Anotācija (ex-ante)

24-TA-268: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā izstrādāti, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas pieredzi pirmo trīs iesaukumu organizēšanā. Ir identificēti četri steidzami jautājumi:
- datu ieguve par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi
- dubultpilsonības statuss dienestam
- transporta un ēdināšanas izdevumu kompensācijas VAD iesaucamajiem un iesauktajiem
- studijas akreditētās valsts augstskolu un koledžu studiju programmās valsts budžeta ietvaros dienesta brīvprātīgajiem
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
- Veicot pārrunas ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID) tika secināts, ka no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk - EDS) nav iespējams iegūt datus par to, vai personu ir nepieciešams noņemt no valsts aizsardzības dienesta (turpmāk - VAD) uzskaites saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma (turpmāk - likums) 8. panta septīto daļu, kas paredz, ka valsts aizsardzības dienestam nav pakļauta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas (turpmāk - IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - IvP) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā divus gadus. Ja šāda personas, savukārt, pašlaik dien IeM un IvP mazāk par  2 gadiem un kvalificējas iesaukšanai VAD vecuma ziņā, tad šī personām dienests tiek atlikts. Līdz ar to Aizsardzības ministrija (turpmāk – AiM) vēlas ierosināt grozījumus Valsts aizsardzības dienesta likumā, paplašinot subjektu loku likuma 6. panta otrajā daļā, iekļaujot IeM un IvP resursu vadības sistēmas. Ņemot vērā minēto situāciju ar datu neiegūšanu no EDS un Finanšu ministrijas vērsto iebildumu šī likumprojekta pirmajā saskaņošanas ciklā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, AiM svītro no likuma  6. panta otrās daļas 7. punktu, jo tas ir zaudējis savu aktualitāti.  Vienlaikus norādām, ka pie šāda 8. panta pirmās daļas 7. punktam grozījuma apstiprināšanas parlamentā, tiks slēgtas starpresoru vienošanās, kas regulēs turpmāko datu apmaiņu starp AiM, IvP un IeM gan par periodu līdz 2025. gada 1. jūlijam, gan pēc tam. Papildus AiM informē, ka priekš VAD 2024. gada janvāra iesaukuma VADD izvēlējās ad hoc risinājumu - atsevišķi uzrunāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, lūdzot sniegt nepieciešamo informāciju. Pateicoties minēto iestāžu atsaucībai, nepieciešamo informāciju izdevās iegūt necerēti īsā laikā.

- Likuma 8. pantā pašlaik nav noteikti nekādi ierobežojumi dubultpilsoņu uzņemšanai. Tas nozīmē, ka VAD var tikt uzņemta persona, kurai otra pilsonība ir, piemēram, Krievijas Federācijas. Lai novērstu šādus gadījumus AiM aicina papildināt  likuma 8. pantu, kas VAD ļauj dienēt tikai tādām personām, kas atbilst Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1.-4. punktā minētajām pilsonībām. 

- Attiecībā uz transporta kompensācijām VAD iesaucamajiem Latvijas teritorijā, likums pašlaik neietver regulējumu, kas tiem paredzētu transporta kompensāciju ierodoties uz obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī iesauktajiem (dienestam derīgiem) ierodoties uz dienesta vietu VAD uzsākšanai. Tāpat nav pietiekama normatīvā pamata, lai iesaucamajiem, ierodoties uz veselības pārbaudēm tiku kompensēta ēdināšana. Būtiskākais risks, kas saistīts ar kompensāciju neesamību ir, ka ņemot vērā, ka atlasē pēc nejaušības principa VAD tiek iesauktas personas no visiem Latvijas administratīvajām teritorijām, iesaucamie no tālākiem reģioniem var neierasties vai izvairīties no veselības pārbaužu veikšanas. Šādi risks apgrūtina konkrētā VAD iesaukuma organizāciju, palielinot iespēju, ka obligāti iesauktajiem dienests tiek atlikts uz nākamajiem iesaukumiem. Tas nozīmē to, ka ņemot vērā potenciāli lielāku iesaucamo atbirumu, atlasē pēc nejaušības principa var būt jāiesauc vairāk jaunieši nekā tas būtu normāli nepieciešams. 

- Lai salāgotu likuma 32. panta regulējuma aktualitāti ar 2023. gada 21. novembrī apstiprinātajiem Izglītības uz zinātnes ministrijas sagatavotajiem grozījumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"" (turpmāk – MK noteikumi) ir nepieciešams no likuma panta izslēgt prasību Ministru kabinetam (turpmāk - MK) noteikt studiju virzienus, kuros valsts augstskolām un koledžām jāfinansē studijas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un ir atvaļināti aktīvajā rezervē saistībā ar dienesta termiņa beigām. Jaunajā 32. panta redakcijā papildus ir nepieciešams precizēt deleģējumu, papildus kārtības noteikšanai ļaujot MK noteikt atbalsta (valsts fiansētas studiju vietas) piešķiršanas nosacījumus, proti, studējošā sekmīgumu un studiju pabeigšanas nosacījumus. Visbeidzot panta jaunajai redakcijai jāpaplašina augstākās izglītības ciklu loks, jo pašreizējā likuma redakcija izslēdz otrā cikla augstākās izglītības programmas, kuras īstenojamas pēc vidējās izglītības ieguves (ārstu programmas).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši likuma 8. panta pirmās daļas 7. punktam VAD nav pakļauti Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IvP) amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā divus gadus. Šādas personas attiecīgi nepiedalās atlasē pēc nejaušības principa.
Pašreizējā regulējuma ietvaros AiM ir ierobežotas iespējas, lai iegūtu šo informāciju. Sākotnēji izstrādājot likumu, tika pieņemts, ka šo informāciju varētu iegūt no VID EDS, tomēr no VID tika saņemts atzinums, ka šādu informāciju, izmantojot EDS, nav iespējams iegūt. Šī iemesla dēļ ir vajadzīgs alternatīvs ilgtermiņa risinājums, kas AiM ļauj iegūt šādus datus par IeM un IvP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.


 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka likuma normas šobrīd neparedz datu apmaiņu ar IeM  un IvP, lai VAD 2024. gada jūlija iesaukumam izpildītu likumā noteikto un iegūtu informāciju par personām, kuras atbilstoši likuma 8. panta pirmajai daļai  nav pakļautas iesaukšanai VAD, AiM izvēlējās ad hoc risinājumu - atsevišķi uzrunāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi un IvP, lūdzot sniegt nepieciešamo informāciju. Neskatoties uz to, ka AiM, pateicoties minēto iestāžu atsaucībai,  izdevās nepieciešamo informāciju iegūt, šāds risinājums nav uzskatāms par pastāvīgi pielietojamu. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to, ka līdz 2025.gada 1. jūlijam ir paredzēts izveidot valsts informācijas sistēmu, kurā veic VAD pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies VAD militārajam dienestam, un VAD iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā, kas  nodrošina tiesiskā regulējuma pamatu, ļaujot iegūt datus no IeM un IvP resursu vadības sistēmām.
Problēmas apraksts
AiM ir konstatējusi, ka šobrīd saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pastāv iespēja VAD uzņemt Latvijas pilsoni, kuram ir izveidojusies dubultā pilsonība ar valsti, kura nav minēta Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1.- 4. punktā, piemēram, Krievijas Federāciju. Pilsonības likuma 9. pants noteic gadījumus, kad Latvijas pilsonim saglabā dubulto pilsonību ar citu valsti. AiM ir secinājusi, ka saskaņā ar Pilsonības likumu dubultā pilsonība ar Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1.- 4. punktā neminētu valsti var rasties šādos gadījumos:
1) persona ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši
svarīgām valsts interesēm (Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkts);
2) Latvijas pilsonis ir ieguvis Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1.- 4. punktā neminētas
valsts pilsonību (Pilsonības likuma 23. panta otrā daļa);
3) Latvijas pilsonis, kuram dubultā pilsonība ar Pilsonības likuma 9.panta pirmās daļas 1.-4. punktā neminētu valsti izveidojusies līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (līdz 18 gadu vecumam dubultā pilsonība var izveidoties ar jebkuru valsti), faktiski var saglabāt dubulto pilsonību ar šo valsti līdz 25 gadu vecumam (Pilsonības likuma 23. panta trešā daļa).

Likuma 8. pantā ir noteikts, kuras personas nav pakļaujamas valsts aizsardzības dienestam. Vienlaikus minētā likuma 8. pantā nav paredzēts izņēmums tāda Latvijas pilsoņa iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā, kuram ir izveidojusies dubultā pilsonība ar Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1. - 4. punktā neminētu valsti.
Risinājuma apraksts
Pilsonības likums kopš 2013. gada 1. oktobra paredz iespēju personām saglabāt dubulto pilsonību ar konkrētām valstīm. Kā tas norādīts likuma "Grozījumi Pilsonības likumā", sākotnējās ietekmes izvērtējuma ziņojumā ( anotācijā), šāda regulējuma ( dubultās pilsonības atļaušana) nepieciešamība ir tiesībpolitiski nozīmīga Latvijai kā nacionālai valstij, lai nezaudētu pilsoņu kopumu un identitāti globalizācijas, eiropeiskās integrācijas un ekonomiskās migrācijas procesos. Tādējādi Latvija politiski ir nedefinējusi un likumā noteikusi konkrētas valstis, kuras tā atzīst par tādām, ar kurām dubultā pilsonība ir atbalstāma. Attiecīgi var secināt, ka valsts, kura nav minēta Pilsonības likuma pirmās daļas 1. - 4. punktā, nav uzskatāma par tādu, ar kuru dubultās pilsonības izveidošanās atbilst Latvijas valsts interesēm. AiM uzskata, ka persona, kura vēlas veidot vai saglabāt noturīgu, tiesisku saikni ar valsti, ar kuru dubultā pilsonība saskaņā ar Pilsonības likumu nav pieļaujama, un vēlas būt šīs valsts pilsonis, var potenciāli radīt apdraudējumu nacionālās drošības interesēm. Tādējādi, ņemot valsts drošības intereses, AiM ieskatā nav pieļaujams, ka valsts aizsardzības dienestā var tikt iesaukti pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība ar valsti, kura nav minēta Pilsonības likuma pirmās daļas 1. - 4. punktā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt likuma 8. panta pirmo daļu ar 11. punktu, kas paredz, ka valsts  aizsardzības dienestam nav pakļauts pilsonis, kuram ir dubultā pilsonība ar Pilsonības likuma pirmās daļas 1. - 4. punktā neminētu valsti.
Problēmas apraksts
Attiecībā uz transporta kompensācijām VAD iesaucamajiem, likums pašlaik neietver regulējumu, kas tiem paredzētu transporta kompensāciju ierodoties uz obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī iesauktajiem (dienestam derīgiem) ierodoties uz dienesta vietu VAD uzsākšanai. Tāpat pašlaik nav pietiekama normatīvā pamata, lai iesaucamajiem, ierodoties uz veselības pārbaudēm tiku kompensēta ēdināšana. Būtiskākais risks, kas saistīts ar kompensāciju neesamību ir risks, ka ņemot vērā, ka atlasē pēc nejaušības principa VAD tiek iesauktas personas no visiem Latvijas administratīvajām teritorijām, iesaucamie no tālākiem reģioniem var neierasties vai izvairīties no veselības pārbaužu veikšanas. Šādi riski apgrūtina konkrētā VAD iesaukuma organizāciju, palielinot iespēju, ka obligāti iesauktajiem dienests tiek atlikts uz nākamajiem iesaukumiem. Tas nozīmē to, ka ņemot vērā potenciālo atbirumu, atlasē pēc nejaušības principa var būt jāiesauc vairāk jaunieši nekā tas būtu nepieciešams.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu problēmu AiM piedāvā risinājumu, kas paredz, ka iesaucamajiem tiks kompensēti transporta izdevumi izmantojot izmantojot sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz veselības pārbaudes komisijai un atpakaļ, kā arī ierodoties uz dienesta vietu dienesta uzsākšanai. Ja iesaucamais uz veselības pārbaudēm nolemj ierasties ar privāto transportu vai taksometru, tad izdevumi netiek apmaksāti. Tas pats attiecas arī ierodoties uz dienesta vietu dienesta uzsākšanai.
Par kompensāciju apjomu un formu saistītie jautājumi (kompensāciju maksimālie griesti,  pavēste uz veselības pārbaudēm kā apliecinājums sabiedriskajā transportā u.c) tiks ietverti Ministru kabineta noteikumos, kas balstīsies uz šī panta deleģējumu. Līdzīgi plānot noteikt arī ēdināšanas kompensāciju segšanu. Lai gan pašlaik veselības pārbaudes tiek nodrošinātas tika vienā vietā, turklāt ar ierobežoto piekļuvi - NBS Medicīnas nodrošinājuma centrā Ezermalas ielā 6C, tomēr nākotnē to plānots darīt reģionos, līdz ar to atbilstošākais ilgtermiņa risinājums ir noteikt ēdināšanas izdevumu kompensācijas nevis ēdināšanas (uzturdevas) nodrošināšanu.

AiM vērš uzmanību, ka šis regulējums neattiecas uz ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 8. punktam.
Problēmas apraksts
Likuma 32. pantā ietvertais pilnvarojums MK izstrādāt noteikumus paredz izstrādāt kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas finansē studijas pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pabeiguši to. Panta redakciju ir nepieciešams salāgot 2023. gada 21. novembrī apstiprinātajiem MK noteikumiem, kuros ir precizēti finansējuma saņemšanas nosacījumi un programmās, kurās var studēt.
Risinājuma apraksts
2023. gada 21.novembrī veiktie grozījumi MK noteikumos nosaka, ka valsts augstskolas un koledžas, uzņem studiju programmās pilsoņus, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa nodrošina no valsts budžeta finansētas studiju vietas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības studiju virzienu studiju programmās, kas noteiktas Ministru kabineta  2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" 1. pielikumā. Lai pretendētu uz studiju vietām, kas tiek finansētas no valsts budžeta, persona studijām valsts augstskolā vai koledžā reģistrējas ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.
Problēmas apraksts
Likuma 32. pants paredz, ka valsts augstskolas un koledžas finansē studijas tiem pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un to pabeiguši. Termins “pabeigts” citur likumā nav definēts. Likuma 19. pants paredz atvaļināšanu no valsts aizsardzības militārā dienesta, taču, papildus atvaļināšanai rezervē saistībā ar dienesta termiņa beigām, pantā tiek uzskaitīti arī citi nosacījumi, pie kuriem valsts aizsardzības dienesta karavīrs tiek atvaļināts rezervē. Līdz ar to būtu nepieciešams noteikt, tieši uz kuriem gadījumiem ir attiecināma prasība valsts augstskolām un koledžām finansēt studiju vietas.
Risinājuma apraksts
No valsts budžeta finansē tās studiju vietas, kurās uzņemtās personas ir sekmīgas un kurām nav akadēmisko parādu. Šīs prasības neizpildes gadījumā personai tiesības uz studiju vietu, kas tiek finansēta no valsts budžeta, atbilstoši valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem noteikumiem var tikt atņemtas. Persona var atkārtoti pretendēt uz šādu studiju vietu atbilstoši valsts augstskolas vai koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem.
Problēmas apraksts
Likuma 32. pants paredz, ka valsts augstskolas un koledžas finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos. Šāds izglītības ciklu uzskaitījums ministrijas ieskatā ir nepilnīgs, jo tas izslēdz otrā cikla augstākās izglītības programmas, kuras īstenojamas pēc vidējās izglītības ieguves (ārstu programmas). 2023. gada 22. jūnijā pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā paredz iekļaut otrā cikla augstākās izglītības programmas, kuras īstenojamas pēc vidējās izglītības ieguves, kā vienu no programmām, kurās studējošie var pretendēt uz sociālās stipendijas “Studētgods” saņemšanu. Līdz ar to, būtu nepieciešams noteikt šo programmu arī likuma 32. pantā kā programmu, kurā tiek noteikts pienākums finansēt studijas.
Risinājuma apraksts
Pievienota programma, uz kuru attiektos pienākums finansēt studijas pantā minētajiem pilsoņiem - otrā cikla augstākās izglītības programma, kura īstenojamas pēc vidējās izglītības ieguves.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aizsardzības ministrijai (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros no apakšprogrammas  22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”. Nepieciešamības gadījumā tiks iesniegti priekšlikumi apropriācijas izmaiņām starp budžeta programmām un apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
 

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabineta noteikumi "Par Valsts aizsardzības dienesta iesaucamo un iesaukto transporta kompensāciju un ēdināšanas izdevumu segšanu"

Pamatojums un apraksts
Balstoties uz likumprojektu 11.¹ pantu, ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas regulē trīs būtiskus jautājumus - transporta izdevumu segšanu gan iesaucamajiem, kas ierodas uz veselības pārbaudēm, gan iesauktajiem, kas ierodas uz dienesta vietu, kā arī ēdināšanas izdevumu segšanu. Par katru no kompensāciju veidiem ir nepieciešams noteikt to piešķiršanas nosacījumus, veidu un apjomu un citus administratīvos jautājumus.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās''

Pamatojums un apraksts
Ar likumprojekta 32. panta piedāvāto precizēto regulējumu tiek salāgoti 2023. gada 21. novembrī Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Izglītības uz zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās"". 
IZM šī likumprojekta pirmajā saskaņošanas ciklā vērsa uzmanību, ka attiecīgi būs nepieciešami grozījumi minētajos Ministru kabineta noteikumos, tajos paredzot, ka uz atbalstu var pretendēt arī otrā cikla augstākās izglītības studiju programmās, kas tiek īstenotas pēc vidējās izglītības ieguves.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi