Anotācija

PAZIŅOJUMS:
VDAA informē, ka saistībā ar ārkārtas tehniskajiem darbiem 04.02.20256 laikā no plkst.22:00 līdz 05.02.2026 plkst.01:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība produkcijas vidē.
26-TA-256: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgumu par kino kopražojumiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Francijas Nacionālā kino un animācijas filmu centra (Centre national du cinéma et de l'image animée) ierosinājuma, pamatojoties uz likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 6. panta otro daļu un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 2. punktu, un ievērojot abu līgumslēdzēju pušu interesi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts sagatavots ar mērķi pieņemt un apstiprināt Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgumu par kino kopražojumiem (turpmāk – Līgums), lai sekmētu abu valstu sadarbību kino nozarē, veicinot kopražojumu attīstību un abu valstu radošo industriju starptautisko konkurētspēju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
askaņā ar Filmu likuma 1. panta otrās daļas 5. punktu kopražojuma filma ir filma, kas veidota, sadarbojoties Latvijas producentiem vai Latvijas un ārvalstu producentiem. Latvija kopš 1993. gada ir dalībvalsts Eiropas Padomes konvencijai par kinematogrāfisko kopražojumu. Šī konvencija būtiski veicināja kopražojumu attīstību un līdz ar to arī Eiropas kino izaugsmi kopumā. Padome ir pārskatījusi un aktualizējusi konvenciju par kinematogrāfisko kopražojumu. 2018. gada 6. martā parakstītā Pārskatītā Eiropas Padomes konvencija par kinematogrāfisko kopražojumu tika pieņemta un apstiprināta ar likumu "Par Pārskatīto Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem".

Francijas Republika šobrīd nav pievienojusies Pārskatītajai konvencijai, bet izvēlējusies sadarboties 1992. gada konvencijas par kinematogrāfisko kopražojumu ietvaros, sadarbības veicinot ar divpusēju līgumu palīdzību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz šim Latvijai ir salīdzinoši neliela sadarbība ar Franciju kopražojumu jomā. Latvijas producenti aktīvi piedalās starptautisko kopražojumu praksē saskaņā ar Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem, tomēr divpusējais kopražojumu līgums ar Franciju veicinātu aktīvāku sadarbību abu valstu starpā. Līguma parakstīšana palīdzēs stiprināt Francijas un Latvijas sadarbību kino jomā, kas īpaši aktualizējusies pēc Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojuma animācijas pilnmetrāžas filmas "Straume" globālajiem panākumiem. 2025. gadā animācijas pilnmetrāžas filmas "Straume" kļuvusi par starptautiski populārāko Francijas starptautisko kopražojumu ("Flow", "Emilia Perez" Push Global Box Office for French Films to $318 Million for 2025, Variety, 12.01.2026. https://variety.com/2026/film/markets-festivals/unifrance-france-box-office-global-1236629226/).

Šāds standarta starpvaldību līgums jau ir parakstīts starp Lietuvas un Francijas kultūras ministriem 2015. gadā Parīzē, un 2017. gadā Tallinā šādu starpvaldību līgumu parakstīja Igaunijas kultūras ministrs un Francijas vēstniece Igaunijā. Tādējādi no Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā, kurai nav līguma par kinematogrāfisko kopražojumu ar Franciju.
Risinājuma apraksts
Francijas Nacionālais kino un animācijas filmu centrs ir ierosinājis parakstīt ar Latviju starpvaldību līgumu par kino kopražojumiem 2026. gada februārī iecerētā Nacionālā kino un animācijas filmu centra un Baltijas valstu nacionālo kino centru kopīgā pasākuma "Baltijas Filmu dienas Parīzē – CinéBaltique" laikā Parīzē. Igaunijas Filmu institūts, Nacionālais kino centrs un Lietuvas filmu institūts kopīgi organizē un finansē pasākumu - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kino festivālu, kas norisināsies 2026. gada 5.–8. februārī kinoteātrī l’Arlequin Cinéma, Parīzē, Francijā. Pasākums sastāv no atklāšanas pieņemšanas, divu katras valsts nacionālo pilnmetrāžas spēlfilmu un piecu īsmetrāžas filmu demonstrēšanas, kā arī 30 minūšu profesionālas jautājumu un atbilžu sesijas (Q&A) ar vairāku filmu pārstāvjiem. Pasākuma mērķis, kā nišas pasākumam ar īpaši kūrētu programmu, ir atklāt Parīzes publikai jaunākas, veiksmīgākās filmas, kas apliecina Baltijas kino industrijas dažādību un oriģinalitāti.

Projekts paredz pieņemt un apstiprināt starptautisku līgumu, kas nosaka galvenos principus, jomas un veidus, kurus abu līgumslēdzējas pušu kompetentās iestādes (Nacionālais kino un animācijas filmu centrs un Nacionālais kino centrs) apņemas ievērot. Līguma parakstīšana par Francijas un Latvijas kino kopražojumiem stiprinās sadarbību starp Latvijas un Francijas filmu veidotājiem, paredzot noteiktu ieguldījumu apjomu no abu kopproducējošo valstu puses, kā arī citus sadarbību veicinošus kritērijus. Līgums regulē attiecības starp pusēm attiecībā uz divpusējiem kinematogrāfiskiem kopražojumiem, lai veicinātu un atvieglotu kinematogrāfisku darbu kopražošanu starp abu pušu – Latvijas un Francijas – kopproducentiem. Būtiskākais divpusējā līgumā ir kopproducentu ieguldījumu nosacījumi, līgums paredz, ka katras puses kopproducenta ieguldījuma apjoms var būt no 20 % līdz 80 % no kopējā kopražošanas budžeta, bet izņēmuma gadījumos pušu kompetentās iestādes (kino centri) var pieļaut ieguldījuma samazināšanu līdz 10 %. Šis nosacījums ir labvēlīgāks kā konvencijas regulējums, tādējādi palielinot Latvijas iespējas kopproducēt ar Franciju.

Līgums paredz nosacījumus kopproducentiem un kopražošanas līgumiem, kā arī nosaka mākslinieciskās un tehniskās līdzdalības nosacījumus koppražojumā. Līgums paredz, ka Latvija, ievērojot nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās procedūras - nodrošina kinematogrāfisko kopražojumu statusa pieteikumu pieņemšanu, izvērtēšanu un apstiprināšanu; sadarbojas ar Francijas kompetento iestādi (Nacionālo kino un animācijas filmu centru), tai skaitā informācijas apmaiņā un savstarpējā saskaņošanā par statusa piešķiršanu, grozīšanu vai atsaukšanu; nodrošina kinematogrāfiskajiem darbiem ar kopražojuma statusu piekļuvi normatīvajos aktos paredzētajām priekšrocībām katram kopproducentam savas jurisdikcijas ietvaros; piedalās apvienotās komitejas darbā un regulāri izvērtē kopražošanas sadarbības līdzsvaru.

Projekts paredz, ka iestāde, kas ir atbildīga par Līgumā paredzēto saistību izpildes koordinēšanu ir Nacionālais kino centrs, kurš jau šobrīd atbilstoši Filmu likumā, Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos “Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem" un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem “Nacionālā kino centra nolikums” ir atbildīgs un veic visas procedūras, kas noteiktas Līgumā.

Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku.

Francijas valdība ir pilnvarojusi Nacionālo kino un animācijas filmu centru parakstīt kopražojuma līgumus. Nacionālajam kino centram šāda pilnvarojuma nav, lai parakstītu Francijas un Latvijas kinematogrāfisko kopražojumu līgumu ir nepieciešams piešķirt pilnvaru Nacionālā kino centra vadītājai Dita Rietumai.

Publiskie līdzekļi, kurus piešķir Nacionālais kino centrs Līguma ietvaros paredzēto kopražojuma filmu projektu atbalstam, ir komercdarbības atbalsts un tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Līgums tiks noslēgts divos eksemplāros latviešu un franču valodā. Visiem tekstiem ir vienāds spēks.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Tiešas ietekmes uz valsts budžetu nav. Kopražojumus finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs no Kultūras ministrijas budžeta līdzekļiem. Plānotais kopražojuma finansējuma apjoms 2026. gadam 500 000 euro. Līguma parakstīšana stiprinās Latvijas producentu, producējošo kompāniju iesaisti Francijā veidotajās filmās, radot iespējas piesaistīt līdzekļus no Francijas kino fondiem - konkursa kārtībā.
Līguma īstenošanai nav nepieciešami grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos, jo Līgums paredz tā piemērošanu saskaņā ar katras puses spēkā esošo tiesisko regulējumu un esošās administratīvās procedūras nodrošina saistību izpildi. Latvija ir Eiropas Padomes konvencijas par kinematogrāfisko kopražojumu dalībvalsts un Latvijas normatīvie akti ir atbilstoši starptautiskajiem nosacījumiem par koppražojumiem. Procedūras, kas noteiktas Līgumā, ir regulētas Filmu likumā un Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos “Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Nacionālais kino centrs informēja par plānoto Līguma noslēgšanu biedrību "Latvijas Kinoproducentu asociācija", biedrību "Latvijas filmu servisa producentu asociācija" un biedrība "Latvijas Kinematogrāfistu savienība". Nozares nevalstiskās organizācijas atbalsta Līguma noslēgšanu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālais kino centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi