25-TA-811: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Meženieki" Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, valstij piederošo domājamo daļu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par nekustamā īpašuma “Meženieki”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, valstij piederošo domājamo daļu pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamo daļu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tās saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par nekustamā īpašuma “Meženieki”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, valstij piederošo domājamo daļu pārdošanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamo daļu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tās saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma “Meženieki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9870 012 0151) – Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma “Meženieki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9870 012 0151) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) 0,2284 ha platībā un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 98700120151001 un 98700120151002) – Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā (turpmāk – valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma).
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Meženieki”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā Kurzemes rajona tiesas Ugāles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000172251 nostiprinātas:
1) 2/72 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 14.03.2024.;
2) 70/72 domājamo daļu apmērā 32 fiziskām personām.
Valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma pieņemtas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā no Kurzemes apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Ivettas Kaluginas:
1) nekustamā īpašuma 1/72 domājamā daļa ar 05.02.2024. bezmantinieka mantas pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.00174/014/2023-AKT (VNĪ reģistrācijas Nr.A/2024/635);
2) nekustamā īpašuma 1/72 domājamā daļa ar 05.02.2024. bezmantinieka mantas pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.00175/014/2023-AKT (VNĪ reģistrācijas Nr.A/2024/789).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) lietošanas mērķis - transporta līdzekļu garāžu apbūve (platība 0,2284 ha), zemes lietošanas veids - zeme zem ēkām (platība 0,2284 ha);
2) būves – garāža (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 001) ar adresi "Meženieki 1", Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, kopējā platība ir 506,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir garāžu ēkas (1242), būves tips - garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām (12420103);
3) būves – garāža (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 002) ar adresi "Meženieki 2", Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, kopējā platība ir 391,4 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir garāžu ēkas (1242), būves tips - garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām (12420103).
Veicot nekustamā īpašuma vizuālo apsekošanu dabā, konstatēts, ka būve (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 001) sastāv no divdesmit telpām - atsevišķi bloķētām garāžām un būve (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 002) sastāv no sešpadsmit telpām – atsevišķi bloķētām garāžām (aprēķināts pēc garāžu vārtu skaita). Apsekojot nekustamo īpašumu (faktiskā piekļuve uz valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma pārņemšanas brīdi nav bijusi iespējama), var secināt, ka būves ir apmierinošā stāvoklī, apsaimniekotas, daļēji veikta jumta seguma nomaiņa.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam “Meženieki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9870 012 0151) Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 11262 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 11240 euro apmērā.
Minētās nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9870 012 0151) vērtības veido:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) 0,2284 ha platībā:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 1302 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 2193 euro apmērā;
būves – garāžas (būves kadastra apzīmējums 98700120151001) ar adresi “Meženieki 1”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 5617 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 5102 euro apmērā;
būves – garāžas (būves kadastra apzīmējums 98700120151002) ar adresi “Meženieki 2”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 4343 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 3945 euro apmērā.
Zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0050 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0003 ha.
Ņemot vērā zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Pamatojoties uz 25.01.2005. vienošanos par domājamo daļu sadali, Finanšu ministrijas lietošanā ir garāža Nr. 33 (telpu grupa ar kadastra apzīmējumu 9870 012 0151 002 013), kuras platība saskaņā ar Būves tehniskās inventarizācijas lietu ir 24,5 m2.
Valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma iznomātas fiziskai personai un 20.12.2024. noslēgts nomas līgums Nr. IEN/2024/1755 (turpmāk – līgums, spēkā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai ar aktu jaunajam īpašniekam/valdītājam, bet ne ilgāk kā līdz 19.11.2025.).
Ņemot vērā, ka noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam nebūs saistošs.
Noslēgtais nomas līgums tiks turpināts līdz līgumā noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai. Savukārt, nomnieks saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem tiks brīdināts, ka valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma tiek atsavinātas un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas.
Atbilstoši noslēgtā nomas līguma nosacījumiem, nomniekam nav nomas objektā atlīdzināmu ieguldījumu, līdz ar to esošais nomnieks un jaunais valsts domājamo daļu no nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.
Ventspils novada pašvaldība 04.04.2024. vēstulē Nr. 1.2-1/IZ898 informē, ka:
1) atbilstoši spēkā esošā Ventspils novada Teritorijas plānojuma Ugāles pagasta grafiskajai daļai - nekustamais īpašums atrodas Ugāles ciemā zonējumā savrupmāju apbūves teritorija DzS;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) neatrodas degradētā teritorijā;
3) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) ir nodrošināta piekļūšana pa diviem piebraucamiem ceļiem – nobraucot no valsts vietējā autoceļa V1321 Ugāle-Modes-Māteri (Ugāles ciema robežās autoceļa nosaukums – Skolas iela), pa pašvaldībai piederošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 9870 012 0167 līdz zemes vienības robežai.
Ņemot vērā, ka valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā minēto, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 2/72 domājamām daļām no nekustamā īpašuma. Pirmpirkuma tiesīgās personas - nekustamā īpašuma kopīpašnieki par valstij piederošajām 2/72 domājamām daļām no nekustamā īpašuma nav iesnieguši atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Izsoles noteikumos tiks norādīts atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvs, kā arī tiks norādīts, ka tas atrodas kopīpašumā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Meženieki”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā Kurzemes rajona tiesas Ugāles pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000172251 nostiprinātas:
1) 2/72 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 14.03.2024.;
2) 70/72 domājamo daļu apmērā 32 fiziskām personām.
Valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma pieņemtas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā no Kurzemes apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Ivettas Kaluginas:
1) nekustamā īpašuma 1/72 domājamā daļa ar 05.02.2024. bezmantinieka mantas pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.00174/014/2023-AKT (VNĪ reģistrācijas Nr.A/2024/635);
2) nekustamā īpašuma 1/72 domājamā daļa ar 05.02.2024. bezmantinieka mantas pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.00175/014/2023-AKT (VNĪ reģistrācijas Nr.A/2024/789).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) lietošanas mērķis - transporta līdzekļu garāžu apbūve (platība 0,2284 ha), zemes lietošanas veids - zeme zem ēkām (platība 0,2284 ha);
2) būves – garāža (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 001) ar adresi "Meženieki 1", Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, kopējā platība ir 506,2 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir garāžu ēkas (1242), būves tips - garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām (12420103);
3) būves – garāža (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 002) ar adresi "Meženieki 2", Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, kopējā platība ir 391,4 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir garāžu ēkas (1242), būves tips - garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām (12420103).
Veicot nekustamā īpašuma vizuālo apsekošanu dabā, konstatēts, ka būve (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 001) sastāv no divdesmit telpām - atsevišķi bloķētām garāžām un būve (būves kadastra apzīmējums 9870 012 0151 002) sastāv no sešpadsmit telpām – atsevišķi bloķētām garāžām (aprēķināts pēc garāžu vārtu skaita). Apsekojot nekustamo īpašumu (faktiskā piekļuve uz valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma pārņemšanas brīdi nav bijusi iespējama), var secināt, ka būves ir apmierinošā stāvoklī, apsaimniekotas, daļēji veikta jumta seguma nomaiņa.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam “Meženieki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9870 012 0151) Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā, uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 11262 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 11240 euro apmērā.
Minētās nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9870 012 0151) vērtības veido:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) 0,2284 ha platībā:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 1302 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 2193 euro apmērā;
būves – garāžas (būves kadastra apzīmējums 98700120151001) ar adresi “Meženieki 1”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 5617 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 5102 euro apmērā;
būves – garāžas (būves kadastra apzīmējums 98700120151002) ar adresi “Meženieki 2”, Ugālē, Ugāles pagastā, Ventspils novadā:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 4343 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 3945 euro apmērā.
Zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0050 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0003 ha.
Ņemot vērā zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Pamatojoties uz 25.01.2005. vienošanos par domājamo daļu sadali, Finanšu ministrijas lietošanā ir garāža Nr. 33 (telpu grupa ar kadastra apzīmējumu 9870 012 0151 002 013), kuras platība saskaņā ar Būves tehniskās inventarizācijas lietu ir 24,5 m2.
Valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma iznomātas fiziskai personai un 20.12.2024. noslēgts nomas līgums Nr. IEN/2024/1755 (turpmāk – līgums, spēkā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai un nodošanai ar aktu jaunajam īpašniekam/valdītājam, bet ne ilgāk kā līdz 19.11.2025.).
Ņemot vērā, ka noslēgtais nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam nebūs saistošs.
Noslēgtais nomas līgums tiks turpināts līdz līgumā noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai. Savukārt, nomnieks saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem tiks brīdināts, ka valstij piederošās domājamās daļas no nekustamā īpašuma tiek atsavinātas un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas.
Atbilstoši noslēgtā nomas līguma nosacījumiem, nomniekam nav nomas objektā atlīdzināmu ieguldījumu, līdz ar to esošais nomnieks un jaunais valsts domājamo daļu no nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.
Ventspils novada pašvaldība 04.04.2024. vēstulē Nr. 1.2-1/IZ898 informē, ka:
1) atbilstoši spēkā esošā Ventspils novada Teritorijas plānojuma Ugāles pagasta grafiskajai daļai - nekustamais īpašums atrodas Ugāles ciemā zonējumā savrupmāju apbūves teritorija DzS;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) neatrodas degradētā teritorijā;
3) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 98700120151) ir nodrošināta piekļūšana pa diviem piebraucamiem ceļiem – nobraucot no valsts vietējā autoceļa V1321 Ugāle-Modes-Māteri (Ugāles ciema robežās autoceļa nosaukums – Skolas iela), pa pašvaldībai piederošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 9870 012 0167 līdz zemes vienības robežai.
Ņemot vērā, ka valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā minēto, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 2/72 domājamām daļām no nekustamā īpašuma. Pirmpirkuma tiesīgās personas - nekustamā īpašuma kopīpašnieki par valstij piederošajām 2/72 domājamām daļām no nekustamā īpašuma nav iesnieguši atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Izsoles noteikumos tiks norādīts atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvs, kā arī tiks norādīts, ka tas atrodas kopīpašumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi saglabāt valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu (to daļu) dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma (to daļu) atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē rīkojuma projektā minētās valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot valstij piederošo 2/72 domājamo daļu pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar valstij piederošo 2/72 domājamo daļu pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu (to daļu) pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi saglabāt valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu (to daļu) dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma (to daļu) atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē rīkojuma projektā minētās valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot valstij piederošo 2/72 domājamo daļu pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar valstij piederošo 2/72 domājamo daļu pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu (to daļu) pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmās valstij piederošās 2/72 domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tās var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto valstij piederošo 2/72 domājamo daļu no nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tās var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmajām valstij piederošajām 2/72 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja minētās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ja pirmpirkuma tiesīgās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi