Anotācija (ex-ante)

22-TA-1873: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" peļņas daļu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt valsts kapitālsabiedrības stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 „Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.72) 3.punktā vai citos tiesību aktos.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) ikgadējās prognozējamās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas novirzīšana kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas projektā „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunais Rīgas teātris” vidēja termiņa darbības stratēģija 2022.-2026.gadam” (turpmāk – Stratēģija) noteiktie finanšu mērķi ir rentabilitāte, biļešu ieņēmumi, pārējie pašu ieņēmumi, peļņa (2021.gadā – 2 835 euro, 2022.gadā – 5 000 euro, 2023.gadā – 5 000 euro, 2024.gadā – 5 000 euro, 2025.gadā – 5 000 euro, 2026.gadā – 5 000 euro) un pašu ieņēmumu īpatsvars pret kopējiem ieņēmumiem (2021.gadā – 32,67 %, 2022.gadā – 30,10 %, 2023.gadā – 31,41 %, 2024.gadā – 38,71 %, 2025.gadā – 39,62 %, 2026.gadā – 40,49 %). Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības ikgadējo prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši kapitālsabiedrības Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā noteikts, ka prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu.

Noteikumu Nr.72 6.punkts nosaka, ka Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts Noteikumu Nr.72 3.punktā vai citos tiesību aktos. Noteikumu Nr.72 7.punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā Noteikumu Nr.72 6.punktā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 6.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-11 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi paredz iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt profesionālās teātra mākslas pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, popularizēt Latvijas teātra mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2021.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2021.gadā bija 810 937 euro, kas veidoja 32,75 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 476 149 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1 763 773 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2021.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 671 563 euro jeb 67,51 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Teātra repertuārā ir tikai dramatiskās izrādes latviešu un retos gadījumos krievu valodā bez tulkojuma citās valodās, un tās netiek plaši reklamētas ārpus Latvijas, līdz ar to teātra izrādes ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista skatītājus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2021.gadā nepārsniedza 50 % no izdevumiem, kā arī nepastāv potenciāla ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 7.3.1.1.apakšpunktu, ņemot vērā kapitālsabiedrības nepieciešamību veikt esošā izrāžu sagatavošanas un nodrošināšanas tehniskā aprīkojuma nomaiņu, kas ir morāli un tehniski novecojusi, līdzekļi, ko kapitālsabiedrība spēj piesaistīt pašu spēkiem, vidējā termiņa darbības ietvaros ir jāsaglabā kapitālsabiedrības rīcībā kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību, nodrošinātu kultūras vērtību radīšanu, izplatīšanu, Latvijas kultūridentitātes saglabāšanu un popularizēšanu teātra mākslas jomā, kas tika noteikts Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdē (protokols Nr.68 80.§), pieņemot lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā. Stratēģijā minētajā laika periodā kapitālsabiedrībai ir nepieciešami ieguldījumi jauna multifunkcionālā printera un tā aprīkojuma, kā arī divu printeru remontam un nolietoto rezerves daļu iepirkuma iegādes izdevumu segšanai 4 000 euro apmērā, no kuriem 1 815 euro apmērā plānots segt no dividendēm, bet pārējo summu no pašu ieņēmumiem, divu profesionālo šujmašīnu un overloka šujmašīnas iegādei un divu šuvēju darba vietu aprīkojuma (divi darba galdi, viena gludināmā iekārta) iegādes izdevumu segšanai 6 000 euro apmērā, no kuriem 3 200 euro apmērā plānots segt no dividendēm, bet pārējo summu no pašu ieņēmumiem, trīs izrāžu apkalpošanai nepieciešamo portatīvo datoru iegādes izdevumu segšanai 7 000 euro apmērā, no kuriem 3 200 euro apmērā plānots segt no dividendēm, bet pārējo summu no pašu ieņēmumiem un astoņu administrācijas darba vietu aprīkošanai biroja IT iekārtu nomaiņa un jaunu datoru un saistītā aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai 12 000 euro apmērā, no kuriem 6 400 euro apmērā plānots segt no dividendēm, bet pārējo summu no pašu ieņēmumiem. Stratēģijā iekļautie plāni peļņas izlietojumam nav paredzēti tādu pamatlīdzekļu iegādei, kuru trūkums varētu apdraudēt pamatdarbību, bet gan ir vērsts uz pakāpenisku materiāltehniskā aprīkojuma papildināšanu un uzlabošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 30.aprīļa rīkojuma Nr.231 „Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai” 3.3.apakšpunktu 2022.gada ietvaros kapitālsabiedrībai ir paredzēts finansējums investīcijām aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai 1 500 000 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Lai kapitālsabiedrība spētu īstenot tās Stratēģijā noteiktos mērķus, ir nepieciešams veikt regulārus ieguldījumus kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai atbilstoši kapitālsabiedrības Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību, līdz ar to Kultūras ministrija ierosina Ministru kabinetam pieņemt lēmumu, ar kuru atļaut noteikt kapitālsabiedrības Stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0 % apmērā no prognozētās pārskata gada peļņas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
199 278 584
-1 815
142 881 000
-3 200
84 975 000
-3 200
-3 200
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
199 278 584
-1 815
142 881 000
-3 200
84 975 000
-3 200
-3 200
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
199 278 584
-1 815
142 881 000
-3 200
84 975 000
-3 200
-3 200
3.1. valsts pamatbudžets
199 278 584
-1 815
142 881 000
-3 200
84 975 000
-3 200
-3 200
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-1 815
-3 200
-3 200
-3 200
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” ir ieplānoti ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 2022.gadā 199 278 584 euro, 2023.gadā 142 881 000 euro un 2024.gadā 84 975 000 euro. Projekta īstenošanas gadījumā 2022.gadā valsts budžets negūs ieņēmumus no dividendēm 1 815 euro apmērā, 2023.gadā 3 200 euro apmērā, 2024.gadā 3 200 euro apmērā un 2025.gadā 3 200 euro apmērā. Ņemot vērā to, ka, veicot dividenžu maksājumus, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts un nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lēmums par peļņas atstāšanu kapitālsabiedrības rīcībā samazinās arī uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus 2022.gadā 454 euro apmērā, 2023.gadā 800 euro apmērā, 2024.gadā 800 euro apmērā un 2025.gadā 800 euro apmērā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts attiecas uz kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas kārtību, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Saskaņā ar Stratēģiju, pieņemot lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo summu (nosakot 0 % likmi), valsts budžetā piecos gados kopā netiktu pārskaitīta summa 14 615 euro apmērā. Minētā summa paliktu kapitālsabiedrības rīcībā un tiktu novirzīta kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai –atbilstoši kapitālsabiedrības Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk