Anotācija (ex-ante)

Kopš 2020.gada saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību, kad periodiski valstī tika noteikts ārkārtas stāvoklis un ar to saistītie ierobežojumi, iestājās iepriekš neparedzēti apstākļi, kas būtiski ietekmējuši gan PMLP klientu apkalpošanas kapacitāti, gan personu iespēju ierasties un noformēt personu apliecinošu dokumentu.
Būtisks apjoms personu 2020. un 2021. gadā neapmeklēja PMLP, pamatojoties uz ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītām tiesiskā regulējuma normām - personām, kuru personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņš beidzās, likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (spēkā no 05.04.2020. – 10.06.2020.), kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (spēkā no 10.06.2020.) tika noteiktas tiesības izmantot to ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, proti, līdz 2020.gada 10.augustam, primāri tika nodrošināta iepriekš pierakstījušos klientu pieņemšana, tādēļ ierobežojumu rezultātā PMLP bija iespējams apkalpot ievērojami mazāku skaitu klientu. Personas neizvēlējās noformēt personu apliecinošu dokumentu arī tādēļ, ka ieviesto ierobežojumu dēļ samazinājās izceļošana no valsts, jo 2020.gadā un 2021.gadā lielākajā daļā valstu joprojām pastāvēja ceļošanas ierobežojumi, kā rezultātā personas izvēlējās atlikt personu apliecinoša dokumenta nomaiņu līdz ierobežojumu atcelšanas brīdim.
Covid-19 ierobežojumu dēļ PMLP saņemt personu apliecinošu dokumentu 2020.gadā neieradās aptuveni 200 000 personu, savukārt 2021.gadā sagatavotā sabiedrības informēšanas kampaņa, aicinot PMLP klientus savlaicīgi ieplānot PMLP teritoriālās nodaļas apmeklējumu pakalpojuma saņemšanai un neatlikt to uz vasaras mēnešiem, bet izmantot iespēju pakalpojumu saņemt ātri un ērti rudens un ziemas mēnešos, netika realizēta, lai novērstu liela personu skaita pulcēšanos.
Covid-19 izplatība ietekmēja arī PMLP struktūrvienību darbu, jo nodarbinātie regulāri atradās ar COVID saslimšanu saistītā prombūtnē, citkārt pat paralizējot visas teritoriālās struktūrvienības darbu, jo bija nepieciešams nodaļas darbību īslaicīgi pārtraukt. 2021.gadā bija novērojama arī salīdzinoši liela personāla mainība saistībā ar obligāto prasību nodarbinātajiem par Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību darba pienākumu izpildei.
Aktivitāte personu apliecinošu dokumentu noformēšanā atsākās no 2021.gada maija, kad pakāpeniski tika atcelti Covid 19 ierobežošanas pasākumi, 2021.gada 2.pusgadā izsniedzot 239 071 personu apliecinošus dokumentus (salīdzinājumam 2020.gada 1.pusgadā kopā tika izsniegti 110 818 personu apliecinošie dokumenti, 2020.gada 2.pusgadā – 174 958, 2021.gadā – 374 168 un 2022.gada 1.pusgadā - 334 767).
Uz 2022.gada 4.augustu PMLP apkopotā informācija liecina, ka laikā no 2020. gada 1. marta līdz 2022.gada 4.augustam derīguma termiņš ir beidzies 26 661 Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vecumā virs 15 gadiem personu apliecinošam dokumentam, kura vietā nav saņemts jauns dokuments un personas rīcībā nav neviena personu apliecinoša dokumenta, bet kopumā līdz 2023. gada 30. aprīlim termiņš būs beidzies 301 034 personu apliecinošiem dokumentiem.
Personu apliecinoša dokumenta uzrādīšana personas identificēšanai paredzēta virknē tiesību aktu un neskaitāmiem pakalpojumiem, tai skaitā veselības, labklājības,sociālās nodrošinātības, izglītības, tiesību aizsardzības, vēlēšanu un citās jomās, kas ir  būtiskias cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. 
Lai arī PMLP ir veikusi informēšanas kampaņas un iespēju robežās informējusi katru personu, kurai bija pieejama elektroniskās sazināšanās adrese, par nepieciešamību saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu,tomēr objektīvi, tai skaitā ņemot vērā pieaugošo COVID saslimstības rādītāju, visas šīs personas savlaicīgi nevarēs ierasties PMLP personu apliecinoša dokumenta saņemšanai. Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto apstākļu kopsakarībā radušos situāciju, lai nodrošinātu šo cilvēku pamattiesību īstenošanas iespēju, neskatoties uz formālu šķērsli, personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņa beigām, nepieciešams rast risinājumu šo personu  tiesību nodrošināšanai.
2021.gadā ir uzsāktas 935 lietas par administratīvā pārkāpuma procecesu par Personu apliecinošu dokumentu likuma 17.panta 
Lai arī skaitliski Pārvalde var nodrošināt šāda skaita 26 661 Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu apkalpošanu un dokumentu izsniegšanu īsā laikā, tomēr, ņemot vērā, ka personu apliecinoša dokumenta noformēšanai personai jāierodas pēc savas iniciatīvas un Pārvaldei nav iespējas ne personāla, ne laika resursu dēļ nodrošināt katrai tieši no šīs (26 661) grupas personai uzrunāšanu par ierašanās iespēju un vienošanos par ierašanās laika noteikšanu, kas būtu saskaņojams ar personas iespējām ierasties un saņemt pakalpojumu, kā arī  ņemot vērā, ka vienlaikus ir jānodrošina pārējo iedzīvotāju tiesības, piemēram, kam drīzumā beigsies dokumenta termiņš vai ir nepieciešams saņemt  personu apliecinošu dokumentu noteiktā obligātuma, eparaksta termiņa beigšanās vai citu iemeslu dēļ, kā arī ņemot vērā, ka personām no šīs grupas, iespējams, ir problēmas ar pieteikšanos pakalpojuma saņemšanai  pakalpojuma ierobežotās saņemšanas iespēju dēļ, kā arī nav pamata Pārvaldei šo grupu noteikt kā prioritārāku par pārējiem, kam ir nepieciešams saņemt personu apliecinošu dokumentu, tādējādi, lai saprātīgi risinātu šābrīža faktisko situāciju, ir jārod risinājums tiesību īstenošanas nodrošināšanai. 
 
 

Likumprojektā paredzēts, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš sākot ar 2020.gada 1.martu, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identifikācijas apliecināšanai klātienē Latvijas Republikā līdz 2023.gada 30.aprīlm, ja dokuments nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, dokuments sabojāts, mainījušās dokumentā ierakstītās ziņas.
Likumprojektā netiek paredzēts, ka šis noteikums attiektos tikai uz personām, kuru rīcībā nav cita (derīga) personu apliecinoša dokumenta. Tas netiek paredzēts lai neradītu papildus administratīvo slogu gan, piemēram, pakalpojumu nodrošinošajai iestādei, gan personai, kura uzrāda personu apliecinošu dokumentu ar beigušos derīguma termiņu un nodrošinātu vienlīdzīgu tiesību īstenošanas iespēju ar tām personām, kuru rīcībā nav otra personu apliecinoša dokumenta.
Risinājums pēc būtības ir līdzīgs kāds tika paredzēts likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību"8.panta pirmajā daļā. Likumprojektā paredzētais datums 2020.gada 1.marts izvēlēts saistībā ar COVID izplatības apjoma straujo pieaugumu tai laikā un attiecīgi noteiktajiem ierobežojumiem, kas kavēja personu apliecinošu dokumentu noformēšanas iespējas. Likumprojektā paredzētais datums 2023.gada 30.aprīlis izvēlēts, ievērojot iepriekšējos gados noteikto ierobežojumu aptuvenos periodus un prognozējot potenciālās personu ierobežotās iespējas ierasties Pārvaldē personu apliecinošu dokumenta noformēšanai šajā periodā.
Projektā paredzēta šāda dokumenta izmantošana tikai procesiem vai pakalpojumiem, ko persona pieprasa, saņem vai īsteno klātienē. Dokuments nevarēs tikt izmantots identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē, ar to nebūs iespējas saņemt elektroniskos pakalpojumus vai parakstīt dokumentus, jo beidzoties personas apliecībā noteiktajam derīguma termiņam, beidzas arī tajā iekļauto sertifikātu derīguma termiņš un to nav iespējams noteikt garāku kā dokumenta termiņu kā arī nav iespējams saņemt jaunus sertifikātus ar  personas apliecību, kuras derīguma termiņš ir beidzies. 
Informācija par personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņa beigšanos līdzšinējā kārtībā tiks norādīta Fizisko personu reģistrā un dati informācijas saņēmējiem, kuriem Pārvalde nodod datus, tiks nodoti līdzšinājā kārtībā, atkarībā no konkrētās vienošanās vai  tiek sniegtas ziņas tikai par derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem vai arī par nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem. 
Paredzams, ka pārliecināšanās par to vai dokuments nav kļuvis lietošanai nederīgs citu iemeslu dēļ, notiks līdzšinējā kārtībā tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri elektroniski saņem ziņas no Fizisko personu reģistra, kā arī novērtējot dokumentu vizuāli, piemēram, apskatot vai tajā nav bojājumi, kuru dēļ nav iespējams vizuāli identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju. Vienlaikus ir izvērtēta spēja identificēt personu pēc fotogrāfijas arī par 2 vai 3 gadiem ilgākā periodā, nekā personu apliecinoša dokumenta termiņš (10 gadi) un secināts, ka šāda identifikācija ir iespējama.
Minētajā laika periodā, ievērojot tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, personām, kuras atbilst šā likumprojekta subjektu lokam, netiks piemērota administratīvā atbildība par Personu apliecinošu dokumentu likuma 17.panta pirmajā un trešajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.panta pirmajā daļā paredzēts, ka sākot ar 2023.gada 1.janvāri kā obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir personas apliecība. Minētā norma netiek grozīta un attiecīgais pienākums tiek saglabāts, vienlaikus saskaņā ar likumprojektā paredzēto regulējumu paredzams, ka pienākums būs izpildīts arī gadījumā, ja likumprojektā noteiktajā periodā personas rīcībā būs personas apliecība, kuras derīguma termiņš būs beidzies. Likumprojektā paredzētā norma neliedz personai ierasties Pārvaldē personas apliecības saņemšanai, bet paredz iespēju izmantot identitātes apliecināšanai dokumentu ar beigušos derīguma termiņu noteiktu laika periodu.