Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu Bibliotēku likuma 15.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto bibliotēku pakalpojumu pieejamības paplašināšanu Direktīvas 2017/1564 preambulas 7.punktā uzskaitītajām iedzīvotāju grupām, bibliotēkas filiālbibliotēku uzdevumu – īstenot iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekāro apkalpošanu – nepieciešams nodot pašvaldību publiskajām bibliotēkām. Filiālbibliotēku nodošana pašvaldību publiskajām bibliotēkām sniegs plašākas iespējas īstenot Bibliotēku likuma 15.panta pirmajā daļā, kā arī Bibliotēku likuma 23.panta otrajā daļā noteikto: ,,Ja valsts un pašvaldību bibliotēku lietotāji ir invalīdi ar kustību, redzes un citiem traucējumiem, viņiem ir tiesības saņemt bibliotēkas pakalpojumus savā dzīvesvietā.”. Pašvaldību publiskās bibliotēkas, īpaši pagastu bibliotēkas, nodrošina lietotāju tiesības saņemt bibliotekāro pakalpojumu dzīvesvietā, regulāri piegādājot iespieddarbus un citus dokumentus iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās. Šādu iespēju pašvaldību publiskās bibliotēkas turpmāk nodrošinās arī Direktīvas 2017/1564 preambulas 7.punktā minētajām iedzīvotāju grupām, vienlaikus cilvēkiem ar redzes invaliditāti nodrošinot iespēju bibliotekāros resursus pielāgotā formā saņemt pa pastu.

Konceptuālā ziņojuma III.nodaļas „Risinājuma varianti” 3.risinājuma varianta (atbalstāmais) sadaļa „Risinājuma varianta priekšrocības un trūkumi” kā priekšrocības norāda tostarp: „[..] Pašvaldību publisko bibliotēku kapacitāte un pieredze ļauj efektīvi īstenot lasītāju apkalpošanas funkciju. Jau šobrīd iedzīvotāju pieprasījums pēc resursiem pielāgotā formātā publiskajās bibliotēkās ir ievērojami audzis. 2017.gadā no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Starpbibliotēku abonementa kārtā izsniegti 748 izdevumi pielāgotā formātā, 2021.gadā – 7256 izdevumi, kas ļauj secināt, ka pašvaldību publiskās bibliotēkas aizvien plašāk nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, tāpēc ir nepieciešams stiprināt to kapacitāti. [..] Pašvaldību publiskajām bibliotēkām ir plašākas iespējas efektīvi sadarboties ar citām pašvaldības teritorijā esošajām iestādēm un institūcijām (sociālajām struktūrām, medicīnas iestādēm, sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm), lai apzinātu mērķauditorijas un to vajadzības un attīstītu pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus. [..]”

Savukārt bibliotēkai pēc reorganizācijas ir nepieciešams ilgtermiņā saglabāt un stiprināt tās specifiskās funkcijas un uzdevumus atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.916 „Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.916) 3.punktā noteiktajām bibliotēkas funkcijām – sniegt bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā (3.1.apakšpunkts); nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu (3.2.apakšpunkts); uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus (3.3.apakšpunkts) un 4.punktā noteiktajiem uzdevumiem – organizēt bibliotēkas vienotā krājuma izmantošanu, veikt depozītbibliotēkas un starpbibliotēku abonementa uzdevumus (4.1.apakšpunkts); izdot grāmatas Braila rakstā (4.3.apakšpunkts); veidot bibliotēkas elektronisko kopkatalogu, centrālos katalogus, kartotēkas un datubāzes, veikt bibliogrāfisko uzziņu un informācijas darbu visā Latvijā (4.4.apakšpunkts); nodrošināt ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām (4.6.apakšpunkts); uzkrāt, apkopot un analizēt profesionālo un statistisko informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju darbu Latvijā un ārvalstīs (4.8.apakšpunkts) un pilnveidot un attīstīt tehniskos līdzekļus grāmatu ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes invaliditāti piemērotā veidā (4.11.apakšpunkts).

Pēc bibliotēkas reorganizācijas nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.916, paplašinot bibliotēkas uzdevumus darbu reproducēšanā pielāgotā formātā un to piegādē publiskajām bibliotēkām, pētnieciskajā darbībā par specifiskajām lasīšanas īpatnībām cilvēkiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, metodiskā un konsultatīvā atbalsta sniegšanā publiskajām bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā, kā arī lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanas Rīgā, neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, sociālās aprūpes centros un pansionātos Rīgā un citur Latvijā nodrošināšanā, tai skaitā pastarpināti sadarbojoties ar pašvaldību publiskajām bibliotēkām. Grozījumi MK noteikumos Nr.916 paredzēs, ka bibliotēka darbojas kā pielāgotās literatūras resursu un kompetenču centrs, nodrošinot literatūras pieejamību pielāgotā formātā (audio formātā, palielinātā drukā, Braila (neredzīgo) rakstā un vieglajā valodā), lai to var saņemt jebkurā publiskajā bibliotēkā, sociālās aprūpes centrā vai nevalstiskajā organizācijā, saglabājot izdevumus Braila rakstā, kas iesniegti bibliotēkai kā obligātais eksemplārs atbilstoši Obligāto eksemplāru likumam.

Pēc bibliotēkas reorganizācijas lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanas funkciju veiks attiecīgo pašvaldību publiskās bibliotēkas. Bibliotēka saskaņā ar MK noteikumu Nr.916 4.1.apakšpunktu apgādās pašvaldību bibliotēkas ar pielāgoto literatūru (audiogrāmatām, palielināto druku, literatūru Braila rakstā un vieglajā valodā), kā arī atbilstoši minētajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.916 par metodiskā un konsultatīvā atbalsta sniegšanu publiskajām bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā, organizēs apmācības pašvaldību bibliotēku darbiniekiem par darbu ar pielāgoto literatūru un literatūras digitālo lejupielādes sistēmu. Saistībā ar filiālbibliotēku nodošanu pašvaldībām tiks veikti atbilstoši grozījumi MK noteikumu Nr.916 4.2. un 4.10.apakšpunktā, kā arī MK noteikumu Nr.916 5.punktā, paredzot bibliotēkai tiesības deleģēt atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus pašvaldībām, lai uz trīs gadiem slēgtu deleģēšanas līgumus ar pašvaldībām par valsts pārvaldes uzdevuma – iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārā apkalpošana – izpildi un veiktu valsts pārvaldes uzdevuma (deleģēšanas līgumu) izpildes uzraudzību

Projekts paredz ar 2023.gada 1.jūliju filiālbibliotēkas ar desmit amata vietām nodot pašvaldībām, tai skaitā Balvu novada pašvaldībai (vienu amata vietu), Cēsu novada pašvaldībai (vienu amata vietu), Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai (divas amata vietas), Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai (vienu amata vietu), Liepājas valstspilsētas pašvaldībai (divas amata vietas), Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai (divas amata vietas), Ventspils valstspilsētas pašvaldībai (vienu amata vietu), attiecīgi filiālbibliotēkas turpina pastāvēt kā Balvu Centrālās bibliotēkas, Cēsu Centrālās bibliotēkas, Latgales Centrālās bibliotēkas, Jelgavas pilsētas bibliotēkas, Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas un Ventspils bibliotēkas struktūrvienības (nodaļas vai filiāles saskaņā ar Bibliotēku likuma 16.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajām tiesībām) bibliotekāro pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju, bibliotēkai uz trīs gadiem slēdzot deleģēšanas līgumus ar attiecīgo pašvaldību par valsts pārvaldes uzdevuma – iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārā apkalpošana – izpildi un saņemot valsts budžetā 2023.-2025.gadam un arī turpmākajiem gadiem paredzēto finansējumu kā transferta maksājumu. Latvijā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka minētajās pašvaldībās tāpat kā neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, Rīgā, dzīvo vislielākais neredzīgo un vājredzīgo iedzīvotāju skaits, kuriem īpaši svarīga ir bibliotekārās apkalpošanas saņemšanas nodrošināšana. Atbilstoši aprakstītajai situācijai Projekta 3.punkts paredz, ka deleģēšanas līgumi slēdzami tieši ar minētajām septiņām pašvaldībām, jo bibliotēkas filiālbibliotēkas atrodas tieši tajās pašvaldībās, kur ir lielākais klientu blīvums un pašvaldības nodrošinās efektīvāku iedzīvotāju ar redzes traucējumiem bibliotekāro apkalpošanu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta trešā daļa nosaka, ka citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Pašvaldību likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pašvaldībai var deleģēt valsts vai citas atvasinātas publiskas personas kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 6.panta otrajai daļai, deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai tiek nodrošināts finansējums, kas nepieciešams attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpildei.

Saistībā ar filiālbibliotēku nodošanu pašvaldībām atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta trešajai daļai un Pašvaldību likuma 6.panta pirmajai un otrajai daļai tiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr.916, lai paredzētu bibliotēkai tiesības deleģēt atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus pašvaldībām, lai uz trīs gadiem slēgtu deleģēšanas līgumus ar pašvaldībām par valsts pārvaldes uzdevuma – iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārā apkalpošana – izpildi un veiktu valsts pārvaldes uzdevuma (deleģēšanas līgumu) izpildes uzraudzību.

Cēsu Centrālā bibliotēka, Jelgavas pilsētas bibliotēka un Ventspils bibliotēka reģiona galvenās bibliotēkas statusā akreditētas 2021.gadā, Rēzeknes Centrālā bibliotēka un Latgales Centrālā bibliotēka reģiona galvenās bibliotēkas statusā akreditētas 2020.gadā, Liepājas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka reģiona galvenās bibliotēkas statusā akreditēta 2018.gadā. Saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto bibliotēku akreditācijas grafiku 2023.gadam Balvu Centrālās bibliotēkas kārtējās akreditācijas procesu plānots pabeigt 2023.gada aprīlī, savukārt 2023.gada septembrī plānota Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas kārtējā akreditācija. Bibliotēkas un tās filiālbibliotēku akreditācijas termiņš vietējas nozīmes bibliotēkas statusā beigsies 2023.gadā, un bibliotēka ir iekļauta Kultūras ministrijas apstiprinātajā bibliotēku akreditācijas grafikā 2023.gadam. Saskaņā ar Bibliotēku likuma 8.panta pirmo daļu bibliotēkas filiālbibliotēkas ir reģistrētas Kultūras ministrijas Bibliotēku reģistrā, tās pēc bibliotēkas reorganizācijas tiks izslēgtas no Bibliotēku reģistra un pēc nodošanas pašvaldībām tiks reģistrētas kā pašvaldību bibliotēku struktūrvienības un tiks akreditētas atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumu Nr.709 „Bibliotēku akreditācijas noteikumi” 2.punktā noteiktajam, ka valsts vai pašvaldības bibliotēka iesniegumu bibliotēkas akreditācijai iesniedz ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc bibliotēkas reģistrācijas.

Konceptuālā ziņojuma IV.nodaļā „Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu” sadaļā „Trešais risinājuma variants” noteikts, ka attiecīgajām pašvaldībām pārņemto septiņu filiālbibliotēku uzturēšanai, atbilstoši filiālbibliotēku darbības nodrošināšanas izmaksām, ik gadu paredzēts transferta pārskaitījuma veidā piešķirt finansējumu 163 142 euro apmērā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokollēmumu (prot. Nr.63 1.§) „Informatīvais ziņojums „Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam”” Kultūras ministrijas resoram, tai skaitā bibliotēkai, tika piešķirts papildu finansējums darba samaksas pieaugumam. Līdz ar to bibliotēkai piešķirtais papildu finansējums darba samaksas pieaugumam filiālbibliotēku speciālistiem ir attiecīgi pārdalāms Projektā paredzētajām pašvaldībām desmit nododamajām amata vietām kā transferts pašvaldībām no bibliotēkas 2023.gada budžeta atlīdzības summas un arī turpmākos gados.

Sagatavojot Projektu, aprēķini par pašvaldībām piešķiramo finansējumu tika precizēti atbilstoši faktiskajām filiālbibliotēku darbības nodrošināšanas izmaksām uz 2022.gada 27.oktobri un tika noteikts kopējais Projekta izpildei plānotais finansējums pašvaldībām 179 424 euro apmērā, lai nodrošinātu minēto pašvaldību publisko bibliotēku struktūrvienību turpmāko darbību bibliotekāro pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. Filiālbibliotēku finansējuma kopsumma pēc pārrēķina ir 179 424 euro, starpība no Konceptuālajā ziņojumā minētās summas (163 142 euro) ir 16 282 euro, kas saistīts ar galvenokārt atlīdzības daļā (15 484 euro) 2022.gadā piešķirto papildu finansējumu speciālistu atalgojuma palielināšanai. Rēzeknes filiālbibliotēkā pēc līguma ar telpu iznomātājiem noslēgšanas 2020.gadā palielinājušās izmaksas par patērēto elektrību un apkuri, kopš 2021.gada ir palielinājušies komunālo pakalpojumu tarifi un izmaksas arī citās filiālēs, Liepājas filiālbibliotēkā 2022.gadā ir palielināta telpu nomas maksa.

Projekts paredz pašvaldībām bez atlīdzības nodot bibliotēkas filiālbibliotēku mēbeles un tehnisko aprīkojumu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešajai daļai un 43.pantam. Projekts nosaka, ka pašvaldības ir filiālbibliotēku kustamās mantas, tiesību, saistību, lietvedības un arhīva pārņēmējas. Pašvaldības pārņems bibliotēkas saistības attiecībā uz lietotāju apkalpošanu bibliotēkas filiālbliotēkās, tai skaitā saistības, kas izriet no noslēgtajiem telpu nomas līgumiem un ar telpu izmantošanu saistītajiem pakalpojumu līgumiem.

Iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai Latgales Centrālās bibliotēkas, Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas, Jelgavas pilsētas bibliotēkas, Ventspils bibliotēkas, Cēsu Centrālās bibliotēkas, Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienībām tiks nodots bibliotēkas reproducēto darbu krājums, noslēdzot deponēšanas līgumu ar bibliotēku.

Projekts paredz, ka Kultūras ministrija nedēļas laikā pēc Projekta stāšanās spēkā izveido bibliotēkas reorganizācijas komisiju, iekļaujot tajā tostarp arī pašvaldību pārstāvjus. Komisija līdz 2023.gada 30.jūnijam nodrošinās filiālbibliotēku materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšanu, kā arī bilancē esošās mantas, saistību, slēguma finanšu pārskatu sagatavošanu un arhīva un lietvedības nodošanu pašvaldībām.

Projekta izstrādes laikā ir notikušas šādas Kultūras ministrijas tikšanās ar pašvaldībām – Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 10.jūnijā), Liepājas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 28.jūnijā), Ventspils valstpilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 8.jūlijā), Cēsu novada pašvaldības vadību (2022.gada 12.augustā), Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 30.augustā) un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības vadību (2022.gada 31.augustā), kurās ir pārrunāti jautājumi par bibliotēkas reorganizāciju un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju šo pašvaldību publiskajās bibliotēkās, kā arī saglabājot piegādes iespējas pa pastu. Tikšanās laikā pašvaldības ir sniegušas mutisku piekrišanu bibliotēkas reorganizācijas rezultātā pašvaldībām nododamo filiālbibliotēku pārņemšanai un iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevuma īstenošanai filiālbibliotēkās, kā arī ar to saistīto mantu, tiesību, saistību, lietvedības un arhīva pārņemšanai. Kultūras ministrija sarunu gaitā ir informējusi pašvaldības, ka bibliotēkas reorganizācija notiek, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.311, pēc kura pieņemšanas pašvaldības pārņems bibliotēkas filiālbibliotēkas un ar tām saistīto mantu, tiesības un saistības, kā arī nodrošinās tajās iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevuma izpildi. Kultūras ministrija 2022.gada 7.oktobrī Daugavpils valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Jelgavas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas, Ventspils valstspilsētas, Cēsu novada un Balvu novada pašvaldībām nosūtīja vēstuli „Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju” (turpmāk – vēstule). Vēstulē tika sniegta informācija, ka Kultūras ministrija gatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju”, kas paredzēs bibliotēkas struktūrvienību ar attiecīgo amata vietu skaitu nodot attiecīgajai pašvaldībai, pārveidojot to par pašvaldības bibliotēkas struktūrvienību. Vēstulē norādīts, ka pašvaldības saņems valsts budžetā 2023.-2025.gadam un arī turpmākajiem gadiem paredzēto transferta finansējumu attiecīgās pašvaldības bibliotēkas struktūrvienības darbības nodrošināšanai saskaņā ar pievienoto bibliotēkas filiālbibliotēkas uzturēšanas izmaksu tāmi par 2022.gadu. Vēstulē arī norādīts, ka pašvaldību bibliotēku struktūrvienību darbības nodrošināšanai tiks nodoti bez atlīdzības bibliotēkas filiālbibliotēku mēbeles un tehniskais aprīkojums saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešo daļu, bibliotēkas aktīvi un saistības, kas saistītas ar lietotāju apkalpošanu struktūrvienībā, tai skaitā telpu nomas līgumi, un ar to izmantošanu saistītie pakalpojumu līgumi, kā arī reproducēto darbu krājums, noslēdzot krājuma deponēšanas līgumu ar bibliotēku. Vēstulē pašvaldības tika informētas, ka nedēļas laikā pēc Projekta stāšanās spēkā tiks izveidota bibliotēkas reorganizācijas komisija, līdz ar to pašvaldības tika aicinātas sniegt informāciju par pašvaldības deleģēto pārstāvi bibliotēkas reorganizācijas komisijā. Atbildot uz Kultūras ministrijas vēstuli, pašvaldības sniedza informāciju par pārstāvi bibliotēkas reorganizācijas komisijā, tādā veidā apliecinot gatavību filiālbibliotēku un ar tām saistītās mantas, tiesību un saistību pārņemšanai.

Kultūras ministrija 2023.gada 12.janvārī Daugavpils valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Jelgavas valstspilsētas, Rēzeknes valstspilsētas, Ventspils valstspilsētas, Cēsu novada un Balvu novada pašvaldībām nosūtīja vēstuli „Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju”, lūdzot atsūtīt katras iesaistītās pašvaldības domes lēmumu par piekrišanu Projektā paredzētajai bibliotēkas filiālbibliotēku pārņemšanai un ar to saistītajai iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevuma izpildei. Atbilstoši Projekta virzībai 2023.gada janvārī pašvaldībām tika lūgta piekrišana filiālbibliotēku pārņemšanai sākotnēji no 2023.gada 1.aprīļa.

Kultūras ministrija ir saņēmusi šādu pašvaldību domju lēmumus:
Balvu novada dome 2023.gada 26.janvāra lēmumā Nr.1., 47.§ „Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Balvu filiālbibliotēkas pārņemšanu” ir nolēmusi piekrist pārņemt bibliotēkas Balvu filiālbibliotēku un ar to saistīto iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevumu izpildi.

Cēsu novada dome 2023.gada 26.janvāra lēmumā Nr.12 „Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – Cēsu filiālbibliotēkas pārņemšanu” (prot. Nr.1., 13.punkts) ir nolēmusi piekrist Projektā paredzētajai bibliotēkas struktūrvienības – Cēsu filiālbibliotēkas pārņemšanai ar 2023.gada 1.aprīli, kas turpmāk pastāvēs kā Cēsu Centrālās bibliotēkas struktūrvienība, saņemot Projektā paredzēto valsts budžetā 2023.-2025.gadam un arī turpmākajiem gadiem paredzēto transferta finansējumu.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības dome 2023.gada 26.janvāra lēmumā Nr.22 ,,Par piekrišanu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienības – LNerB Daugavpils filiālbibliotēkas pārņemšanai” (prot. Nr.2., 11.§) ir nolēmusi atbalstīt priekšlikumu par bibliotēkas struktūrvienības – Daugavpils filiālbibliotēkas pārņemšanu kā Latgales Centrālās bibliotēkas struktūrvienību.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības dome 2023.gada 27.janvāra lēmumā Nr.1/5 ,,Piekrišana Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Jelgavas filiālbibliotēkas pārņemšanai” ir nolēmusi piekrist Projektā paredzētajai bibliotēkas Jelgavas filiālbibliotēkas pārņemšanai un ar to saistītajai iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevuma izpildei.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome 2023.gada 27.janvāra lēmumā Nr.732 ,,Par piekrišanu Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzētajai Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkas pārņemšanai un ar to saistītajai iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevuma izpildei” (prot. Nr.59, 6.punkts) ir nolēmusi piekrist Projektā paredzētajai bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkas pārņemšanai un ar to saistītajai iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevuma izpildei.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība 2023.gada 23.janvāra vēstulē Nr.1-09/2-262-2 ,,Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju” informē, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldība neiebilst Projektā paredzētajam ar 2023.gada 1.aprīli pieņemt bibliotēkas Ventspils filiālbibliotēku, kura turpinās pastāvēt kā Ventspils bibliotēkas struktūrvienība.

Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „Kultūras pārvalde” 2023.gada 9.februāra vēstulē Nr.11/1.4 ,,Par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reorganizāciju” informē, ka Liepājas valstspilsētas pašvaldība neiebilst Projektā paredzētajam ar 2023.gada 1.aprīli pieņemt bibliotēkas Liepājas filiālbibliotēku, kura turpinās pastāvēt kā Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāle.

Ņemot vērā Projekta saskaņošanai nepieciešamo laiku, Projekts paredz bibliotēkas reorganizāciju veikt ar 2023.gada 1.jūliju. Kultūras ministrija 2023.gada 24.martā nosūtīja pašvaldībām informatīvu vēstuli par Projektā paredzēto bibliotēkas reorganizāciju ar 2023.gada 1.jūliju.

Saskaņā ar Projekta 5. un 6.punktu attiecīgās teritorijas pašvaldībām bez atlīdzības tiks nodota bibliotēkas filiālbibliotēku kustamā manta (mēbeles un tehniskais aprīkojums). Projektā paredzētā pašvaldībām nododamā kustamā manta tiks izmantota bibliotēkas reorganizācijas ietvaros pašvaldībai nodotās struktūrvienības darbības nodrošināšanai un iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārās apkalpošanas uzdevuma izpildei, lai attiecīgās pašvaldību bibliotēkas personām ar redzes invaliditāti un funkcionālo lasītnespēju nodrošinātu bibliotēkas un informācijas pakalpojumus saskaņā ar Bibliotēku likuma 5.panta trešo daļu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēkās lietotāja apkalpošana un bibliotēkas informācijas sistēmu izmantošana ir bez maksas. Attiecīgo pašvaldību bibliotēkas neveic komercdarbību, līdz ar to Projekta ietvaros nav plānots piešķirt komercdarbības atbalstu.

Bibliotēkas un attiecīgās pašvaldības deleģēšanas līgumos par valsts pārvaldes uzdevuma – iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekārā apkalpošana – izpildi tiks paredzēts regulējums gadījumiem, ja pašvaldība pārtrauc pildīt valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, paziņojot par to vienu mēnesi pirms ieplānotās rīcības.

Bibliotēku likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka Latvijas Bibliotēku padome sniedz atzinumu par valsts un pašvaldību bibliotēku dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Jautājums par bibliotēkas reorganizāciju ir izskatīts Latvijas Bibliotēku padomes 2022.gada 26.oktobra un 9.novembra sēdēs. Latvijas Bibliotēku padome 2022.gada 9.novembra atzinumā atbalsta bibliotēkas reorganizāciju, kas paredz bibliotēkas reģionālās struktūrvienības ar desmit amata vietām nodot Balvu, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pašvaldībām.