23-TA-2250: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts sagatavots atbilstoši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (turpmāk – Komisija) 2023. gada 27. jūnija lēmumam. Komisija konceptuāli atbalstīja sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principu maiņu un turpmāko virzību likumdošanas procesā, tai skaitā Kultūras ministrijai kā par mediju nozari atbildīgajai ministrijai virzīt vajadzīgos tiesību aktu projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Komisija konceptuāli lēma par to, ka sabiedriskā medija finansējumam turpmākajos gados ir jāpieaug. Komisija lēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāks par 0,12% no iekšzemes kopprodukta piecu gadu periodā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts atbilstoši Komisijas lēmumam ar mērķi ieviest jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) pārejas noteikumu 8.punktā noteikto ļautu sasniegt Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Saistīts ar budžeta plānošanas procesu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" finansējums ir bijis viens no zemākajiem Eiropā. Šobrīd tie ir vissliktāk finansētie sabiedriskie mediji Baltijas valstīs un ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā finansējuma apmēra. Attiecīgi tiem ir ierobežotas iespējas gan veidot jaunu un kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt un attīstīt infrastruktūru. Šobrīd var prognozēt, ka 2023. gada valsts budžeta dotācija būs līdzvērtīga tikai 0,09 % no Latvijas IKP, kamēr Eiropas vidējais līmenis ir 0,16 % no IKP[1]. Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā 35 % no valsts budžeta finansējuma sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir saņēmuši līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vai prioritāro pasākumu ietvaros. Saskaņā ar Valsts kontroles norādīto[2], tas nozīmē, ka ļoti liela finansējuma daļa tiek piešķirta ikgadēji, reaģējot uz steidzamu problēmu risināšanas nepieciešamību un neliecina par ilgtermiņā pārdomātu un racionālu pieeju sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānošanā, kas neļauj runāt par sabiedriskā medija finansējuma neatkarības pietiekamību. Ilgtermiņa ieguldījumu atjaunošana jāplāno savlaicīgi un pietiekamā apmērā, lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību un darbības nepārtrauktību.
Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā[3] informatīvā vide minēta kā svarīgs valsts drošības aspekts un uzsvērta sabiedrisko mediju loma tās stiprināšanā: "Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte, tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem."
Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir arī valsts kritiskās infrastruktūras daļa, bet to pašreizējais fiziskās drošības režīms tikai daļēji atbilst prasībām, kādas noteiktas kritiskās infrastruktūras objektiem un ir nepieciešams atjaunot un papildināt pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu un infrastruktūras drošības risinājumus[4].
Eiropas Padomes standarti sabiedrisko mediju pārvaldībai uzsver, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāizveido īpašs pārvaldības mehānisms, tai skaitā finansēšanas mehānisms, lai garantētu to neatkarību savu unikālo uzdevumu veikšanai.
Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas CM/Rec(2018)1 par mediju daudzveidību un mediju īpašnieku atklātību[4] nosaka:
- valstīm ir jāatzīst neatkarīgu sabiedrisko mediju organizāciju īpašā loma sabiedriskās diskusijas, politiskās daudzveidības un viedokļu dažādības stiprināšanā. Valstīm ir attiecīgi jāgarantē atbilstoši apstākļi, lai sabiedriskie mediji varētu turpināt īstenot šo lomu multimediju vidē, tai skaitā piešķirot tiem pienācīgu atbalstu inovācijām un digitālo stratēģiju un jaunu pakalpojumu attīstībai.
- valstīm ir arī jānodrošina stabils, ilgtspējīgs, caurspīdīgs un pietiekams sabiedrisko mediju finansējums daudzu gadu griezumā, lai garantētu to neatkarību no valdību, politiskā un tirgus spiediena un ļautu tiem nodrošināt plašu daudzveidīga satura klāstu. Tas arī var palīdzēt līdzsvarot iespējamos riskus, ko var izraisīt mediju koncentrācijas situācija. Valstīm tādēļ vēl jo vairāk, līdz ar pienākumu garantēt mediju daudzveidību, ir jārisina sabiedrisko mediju sistēmiska nepietiekama finansējuma situācija, kas var apdraudēt minēto daudzveidību.
Ministru komitejas Rekomendāciju CM/Rec(2022)4 dalībvalstīm par labvēlīgas vides veicināšanu kvalitatīvai žurnālistikai digitālajā laikmetā[6] 1.1.4. punkts nosaka, ka sabiedriskie mediji kā norādīts daudzos Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumos, kas adresēti dalībvalstīm, un citos attiecīgos instrumentos, sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir īpaša loma dažādības veicināšanā un kvalitātes standartu noteikšanā. Valstīm jānodrošina stabils un pietiekams finansējums sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai garantētu to redakcionālo un institucionālo neatkarību, spēju ieviest jauninājumus, augstus profesionālās godīguma standartus un ļautu tiem pienācīgi pildīt savus pienākumus un nodrošināt kvalitatīvu žurnālistiku. Šos mērķus un uzdevumus nevajadzētu apdraudēt, novirzot sabiedrisko mediju finansēšanas shēmas citiem mērķiem, piemēram, atbalsta pasākumiem vai shēmām, kas paredzētas citām plašsaziņas līdzekļu nozarēm.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) ir izstrādājusi un Komisijai iesniegusi 2022. gada 7. februāra Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un 2022. gada 7. februāra Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu. Abas izstrādātas koncepcijas turpina ar SEPLPL pieņemšanu sākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu un ir skatāmas ciešā kopsakarībā. Saeimā iesniegts likumprojekts „Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” Nr. 199/Lp14, kas konceptuāli atbalsta un paredzēja apvienota sabiedriskā medija izveidi 2024. gadā un ir pieņemts pirmajā lasījumā, taču neskaidrība par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeļa maiņu ir kavējusi turpmāku minētā grozījumu likumprojekta virzību. Šobrīd Komisija kā konceptuālo termiņu apvienota sabiedriskā apvienotā medija izveidei ir atbalstījusi 2025. gada 1. janvāri.
[1] Darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei gala ziņojums", SEPLP, 2023, 6.lpp., https://www.seplp.lv/lv/media/942/download?attachment
[2] 31.03.2023. starpinstitucionālā darba grupas sēde vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei.
[3] https://likumi.lv/ta/id/309647-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
[4] Valsts drošības dienests, 19.04.2023. vēstule Nr. 21/2023/1202 “Par informācijas sniegšanu Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādes darba grupai”.
[5] “Council of Europe Standarts on Public Service Media. Digest”, Council of Europe, 2022
[6] Turpat
Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā[3] informatīvā vide minēta kā svarīgs valsts drošības aspekts un uzsvērta sabiedrisko mediju loma tās stiprināšanā: "Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte, tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem."
Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir arī valsts kritiskās infrastruktūras daļa, bet to pašreizējais fiziskās drošības režīms tikai daļēji atbilst prasībām, kādas noteiktas kritiskās infrastruktūras objektiem un ir nepieciešams atjaunot un papildināt pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu un infrastruktūras drošības risinājumus[4].
Eiropas Padomes standarti sabiedrisko mediju pārvaldībai uzsver, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāizveido īpašs pārvaldības mehānisms, tai skaitā finansēšanas mehānisms, lai garantētu to neatkarību savu unikālo uzdevumu veikšanai.
Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas CM/Rec(2018)1 par mediju daudzveidību un mediju īpašnieku atklātību[4] nosaka:
- valstīm ir jāatzīst neatkarīgu sabiedrisko mediju organizāciju īpašā loma sabiedriskās diskusijas, politiskās daudzveidības un viedokļu dažādības stiprināšanā. Valstīm ir attiecīgi jāgarantē atbilstoši apstākļi, lai sabiedriskie mediji varētu turpināt īstenot šo lomu multimediju vidē, tai skaitā piešķirot tiem pienācīgu atbalstu inovācijām un digitālo stratēģiju un jaunu pakalpojumu attīstībai.
- valstīm ir arī jānodrošina stabils, ilgtspējīgs, caurspīdīgs un pietiekams sabiedrisko mediju finansējums daudzu gadu griezumā, lai garantētu to neatkarību no valdību, politiskā un tirgus spiediena un ļautu tiem nodrošināt plašu daudzveidīga satura klāstu. Tas arī var palīdzēt līdzsvarot iespējamos riskus, ko var izraisīt mediju koncentrācijas situācija. Valstīm tādēļ vēl jo vairāk, līdz ar pienākumu garantēt mediju daudzveidību, ir jārisina sabiedrisko mediju sistēmiska nepietiekama finansējuma situācija, kas var apdraudēt minēto daudzveidību.
Ministru komitejas Rekomendāciju CM/Rec(2022)4 dalībvalstīm par labvēlīgas vides veicināšanu kvalitatīvai žurnālistikai digitālajā laikmetā[6] 1.1.4. punkts nosaka, ka sabiedriskie mediji kā norādīts daudzos Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumos, kas adresēti dalībvalstīm, un citos attiecīgos instrumentos, sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir īpaša loma dažādības veicināšanā un kvalitātes standartu noteikšanā. Valstīm jānodrošina stabils un pietiekams finansējums sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai garantētu to redakcionālo un institucionālo neatkarību, spēju ieviest jauninājumus, augstus profesionālās godīguma standartus un ļautu tiem pienācīgi pildīt savus pienākumus un nodrošināt kvalitatīvu žurnālistiku. Šos mērķus un uzdevumus nevajadzētu apdraudēt, novirzot sabiedrisko mediju finansēšanas shēmas citiem mērķiem, piemēram, atbalsta pasākumiem vai shēmām, kas paredzētas citām plašsaziņas līdzekļu nozarēm.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) ir izstrādājusi un Komisijai iesniegusi 2022. gada 7. februāra Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un 2022. gada 7. februāra Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu. Abas izstrādātas koncepcijas turpina ar SEPLPL pieņemšanu sākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu un ir skatāmas ciešā kopsakarībā. Saeimā iesniegts likumprojekts „Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” Nr. 199/Lp14, kas konceptuāli atbalsta un paredzēja apvienota sabiedriskā medija izveidi 2024. gadā un ir pieņemts pirmajā lasījumā, taču neskaidrība par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeļa maiņu ir kavējusi turpmāku minētā grozījumu likumprojekta virzību. Šobrīd Komisija kā konceptuālo termiņu apvienota sabiedriskā apvienotā medija izveidei ir atbalstījusi 2025. gada 1. janvāri.
[1] Darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei gala ziņojums", SEPLP, 2023, 6.lpp., https://www.seplp.lv/lv/media/942/download?attachment
[2] 31.03.2023. starpinstitucionālā darba grupas sēde vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei.
[3] https://likumi.lv/ta/id/309647-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
[4] Valsts drošības dienests, 19.04.2023. vēstule Nr. 21/2023/1202 “Par informācijas sniegšanu Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādes darba grupai”.
[5] “Council of Europe Standarts on Public Service Media. Digest”, Council of Europe, 2022
[6] Turpat
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
SEPLPL 7. panta pirmā daļa nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālā nodrošinājuma avotus:
1) valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kas nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets;
2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā peļņa;
3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;
4) ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tai skaitā starptautisku organizāciju un fondu, organizētajos konkursos;
5) citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.
Kopš reklāmas tirgus pamešanas 2021. gadā vairāk nekā 95 % no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ienākumiem veido valsts budžeta dotācija, padarot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību pilnībā atkarīgu no ikgadējiem politiskiem lēmumiem par finansējuma apjomu, apgrūtinot attīstības plānošanu vidējā termiņā. Katru gadu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir spiesta cīnīties par trūkstošo finansējumu, bet budžeta apjomu uzzina tikai iepriekšējā gada beigās vai dažkārt esošā gada ietvaros, kad ir apstiprināts ikgadējais valsts budžets, līdz ar to sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets nav prognozējams, jo kvalitatīvai jauna satura un investīciju plānošanai medijiem nepieciešams vismaz gads, bet biežāk ilgāks periods. Lai arī medijiem ir vidēja termiņa stratēģija un attīstības plāni, papildu finansējums to īstenošanai gadu no gada vienmēr tiek piešķirts nepietiekams un regulāri papildu budžeta bāzes finansējums tiek piešķirts tikai nākamajam gadam, nenodrošinot tā prognozējamu pieaugumu trīs gadu griezumā, kas ļautu plānot sabiedriskā pasūtījuma vajadzības vidējā termiņā. Tas neatbilst labas pārvaldības principiem un liecina, ka finansējums nav nedz atbilstošs, nedz prognozējams, nedz neatkarīgs no politiskiem lēmumiem.
Analizējot katru no SEPLPL pārejas noteikumu 8. punktā definētajiem principiem, esošajā situācijā ir konstatējamas šādas nepilnības:
- Neatkarīgs – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo katru gadu lēmums par sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nepieciešamo papildu piešķiramo budžetu tiek pieņemts koalīcijas partiju diskusiju rezultātā, atbilstoši attiecīgās koalīcijas politiskajām prioritātēm, kas var būtiski atšķirties katrā Ministru kabineta sastāvā.
- Atbilstošs – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets ir nepietiekams, lai izpildītu visus SEPLPL definētos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumus, tostarp atbilstošā kvalitātē uzturētu kritisko infrastruktūru. Gandrīz katru gadu, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju darbības nepārtrauktību vai sabiedrisko pasūtījumu atbilstošā kvalitātē, Ministru kabinetam tiek lūgts papildu finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Katru gadu mediji iesniedz Ministru kabinetam lūgumus pēc papildu finansējuma prioritāro pasākumu īstenošanai, kuru skaitā ir vajadzības gan darbinieku atalgojuma konkurētspējas palielināšanai, gan kritiskās infrastruktūras un tehnoloģiju uzturēšanai. Pēc iziešanas no reklāmas tirgus, sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem saglabājušies tikai ļoti nelieli pašu ieņēmumi (apmēram 5 % no budžeta), kas neļauj veidot būtiskas rezerves investīcijām. Savukārt katrs papildu finansējuma lūgums nozīmē atkarību no attiecīgās koalīcijas politiskā lēmuma.
- Prognozējams – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo kārtējais valsts budžets Saeimā tiek apstiprināts īsi pirms nākamā gada sākuma, vai dažos gadījumos pat attiecīgā gada sākumā, kas neļauj sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem laikus plānot savu budžetu ne īstermiņā, ne vidējā termiņā. Problēmu rada apstāklis, ka līdz pēdējam brīdim ir jāgaida politiskais lēmums par augstāk minēto prioritāro pasākumu finansējuma piešķīrumu (jo esošā budžeta bāze ir nepietiekama SEPLPL definēto uzdevumu veikšanai un negatīvu iespaidu atstāj inflācija), kas būtiski apgrūtina spēju laikus izplānot pasākumus sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildei. Esošais modelis neļauj plānot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību vidējā termiņā, jo budžeta bāzes pieaugums ļoti retos gadījumos tiek apstiprināts ar pieaugumu trīs gadu perspektīvā. Šādā situācijā ir apgrūtinoši realizēt vidēja termiņa stratēģiju un vidēja termiņa attīstības plānus. Regulāri sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jāsaskaras ar jautājumu par sabiedriskā pasūtījuma noturēšanu iepriekšējo gadu līmenī, vai orģinālsatura samazināšanu un jautājumiem, kas saistīti ar inflācijas risku pārvaldīšanu.
- Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgs – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets ievērojami atpaliek no Eiropas raidorganizāciju savienības (EBU) dalīborganizāciju datiem par vidējo sabiedrisko mediju finansējuma līmeni Eiropā - 0,16 % no IKP vai 3,26 euro uz iedzīvotāju mēnesī.
1) valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kas nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets;
2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā peļņa;
3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;
4) ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tai skaitā starptautisku organizāciju un fondu, organizētajos konkursos;
5) citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.
Kopš reklāmas tirgus pamešanas 2021. gadā vairāk nekā 95 % no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ienākumiem veido valsts budžeta dotācija, padarot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību pilnībā atkarīgu no ikgadējiem politiskiem lēmumiem par finansējuma apjomu, apgrūtinot attīstības plānošanu vidējā termiņā. Katru gadu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir spiesta cīnīties par trūkstošo finansējumu, bet budžeta apjomu uzzina tikai iepriekšējā gada beigās vai dažkārt esošā gada ietvaros, kad ir apstiprināts ikgadējais valsts budžets, līdz ar to sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets nav prognozējams, jo kvalitatīvai jauna satura un investīciju plānošanai medijiem nepieciešams vismaz gads, bet biežāk ilgāks periods. Lai arī medijiem ir vidēja termiņa stratēģija un attīstības plāni, papildu finansējums to īstenošanai gadu no gada vienmēr tiek piešķirts nepietiekams un regulāri papildu budžeta bāzes finansējums tiek piešķirts tikai nākamajam gadam, nenodrošinot tā prognozējamu pieaugumu trīs gadu griezumā, kas ļautu plānot sabiedriskā pasūtījuma vajadzības vidējā termiņā. Tas neatbilst labas pārvaldības principiem un liecina, ka finansējums nav nedz atbilstošs, nedz prognozējams, nedz neatkarīgs no politiskiem lēmumiem.
Analizējot katru no SEPLPL pārejas noteikumu 8. punktā definētajiem principiem, esošajā situācijā ir konstatējamas šādas nepilnības:
- Neatkarīgs – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo katru gadu lēmums par sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nepieciešamo papildu piešķiramo budžetu tiek pieņemts koalīcijas partiju diskusiju rezultātā, atbilstoši attiecīgās koalīcijas politiskajām prioritātēm, kas var būtiski atšķirties katrā Ministru kabineta sastāvā.
- Atbilstošs – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets ir nepietiekams, lai izpildītu visus SEPLPL definētos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumus, tostarp atbilstošā kvalitātē uzturētu kritisko infrastruktūru. Gandrīz katru gadu, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju darbības nepārtrauktību vai sabiedrisko pasūtījumu atbilstošā kvalitātē, Ministru kabinetam tiek lūgts papildu finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Katru gadu mediji iesniedz Ministru kabinetam lūgumus pēc papildu finansējuma prioritāro pasākumu īstenošanai, kuru skaitā ir vajadzības gan darbinieku atalgojuma konkurētspējas palielināšanai, gan kritiskās infrastruktūras un tehnoloģiju uzturēšanai. Pēc iziešanas no reklāmas tirgus, sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem saglabājušies tikai ļoti nelieli pašu ieņēmumi (apmēram 5 % no budžeta), kas neļauj veidot būtiskas rezerves investīcijām. Savukārt katrs papildu finansējuma lūgums nozīmē atkarību no attiecīgās koalīcijas politiskā lēmuma.
- Prognozējams – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo kārtējais valsts budžets Saeimā tiek apstiprināts īsi pirms nākamā gada sākuma, vai dažos gadījumos pat attiecīgā gada sākumā, kas neļauj sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem laikus plānot savu budžetu ne īstermiņā, ne vidējā termiņā. Problēmu rada apstāklis, ka līdz pēdējam brīdim ir jāgaida politiskais lēmums par augstāk minēto prioritāro pasākumu finansējuma piešķīrumu (jo esošā budžeta bāze ir nepietiekama SEPLPL definēto uzdevumu veikšanai un negatīvu iespaidu atstāj inflācija), kas būtiski apgrūtina spēju laikus izplānot pasākumus sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildei. Esošais modelis neļauj plānot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību vidējā termiņā, jo budžeta bāzes pieaugums ļoti retos gadījumos tiek apstiprināts ar pieaugumu trīs gadu perspektīvā. Šādā situācijā ir apgrūtinoši realizēt vidēja termiņa stratēģiju un vidēja termiņa attīstības plānus. Regulāri sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jāsaskaras ar jautājumu par sabiedriskā pasūtījuma noturēšanu iepriekšējo gadu līmenī, vai orģinālsatura samazināšanu un jautājumiem, kas saistīti ar inflācijas risku pārvaldīšanu.
- Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgs – esošais finansēšanas modelis neatbilst šim principam, jo Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets ievērojami atpaliek no Eiropas raidorganizāciju savienības (EBU) dalīborganizāciju datiem par vidējo sabiedrisko mediju finansējuma līmeni Eiropā - 0,16 % no IKP vai 3,26 euro uz iedzīvotāju mēnesī.
Risinājuma apraksts
Finansējuma apmēram un piešķiršanas mehānismam jānodrošina, ka sabiedrisko mediju darbību neietekmē spēcīgu ietekmes pušu vēlmes, piemēram, politiskās vides dalībnieki vai kādu ekonomisko grupu lobijs. No tā izriet, ka finansējuma apmēram, kas tiek piešķirts sabiedriskajiem medijiem, jābūt nesaistītam ar tā brīža politiskajām prioritātēm un jābūt sasaistītam ar neatkarīgiem finansējuma avotiem. Tādēļ ar likumprojekta 1. pantu, grozot SEPLPL 3. panta otro daļu tiek nostiprināts valsts pienākums nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību un neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu finansējumu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai. Atbilstoši Komisijas 2023. gada 27. jūnija lēmumam sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas principu maiņai likumprojekta 3. pants tiek papildināts ar pirmo prim daļu SEPLPL 7. pantā, ar kuru tiek paredzēts noteikt, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts budžeta dotācijas apjomu veido, pieņemot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem, ne mazāk kā 0,12 % no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Izmantojot kā atskaites punktu budžeta apjomam attiecīgo indikatoru, sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiks nodrošināta augstākminēto principu īstenošana un iespēja nākotnē sasniegt SEPLPL pārejas noteikumu 8. punktā noteikto Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgo apjomu. Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisija lēma, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējumam turpmākajos gados ir jāpieaug, to panākot ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu, kopējo finansējumu nosakot ne mazāku kā 0,12 % no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Saskaņā ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeli, ko paredzēts nostiprināt ar šiem grozījumiem, katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, ar attiecīgu prioritāro pasākumu budžeta pieprasījumu pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.
Modelis paredz, ka sabiedrisko mediju finansējuma apjoms tiek apstiprināts reizi trijos gados, atbilstoši kārtējā attīstības plānā paredzētajiem pasākumiem. Finansējuma apjoms uz katru nākamo trīs gadu periodu tiktu piefiksēts SEPLPL Pārejas noteikumos kā procentuāls sabiedrisko mediju budžeta pieaugums pret iepriekšējo gadu.
Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka katra finansēšanas perioda beigās (katru gadu) tiks izvērtēta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālā situācija, savukārt reizi trijos gados tiks padziļināti izvērtēta vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošana. Trīs gadu izvērtējumā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome secinās, vai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības dēļ. Izvērtējums ziņojuma veidā jāiesniedz Komisijā izskatīšanai, kopā ar attīstības prioritātēm, rezultatīvajiem rādītājiem un informāciju par nepieciešamo finansējuma apjomu nākamajiem trīs gadiem, lai nodrošinātu likumā definēto sabiedriskā pasūtījuma mērķu izpildi. Pēc ziņojuma izskatīšanas Komisijā, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo un nodrošina iesniegšanai Ministru kabinetā jauno Sabiedriskā medija attīstības plānu kopā ar budžeta pieprasījumiem trim gadiem. Ziņojumā tiek iekļauts arī izvērtējums par esošā finansēšanas modeļa atbilstību SEPLPL paredzētajiem kritērijiem – vai modelis nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un tuvojas Eiropas vidējam finansējuma līmenim. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tad ir pamats sākt diskusiju par finansējuma modeļa izmaiņām vai jauna modeļa ieviešanu.
Sabiedriskā pasūtījuma pārkompensācijas vai nepietiekama finansējuma izvērtējums saskan ar sabiedriskā labuma metodoloģijas visaptverošo kvalitatīvo pētījumu ciklu, kas jāveic reizi trijos gados.
Vērtējot šī modeļa atbilstību iepriekš minētajiem SEPLPL uzskaitītajiem kritērijiem, var secināt:
- Neatkarība – atbilstība principam uzlabojas, jo, apstiprinot trīs gadu attīstības plānu, samazinās spēja ietekmēt mediju finansējumu ikgadējā valsts budžeta izstrādes procesā;
- Atbilstošs – atbilstība principam uzlabojas, jo, nosakot vismaz 0,12 % no IKP kā zemāko budžeta slieksni, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets palielināsies, veicinot iespējas pildīt likumā paredzētās funkcijas;
- Prognozējams – atbilstība principam uzlabojas, jo, apstiprinot trīs gadu attīstības plānu un vidēja termiņa valsts budžetā paredzot tam atbilstošus resursus, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi iepriekš zinās savu budžetu trīs gadu perspektīvā;
- Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgs – atbilstība uzlabojas, jo, nosakot vismaz 0,12 % no IKP kā zemāko budžeta slieksni, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets tuvosies 0,16 % no IKP, kas ir Eiropas vidējais līmenis atbilstoši EBU dalībvalstu datiem.
Atbilstoši Komisijā nolemtajam, likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no IKP līdzvērtīgu apjomu, 2025. gadā – 0,13 % no IKP līdzvērtīgu apjomu, bet 2026. gadā – 0,14 % no IKP līdzvērtīgu apjomu.
Saskaņā ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeli, ko paredzēts nostiprināt ar šiem grozījumiem, katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, ar attiecīgu prioritāro pasākumu budžeta pieprasījumu pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.
Modelis paredz, ka sabiedrisko mediju finansējuma apjoms tiek apstiprināts reizi trijos gados, atbilstoši kārtējā attīstības plānā paredzētajiem pasākumiem. Finansējuma apjoms uz katru nākamo trīs gadu periodu tiktu piefiksēts SEPLPL Pārejas noteikumos kā procentuāls sabiedrisko mediju budžeta pieaugums pret iepriekšējo gadu.
Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka katra finansēšanas perioda beigās (katru gadu) tiks izvērtēta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālā situācija, savukārt reizi trijos gados tiks padziļināti izvērtēta vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošana. Trīs gadu izvērtējumā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome secinās, vai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības dēļ. Izvērtējums ziņojuma veidā jāiesniedz Komisijā izskatīšanai, kopā ar attīstības prioritātēm, rezultatīvajiem rādītājiem un informāciju par nepieciešamo finansējuma apjomu nākamajiem trīs gadiem, lai nodrošinātu likumā definēto sabiedriskā pasūtījuma mērķu izpildi. Pēc ziņojuma izskatīšanas Komisijā, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo un nodrošina iesniegšanai Ministru kabinetā jauno Sabiedriskā medija attīstības plānu kopā ar budžeta pieprasījumiem trim gadiem. Ziņojumā tiek iekļauts arī izvērtējums par esošā finansēšanas modeļa atbilstību SEPLPL paredzētajiem kritērijiem – vai modelis nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un tuvojas Eiropas vidējam finansējuma līmenim. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tad ir pamats sākt diskusiju par finansējuma modeļa izmaiņām vai jauna modeļa ieviešanu.
Sabiedriskā pasūtījuma pārkompensācijas vai nepietiekama finansējuma izvērtējums saskan ar sabiedriskā labuma metodoloģijas visaptverošo kvalitatīvo pētījumu ciklu, kas jāveic reizi trijos gados.
Vērtējot šī modeļa atbilstību iepriekš minētajiem SEPLPL uzskaitītajiem kritērijiem, var secināt:
- Neatkarība – atbilstība principam uzlabojas, jo, apstiprinot trīs gadu attīstības plānu, samazinās spēja ietekmēt mediju finansējumu ikgadējā valsts budžeta izstrādes procesā;
- Atbilstošs – atbilstība principam uzlabojas, jo, nosakot vismaz 0,12 % no IKP kā zemāko budžeta slieksni, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets palielināsies, veicinot iespējas pildīt likumā paredzētās funkcijas;
- Prognozējams – atbilstība principam uzlabojas, jo, apstiprinot trīs gadu attīstības plānu un vidēja termiņa valsts budžetā paredzot tam atbilstošus resursus, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi iepriekš zinās savu budžetu trīs gadu perspektīvā;
- Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgs – atbilstība uzlabojas, jo, nosakot vismaz 0,12 % no IKP kā zemāko budžeta slieksni, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets tuvosies 0,16 % no IKP, kas ir Eiropas vidējais līmenis atbilstoši EBU dalībvalstu datiem.
Atbilstoši Komisijā nolemtajam, likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no IKP līdzvērtīgu apjomu, 2025. gadā – 0,13 % no IKP līdzvērtīgu apjomu, bet 2026. gadā – 0,14 % no IKP līdzvērtīgu apjomu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Komisijas 2023. gada 8. februāra lēmumu atbilstoši Padomes 2023. gada 28. februāra rīkojumam Nr. 1/2-5 izveidotā starpinstitucionālā darba grupā tika apspriesti un iesniegti Komisijā pavisam pieci piedāvājumi jauna sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa ieviešanai:
- finansējumu veido fiksēta valsts budžeta izdevumu daļa;
- finansējums ir piesaistīts noteiktu nodokļu ieņēmumu daļai;
- finansējumu veido ieņēmumi no jauna sabiedrisko mediju nodokļa;
- finansējuma apjoms tiek piesaistīts noteiktam procentam no IKP;
SEPLPL fiksēts pakāpenisks finansējuma pieaugums trīs gadu periodam, atkarībā no medijiem nepieciešamā investīciju apjoma.
- finansējumu veido fiksēta valsts budžeta izdevumu daļa;
- finansējums ir piesaistīts noteiktu nodokļu ieņēmumu daļai;
- finansējumu veido ieņēmumi no jauna sabiedrisko mediju nodokļa;
- finansējuma apjoms tiek piesaistīts noteiktam procentam no IKP;
SEPLPL fiksēts pakāpenisks finansējuma pieaugums trīs gadu periodam, atkarībā no medijiem nepieciešamā investīciju apjoma.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Jā, izvērtēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā koncepcijā par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu un koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
"Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums", 2023, LTV, LR, SEPLP, pieejams: https://ltv.lsm.lv/lv/satura-veidosana
"Pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas ieradumiem", NEPLP, 2022, pieejams: Pētījumi | Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (neplp.lv)
"Funding of Public Service Media", EBU Media Intelligence Unit, 2023, pieejams: https://www.ebu.ch/publications/research/membersonly/report/funding-of-public-service-media
"Pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas ieradumiem", NEPLP, 2022, pieejams: Pētījumi | Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (neplp.lv)
"Funding of Public Service Media", EBU Media Intelligence Unit, 2023, pieejams: https://www.ebu.ch/publications/research/membersonly/report/funding-of-public-service-media
Apraksts
Pētījums "Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums" parāda, kā Latvijas iedzīvotāji novērtē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu, cik daudzi no viņiem lieto tos un cik daudz tiem uzticas. Pētījumā atrodama vērtīga informācija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu, kas būtu jāuzlabo vai no jauna jāievieš, lai sasniegtu lielāku auditoriju.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas ieradumiem raksturo, kādus un konkrēti kurus medijus, cik bieži lieto Latvijas iedzīvotāji. Tas demonstrē, kā mainās mediju lietošanas paradumi, samazinoties tradicionālo mediju (drukātie, radio un TV) lietojums un vienlaikus strauji pieaug jauno digitālo (interneta portāli, sociālie mediji u.c.) lietojums. Pētījuma dati pamato, kādēļ ir nepieciešamas straujas pārmaiņas arī sabiedrisko mediju darbā, lai nezaudētu auditoriju.
"Funding of Public Service Media" ir Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) ikgadējais pētījums par vairāk nekā 50 tās dalīborganizāciju – sabiedrisko mediju no lielākoties Eiropas valstīm – finansiālo situāciju. Dati ļauj ieraudzīt, cik liels ir sabiedrisko mediju nodrošinājums dažādās pasaules valstīs un Eiropā vidēji, ļaujot secināt, kāda ir Latvijas sabiedrisko mediju attīstība, starptautiskā kontekstā.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas ieradumiem raksturo, kādus un konkrēti kurus medijus, cik bieži lieto Latvijas iedzīvotāji. Tas demonstrē, kā mainās mediju lietošanas paradumi, samazinoties tradicionālo mediju (drukātie, radio un TV) lietojums un vienlaikus strauji pieaug jauno digitālo (interneta portāli, sociālie mediji u.c.) lietojums. Pētījuma dati pamato, kādēļ ir nepieciešamas straujas pārmaiņas arī sabiedrisko mediju darbā, lai nezaudētu auditoriju.
"Funding of Public Service Media" ir Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) ikgadējais pētījums par vairāk nekā 50 tās dalīborganizāciju – sabiedrisko mediju no lielākoties Eiropas valstīm – finansiālo situāciju. Dati ļauj ieraudzīt, cik liels ir sabiedrisko mediju nodrošinājums dažādās pasaules valstīs un Eiropā vidēji, ļaujot secināt, kāda ir Latvijas sabiedrisko mediju attīstība, starptautiskā kontekstā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Jā, 2026. gada pavasarī
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
29.05.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
- Ieviests jauns sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modelis, valsts budžeta dotācijas apjomam veidojot ne mazāk kā 0,12 % no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma;
- Vienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa uzņēmuma izveidošana;
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteikts auditorijas sasniedzamības un uzticamības pieaugums;
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu investīcijas sasniedz vismaz 10 % no mediju neto apgrozījuma katru gadu;
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbinieku atalgojuma atbilstība vismaz 90 % no tirgus mediānas (šobrīd atpalicība ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" gadījumā vidēji 36 % no tirgus vidējā, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" gadījumā vidēji 33 % no tirgus mediānas).
- Vienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa uzņēmuma izveidošana;
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteikts auditorijas sasniedzamības un uzticamības pieaugums;
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu investīcijas sasniedz vismaz 10 % no mediju neto apgrozījuma katru gadu;
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbinieku atalgojuma atbilstība vismaz 90 % no tirgus mediānas (šobrīd atpalicība ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" gadījumā vidēji 36 % no tirgus vidējā, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" gadījumā vidēji 33 % no tirgus mediānas).
Rādītājs
- Ieviest jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli;
- Palielināt sabiedrisko mediju auditoriju (kopējā auditorija no 87 % 2023. gadā līdz 90 % 2027. gadā);
- Palielināt iedzīvotāju uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem (kopējā uzticība no 46 % 2023.gadā līdz 50 % 2027.gadā);
- Uzlabot iedzīvotāju novērtējumu sabiedrisko mediju satura kvalitātei – iedzīvotāju vērtējums no 45 % 2023. gadā līdz 50 % 2026. gadā un/vai uzlabojies ekspertu vērtējums trīsgades sabiedriskā labuma pētījumā;
- Stiprināt sabiedrisko mediju darbinieku kapacitāti (palielinot atalgojuma atbilstību vismaz 90% no tirgus mediānas);
- Izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu, koncentrējot esošos resursus un veicinot sinerģiju straujākai satura attīstībai digitālajā vidē;
- Palielināt investīcijas jaunu, inovatīvu satura formātu attīstībā;
- Nodrošināt investīciju apjomu tehnoloģijās un infrastruktūrā vismaz 10 % apjomā no mediju neto apgrozījuma.
- Palielināt sabiedrisko mediju auditoriju (kopējā auditorija no 87 % 2023. gadā līdz 90 % 2027. gadā);
- Palielināt iedzīvotāju uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem (kopējā uzticība no 46 % 2023.gadā līdz 50 % 2027.gadā);
- Uzlabot iedzīvotāju novērtējumu sabiedrisko mediju satura kvalitātei – iedzīvotāju vērtējums no 45 % 2023. gadā līdz 50 % 2026. gadā un/vai uzlabojies ekspertu vērtējums trīsgades sabiedriskā labuma pētījumā;
- Stiprināt sabiedrisko mediju darbinieku kapacitāti (palielinot atalgojuma atbilstību vismaz 90% no tirgus mediānas);
- Izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu, koncentrējot esošos resursus un veicinot sinerģiju straujākai satura attīstībai digitālajā vidē;
- Palielināt investīcijas jaunu, inovatīvu satura formātu attīstībā;
- Nodrošināt investīciju apjomu tehnoloģijās un infrastruktūrā vismaz 10 % apjomā no mediju neto apgrozījuma.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
40 493 406
0
40 460 556
0
39 770 856
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
40 493 406
0
40 460 556
0
39 770 856
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
40 493 406
0
40 460 556
14 733 045
39 770 856
23 464 708
32 266 514
2.1. valsts pamatbudžets
40 493 406
0
40 460 556
14 733 045
39 770 856
23 464 708
32 266 514
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-14 733 045
0
-23 464 708
-32 266 514
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-14 733 045
0
-23 464 708
-32 266 514
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-14 733 045
-23 464 708
-32 266 514
5.1. valsts pamatbudžets
0
-14 733 045
-23 464 708
-32 266 514
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai atbilstoši Komisijas 2023. gada 27. jūnija lēmumam sabiedriskā medija finansējums turpmākajos gados pieaugtu, būtu noteikts ne mazāks par 0,12 % no iekšzemes kopprodukta piecu gadu periodā un piecu gadu laikā sasniegt Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu: 2024. gadā 0,12 %, 2025. gadā 0,13 %, 2026. gadā 0,14 % no iekšzemes kopprodukta, papildu vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotajam finansējumam būtu nepieciešams 2024. gadam 14 733 045 euro; 2025. gadam 23 464 708 euro; 2026. gadam un turpmāk ik gadu 32 266 514 euro, tai skaitā:
1. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" 2024. gadam 4 798 940 euro tai skaitā:
1.1. kritiskās infrastruktūras stiprināšanai 2024. gadam 603 100 euro, tai skaitā:
1.1.1. IT infrastruktūras modernizēšanas projekta ieviešanas izmaksas 2024. gadā veido 393 100 euro.
1.1.2. pakalpojumu izmaksām saistībā ar jaunas un kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio"
tīmekļa vietnes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveidei 2024. gadā ir nepieciešams finansējums 120 000 euro.
1.1.3. mobilās tiešraižu studijas izmaksas, tai skaitā, specializēta auto projektēšana 2024. gadā veido 10 000 euro.
1.1.4. video novērošanas sistēmas izveidei 2024. gadā nepieciešami 80 000 euro (pilna summa jaunās video sistēmas nodrošināšanai, iegāde, montāža utml.).
1.2. ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai 2024. gadam nepieciešams 213 446 euro, tai skaitā:
1.2.1. autortiesību maksājumi biedrībai "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" un biedrībai "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" 2024. gadā 56 397 euro.
1.2.2. atlīdzība saimnieciskās darbības veicējiem (ārštata darbinieki satura ražošanai) 2024. gadā 18 360 euro.
1.2.3. komandējumi un darba braucieni 2024. gadā 10 000 euro.
1.2.4. elektroenerģijas, siltumenerģijas un telpu uzkopšana un apsardzes nodrošināšana ēkā Doma laukumā 8, Rīgā 2024. gadā 123 429 euro.
1.2.5. degvielas un autotransporta uzturēšanas sadārdzinājums 2024. gadā 5 260 euro.
1.3. satura prioritāro virzienu attīstībai un kvalitātes pilnveidošanai 2024. gadam 1 273 449 euro, tai skaitā:
1.3.1. jaunu amata vietu izveidei papildu atlīdzībai 2024. gadā 342 344 euro.
1.3.2. preču un pakalpojumu izmaksas, kas ir saistītas ar tehnisko nodrošināšanu (īres un transporta izmaksas ārzemju korespondentiem, izmaksas digitālā satura virzīšanai, komandējumiem un mācībām, faktu pārbaudītāju mācībām, projektu realizēšanu u.c.) 2024. gadā 931 105 euro.
1.4. atalgojuma konkurētspējas nodrošināšanai 2024. gadam 1 477 945 euro, tai skaitā:
1.4.1. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" darbinieku atlīdzībai 2024. gadā 1 383 791 euro.
1.4.2. administratīvās kapacitātes celšana (3 amata vietas): 2024. gadā 94 154 euro (tajā skaitā 3 jauno darba vietu aprīkojums (darba vietas mēbeles un datortehnikas iegāde) 6 000 euro 2024. gadā, veselības apdrošināšanas polises 1 260 euro katru gadu).
1.5. tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošanai un pamatdarbības nodrošināšanai 2024. gadam 1 231 000 euro, tai skaitā:
1.5.1. nodrošināta 3. tiešraižu studijas rekonstrukcija 2024. gadā 500 000 euro apmērā.
1.5.2. transporta līdzekļu iegāde 2024. gadā 60 000 euro.
1.5.3. laikā no 2024. līdz 2026. gadam plānota ēkas fasādes atjaunošana, t.sk. projektēšana 2024. gadā 8 000 euro apmērā.
1.5.4. finanšu vadības uzlabošanai plānots ieviest Business Intelligence (BI) risinājumu Latvijas Radio budžeta plānošanai, kas veido 100 000 euro ieviešanas izmaksas 2024. gadā.
1.5.5. tehnoloģiskā un datu apstrādes aprīkojuma atjaunināšanai 2024. gadā nepieciešams 399 000 euro.
1.5.6. telpu remontdarbiem (vidēji 200 m2/gadā) un mēbeļu nomaiņai 2024. gadā 164 000 euro apmērā.
2. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzijai" 2024. gadam 9 934 105 euro, tai skaitā:
2.1. kritiskās infrastruktūras stiprināšanai 2024. gadam 523 180 euro, tai skaitā:
2.1.1. tehnoloģiskās drošības nodrošinājums 2024. gadā 480 912 euro - programmu izlaides sistēmas uzturēšanai un IT sistēmas uzlabojumiem.
2.1.2. 6 papildu darbinieku nodrošinājums (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" kritiskās infrastruktūras funkciju un digitālo platformu, tostarp Replay, sistēmu nodrošināšanai) 2024. gadā 42 268 euro.
2.2. ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai un satura atjaunošanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros 2024. gadam 2 587 226 euro, tai skaitā:
2.2.1. lai kompensētu sadārdzinājuma ietekmē radīto iespaidu uz satura ražošanai pieejamiem resursiem 2024. gadā nepieciešams 2 169 151 euro.
2.2.2. vienlaikus saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmaksu sadārdzinājuma situācijā nepieciešamais kompensācijas resurss 2024. gadā ir 418 075 euro.
2.3. satura prioritāro virzienu attīstībai un kvalitātes pilnveidošanai 2024. gadam 2 050 505 euro, tai skaitā:
2.3.1. bērnu un jauniešu redakcijas un jauniešu mērķauditorijai veltīta satura izveidei 2024. gadā plānoti līdzekļi 30 000 euro apmērā.
2.3.2. digitālā satura attīstībai, tā kvalitātes pilnveidošanai, tostarp multimediju studijas izveidei un vizuālo reportāžu veidošanai digitālo platformu vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei 2024. gadā 1 233 028 euro.
2.3.3. reģionālo un ārvalstu korespondentpunktu izveidei 2024. gadā 749 077 euro, tai skaitā:
2.3.3.1. ārvalstu korespondentpunktu izveide ārvalstīs (ārvalstu korespondentu punkti plānoti primāri Ukrainā, aprēķinātajam finansējumam ietverot gan satura izveides, gan reģionālā korespondentpunkta tekošās izmaksas) 2024. gadā nepieciešams 500 000 euro.
2.3.3.2. Latvijas reģionālā satura daudzveidība (korespondentpunkti Vidzemē, papildu saturs par Latgales reģionu) 2024. gadā nepieciešams 249 077 euro. Katrai no plānotajām ārvalstu un reģionālajām vienībām ir plānots piesaistīt papildu štata vietas (Vidzemē - 2, Ukrainā - 2, ASV - 1).
2.3.4. satura daudzveidībai (arī latgaliešu valodā), oriģinālsatura iepirkšana no neatkarīgajiem producentiem 2024. gadā 38 400 euro.
2.4. kapacitātes stiprināšanai un atalgojuma izlīdzināšanai līdz tirgus mediānai 2024. gadam 3 803 194 euro, tai skaitā:
2.4.1. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" darbinieku atlīdzībai 2024. gadā nepieciešami 3 569 474 euro.
2.4.2. no kopējās pieprasītās summas jaunu 14 štata vietu (atbalsta funkciju veicēji, iepirkumu speciālisti, finanšu un IT speciālisti) izveidošanai 2024. gadā nepieciešams 233 720 euro.
2.5. tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošanai pamatdarbības nodrošināšanai 2024. gadam 970 000 euro, tai skaitā:
2.5.1. tehnoloģiju atjaunināšanai: kameru parka nomaiņa studijās, iekšējā datortīkla veiktspējas un datu krātuvju apjoma palielināšana, ražošanas servera, robotkameru iegāde, studiju kameru parka atjaunošana un kameras optikas maiņa, video pults un grafisko serveru uzturēšanas nomaiņa u.c. 2024. gadā 880 000 euro.
2.5.2. ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā infrastruktūras atjaunināšanai: dūmu un karstuma izvades sistēmas atjaunošana, saules paneļu uzstādīšana, studiju ventilācijas un dzesēšanas iekārtu nomaiņai 2024. gadā 90 000 euro.
3.Vienotajam sabiedriskajam medijam 2025. gadam 23 464 708 euro, 2026. gadam un turpmāk ik gadu 32 266 514 euro, tai skaitā:
3.1. Latvijas sabiedriskā medija kritiskās infrastruktūras stiprināšanai 2025. gadam 2 230 431 euro; 2026. gadam 2 918 516 euro tai skaitā:
3.1.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.1.1.1. IT infrastruktūras modernizēšanas projekta ieviešanas izmaksas: 2025. gadā 672 900 euro; 2026. gadā 1 204 000 euro.
3.1.1.2. trīs IT speciālistu amata vietu izveide un darba vietu aprīkošana, t.sk. VSAOI iemaksas, kā arī, nodrošinot bruto darba samaksas pieaugumu atbilstoši Latvijas Bankas prognožu datiem (9,2 % 2025. gadā, 8,9 % 2026. gadā): 2025. gadā 225 896 euro; 2026. gadā un turpmāk ik gadu 239 354 euro.
3.1.1.3. pakalpojumu izmaksām saistībā ar jaunas un kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošas Latvijas Radio mājaslapas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uzturēšanai 2025. gadā un turpmāk ik gadu 112 899 euro.
3.1.1.4. Mobilās tiešraižu studijas izmaksas 2025. gadā 300 000 euro.
3.1.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.1.2.1. tehnoloģiskās drošības nodrošinājums 2025. gadā 278 300 euro; 2026. gadā 332 750 euro programmu izlaides sistēmas uzturēšanai un IT sistēmas uzlabojumiem.
3.1.2.2. ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā fiziskās drošības nodrošinājums 2025. gadā 341 279 euro; 2026. gadā 730 356 euro.
3.1.2.3. sešu papildu darbinieku nodrošinājums (LTV kritiskās infrastruktūras funkciju un digitālo platformu, tostarp Replay, sistēmu nodrošināšanai): 2025. gadā 249 157 euro; 2026. gadā 249 157 euro.
3.1.2.4. 2025. gadā un turpmāk ik gadu pēc PTS kompleksa iegādes nepieciešami 50 000 euro iekārtu/sistēmu uzturēšanai.
3.2. Latvijas sabiedriskā medija ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai 2025. gadam 2 899 612 euro; 2026. gadam 3 002 562 euro, tai skaitā:
3.2.1. Latvijas Radio līdz ar inflācijas pieaugumu finansējums nepieciešams:
3.2.1.1 autortiesību maksājumiem biedrībai "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" un biedrībai "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienīb" 2025. gadā 62 037 euro; 2026. gadā 68 240 euro.
3.2.1.2. atlīdzībai saimnieciskās darbības veicējiem (ārštata darbinieki satura ražošanai) 2025. gadā 19 400 euro; 2026. gadā 20 500 euro.
3.2.1.3. komandējumiem un darba braucieniem 2025. gadā 10 350 euro; 2026. gadā 10 713 euro.
3.2.1.4. elektroenerģijas, siltumenerģijas un telpu uzkopšanai un apsardzes nodrošināšanai ēkai Doma laukumā 8, Rīgā 2025. gadā 145 266 euro; 2026. gadā 171 240 euro.
3.2.1.5. degvielas un autotransporta uzturēšanas sadārdzinājumam 2025. gadā 5 478 euro; 2026. gadā 5 704 euro.
3.2.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.2.2.1. lai kompensētu sadārdzinājuma ietekmē radīto iespaidu uz satura ražošanai pieejamiem resursiem nepieciešams: 2025. gadā 2 227 718 euro; 2026. gadā 2 285 639 euro.
3.2.2.2. vienlaikus Latvijas Televīzijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmaksu sadārdzinājuma situācijā nepieciešamais kompensācijas resurss 2025. gadā 429 363 euro; 2026. gadā 440 526 euro.
3.3. Latvijas Sabiedriskā medija satura prioritāro virzienu attīstībai un kvalitātes pilnveidošanai 2025. gadam 5 834 575 euro; 2026. gadam 9 467 147 euro, tai skaitā:
3.3.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.3.1.1. jaunu amata vietu izveidei papildu atlīdzībai ir nepieciešams 2025. gadā 661 622 euro; 2026. gadā 1 809 543 euro.
3.3.1.2. preču un pakalpojumu izmaksām, kas ir saistītas ar tehnisko nodrošināšanu (īres un transporta izmaksas ārzemju korespondentiem, izmaksas digitālā satura virzīšanai, komandējumiem un mācībām, faktu pārbaudītāju mācībām, projektu realizēšanu u.c.) nepieciešams 2025. gadā 1 367 815 euro; 2026. gadā 1 225 440 euro.
3.3.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.3.2.1. bērnu un jauniešu redakcijas un jauniešu mērķauditorijai veltīta satura izveidei plānoti līdzekļi: 2025. gadā 1 689 622 euro; 2026. gadā, 1 761 497 euro.
3.3.2.2. digitālā satura attīstībai, tā kvalitātes pilnveidošanai, tostarp multimediju studijas izveidei un vizuālo reportāžu veidošanai digitālo platformu vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei 2025. gadā 1 380 962 euro; 2026. gadā 3 696 113 euro.
3.3.2.3. reģionālo un ārvalstu korespondentpunktu izveidei 2025. gadā 687 095 euro; 2026. gadā 927 095 euro, tai skaitā:
3.3.2.3.1. ārvalstu korespondentpunktu izveide ārvalstīs 2025. gadā 500 000 euro; 2026. gadā 740 000 euro.
3.3.2.3.2. Latvijas reģionālā satura daudzveidība (korespondentpunkti Vidzemē, papildu saturs par Latgales reģionu): 2025. gadā 187 095 euro; 2026. gadā 187 095 euro. Katrai no plānotajām ārvalstu un reģionālajām vienībām ir plānots piesaistīt papildu štata vietas (Vidzemē - 2, Ukrainā - 2, ASV - 1).
3.3.2.4. satura daudzveidībai (arī latgaliešu valodā), oriģinālsatura iepirkšana no neatkarīgajiem producentiem: 2025. gadā 47 459 euro; 2026. gadā 47 459 euro.
3.4. Latvijas sabiedriskā medija atalgojuma konkurētspējas nodrošināšanai 2025. gadam 7 804 090 euro; 2026. gadam 9 390 983 euro, tai skaitā:
3.4.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.4.1.1. darbinieku atlīdzībai nepieciešams 2025. gadā 3 124 410 euro; 2026.gadā 4 208 949 euro.
3.4.1.2. administratīvās kapacitātes celšanai (3 amata vietas) nepieciešams 2025. gadā 96 148 euro; 2026. gadā 104 593 euro.
3.4.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.4.2.1. darbinieku atlīdzībai nepieciešams 2025. gadā 4 037 017 euro; 2026. gadā 4 530 926 euro.
3.4.2.2. no kopējās pieprasītās summas jaunu 14 štata vietu (atbalsta funkciju veicēji, iepirkumu speciālisti, finanšu un IT speciālisti) izveidošanai, 2025. gadā 546 515 euro; 2026. gadā 546 515 euro.
3.5. Latvijas sabiedriskā medija tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošana un pamatdarbības nodrošināšanai 2025. gadam 4 696 000 euro; 2026. gadam 7 487 306 euro, tai skaitā:
3.5.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.5.1.1. 2025. un 2026. gadā tiktu veikta Latvijas Radio ēkas jumta seguma nomaiņa, t.sk.: 2025. gadā 200 000 euro; 2026. gadā 450 000 euro.
3.5.1.2. izstrādāts pirmās studijas rekonstrukcijas projekts, t.sk. 2025. gadā 120 000 euro; 2026. gadā 150 000 euro.
3.5.1.3. laikā no 2024. līdz 2026. gadam plānota ēkas fasādes atjaunošana, t.sk., atjaunošana 2025. gadā 100 000 euro apmērā; 2026. gadā 100 000 euro apmērā.
3.5.1.4. 2025.gadā paredzēta Latvijas Radio telefonsakaru sistēmas modernizācija 50 000 euro apmērā.
3.5.1.5. 2026. gadā tiktu veikta “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv" tiešraižu studijas rekonstrukcija 300 000 euro apmērā.
3.5.1.6. finanšu vadības uzlabošanai plānots ieviest Business Intelligence (BI) risinājumu Latvijas Radio budžeta plānošanai, kuras uzturēšanai 2025. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams 10 000 euro.
3.5.1.7. tehnoloģiskā un datu apstrādes aprīkojuma atjaunināšanai nepieciešams 2025. gadā 439 000 euro apmērā; 2026. gadā 483 000 euro apmērā.
3.5.1.8. telpu remontdarbi (vidēji 200 m2/gadā) un mēbeļu nomaiņa, t.sk. 2025. gadā 188 000 euro apmērā; 2026. gadā 214 000 euro apmērā.
3.5.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.5.2.1. tehnoloģiju atjaunināšanai kameru parka nomaiņa studijās, iekšējā datortīkla veiktspējas un datu krātuvju apjoma palielināšana, ražošanas servera, robotkameru iegāde, studiju kameru parka atjaunošana un kameras optikas maiņa, video pults un grafisko serveru uzturēšanas nomaiņa u.c. 2025. gadā 2 839 000 euro; 2026. gadā 4 850 306 euro.
3.5.2.2. ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā infrastruktūras atjaunināšanai: dūmu un karstuma izvades sistēmas atjaunošana, saules paneļu uzstādīšana, studiju ventilācijas un dzesēšanas iekārtu nomaiņa 2025. gadā 750 000 euro; 2026. gadā 930 000 euro.
1. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" 2024. gadam 4 798 940 euro tai skaitā:
1.1. kritiskās infrastruktūras stiprināšanai 2024. gadam 603 100 euro, tai skaitā:
1.1.1. IT infrastruktūras modernizēšanas projekta ieviešanas izmaksas 2024. gadā veido 393 100 euro.
1.1.2. pakalpojumu izmaksām saistībā ar jaunas un kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio"
tīmekļa vietnes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveidei 2024. gadā ir nepieciešams finansējums 120 000 euro.
1.1.3. mobilās tiešraižu studijas izmaksas, tai skaitā, specializēta auto projektēšana 2024. gadā veido 10 000 euro.
1.1.4. video novērošanas sistēmas izveidei 2024. gadā nepieciešami 80 000 euro (pilna summa jaunās video sistēmas nodrošināšanai, iegāde, montāža utml.).
1.2. ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai 2024. gadam nepieciešams 213 446 euro, tai skaitā:
1.2.1. autortiesību maksājumi biedrībai "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" un biedrībai "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" 2024. gadā 56 397 euro.
1.2.2. atlīdzība saimnieciskās darbības veicējiem (ārštata darbinieki satura ražošanai) 2024. gadā 18 360 euro.
1.2.3. komandējumi un darba braucieni 2024. gadā 10 000 euro.
1.2.4. elektroenerģijas, siltumenerģijas un telpu uzkopšana un apsardzes nodrošināšana ēkā Doma laukumā 8, Rīgā 2024. gadā 123 429 euro.
1.2.5. degvielas un autotransporta uzturēšanas sadārdzinājums 2024. gadā 5 260 euro.
1.3. satura prioritāro virzienu attīstībai un kvalitātes pilnveidošanai 2024. gadam 1 273 449 euro, tai skaitā:
1.3.1. jaunu amata vietu izveidei papildu atlīdzībai 2024. gadā 342 344 euro.
1.3.2. preču un pakalpojumu izmaksas, kas ir saistītas ar tehnisko nodrošināšanu (īres un transporta izmaksas ārzemju korespondentiem, izmaksas digitālā satura virzīšanai, komandējumiem un mācībām, faktu pārbaudītāju mācībām, projektu realizēšanu u.c.) 2024. gadā 931 105 euro.
1.4. atalgojuma konkurētspējas nodrošināšanai 2024. gadam 1 477 945 euro, tai skaitā:
1.4.1. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" darbinieku atlīdzībai 2024. gadā 1 383 791 euro.
1.4.2. administratīvās kapacitātes celšana (3 amata vietas): 2024. gadā 94 154 euro (tajā skaitā 3 jauno darba vietu aprīkojums (darba vietas mēbeles un datortehnikas iegāde) 6 000 euro 2024. gadā, veselības apdrošināšanas polises 1 260 euro katru gadu).
1.5. tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošanai un pamatdarbības nodrošināšanai 2024. gadam 1 231 000 euro, tai skaitā:
1.5.1. nodrošināta 3. tiešraižu studijas rekonstrukcija 2024. gadā 500 000 euro apmērā.
1.5.2. transporta līdzekļu iegāde 2024. gadā 60 000 euro.
1.5.3. laikā no 2024. līdz 2026. gadam plānota ēkas fasādes atjaunošana, t.sk. projektēšana 2024. gadā 8 000 euro apmērā.
1.5.4. finanšu vadības uzlabošanai plānots ieviest Business Intelligence (BI) risinājumu Latvijas Radio budžeta plānošanai, kas veido 100 000 euro ieviešanas izmaksas 2024. gadā.
1.5.5. tehnoloģiskā un datu apstrādes aprīkojuma atjaunināšanai 2024. gadā nepieciešams 399 000 euro.
1.5.6. telpu remontdarbiem (vidēji 200 m2/gadā) un mēbeļu nomaiņai 2024. gadā 164 000 euro apmērā.
2. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzijai" 2024. gadam 9 934 105 euro, tai skaitā:
2.1. kritiskās infrastruktūras stiprināšanai 2024. gadam 523 180 euro, tai skaitā:
2.1.1. tehnoloģiskās drošības nodrošinājums 2024. gadā 480 912 euro - programmu izlaides sistēmas uzturēšanai un IT sistēmas uzlabojumiem.
2.1.2. 6 papildu darbinieku nodrošinājums (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" kritiskās infrastruktūras funkciju un digitālo platformu, tostarp Replay, sistēmu nodrošināšanai) 2024. gadā 42 268 euro.
2.2. ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai un satura atjaunošanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros 2024. gadam 2 587 226 euro, tai skaitā:
2.2.1. lai kompensētu sadārdzinājuma ietekmē radīto iespaidu uz satura ražošanai pieejamiem resursiem 2024. gadā nepieciešams 2 169 151 euro.
2.2.2. vienlaikus saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmaksu sadārdzinājuma situācijā nepieciešamais kompensācijas resurss 2024. gadā ir 418 075 euro.
2.3. satura prioritāro virzienu attīstībai un kvalitātes pilnveidošanai 2024. gadam 2 050 505 euro, tai skaitā:
2.3.1. bērnu un jauniešu redakcijas un jauniešu mērķauditorijai veltīta satura izveidei 2024. gadā plānoti līdzekļi 30 000 euro apmērā.
2.3.2. digitālā satura attīstībai, tā kvalitātes pilnveidošanai, tostarp multimediju studijas izveidei un vizuālo reportāžu veidošanai digitālo platformu vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei 2024. gadā 1 233 028 euro.
2.3.3. reģionālo un ārvalstu korespondentpunktu izveidei 2024. gadā 749 077 euro, tai skaitā:
2.3.3.1. ārvalstu korespondentpunktu izveide ārvalstīs (ārvalstu korespondentu punkti plānoti primāri Ukrainā, aprēķinātajam finansējumam ietverot gan satura izveides, gan reģionālā korespondentpunkta tekošās izmaksas) 2024. gadā nepieciešams 500 000 euro.
2.3.3.2. Latvijas reģionālā satura daudzveidība (korespondentpunkti Vidzemē, papildu saturs par Latgales reģionu) 2024. gadā nepieciešams 249 077 euro. Katrai no plānotajām ārvalstu un reģionālajām vienībām ir plānots piesaistīt papildu štata vietas (Vidzemē - 2, Ukrainā - 2, ASV - 1).
2.3.4. satura daudzveidībai (arī latgaliešu valodā), oriģinālsatura iepirkšana no neatkarīgajiem producentiem 2024. gadā 38 400 euro.
2.4. kapacitātes stiprināšanai un atalgojuma izlīdzināšanai līdz tirgus mediānai 2024. gadam 3 803 194 euro, tai skaitā:
2.4.1. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" darbinieku atlīdzībai 2024. gadā nepieciešami 3 569 474 euro.
2.4.2. no kopējās pieprasītās summas jaunu 14 štata vietu (atbalsta funkciju veicēji, iepirkumu speciālisti, finanšu un IT speciālisti) izveidošanai 2024. gadā nepieciešams 233 720 euro.
2.5. tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošanai pamatdarbības nodrošināšanai 2024. gadam 970 000 euro, tai skaitā:
2.5.1. tehnoloģiju atjaunināšanai: kameru parka nomaiņa studijās, iekšējā datortīkla veiktspējas un datu krātuvju apjoma palielināšana, ražošanas servera, robotkameru iegāde, studiju kameru parka atjaunošana un kameras optikas maiņa, video pults un grafisko serveru uzturēšanas nomaiņa u.c. 2024. gadā 880 000 euro.
2.5.2. ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā infrastruktūras atjaunināšanai: dūmu un karstuma izvades sistēmas atjaunošana, saules paneļu uzstādīšana, studiju ventilācijas un dzesēšanas iekārtu nomaiņai 2024. gadā 90 000 euro.
3.Vienotajam sabiedriskajam medijam 2025. gadam 23 464 708 euro, 2026. gadam un turpmāk ik gadu 32 266 514 euro, tai skaitā:
3.1. Latvijas sabiedriskā medija kritiskās infrastruktūras stiprināšanai 2025. gadam 2 230 431 euro; 2026. gadam 2 918 516 euro tai skaitā:
3.1.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.1.1.1. IT infrastruktūras modernizēšanas projekta ieviešanas izmaksas: 2025. gadā 672 900 euro; 2026. gadā 1 204 000 euro.
3.1.1.2. trīs IT speciālistu amata vietu izveide un darba vietu aprīkošana, t.sk. VSAOI iemaksas, kā arī, nodrošinot bruto darba samaksas pieaugumu atbilstoši Latvijas Bankas prognožu datiem (9,2 % 2025. gadā, 8,9 % 2026. gadā): 2025. gadā 225 896 euro; 2026. gadā un turpmāk ik gadu 239 354 euro.
3.1.1.3. pakalpojumu izmaksām saistībā ar jaunas un kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošas Latvijas Radio mājaslapas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uzturēšanai 2025. gadā un turpmāk ik gadu 112 899 euro.
3.1.1.4. Mobilās tiešraižu studijas izmaksas 2025. gadā 300 000 euro.
3.1.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.1.2.1. tehnoloģiskās drošības nodrošinājums 2025. gadā 278 300 euro; 2026. gadā 332 750 euro programmu izlaides sistēmas uzturēšanai un IT sistēmas uzlabojumiem.
3.1.2.2. ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā fiziskās drošības nodrošinājums 2025. gadā 341 279 euro; 2026. gadā 730 356 euro.
3.1.2.3. sešu papildu darbinieku nodrošinājums (LTV kritiskās infrastruktūras funkciju un digitālo platformu, tostarp Replay, sistēmu nodrošināšanai): 2025. gadā 249 157 euro; 2026. gadā 249 157 euro.
3.1.2.4. 2025. gadā un turpmāk ik gadu pēc PTS kompleksa iegādes nepieciešami 50 000 euro iekārtu/sistēmu uzturēšanai.
3.2. Latvijas sabiedriskā medija ar sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai 2025. gadam 2 899 612 euro; 2026. gadam 3 002 562 euro, tai skaitā:
3.2.1. Latvijas Radio līdz ar inflācijas pieaugumu finansējums nepieciešams:
3.2.1.1 autortiesību maksājumiem biedrībai "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" un biedrībai "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienīb" 2025. gadā 62 037 euro; 2026. gadā 68 240 euro.
3.2.1.2. atlīdzībai saimnieciskās darbības veicējiem (ārštata darbinieki satura ražošanai) 2025. gadā 19 400 euro; 2026. gadā 20 500 euro.
3.2.1.3. komandējumiem un darba braucieniem 2025. gadā 10 350 euro; 2026. gadā 10 713 euro.
3.2.1.4. elektroenerģijas, siltumenerģijas un telpu uzkopšanai un apsardzes nodrošināšanai ēkai Doma laukumā 8, Rīgā 2025. gadā 145 266 euro; 2026. gadā 171 240 euro.
3.2.1.5. degvielas un autotransporta uzturēšanas sadārdzinājumam 2025. gadā 5 478 euro; 2026. gadā 5 704 euro.
3.2.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.2.2.1. lai kompensētu sadārdzinājuma ietekmē radīto iespaidu uz satura ražošanai pieejamiem resursiem nepieciešams: 2025. gadā 2 227 718 euro; 2026. gadā 2 285 639 euro.
3.2.2.2. vienlaikus Latvijas Televīzijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmaksu sadārdzinājuma situācijā nepieciešamais kompensācijas resurss 2025. gadā 429 363 euro; 2026. gadā 440 526 euro.
3.3. Latvijas Sabiedriskā medija satura prioritāro virzienu attīstībai un kvalitātes pilnveidošanai 2025. gadam 5 834 575 euro; 2026. gadam 9 467 147 euro, tai skaitā:
3.3.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.3.1.1. jaunu amata vietu izveidei papildu atlīdzībai ir nepieciešams 2025. gadā 661 622 euro; 2026. gadā 1 809 543 euro.
3.3.1.2. preču un pakalpojumu izmaksām, kas ir saistītas ar tehnisko nodrošināšanu (īres un transporta izmaksas ārzemju korespondentiem, izmaksas digitālā satura virzīšanai, komandējumiem un mācībām, faktu pārbaudītāju mācībām, projektu realizēšanu u.c.) nepieciešams 2025. gadā 1 367 815 euro; 2026. gadā 1 225 440 euro.
3.3.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.3.2.1. bērnu un jauniešu redakcijas un jauniešu mērķauditorijai veltīta satura izveidei plānoti līdzekļi: 2025. gadā 1 689 622 euro; 2026. gadā, 1 761 497 euro.
3.3.2.2. digitālā satura attīstībai, tā kvalitātes pilnveidošanai, tostarp multimediju studijas izveidei un vizuālo reportāžu veidošanai digitālo platformu vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei 2025. gadā 1 380 962 euro; 2026. gadā 3 696 113 euro.
3.3.2.3. reģionālo un ārvalstu korespondentpunktu izveidei 2025. gadā 687 095 euro; 2026. gadā 927 095 euro, tai skaitā:
3.3.2.3.1. ārvalstu korespondentpunktu izveide ārvalstīs 2025. gadā 500 000 euro; 2026. gadā 740 000 euro.
3.3.2.3.2. Latvijas reģionālā satura daudzveidība (korespondentpunkti Vidzemē, papildu saturs par Latgales reģionu): 2025. gadā 187 095 euro; 2026. gadā 187 095 euro. Katrai no plānotajām ārvalstu un reģionālajām vienībām ir plānots piesaistīt papildu štata vietas (Vidzemē - 2, Ukrainā - 2, ASV - 1).
3.3.2.4. satura daudzveidībai (arī latgaliešu valodā), oriģinālsatura iepirkšana no neatkarīgajiem producentiem: 2025. gadā 47 459 euro; 2026. gadā 47 459 euro.
3.4. Latvijas sabiedriskā medija atalgojuma konkurētspējas nodrošināšanai 2025. gadam 7 804 090 euro; 2026. gadam 9 390 983 euro, tai skaitā:
3.4.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.4.1.1. darbinieku atlīdzībai nepieciešams 2025. gadā 3 124 410 euro; 2026.gadā 4 208 949 euro.
3.4.1.2. administratīvās kapacitātes celšanai (3 amata vietas) nepieciešams 2025. gadā 96 148 euro; 2026. gadā 104 593 euro.
3.4.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.4.2.1. darbinieku atlīdzībai nepieciešams 2025. gadā 4 037 017 euro; 2026. gadā 4 530 926 euro.
3.4.2.2. no kopējās pieprasītās summas jaunu 14 štata vietu (atbalsta funkciju veicēji, iepirkumu speciālisti, finanšu un IT speciālisti) izveidošanai, 2025. gadā 546 515 euro; 2026. gadā 546 515 euro.
3.5. Latvijas sabiedriskā medija tehnoloģiju un infrastruktūras atjaunošana un pamatdarbības nodrošināšanai 2025. gadam 4 696 000 euro; 2026. gadam 7 487 306 euro, tai skaitā:
3.5.1. Latvijas Radio, tai skaitā:
3.5.1.1. 2025. un 2026. gadā tiktu veikta Latvijas Radio ēkas jumta seguma nomaiņa, t.sk.: 2025. gadā 200 000 euro; 2026. gadā 450 000 euro.
3.5.1.2. izstrādāts pirmās studijas rekonstrukcijas projekts, t.sk. 2025. gadā 120 000 euro; 2026. gadā 150 000 euro.
3.5.1.3. laikā no 2024. līdz 2026. gadam plānota ēkas fasādes atjaunošana, t.sk., atjaunošana 2025. gadā 100 000 euro apmērā; 2026. gadā 100 000 euro apmērā.
3.5.1.4. 2025.gadā paredzēta Latvijas Radio telefonsakaru sistēmas modernizācija 50 000 euro apmērā.
3.5.1.5. 2026. gadā tiktu veikta “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv" tiešraižu studijas rekonstrukcija 300 000 euro apmērā.
3.5.1.6. finanšu vadības uzlabošanai plānots ieviest Business Intelligence (BI) risinājumu Latvijas Radio budžeta plānošanai, kuras uzturēšanai 2025. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešams 10 000 euro.
3.5.1.7. tehnoloģiskā un datu apstrādes aprīkojuma atjaunināšanai nepieciešams 2025. gadā 439 000 euro apmērā; 2026. gadā 483 000 euro apmērā.
3.5.1.8. telpu remontdarbi (vidēji 200 m2/gadā) un mēbeļu nomaiņa, t.sk. 2025. gadā 188 000 euro apmērā; 2026. gadā 214 000 euro apmērā.
3.5.2. Latvijas Televīzijai, tai skaitā:
3.5.2.1. tehnoloģiju atjaunināšanai kameru parka nomaiņa studijās, iekšējā datortīkla veiktspējas un datu krātuvju apjoma palielināšana, ražošanas servera, robotkameru iegāde, studiju kameru parka atjaunošana un kameras optikas maiņa, video pults un grafisko serveru uzturēšanas nomaiņa u.c. 2025. gadā 2 839 000 euro; 2026. gadā 4 850 306 euro.
3.5.2.2. ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā infrastruktūras atjaunināšanai: dūmu un karstuma izvades sistēmas atjaunošana, saules paneļu uzstādīšana, studiju ventilācijas un dzesēšanas iekārtu nomaiņa 2025. gadā 750 000 euro; 2026. gadā 930 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Lai tiktu nodrošināts Komisijas 2023. gada 27. jūnija lēmumā atbalstītais priekšlikums, lai sabiedriskā medija finansējums turpmākajos gados pieaugtu un būtu noteikts ne mazāks par 0,12% no iekšzemes kopprodukta piecu gadu periodā, grozījumu ieviešanai nepieciešams papildu finansējums resoram 46. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi 2024. gadam 14 733 045 euro; 2025. gadam 23 464 708 euro; 2026. gadam un turpmāk 32 266 514 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio"
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" reorganizācija, izveidojot apvienotu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pietiekami finansētiem
sabiedriskiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tie veido kvalitatīvu saturu, kam iedzīvotāji vairāk uzticas krīžu situācijās, veicina iedzīvotāju uzticību demokrātijai un mazina korupcijas riskus. Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma
demokrātiskas valsts iekārtas stiprināšanā
un iedzīvotāju labklājības veicināšanā.
sabiedriskiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tie veido kvalitatīvu saturu, kam iedzīvotāji vairāk uzticas krīžu situācijās, veicina iedzīvotāju uzticību demokrātijai un mazina korupcijas riskus. Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma
demokrātiskas valsts iekārtas stiprināšanā
un iedzīvotāju labklājības veicināšanā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi