Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā starptautiskās civilās aviācijas attīstību, kā arī pašreizējo ģeopolitisko situāciju ir konstatēts, ka MK noteikumos Nr.280 ietvertais regulējums neatbilst pašreizējai situācijai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr.1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) ir noteikts, ka Kopienas gaisa pārvadātājam nav jāsaņem atļauja vai pilnvarojums no dalībvalstīm, lai tas Kopienā varētu veikt gaisa pārvadājumus.
Ir jānorāda, ka Eiropas Savienības un Šveices Apvienotās gaisa  transporta komitejas, kas izveidota saskaņā  ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu (turpmāk- nolīgums) 2016. gada 11. aprīļa lēmumā Nr.1/2016, ar ko aizstāj pielikumu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam par gaisa noteikts, ka neskarot šā nolīguma 15. pantu, ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātājs”, kas minēts uzskaitītajās Kopienas direktīvās un regulās, apzīmē gaisa pārvadātāju, kurš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 noteikumiem ir licencēts un kura galvenā uzņēmējdarbības vieta un juridiskā adrese (ja tāda ir) ir Šveicē. Atsauci uz Regulu (EEK) Nr. 2407/92 saprot kā atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1008/2008.
Ņemot vērā minēto, Šveices Konfederācijas gaisa pārvadātājs, kas saņēmis Regulā Nr.1008/2008 noteikto darbības licenci, arī tiek uzskatīts kā Kopienas gaisa pārvadātājs un tādam gaisa pārvadātājam nav jāsaņem atļauja no dalībvalstīm, lai tas Kopienā varētu veikt gaisa pārvadājumus, bet pašreizējie MK noteikumi Nr.280 neietver Šveices Konfederācijas gaisa pārvadātājus kā Kopienas gaisa pārvadātājus.

Ņemot vērā Regulas Nr.1008/2008 nosacījumus, Kopienas pārvadātājam ir tiesības brīvi veikt pārvadājumus iekšējā tirgū. Kopienas gaisa pārvadātājam pirms iekšēja gaisa pārvadājuma uzsākšanas lidojuma plāns jānosūta Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai (Eurocontrol). Pēc lidojuma plāna apstiprināšanas Eurocontrol nosūta lidojuma plānu to valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuru gaisa telpā tiks veikts lidojums. Latvijas gadījumā tā ir VAS “Latvijas gaisa satiksme”.

Ņemot vērā minēto, MK noteikumos Nr.280 ir uzlikts papildu administratīvais slogs Kopienas gaisa pārvadātājiem, pieprasot informāciju par gaisa pārvadājumu iekšējā tirgū sūtīt arī uz Satiksmes ministriju.

Saskaņā ar Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulā (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (konsolidētā versija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02014R0833-20230427) (turpmāk – Regula Nr.833/2014) un Padomes 2006. gada 18. maija Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (turpmāk- Regula Nr.765/2006) noteikto ir nepieciešams noteikt, ka Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments (turpmāk - Aviācijas departaments) var neizsniegt vai atcelt izsniegto gaisa pārvadājumu atļaujas, ja tiek konstatēts, ka pārvadātājs mēģina apiet Regulā Nr.833/2014 un Regulā Nr.765/2006 noteiktās prasības.

Starptautiskā praksē ir pieņemts, ka gaisa pārvadājumu atļaujas pieprasījumu var iesniegt ne tikai gaisa pārvadātājs, bet arī kompānijas, kas gaisa pārvadātājam nodrošina pilnu virszemes apkalpošanas pakalpojumu klāstu, kas ietver arī gaisa pārvadājumu atļauju saņemšanu, bet MK noteikumos Nr.280 ir noteikts, ka gaisa pārvadājumu atļaujas pieprasījumu var iesniegt tikai gaisa pārvadātājs. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir noteikts, ka arī šāda veida kompānija var gaisa pārvadātāja vārdā iesniegt Aviācijas departamentā iesniegumu gaisa pārvadājumu atļaujas saņemšanai vai arī iesniegt paziņojumu par gaisa taksometra pakalpojuma veikšanu. Šajā gadījumā kompānijas pārstāvis ir atbildīgs par iesniegumā vai paziņojumā norādītām ziņām un pievienotajiem dokumentiem, kā arī kompānijas pārstāvim ir jāpārbauda, vai gaisa pārvadātājs izpilda Regulā Nr.833/2014 un Regulā Nr.765/2006 noteiktās prasības.
Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regulā (ES) Nr.965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.216/2008 (turpmāk – Regula Nr.965/2012) 2.panta 6.punktā ir noteikts, ka gaisa taksometra pārvadājumus veic ar gaisa kuģi, kura maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir ne vairāk kā 19 pasažieru sēdvietas, bet MK noteikumos Nr.280 ir noteikts, ka gaisa taksometra pakalpojumi ir neregulāri pasažieru pārvadājumi ar gaisa kuģi, kas paredzēts ne vairāk kā 10 pasažieru pārvadāšanai. Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr.280 noteiktā gaisa taksometra pakalpojumu definīcija neatbilst Regulā Nr.965/2012 noteiktajam, tāpēc ir jāgroza gaisa taksometra pakalpojuma definīcija.
MK noteikumos Nr.280 ir noteikts, ka Satiksmes ministrija izsniedz tikai divu veidu gaisa pārvadājuma atļaujas – regulāru un neregulāru gaisa pārvadājumu atļaujas. Ņemot vērā starptautisko praksi, kā arī Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) izstrādāto lidojumu sadalījumu ir nepieciešams izsniegt trīs veidu gaisa pārvadājumu atļaujas: regulāro gaisa pārvadājumu atļauju, kā arī divu veidu neregulāro gaisa pārvadājumu atļauju – īstermiņa gaisa pārvadājuma atļauju un vispārējo gaisa pārvadājumu atļauju.
Lai saņemtu neregulāro gaisa pārvadājumu atļauju, MK noteikumos Nr.280 ir noteikts, ka nepieciešams iesniegt lidojuma plānu, tomēr ir situācijas, kad tas nav izpildāms, jo lidojuma plānu gaisa pārvadātājs var iesniegt tikai neilgi pirms paša lidojuma. Lai mazinātu administratīvo slogu gaisa pārvadātājiem, kā arī ņemot vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi, ir nepieciešams atļaut gaisa pārvadātājiem saņemt gaisa pārvadājumu atļauju neiesniedzot lidojuma plānu, bet norādot lidojuma maršrutu un laiku. Jānorāda, ka Komisijas 2006. gada 4. jūlija Regulā (EK) Nr.1033/2006, ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā (turpmāk – Regula Nr.1033/2006) ir noteikts, ka “lidojuma plāns” ir detalizēta informācija, ko gaisa satiksmes pakalpojumu vienības saņem par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140.punktu, grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Ņemot vērā minēto, ir sagatavots jauns Noteikumu projekts.

Noteikumu projektā ir noteikts, ka, ja Šveices gaisa pārvadātājs ir saņēmis Regulā Nr.1008/2008 noteikto darbības licenci, tad uz to  attiecas visas tās pašas prasības, kā uz Kopienas gaisa pārvadātāju.
Regulā Nr.1008/2008 ir noteikts, ka Kopienas gaisa pārvadātājs ir tiesīgs veikt gaisa pārvadājumus iekšējā tirgū un Kopienas gaisa pārvadātājam nav jāsaņem atļauja vai pilnvarojums no dalībvalstīm, lai tas Kopienā varētu veikt gaisa pārvadājumus. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Kopienas gaisa pārvadātājam vairs nevajadzēs iesniegt Aviācijas departamentā paziņojumu par gaisa pārvadājumu iekšējā tirgū.

Jānorāda, ka pašlaik likumā "Par aviāciju" noteiktā definīcija "trešā valsts" ir novecojusi un neatbilst pašreizējai situācijai. Līdzšinējā praksē Šveices Konfederācija gaisa pārvadātāji jau tika skatīti kā Kopienas gaisa pārvadātāji. Arī Imigrācijas likumā ir noteikts, ka trešā valsts ir jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā ar terminu "trešā valsts" tiek domāta jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (22-TA-1978), kur tiek precizēta "trešā valsts" definīcija, tādā veidā salāgojot terminu ar Imigrācijas likumā noteikto terminu.

Lai trešo valstu gaisa pārvadātājs varētu veikt gaisa pārvadājumus Kopienas gaisa telpā, tam saskaņā ar Komisijas 2014.gada 29.aprīļa Regulas (ES) Nr. 452/2014, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 3. panta nosacījumiem, ir jāsaņem Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras Trešo valstu operatora atļauja (turpmāk- EASA TCO atļauja). Regulas 4.pantā ir noteikts, ka dalībvalsts, izsniedzot ekspluatācijas atļaujas, vairs neveic trešo valstu ekspluatantu drošības izvērtējumu atbilstīgi dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

Ņemot vērā minēto, Aviācijas departaments pirms gaisa pārvadājuma atļaujas izsniegšanas vairs neveic drošības izvērtējumu, bet pārbauda, vai trešo valstu gaisa pārvadātājs ir saņēmis EASA TCO atļauju, kā arī vai konkrētais gaisa kuģis ir iekļauts EASA TCO atļaujā.

Jebkuram gaisa pārvadātājam, kurš no Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, 6.Fi vai 6.Fii papildinājumā neuzskaitītas trešās valsts lidostas pārvadā kravu vai pastu transfēram, tranzītam vai izkraušanai jebkurā lidostā, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 300/2008 darbības jomā, viena no šīm iestādēm attiecīgi piešķir apzīmējumu “gaisa kravas vai pasta pārvadātājs, kas veic pārvadājumus uz Savienību no trešās valsts lidostas” (ACC3 apzīmējums).
Gaisa pārvadātājam ACC3  kravas un pasta pārvadājumiem no lidostas, kurā ir nepieciešams ACC3 apzīmējums piešķir uz šāda pamata:
a) ir iecelta persona, kas gaisa pārvadātāja vārdā ir kopumā atbildīga par kravas un pasta drošības pasākumu piemērošanu noteiktajiem kravu pārvadājumiem, un
b) drošības pasākumu izpilde ir apstiprināta ar ES aviācijas drošības novērtējuma ziņojumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 300/2008, par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 13.pantā noteikts, ka katrs gaisa pārvadātājs izstrādā, piemēro un uztur gaisa pārvadātāja drošības programmu un gaisa pārvadātāja drošības programmu pēc lūguma iesniedz pilnvarotajai iestādei, kas vajadzības gadījumā var veikt turpmākas darbības. Ja Kopienas gaisa pārvadātāja drošības programmu ir apstiprinājusi tās dalībvalsts pilnvarotā iestāde, tad visas citas dalībvalstis atzīst gaisa pārvadātāja drošības programmu.
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā noteikts, ka trešo valstu gaisa pārvadātājam, kas vēlas saņemt regulāru gaisa pārvadājumu atļauju vai vispārējo gaisa pārvadājumu atļauju, ir jāiesniedz drošības programmas kopija.

Regulas Nr. 965/2012 ORO.AOC.110 sadaļā ir noteikts, ka visiem nomāšanas līgumiem par gaisa kuģiem, ir nepieciešams kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. Ja gaisa pārvadātājs nomā gaisa kuģi, tad, lai saņemtu regulāru gaisa pārvadājumu atļauju vai vispārējo gaisa pārvadājumu atļauju, ir jāiesniedz Aviācijas departamentā kompetentās iestādes izsniegts iepriekšējs apstiprinājums nomāt gaisa kuģi (vēstule, kur tiek atļauts slēgt līgumu).
Regulas Nr.965/2012 ARO.OPS.105 “Vienošanās par kodu koplietošanu” noteikts, ka kompetentā iestāde pēc ekspluatanta veiktās pārbaudes saskaņā ar ORO.AOC.115. punktu pārliecinās par to, ka trešās valsts ekspluatants atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā noteikts, ka gaisa pārvadātājam, kurš noslēdzis kodu dalīšanas līgumu, un vēlas saņemt regulāru  gaisa pārvadājuma atļauju vai vispārējo gaisa pārvadājumu atļauju, ir jāiesniedz Aviācijas departamentā kompetentās iestādes izsniegts apliecinājums (vēstule, kur tiek atļauts slēgt līgumu).

Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Aviācijas departaments izsniedz šādas gaisa pārvadājumu atļaujas:
- Regulāru gaisa pārvadājumu atļauja;
- Īstermiņa gaisa pārvadājuma atļauja (izsniegta neregulāram gaisa pārvadājumam, ko veic pēc individuāla pasūtījuma);
- Vispārēja gaisa pārvadājumu atļauja (izsniegta sērijveida gaisa pārvadājumiem, kuri tiks veikti uz vienu un to pašu galamērķi ilgākā laika posmā).

Noteikumu projektā ir paredzēts, kāda informācija un kādas dokumentu kopijas ir jāiesniedz gaisa pārvadātājam, lai varētu saņemt gaisa pārvadājuma atļauju. Jānorāda, ka, ja Gaisa pārvadātājs ir iepriekš iesniedzis Aviācijas departamentā Noteikuma projektā noteikto dokumentu kopijas un tās vēl ir derīgas, tad atkārtoti iesniegt dokumentu kopijas nevajag. Trešo valstu gaisa pārvadātājam, nevajag iesniegt Aviācijas departamentā Noteikuma projektā noteiktās dokumentu kopijas, ja derīgo dokumentu kopijas ir ievietotas EASA TCO datu bāzē.

II nodaļa Regulāri gaisa pārvadājumi.

Regulāru gaisa pārvadājumu atļaujas tiks izsniegtas regulāriem gaisa pārvadājumiem starp Latvijas Republiku un trešo valsti. Gaisa pārvadātājam vismaz 30 dienas pirms plānoto gaisa pārvadājumu uzsākšanas ir jāiesniedz Aviācijas departamentā iesniegums regulāru gaisa pārvadājumu atļaujas saņemšanai.

Gaisa satiksmes pamatprincipus nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944.gada 7.decembrī Čikāgā (turpmāk – konvencija). Šīs konvencijas dalībvalstis ir gandrīz visas pasaules valstis. Konvencijas 6.pantā ir noteikts, ka virs dalībvalsts teritorijas vai uz to nevar notikt nekāda regulāra starptautiska gaisa satiksme bez speciālas šīs valsts atļaujas vai citas sankcijas un atbilstoši tādas atļaujas vai sankcijas nosacījumiem. Regulāri gaisa pārvadājumi starp valstīm var tikt atļauti tikai tajos gadījumos, kad panākta attiecīgo valstu vienošanās, vai valstu aviācijas iestāžu vienošanās.

Lai nodrošinātu konvencijas preambulā noteikto, ka starptautisko civilo aviāciju jāattīsta drošā un sakārtotā veidā un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus jāveido balstoties uz iespēju vienlīdzību, un lietot saprātīgi un saimnieciski, tāpēc Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (turpmāk – ICAO) ir izstrādājusi vairākas rokasgrāmatas, kas jāievēro dalībvalstu aviācijas nozares iestādēm un komersantiem.

Kā viena no galvenajām ICAO rokasgrāmatām ir Rokasgrāmata par Starptautisko gaisa transportu(Doc 9626). (Rokasgrāmatas publiski pieejamo informāciju var atrast ICAO mājas lapā: https://www.icao.int/sustainability/documents/doc9626_en.pdf).

Minētajā rokasgrāmatā ir noteikts process, kādā veidā atbildīgās aviācijas iestādes uzsāk konsultāciju procesu, kā rezultātā tiek sagatavots un noslēgts starpvaldību gaisa satiksmes nolīgums. Ņemot vērā ICAO rokasgrāmatā noteikto, kā arī ICAO paraugu gaisa satiksmes pakalpojuma līgumam https://www.icao.int/sustainability/pages/eap_ep_tasa.aspx) tiek slēgti divpusēji starpvaldību gaisa satiksmes nolīgumi un pēdējos gados arī ES un tās dalībvalstu visaptveroši gaisa satiksmes nolīgumi ar atsevišķām trešajām valstīm.

Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts, ka Aviācijas departaments izstrādā līgumus starptautisko lidojumu un gaisa pārvadājumu jomā, piedalās šo līgumu noslēgšanā vai Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarojumā slēdz tos patstāvīgi. Savukārt Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka Aviācijas departaments sadarbojas ar citu valstu valdību pārstāvjiem un pilnvarotām aviācijas institūcijām, kā arī ar starptautiskajām civilās aviācijas organizācijām gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības attīstības jautājumos Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā norādītie līgumi un vienošanās tiek slēgtas Aviācijas departamenta kompetences ietvaros. Aviācijas departamenta vienošanās ar otras valsts atbildīgo aviācijas iestādi var saturēt sekojošus jautājumus: atbildīgo aviācijas iestāžu turpmākie civilās aviācijas darbības attīstības jautājumi; nozīmēto gaisa pārvadātāju paritātes principa ievērošana gaisa pārvadājumos starp abām valstīm, kā arī iespēja Latvijas Republikas reģistrētiem gaisa pārvadātājiem un otras valsts reģistrētiem gaisa pārvadātājiem slēgt Kodu dalīšanas līgumus.

Divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos vai visaptverošajos gaisa satiksmes nolīgumos  tiek iekļauts nosacījums, ka katra līgumslēdzēja puse nodrošina otras līgumslēdzējas puses nozīmētajam pārvadātājam taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus satiksmes veikšanā attiecīgajā maršrutā. Ņemot vērā minēto, atšķirībā no MK Nr.280 noteiktā netiek prasītas valstu apliecinājuma vēstules, bet noteikts, ja netiek ievēroti starptautisko līgumu gaisa transporta jomā, kuru dalībniece ir Latvijas Republika un attiecīgā trešā valsts, nosacījumi, tad Aviācijas departaments var neizsniegt regulāru gaisa pārvadājumu atļauju, atsaukt izsniegto regulāru gaisa pārvadājumu atļauju vai izsniegt regulāru gaisa pārvadājumu atļauju, nosakot gaisa pārvadājumu biežumu, laika vai ietilpības ierobežojumus.

Ņemot vērā ICAO izstrādātajā dokumentā Gaisa satiksmes pārvaldība(PANS-ATM dok. Nr. 4444) minēto, Aviācijas departamenta izsniegtās Regulāro gaisa pārvadājuma atļaujas numurs obligāti jānorāda ICAO izstrādātajā lidojuma plāna 18. ailē.

III nodaļa Neregulāri gaisa pārvadājumi.

Saskaņā ar konvencijas preambulas trešo daļu tās dalībvalstis ir vienojušās, ka starptautiskajai gaisa satiksmei jāattīstās racionāli un ekonomiski. Saskaņā ar konvencijas 1. pantu katrai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte attiecībā uz tās gaisa telpu, tādējādi tā ir tiesīga lemt, vai atļaut citu valstu gaisa kuģiem ielidot tās gaisa telpā. Saskaņā ar konvencijas 5.panta otro daļu katra dalībvalsts neregulāriem pārvadājumiem ir tiesīga izvirzīt tādus noteikumus vai ierobežojumus, kādus tā uzskata par vēlamiem, tajā skaitā tādus, lai netraucētu regulārajai gaisa satiksmei, kas ir gaisa satiksmes pamatā. 

Atšķirībā no neregulāriem gaisa pārvadājumiem, lai uzsāktu un veiktu regulārus gaisa pārvadājumus, nepieciešami daudzi sagatavošanās pasākumi, kuri ir laikietilpīgi un prasa lielus materiālus ieguldījumus. Jāņem vērā, ka regulāri gaisa pārvadājumi, ja tādi ir uzsākti, ir jāveic arī tad, ja attiecīgajā maršrutā ir maz pasažieru un gaisa pārvadātājs cieš zaudējumus. Atšķirībā no regulārajiem gaisa pārvadājumiem neregulārie gaisa pārvadājumi tiek veikti tikai tad, ja ir savākts nepieciešamais pasažieru skaits un parasti tūristu iecienītā sezonā. Ja regulāru gaisa pārvadājumu maršrutā tūrisma sezonā tiek veikti daudzi neregulāri lidojumi, tiek noņemti pasažieri un nodarīti materiāli zaudējumi regulārajam pārvadātājam, kas maršruta izveidē ir ieguldījis būtiskus materiālos līdzekļus.
           
Ņemot vērā minēto, divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos tiek iekļauts nosacījums, ka katra līgumslēdzēja puse nodrošina otras līgumslēdzējas puses nozīmētajam gaisa pārvadātājam taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus satiksmes veikšanā attiecīgajā maršrutā. Lai to nodrošinātu, regulārajam pārvadātājam gaisa satiksmes nolīgumā noteiktās atbildīgās aviācijas iestādes (Latvijas gadījumā – Satiksmes ministrija) lūdz apstiprināt, ka neregulārā gaisa pārvadātāja ieplānotā gaisa pārvadājumu sērija nenodarīs būtisku kaitējumu tā veiktajiem regulārajiem gaisa pārvadājumiem.

Ja trešā valstī reģistrēts gaisa pārvadātājs vēlas veikt gaisa pārvadājumus starp Latvijas Republiku un valsti, kas nav gaisa pārvadātāja reģistrācijas valsts, tad nepieciešams saņemt atbildīgo aviācijas iestāžu vēstules ar apliecinājumu, ka attiecīgās aviācijas iestādes garantē līdzīgas tiesības Latvijas Republikā reģistrētam gaisa pārvadātājam. Tā kā tās ir īpašas tiesības gaisa pārvadātājam, ko ne visas valstis piešķir citā valstī reģistrētam gaisa pārvadātājam, tad Aviācijas departamentam jāpārliecinās, ka nepieciešamības gadījumā līdzīgas tiesības tiks piešķirtas arī Latvijas Republikā reģistrētam gaisa pārvadātājam.

Īstermiņa gaisa pārvadājumu atļaujas Aviācijas departaments izsniegs, ja tiks plānoti ne vairāk kā četri gaisa pārvadājumi ar norādītu lidojuma grafiku. Gaisa pārvadājuma maršrutu un laiku nosaka gaisa pārvadājuma pasūtītājs. Minētiem gaisa pārvadājumiem būs gadījuma raksturs. 
Vispārējā gaisa pārvadājumu atļauja tiks izsniegta sērijveida gaisa pārvadājumam ar vai bez iesniegtu lidojuma grafiku.
Sērijveida gaisa pārvadājumiem, kuriem tiks izsniegta vispārējā gaisa pārvadājumu atļauja, parasti ir viens un tas pats gaisa pārvadājuma pasūtītājs, kā arī lidojuma gala mērķis ir viens un tas pats. Šādiem gaisa pārvadājumiem pasūtītājs parasti ir tūrisma firma. Vispārējās gaisa pārvadājuma atļaujas varēs saņemt uz periodu līdz 6 mēnešiem.
Gaisa pārvadātājam šāda veida atļauja ir nepieciešama tad, kad noslēgts līgums ar gaisa pārvadājuma pasūtītāju uz konkrēto galamērķi un konkrētu laika periodu. Nosacījums, lai mēneša laikā tiktu veikts gaisa pārvadājums, ir nepieciešams, lai vispārējās gaisa pārvadājuma atļauja tiktu prasīta uz tādu maršrutu, kur gaisa pārvadātājs ir noslēdzis līgumu ar pasūtītāju.

MK noteikumos Nr.280 ir noteikts, ka gaisa pārvadājuma atļaujas ir derīgas 24 stundas skaitot no plānotā nosēšanās laika Latvijas lidostā vai plānotā izlidošanas laika no Latvijas lidostas, tomēr pēdējos gados ir konstatēts, ka noteikumu Nr.280 27.punktā noteiktais laiks 24 stundas ir par maz. Gadījumos, kad gaisa pārvadājums aizkavējas  vairāk par 24 stundām, ņemot vērā noteikumos Nr.280 noteikto Aviācijas departamentam ir jāizsniedz  jauna gaisa pārvadājumu atļauja, lai gan no visas informācijas mainījies ir tikai lidojuma laiks.
Tā kā gaisa kuģis var būt sagatavots veikt lidojumu pirms pieteiktā lidojuma laika vai neparedzētu tehnisku apstākļu dēļ gaisa kuģa lidojums aizkavējas par vairākām stundām, starptautiskā praksē ir pieņemts, ka gaisa pārvadājumu atļaujas ir derīgas 72 - 96 stundas pēc norādītā lidojuma laika.
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka neregulāro gaisa pārvadājumu atļaujas ir derīgas sešas stundas pirms plānotā lidojuma un 96 stundas pēc plānotā lidojuma.

Ņemot vērā ICAO izstrādātajā dokumentā Gaisa satiksmes pārvaldība(PANS-ATM dok. Nr. 4444) minēto, Aviācijas departamenta izsniegtās neregulāro gaisa pārvadājuma atļaujas numurs obligāti jānorāda ICAO izstrādātajā lidojuma plāna 18. ailē.

IV nodaļa Gaisa taksometra pakalpojumi.

MK noteikumos Nr.280 noteikts, ka gaisa taksometra pakalpojumi ir neregulāri pasažieru pārvadājumi ar gaisa kuģi, kas paredzēts ne vairāk kā 10 pasažieru pārvadāšanai, un neregulāri komerciāli kravas pārvadājumi ar gaisa kuģi, kura celtspēja nav lielāka par 5700 kilogramiem. Minētā maksimālā sēdvietu konfigurācija ir mazāka nekā Regulas Nr.965/2012 2.panta 6.punktā noteiktā. Noteikumu projektā maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir noteikta ņemot vērā Regulā Nr.965/2012 paredzēto.
Lai veiktu gaisa taksometra pakalpojumus, tad Eiropas Savienībā reģistrētam gaisa pārvadātājam ir obligāti jābūt darbības licence, bet trešā valstī reģistrētam gaisa pārvadātājam ir obligāti jābūt EASA Trešo valstu operatora sertifikātam.
Konvencijas 5.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Līgumslēdzēju valstu gaisa kuģiem, ja tie pārvadā pasažierus, kravu vai pastu par atlīdzību vai ir iznomāti cita veida, nevis regulāru starptautisku gaisa pārvadājumu veikšanai, saskaņā ar 7. panta noteikumiem ir iespēja uzņemt vai izlaist pasažierus, iekraut vai izkraut kravu vai pastu, ievērojot tās valsts tiesības, kurā šāda pasažieru uzņemšana vai izlaišana un kravas vai pasta iekraušana vai izkraušana notiek, pieņemt tādus noteikumus, nosacījumus vai ierobežojumus, kādus tā uzskata par vēlamiem.

Noteikumu projekts paredz, ka Kopienas gaisa pārvadātājam nebūs jāiesniedz paziņojums par gaisa taksometra pakalpojuma veikšanu iekšējā gaisa transporta tirgū, bet tikai par gaisa taksometra pakalpojumiem, kas tiek veikti uz vai no trešo valsti.
Trešā valstī reģistrētam gaisa pārvadātājam ir jāiesniedz paziņojums par visiem gaisa taksometra pakalpojumiem.
Tādā veidā gaisa pārvadātājiem tiks mazināts administratīvais slogs.
Ņemot vērā ICAO izstrādātajā dokumentā Gaisa satiksmes pārvaldība(PANS-ATM dok. Nr. 4444) minēto, ICAO izstrādātajā lidojuma plāna 18. ailē obligāti jānorāda, ka tas ir gaisa taksometra pakalpojums.
Arī MK noteikumos Nr.280 ir noteikts, ka gaisa taksometra pakalpojumus var veikt bez gaisa pārvadājuma atļaujas, bet iesniedzot Satiksmes ministrijā paziņojumu.

Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas regulas (ES) Nr.923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr.1035/2011 un Regulas (EK) Nr.1265/2007, (EK) Nr.1794/2006, (EK) Nr.730/2006, (EK) Nr.1033/2006 un (ES) Nr.255/2010 4. sadaļā ir noteikts, ka lidojuma plānu lidojumam, kuru paredzēts veikt pāri valsts robežai iesniedz vismaz sešdesmit minūtes pirms izlidošanas. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā noteikts, ka paziņojumu par gaisa taksometra pakalpojuma veikšanu nosūta Aviācijas departamentam ne vēlāk, kā stundu pirms plānotā lidojuma. Gadījumā, ja pēc iesniegta paziņojuma par gaisa taksometra pakalpojumu ir mainījusies kāda informācija, tad gaisa pārvadātājam jāiesniedz iepriekšējā paziņojuma labojums.

Likumā ir noteiktas vispārīgās prasības, kas jāievēro gaisa kuģim ielidojot Latvijas Republikas gaisa telpā. Likuma 37.pantā noteikts, ka Gaisa kuģa kapteiņa pienākums ir vadīt civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes darbu tā, lai tiktu garantēts gaisa kuģa lidojuma drošums un ievēroti šā likuma un citu Latvijas Republikas likumu noteikumi, kā arī nolikumu, instrukciju un citu normatīvo aktu prasības.

Ņemot vērā minēto, Aviācijas departaments paziņojumu par taksometra pakalpojuma veikšanu vērtēs pēc veiktā gaisa pārvadājuma. Gadījumā, ja Aviācijas departaments konstatē, ka iesniegtajā pieteikumā ir kādas nepilnības, vai trūkst dokumentu, tad Aviācijas departaments sazinās ar iesniedzēju un lūdz novērst konstatētās neatbilstības. Ja piecu darbdienu laikā neatbilstība netiek novērsta, tad Aviācijas departaments var lemt līdz vienam gadam neļaut, sniegt gaisa taksometra pakalpojumus attiecīgā gaisa pārvadātāja noteiktam gaisa kuģim.

Jānorāda, ka ņemot vērā Regulā Nr.833/2014 noteikto, nevar veikt Gaisa taksometra pakalpojumus no Latvijas Republikas lidlaukiem uz Krievijas Federācijas lidlaukiem vai no Krievijas Federācijas lidlaukiem uz Latvijas Republikas lidlaukiem. Šādiem gaisa pārvadājumiem obligāti  ir jāsaņem Aviācijas departamenta īstermiņa gaisa pārvadājumu atļauju. Tāpat ir jānorāda, ka reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas “Ryanair” civilo pasažieru gaisa kuģi, ir noteikts ierobežojums Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt gaisa pārvadājumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas. Tas nozīmē, ka arī uz Baltkrieviju nevar veikt gaisa taksometra pakalpojumus bez Aviācijas departamenta atļaujas.

Satiksmes ministrija un valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” šo noteikumu ietvaros sadarbojas savstarpēji saskaņotas procedūras ietvaros.

Noteikuma projektā ir noteikti gadījumi, kad Aviācijas departaments var neizsniegt gaisa pārvadājumu atļauju, atcelt jau izsniegtu vai arī izsniegt gaisa pārvadājumu atļauju nosakot gaisa pārvadājumu biežuma, laika vai ietilpības ierobežojumus.

Par pieņemto lēmumu Aviācijas departaments informēs gaisa pārvadātāju, valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra", valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" un valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"".
Gaisa pārvadātājs vai tā pārstāvis, kurš sniedzis ziņas Aviācijas departamentam, ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Nepatiesu ziņu sniegšana var būt par pamatu neizsniegt gaisa pārvadājumu atļauju. Kompānijas pārstāvis, kas gaisa pārvadātāja vārdā iesniedz iesniegumu vai paziņojumu, ir atbildīgs par to, ka visa pārvadātāja iesniegtā informācija, ir korekta un nav modificēta.
Kompānijas pārstāvim pirms iesnieguma vai paziņojuma iesniegšanas ir jāpārbauda, vai visi nepieciešamie dokumenti ir iesniegti, kā arī jāpārbauda, vai iesniegtiem dokumentiem nav beidzies derīguma termiņš.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 nosacījumiem Latvijā ir licencēti seši gaisa pārvadātāji. Ir divas kompānijas, kas gaisa pārvadātājam nodrošina pilnu virszemes apkalpošanas pakalpojumu klāstu, kas sevī ietver arī gaisa pārvadājumu atļauju saņemšanu. Ņemot vērā minēto ir jānorāda, ka noteikumu projekts lielā mērā skars citu valstu gaisa pārvadātājus, kā arī citās valstīs reģistrētas kompānijas, kas nodrošina pilnu virszemes apkalpošanas pakalpojuma klāstu.

Tā kā Noteikumu projekts attiecas uz juridiskām personām, tad aptuveni 80% no noteikumu projektā norādītās informācijas ir jāsniedz par juridiskām personām.
Tomēr jānorāda, ka, lai Aviācijas departaments varētu pārliecināties, ka izsniedzot gaisa pārvadājuma atļauju netiks pārkāptas Regulas Nr.833/2014 3.d pantā noteiktās prasības, ka gaisa kuģi nav fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, tāpēc ir nepieciešama informācija par pasažieriem, kā arī gaisa pārvadājuma pasūtītāju. Informācijā jābūt norādītam: vārds, uzvārds, dzimšanas dati, pilsonība, izmantotā ceļošanas dokumenta tips un numurs. Visi minētie dati ir nepieciešami, lai pārliecinātos par personas identitāti, kā arī pārliecinātos, vai personai nav dubultpilsonība. Ja Aviācijas departamentam rodas šaubas, ka gaisa pārvadājuma pasūtītājam vai pasažierim varētu būt dubultpilsonība, tad Aviācijas departaments var pieprasīt arī citus fizisko personu datus (piemēram pases kopiju), lai pārliecinātos, ka nav dubultpilsonība. Eiropas Komisija savā skaidrojumā par Padomes Regulas Nr. 833/2014 piemērošanu norādīja, ka aizliegums attiecas arī uz personām ar dubultpilsonību, kur viena ir Krievijas Federācijas pilsonība (https://finance.ec.europa.eu/eu-and-world/sanctions-restrictive-measures/sanctions-adopted-following-russias-military-aggression-against-ukraine/frequently-asked-questions-sanctions-against-russia_en).  
Bez minēto fizisko personu datu iesniegšanas nav iespējams izsniegt gaisa pārvadājuma atļauju un izpildīt Regulas Nr.833/2014 3.d pantā noteiktās sankciju prasības par Krievijas gaisa pārvadātajiem, Krievijā reģistrētu gaisa kuģi vai jebkuru Krievijā nereģistrētu gaisa kuģi, kas pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona.
Tāpat Aviācijas departamentam ir jāievēro Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2.panta otrā daļa, kas noteic, ka visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tas paredz, ka Aviācijas departamentam ir pienākums veikt gaisa pārvadājumā iesaistīto personu  izpēti un pārliecināties, vai attiecīgajai fiziskai vai juridiskai personai nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
Noteikumu projekta prasīto fizisko personu datu apstrādes nolūks ir izpildīt Regulas Nr.833/2014 3.d pantā noteiktās sankciju prasības, kā arī  Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma nosacījumus, lai varētu izsniegt gaisa pārvadājumu atļauju.
Aviācijas departamentam nav piešķirta rīcības brīvība neievākt fizisko personu datus, pretējā gadījumā netiks izpildītas starptautiskās sankcijas un nevarēs izsniegt gaisa pārvadājumu atļauju.
Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstis tiek prasīta sīka informācija par pasažieriem, kā arī gaisa pārvadājuma pasūtītāju.
Satiksmes ministrija ir personas datu pārzinis https://www.sam.gov.lv/lv/satiksmes-ministrijas-personas-datu-apstrades-politika. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija veiks personas datu apstrādi pamatojoties uz normatīvajiem aktiem (Regulu Nr.833/2014, Noteikumu projektu), tad fiziskās personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir juridiskā pienākumu izpilde. Satiksmes ministrija fizisko personu datus glabā divus gadus (ņemot vērā, ka minēto informāciju var prasīt tiesībsargājošās iestādēs, kā arī ir iespējama tiesvedība).
Pamatojoties uz minēto Satiksmes ministrija kā pārzinis nodrošina godprātīgu attieksmi attiecībā uz personas datu apstrādi, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktos datu apstrādes principus, t.sk., bet ne tikai,  likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumus.

Likumā ir noteikts, ka gaisa pārvadājumi ir tādi gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu. Ņemot vērā likuma 84.pantā noteikto deleģējumu, Noteikumu projekts reglamentēs tikai gaisa pārvadājumus. Noteikumu projekts nereglamentēs vispārējās nozīmes aviācijas lidojumus un pārlidojumus.