžeta programmā 07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība” 51 696 844 euro;
budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” 47 887 771 euro;
budžeta programmā 42.00.00 “Iekšējās drošības biroja darbība” 2 354 010 euro.
2. Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” amatpersonu atlīdzībai plānoti izdevumi 38 010 428 euro.
Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdē (protokols Nr. 22 38. §) atbalstīta finansējuma palielināšanu amatpersonu atlīdzībai, paredzot palielināt ministriju bāzes izdevumus atlīdzībai 2023., 2024. un 2025. gadam par 27 528 335 euro, tai skaitā:
1. Iekšlietu ministrijai kopā 23 990 399 euro, tai skaitā:
06.01.00. "Valsts policija" EKK1000 - 12 975 873 euro; EKK2271 - 721 873 euro, kopā - 13 697 746 euro;
07.00.00 "Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība" EKK1000 - 5 500 955 euro;
10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" EKK1000 - 4 524 068 euro;
42.00.00 "Iekšējās drošības biroja darbība" EKK1000 - 267 630 euro.
2. Tieslietu ministrijai
04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" EKK1000 - 3 537 936 euro.
Detalizētu izdevumu aprēķinu skatīt pie Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdē (protokols Nr. 22 38. §) izskatītajā informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu”” (22-TA-996).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Ministru kabineta sēdē nolemts jautājumu par pakāpenisku atlīdzības palielinājumu 2024. gadam un turpmākajos gados Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem un tam nepieciešamo papildu finansējumu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā. Attiecīgi Iekšlietu ministrija sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Valsts kancelejai starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu vidējam termiņam “Atlīdzības palielināšana amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu”. Izdevumus piemaksu palielinājumam amatpersonām, kuras veic zemūdens darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests segs apstiprinātā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvaldeNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2022.gada 23.jūnija līdz 6.jūlijam tika organizēta publiskā apspriešana. Saņemta Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) 2022. gada 4. jūlija vēstule Nr. 134/2022-N, kurā LIDA atbalsta Projekta turpmāku virzību, jo ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt taisnīgu atalgojumu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, īpaši esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad valsts iekšējās drošības nozīme tikai pieaug. Arodbiedrība norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk celt atalgojumu zemāk atalgotajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts policijas koledža
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža
- Valsts robežsardze
- Valsts robežsardzes koledža
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Iekšējās drošības birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi