Anotācija

Likuma 1.panta 39.punkts noteic numerācijas krāpniecības definīciju. Šī definīcija ietver atsevišķas numerācijas krāpniecības pazīmes, piemēram, izsaucošā numura vai tā daļas aizvietošana maršrutēšanas laikā, izsaukumu veikšana no numura, uz kuru elektronisko sakaru komersantam nav piešķirtas lietošanas tiesības, u.c. Tai pat laikā Likuma 64.panta pirmajā daļā ir ietverts deleģējums Regulatoram noteikt numerācijas krāpniecības pazīmes. Tādējādi, Regulatora ieskatā, Likuma 1.panta 39.punkts un Likuma 64.panta pirmā daļa kopsakarā ar Regulatora izdotajiem noteikumiem (2022.gada 22.septembra lēmums Nr.1/27 “Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumi”) rada nekonsekvenci jautājumā par numerācijas krāpniecības pazīmju noteikšanu.

Ņemot vērā minēto, Regulators aicina pārskatīt termina “numerācijas krāpniecība” definīciju un precizēt Elektronisko sakaru likuma 1.panta 39.punktu.

Elektronisko sakaru likuma 18.panta pirmā daļa noteic gadījumus, kuriem iestājoties Regulators izslēdz elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta. Regulators ir konstatējis, ka elektronisko sakaru komersantu sarakstā nereti ir reģistrēti elektronisko sakaru komersanti, kas faktiski darbību elektronisko sakaru nozarē nav uzsākuši vai ir pārtraukuši. Tas nozīmē, ka Regulatoram ir jāveic uzraudzība pār “neaktīviem” [¹] elektronisko sakaru komersantiem, kas vienlaikus ir neefektīvs un nelietderīgs Regulatora resursu patēriņš. Pēc Regulatora rīcībā esošās informācijas uz 2022.gada novembri tie ir 10% no elektronisko sakaru komersantu sarakstā reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem. Vienlaikus Elektronisko sakaru likumā nav paredzēts mehānisms, kā šādus elektronisko sakaru komersantus izslēgt no elektronisko sakaru komersantu saraksta, kā arī vairumā gadījumu konkrētais elektronisko sakaru komersantu loks nav sasniedzams, lai informētu par nepieciešamību iesniegt elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojumu.

Šāds precizējums ir saskanīgs ar Elektronisko sakaru kodeksa nosacījumiem, kā arī tas veicinās, ka elektronisko sakaru komersantu sarakstā ir iekļauti tikai tie komersanti, kas patiešām sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus[²]. Turklāt tas, ka elektronisko sakaru komersants saskaņā ar augstāk piedāvāto priekšlikumu tiek izslēgts no elektronisko sakaru komersantu saraksta, neliedz tam vērsties Regulatorā ar atkārtotu paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē.


[¹] Tādi elektronisko sakaru komersanti, kas, iesniedzot informāciju par regulējamo elektronisko sakaru pakalpojumu rādītājiem, nav norādījuši ieņēmumus par regulējamo elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu.

[²] Īpaši ņemot vērā, ka elektronisko sakaru komersantu sarakstam ir publiska ticamība (Elektronisko sakaru likuma 17.panta otrā daļa).

 

Elektronisko sakaru likuma 18.pantu jāpapildina ar 1.¹daļu, nosakot gadījumus, kad Regulators var izslēgt elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta.

Elektronisko sakaru likuma 37.panta pirmā daļa piešķir Regulatoram deleģējumu noteikt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā un kopsavilkumā iekļaujamo informāciju. Tai pat laikā Eiropas Komisijas 2019.gada 17.decembra Īstenošanas regula Nr.2019/2243, ar ko izveido līguma kopsavilkuma veidni, kas publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (Regula) noteic, ka, sākot no 2020.gada 21.decembra, elektronisko sakaru komersantiem jāizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu līguma kopsavilkums, kas ir vienota veidne, kurā iekļauta kodolīga un viegli uztverama informācija par galvenajiem elektronisko sakaru pakalpojumu līguma nosacījumiem. Tā kā Regula ir tieši piemērojama, Regulatoram izdodot noteikumus par elektronisko sakaru pakalpojuma līguma kopsavilkumā iekļaujamo informāciju, šie noteikumi dublētu augstāka juridiskā spēka tiesību aktu.

Svītrot Elektronisko sakaru likuma 37.panta pirmajā daļā vārdus “un kopsavilkumā”.

Elektronisko sakaru likuma 47.panta ceturtā daļa nosaka nosacījumus, kuriem iestājoties Regulatoram ir  tiesības anulēt piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Tomēr, kā izriet no Elektronisko sakaru likuma 9.panta pirmās daļas 11.punkta, Regulators ne tikai piešķir ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, bet arī pieņem lēmumus par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību iznomāšanu un kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanu. Proti, Regulators arī pieņem lēmumu atļaut[¹] ierobežoto resursu izmantošanu.

[¹] Ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību iznomāšanas un kopīgas ierobežotas joslas lietošanas tiesību izmantošanas gadījumā ierobežota radiofrekvenču josla papildu netiek piešķirta kādam citam elektronisko sakaru komersantam.

Papildināt Elektronisko sakaru likuma 47.panta ceturto daļu aiz vārdiem “piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības” ar vārdiem “kā arī citā veidā iegūtas šo tiesību izmantošanas iespējas”.

Elektronisko sakaru likuma 63.panta otrā daļa cita starpā paredz, ka Regulators nosaka kārtību, kādā rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai, kā arī prasības izsoles dalībniekiem un pretendentiem un numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumus. Proti,Elektronisko sakaru likuma 63.panta otrajā daļā ir dots deleģējums Regulatoram izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai. Regulatora ieskatā, pašlaik nav konstatējama nepieciešamība (piemēram, numerācijas resursu trūkums), lai atzītu, ka konkursa vai izsoles procedūra numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai ir nepieciešama. Tāpat Regulators par šo jautājumu ir rīkojis publisko konsultāciju, kā arī sanāksmes ar elektronisko sakaru komersantiem, kuru rezultātā ir nostiprinājies nozares pārstāvju viedoklis[¹], ka šāda speciāla numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas kārtība pie šī brīža apstākļiem nav lietderīga. Vēl jo vairāk, tās ieviešana apgrūtinātu elektronisko sakaru komersantu darbu un paaugstinātu izdevumus.
Ar šiem grozījumiem tiek saglabāts nosacījums, ka numerācijas lietošanas tiesības var tikt piešķirtas konkursa vai izsoles kārtībā, bet vienlaikus ir ietverts papildu nosacījums, ka šādi numerācijas resursu piešķiršanas veidi iegūst spēku vien tad, ja elektronisko sakaru nozarē ir konstatēta šāda nepieciešamība. Turklāt Regulators vēlas atzīmēt, ka piedāvātais priekšlikums nav arī pretrunā Elektronisko sakaru kodeksā ietvertajiem nosacījumiem.


[¹] Skat. ieinteresēto personu sniegtos viedokļus pie konsultāciju dokumenta par noteikumu projektiem: nacionālais numerācijas plāns; noteikumi numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai izsoles kārtībā. Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/content/publiskas-konsultacijas.

Papildināt Elektronisko sakaru likuma 63.panta otro daļu ar nosacījumu, ka numerācijas lietošanas tiesības piešķirt konkursa vai izsoles rezultātā tad, ja Regulators konstatē, ka ir šāda nepieciešamība.