25-TA-2538: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (turpmāk - Likums):
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (turpmāk – Direktīva Nr. 2009/65), iekļaujot tajā jaunu 82.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2007/36), iekļaujot tajā jaunu 14.c pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma subjektiem.
2) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/2994), prasības.
Direktīvā Nr. 2024/2994 iekļautas tiesību normas ar mērķi veicināt kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanu, centrālais darījumu partneris (CCP) efektīvas izmantošanas nolūkā Direktīvā Nr. 2009/65/EK novēršot konkrētus šķēršļus centralizētas tīrvērtes izmantošanai.
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (turpmāk – Direktīva Nr. 2009/65), iekļaujot tajā jaunu 82.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2007/36), iekļaujot tajā jaunu 14.c pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma subjektiem.
2) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/2994), prasības.
Direktīvā Nr. 2024/2994 iekļautas tiesību normas ar mērķi veicināt kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanu, centrālais darījumu partneris (CCP) efektīvas izmantošanas nolūkā Direktīvā Nr. 2009/65/EK novēršot konkrētus šķēršļus centralizētas tīrvērtes izmantošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu ESAP, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar licences izsniegšanu, par fonda prospektu un gada pārskatu, par ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, par piemērotajām sankcijām, administratīvajiem un uzraudzības pasākumiem, kā arī nodrošināt, ka kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un to kompetentās iestādes pienācīgi uzrauga un mazina koncentrācijas risku.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
Direktīvas Nr. 2024/2994 4. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 25. jūnijam pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas Nr. 2024/2994 prasības.
Direktīvas Nr. 2024/2994 4. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 25. jūnijam pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas Nr. 2024/2994 prasības.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 1. panta pirmā daļa uz šo brīdi neiekļauj definīciju terminam “centrālais darījumu partneris”.
Likuma 11. pants paredz, ka Latvijas Banka lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, kā arī var neizsniegt licenci, ja nav ievērotas panta trešajā daļā minētās prasības un atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas. Latvijas Banka par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.
Papildus Likuma 58. pants nosaka, ka sabiedrības pienākums ir nodrošināt fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas izsniegšanu bez maksas visām ieinteresētajām personām un sabiedrība ievieto fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju savā mājaslapā internetā vai izmanto pastāvīgu informācijas nesēju, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības. Ja fonda prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība pēc to spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejams pilns fonda prospekta teksts, kurā norādīti grozījumi un to spēkā stāšanās datums, kā arī pēdējā ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas versija.
Likuma 66. panta astotās daļas ievaddaļā noteikts: “Riska darījumu apmērs darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas netiek tirgoti regulētajā tirgū, ar katru darījumu partneri nedrīkst pārsniegt:”. Panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Piemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu.
Likuma 75. pants paredz, ka fonda gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskatiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ziņojuma, paziņojuma par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes atbildību un turētājbankas ziņojuma, kam pievieno fonda revidenta ziņojumu. Fonda pusgada pārskata sastāvu nosaka Latvijas Banka. Fonda pusgada pārskati nav pakļauti obligātai fonda revidenta pārbaudei. Sabiedrība, noteiktajā laikā, iesniedz elektroniski tās pārvaldē esoša fonda gada un pusgada pārskatu un fonda revidenta ziņojumu Latvijas Bankai.
Likuma 75.4 pants paredz, ka, ja pārvaldes sabiedrības ieguldījumu politika paredz ieguldīt ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū, pārvaldes sabiedrība izstrādā iesaistīšanās politiku. Pārvaldes sabiedrība nodrošina šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā.
Savukārt Likuma 87.1 pants paredz, ka Latvijas Banka pēc personas informēšanas par pieņemto lēmumu, tā savā mājaslapā internetā publicē informāciju par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, identificējot personu un tās izdarītā pārkāpuma veidu un raksturu, kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un jebkuru turpmāko informāciju par pārsūdzības rezultātiem, kā arī jebkuru lēmumu, ar kuru tiek anulēts iepriekšējais lēmums par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem vai uzraudzības pasākumiem. Šajā daļā minētās prasības neattiecas uz uzraudzības pasākumiem, kuri tiek noteikti, kamēr turpinās attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana. Latvijas Banka ir tiesīga: 1) atlikt informācijas par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem vai uzraudzības pasākumiem publiskošanu, līdz beidz pastāvēt apstākļi publikācijas atlikšanai; 2) publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publikācija nodrošina personas datu efektīvu aizsardzību; 3) nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktās darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti un to, ka publiskošana ir samērīga ar noteiktajiem uzraudzības pasākumiem, ja tie uzskatāmi par maznozīmīgiem. Latvijas Bankas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas. Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par personai piemērotajām, bet saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu nepubliskotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, tai skaitā par attiecīgā administratīvā akta pārsūdzību un tās rezultātu, publiskotajām personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, par informāciju un tiesas spriedumiem, kas nav pārsūdzami, un par personai piemērotajiem kriminālsodiem.
Regulas Nr. 2023/2859 1. pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2009/65 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.
Likuma 11. pants paredz, ka Latvijas Banka lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, kā arī var neizsniegt licenci, ja nav ievērotas panta trešajā daļā minētās prasības un atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas. Latvijas Banka par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.
Papildus Likuma 58. pants nosaka, ka sabiedrības pienākums ir nodrošināt fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas izsniegšanu bez maksas visām ieinteresētajām personām un sabiedrība ievieto fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju savā mājaslapā internetā vai izmanto pastāvīgu informācijas nesēju, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības. Ja fonda prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība pēc to spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejams pilns fonda prospekta teksts, kurā norādīti grozījumi un to spēkā stāšanās datums, kā arī pēdējā ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas versija.
Likuma 66. panta astotās daļas ievaddaļā noteikts: “Riska darījumu apmērs darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas netiek tirgoti regulētajā tirgū, ar katru darījumu partneri nedrīkst pārsniegt:”. Panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Piemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu.
Likuma 75. pants paredz, ka fonda gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskatiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ziņojuma, paziņojuma par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes atbildību un turētājbankas ziņojuma, kam pievieno fonda revidenta ziņojumu. Fonda pusgada pārskata sastāvu nosaka Latvijas Banka. Fonda pusgada pārskati nav pakļauti obligātai fonda revidenta pārbaudei. Sabiedrība, noteiktajā laikā, iesniedz elektroniski tās pārvaldē esoša fonda gada un pusgada pārskatu un fonda revidenta ziņojumu Latvijas Bankai.
Likuma 75.4 pants paredz, ka, ja pārvaldes sabiedrības ieguldījumu politika paredz ieguldīt ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū, pārvaldes sabiedrība izstrādā iesaistīšanās politiku. Pārvaldes sabiedrība nodrošina šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā.
Savukārt Likuma 87.1 pants paredz, ka Latvijas Banka pēc personas informēšanas par pieņemto lēmumu, tā savā mājaslapā internetā publicē informāciju par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, identificējot personu un tās izdarītā pārkāpuma veidu un raksturu, kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un jebkuru turpmāko informāciju par pārsūdzības rezultātiem, kā arī jebkuru lēmumu, ar kuru tiek anulēts iepriekšējais lēmums par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem vai uzraudzības pasākumiem. Šajā daļā minētās prasības neattiecas uz uzraudzības pasākumiem, kuri tiek noteikti, kamēr turpinās attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana. Latvijas Banka ir tiesīga: 1) atlikt informācijas par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem vai uzraudzības pasākumiem publiskošanu, līdz beidz pastāvēt apstākļi publikācijas atlikšanai; 2) publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publikācija nodrošina personas datu efektīvu aizsardzību; 3) nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktās darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti un to, ka publiskošana ir samērīga ar noteiktajiem uzraudzības pasākumiem, ja tie uzskatāmi par maznozīmīgiem. Latvijas Bankas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas. Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par personai piemērotajām, bet saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu nepubliskotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, tai skaitā par attiecīgā administratīvā akta pārsūdzību un tās rezultātu, publiskotajām personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, par informāciju un tiesas spriedumiem, kas nav pārsūdzami, un par personai piemērotajiem kriminālsodiem.
Regulas Nr. 2023/2859 1. pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2009/65 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta un Direktīva Nr. 2007/36 14.c panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.
Ņemot vērā, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, kurus skar Direktīvas Nr. 2009/65 prasības, ir Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta prasības, ir nepieciešams veikt grozījumus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.
Ņemot vērā, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, kurus skar Direktīvas Nr. 2009/65 prasības, ir Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta prasības, ir nepieciešams veikt grozījumus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta un Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums papildināts ar 88.1 pantu.
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2009/65 prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta prasībām, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā veikti šādi grozījumi:
1. panta pirmā daļa papildināta ar 43. punktu, kas definē terminu “centrālais darījumu partneris”;
6. panta astotās daļas ievaddaļā ir veikti precizējumi attiecībā uz nosacījumiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kurus izmanto riska darījumos; panta vienpadsmitajā daļā ir veikti grozījumi, nosakot, ka kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja to tīrvērti neveic centralizēti ar tāda centrālā darījumu partnera starpniecību, kurš saņēmis atļauju vai ir atzīts saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 14. vai 25. pantu, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Piemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2009/65 prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta prasībām, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā veikti šādi grozījumi:
1. panta pirmā daļa papildināta ar 43. punktu, kas definē terminu “centrālais darījumu partneris”;
6. panta astotās daļas ievaddaļā ir veikti precizējumi attiecībā uz nosacījumiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kurus izmanto riska darījumos; panta vienpadsmitajā daļā ir veikti grozījumi, nosakot, ka kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja to tīrvērti neveic centralizēti ar tāda centrālā darījumu partnera starpniecību, kurš saņēmis atļauju vai ir atzīts saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 14. vai 25. pantu, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Piemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2028. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par licences izsniegšanu, par fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformāciju, par fonda gada pārskatu publicēšanu, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti direktīvas 2009/65 82.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 3. punkts paredz, ka, lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 4. un 5. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informāciju par iesaistīšanās politiku un ieguldījumu stratēģiju un vienošanās ar aktīvu pārvaldniekiem, vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti direktīvas 2009/65 82.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 3. punkts paredz, ka, lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 4. un 5. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2009/65 82.a panta 4. un 5. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informāciju par iesaistīšanās politiku un ieguldījumu stratēģiju un vienošanās ar aktīvu pārvaldniekiem, vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likumu ar 88.1 pantu, kura pirmajā daļā paredzēts, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
Likuma 88.1 panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Banka nodrošina šī likuma 11. panta pirmajā daļā, 58. panta pirmajā daļā, 75. panta ceturtajā un piektajā daļā, 75.4 panta septītajā daļā un 87.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Savukārt Likuma 88.1 panta trešā daļa nosaka, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam 11. panta pirmajā daļā un šī likuma 87.1 panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju. Savukārt šī likuma 58. panta pirmajā daļā un 75. panta ceturtajā un piektajā daļā minēto informāciju Latvijas Bankai sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju. Šā likuma 75.4 panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 88.1 pantu piemēro, sākot ar 2028. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu nr. 2023/2864.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.
Likuma 88.1 panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Banka nodrošina šī likuma 11. panta pirmajā daļā, 58. panta pirmajā daļā, 75. panta ceturtajā un piektajā daļā, 75.4 panta septītajā daļā un 87.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Savukārt Likuma 88.1 panta trešā daļa nosaka, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam 11. panta pirmajā daļā un šī likuma 87.1 panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju. Savukārt šī likuma 58. panta pirmajā daļā un 75. panta ceturtajā un piektajā daļā minēto informāciju Latvijas Bankai sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju. Šā likuma 75.4 panta septītajā daļā minēto informāciju sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 88.1 pantu piemēro, sākot ar 2028. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu nr. 2023/2864.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
- Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
- Latvijas Banka
Ietekmes apraksts
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri savā tīmekļa vietnē publiskot informāciju par fonda prospektu, par fonda gada pārskatu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju jau ir pašlaik noteikts Likuma 58. panta pirmajā, 75. panta ceturtajā un piektajā, 75.4 panta septītajā daļā.
Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par fonda prospektu, par fonda gada pārskatu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā. Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā.
Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās informācijas, kura jau tiek publicēta tīmekļvietnē iesniegšanu Latvijas Bankā vienlaikus ar tās publicēšanu katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.
Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par fonda prospektu, par fonda gada pārskatu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā. Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā.
Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās informācijas, kura jau tiek publicēta tīmekļvietnē iesniegšanu Latvijas Bankā vienlaikus ar tās publicēšanu katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
palielinās
Vērtības nozīme:
18,89
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī
2,00
-
9
-
2
-
680,04
Aprēķinos ir ņemts vērā, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām iepriekš sagatavoto informāciju par fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus būs jāiesniedz arī Latvijas Bankā, pieņemot ka šādu informāciju ieguldījumu pārvaldes sabiedrība rada vidēji divas reizes gadā.
Izmaksas aprēķinātas deviņiem Likuma subjektiem, kuri ir Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (skat. https://www.bank.lv/finansu-tirgus-dalibnieku-registrs/tirgus-dalibnieki?segments=1-ieguldijumu-parvaldes-sabiedribas).
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
palielinās
Vērtības nozīme:
18,89
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī
3,00
-
9
-
1
-
510,03
Aprēķinos ir ņemts vērā, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām iepriekš sagatavoto informāciju par fonda gada pārskatu papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus būs jāiesniedz arī Latvijas Bankā.
Izmaksas aprēķinātas deviņiem Likuma subjektiem, kuri ir Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (skat. https://www.bank.lv/finansu-tirgus-dalibnieku-registrs/tirgus-dalibnieki?segments=1-ieguldijumu-parvaldes-sabiedribas).
Latvijas Banka
Kopā
1 190,07
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
9 000,00
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
Jā
Vērtības nozīme:
1 000,00
-
9
-
9 000,00
Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas varētu būt atbilstības izmaksas katrai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai. Informācijas sistēmu pielāgošana attiecīgās informācijas iesniegšanai Latvijas Bankai varētu radīt īpašas vienreizējas izmaksas, kuru apjoms var būt atkarīgs no informācijas sistēmu esošās atbilstības jaunajām prasībām. Ja sistēmas jau ir atbilstošas, tad papildus atbilstības izmaksas neveidotos.
Izmaksas aprēķinātas deviņiem Likuma subjektiem, kuri ir Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (skat. https://www.bank.lv/finansu-tirgus-dalibnieku-registrs/tirgus-dalibnieki?segments=1-ieguldijumu-parvaldes-sabiedribas).
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
Nē
Latvijas Banka
Nē
Kopā
9 000,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864; 32024L2994
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas; Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti.
Apraksts
Direktīvas Nr. 2023/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026. Direktīvas Nr. 2024/2994 tiesību normas ir jāpārņem līdz 25.06.2026.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas; Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 6. pantu Direktīvā 2009/65 iekļautais 82.a pants
Likuma 88.1 pants. Pārejas noteikumu ar 22. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 5. pantu Direktīvā 2007/36 iekļautais 14.c panta 1. punkts
Likuma 88.1 pants. Pārejas noteikumu ar 22. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta 1. punktu Direktīvas 2009/65/ES 2. panta 1. punktam pievienots "v" apakšpunkts
Likuma 1. panta pirmās daļas 43. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta 2. punkta "a" apakšpunktu grozīta Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 1. punkta otrās daļas ievaddaļa
Likuma 66. panta astotās daļas ievaddaļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta 2. punkta "b" apakšpunktu grozīta Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 2. punkta pirmā daļa
Likuma 66. panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 1. panta 2. punkta "b" apakšpunktu grozīts Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 2. punkta otrās daļas "c" apakšpunkts
Likuma 66. panta vienpadsmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti viedokļi, priekšlikumi vai iebildumi par Likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi