Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
22-TA-3366: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām" (turpmāk - Noteikumu projekts), sagatavoti pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas pamatojoties uz Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta ceturto daļu, lai turpinātu atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuri eksportē preces programmas paplašinātā tvēruma pagarināšanai līdz 2029.gada beigām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt noteikto termiņu līdz kuram šo noteikumu ietvaros iespējams sniegt īstermiņa eksporta kredītu garantijas eksporta kredīta darījumiem, kuru debitors ir reģistrēts (neatkarīgi no debitoru valsts).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijā atbalstu no valsts puses eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – ALTUM), nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nav garāks par 547 dienām.
ALTUM ārvalstu pircēju risku segšanai izsniedz īstermiņa eksporta kredīta garantijas uz netirgus risku valstīm, kā arī uz pagaidu netirgus risku valstīm, saskaņā ar eksporta kredīta garantiju (turpmāk – EKG) programmas notifikāciju - SA.47233 Latvija īstermiņa eksporta kredīta shēma un ievērojot Eiropas Komisijas Paziņojumā (Komisijas 2012. gada Paziņojums dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (turpmāk - STEC)) noteiktās prasības attiecībā uz valsts institūcijām vai kapitālsabiedrībām, kas sniedz īstermiņa eksporta kredīta garantijas. ALTUM EKG programma notificēta līdz 2022.gada beigām un to īsteno saskaņā ar 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”.
ALTUM EKG programmas paplašināšana ar iespēju izsniegt eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienību un daļu OECD valstu visiem Latvijas eksportētājiem radīja tūlītēju būtisku pieprasījuma pieaugumu 2020.gada pavasarī. Lai arī pieprasījums 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā bija mērenāks, novērojams, ka daļai uzņēmumu, kam eksporta kredītu apdrošināšana būtu aktuāla, līdz šim vai nu šādu pakalpojumu Latvijas tirgū nevarēja saņemt, vai arī  COVID-19 pandēmijas izraisītā nenoteiktība veicinājusi eksportētāju uzvedības/paradumu maiņu (t.i., pirms tam eksportu neapdrošināja, bet COVID-19 pandēmijas dēļ apdrošināšanu/eksporta garantiju sāk izmantot), vai arī  krīzes ietekmē privāto apdrošinātāju riska politika kļuvusi piesardzīgāka. Šī tendence parāda nepieciešamību pēc plašāka atbalsta tvēruma, ņemot vērā, ka ALTUM piedāvātie pakalpojumi ir dārgāki nekā vidēji privātajā tirgū. ALTUM EKG programmas kopējais portfelis 2022.gada septembra beigās sastādīja 7,4 m EUR.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemto vērā, ka no 2023.gada 1.janvāra bez tūlītējām darbībām Altum EKG programma atgriezīsies tajā tvērumā, kas bija pirms COVID laika izņēmuma, t.i., ar ierobežojumiem attiecībā uz atbalsta iespējām eksportam uz Eiropas Savienības un daļu OECD valstu, svarīgi nodrošināt, ka eksportētāji Latvijā nav nelabvēlīgākā situācijā kā citās Eiropas Savienības valstīs, kuras informējušas, ka privātais apdrošinātājs nodrošina pietiekamu piedāvājumu. COVID-19 pandēmijas izraisīto seko mazināšanai Eiropas Savienībā šobrīd ir virkne valsts atbalsta programmu uzņēmējiem no kurām liela daļa spēkā līdz 2022.gada 30.jūnijam. Pastāv risks, ka beidzoties valstu atbalstam, varētu saasināties likviditātes problēmas, līdz ar to Latvijas eksportētājiem sevišķi aktuāli būt pasargātiem no iespējamiem debitoru maksājumu kavējumiem nākotnē, kā arī Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai.
Portfeļa struktūras tendences pa dalībvalstīm:
Portfeļa struktūra ES/OECD valstis Trešās valstis
Pirms Covid 20% 80%
Covid 50% 50%
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu  70% 30%
Risinājuma apraksts
Latvijā ALTUM piedāvā īstermiņa eksporta kredīta garantijas, lai apdrošinātu netirgojamus un īslaicīgi netirgojamus riskus uzņēmumiem eksporta darījumos, ievērojot STEC, valsts atbalsta lēmumos un pagaidu regulējumā (turpmāk – EKG shēma) noteiktos nosacījumus:
- Eiropas Komisija ar 2017.gada 30.marta lēmumu lietā SA.47233 (2017/N) (“sākotnējais lēmums”) atļāva Latvijas īstermiņa eksporta kredītu shēmu līdz 2022.gada 31.decembrim uz netirgojamām un īslaicīgi netirgojamām valstīm saskaņā ar STEC 18. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumiem (proti, atbalstot MVU ar eksporta gada apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro un atbalstot visa lieluma uzņēmumus gadījumos, kad atliktais maksājums pārsniedz 181 dienu);
- Covid-19 vīrusa pandēmijas izraisītās krīzes kontekstā laika posmā no 2020. gada 17. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam ALTUM piedāvāja īstermiņa eksporta kredīta garantijas neatkarīgi no parādnieka valsts saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumi ekonomikas atbalstam pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma apstākļos” (pagaidu regulējums) visi komerciālie un politiskie riski, kas saistīti ar eksportu uz STEC pielikumā minētajām valstīm, ir īslaicīgi netirgojami;
-Eiropas Komisija ar 2022.gada 26.jūlija lēmumu lietā SA.102373 (2022/N) ("Grozījumi") atļāva grozīt Latvijas īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas shēmu līdz 2022.gada 31.decembrim, uz laiku grozot sākotnējo lēmumu, pagarinot tā piemērošanu saskaņā ar STEC 19. punkta d) apakšpunktu (t.i., visas 2021. gada STEC pielikumā minētās valstis uzskatāmas par netirgojamām Latvijai).
Balstoties uz Tirgus pētījumu “Īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas tirgus nepilnību analīze”, tika secināts, ka šobrīd eksporta kredīta apdrošināšana tiek piedāvāta tikai uz laiku līdz 1 gadam un tiek atjaunota ik gadu ar ierobežotiem atlikto maksājumu periodiem (līdz 120 dienām), līdz ar to eksporta kredīta piedāvājuma kopumā nav apdrošināšana atliktajiem maksājumiem, kas pārsniedz 120 dienas. Līdz ar to grozījumi paredz, ka maksimālais eksporta kredīta darījumu atlikto maksājumu termiņš nav īsāks par 121 dienu, kā arī saimnieciskās darbības veicēja kopējais gada eksporta apgrozījums nepārsniedz 5 000 000 euro saskaņā ar pēdējā noslēgtā finanšu pārskata datiem. EKG shēma būs spēkā līdz 2029. gada 31. decembrim. Jaunas apdrošināšanas polises pagaidu netirgojamām valstīm netiks parakstītas pēc šī datuma.
Ņemot vērā to, ka līdz EKG shēmas pagaidu netirgojamām valstīm spēkā esamības beigām(līdz 2022. gada beigām) ir maz laika un  ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija ir lūgusi Eiropas Komisijai izskatīt iespēju grozīt esošo notifikāciju (SA.47233), lai pagarinātu EKG programmas darbības laiku līdz EKG programmas esošās notifikācijas beigu termiņam - 2029.gada 31.decembrim. Ekonomikas ministrija plāno iesniegt Eiropas Komisijai izskatīšanai divas atsevišķas notifikācijas, kur pirmajā notifikācijā uzsvars tiek vērsts uz to, ka vēlamies pagarinājumu par gadu - līdz 2023.gada 31.decembrim (šobrīd Eiropas Komisijai ir 23.11.2022 iesniegta notifikācija par attiecīgās shēmas SA.47233 pagarinājumu 2023.gadam, un tai ir piešķirts Nr.SA.104979). Savukārt, otrajā notifikācijā Ekonomikas ministrija ir skaidrojuši īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas tirgus nepilnības Latvijā, kā rezultātā secinām ka uzņēmumiem ir vajadzība pēc EKG programmas, līdz ar to lūdzam Eiropas komisijas termiņa pagarinājumu līdz 2029.gada 31.decembrim, lai Latvijas eksportētāji būtu pasargāti no iespējamiem debitoru maksājumu kavējumiem nākotnē.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka paredzētie grozījumi stāsies spēkā tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi