Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
22-TA-3340: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās"  5.1.1.3. pasākuma "Publiskās ārtelpas attīstība" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES)  fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts pašvaldībām publiskās ārtelpas attīstīšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem projektiem, identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, “zaļo” un “zilo” infrastruktūru.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir publiskās ārtelpas attīstīšana pilsētu funkcionālajās teritorijās, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību.

Pasākuma ietvaros ieguldījumi publiskajā ārtelpā ne tikai uzlabos dzīves vides kvalitāti un palielinās sabiedrības drošību, bet arī netieši veicinās pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam norādīto, Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām - starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas valstīm tās ir trešās augstākās. Rīgas plānošanas reģionā iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī (12 760 euro). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51% (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) aprēķins, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus “CSP. IKG10_110. IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās)”, pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/ ?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c).

Ievērojot iepriekš minēto, būtiski ir veicināt visu reģionu potenciāla attīstību un sociālekonomisko atšķirību mazināšanu, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz, ka finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP:
 
Plānošanas reģions (PR) IKP uz 1 iedzīvotāju (2020. gada CSP dati) jauno PR robežās Augstāk attīstītā reģiona IKP pārsvars (reizes) Koeficienti Finansējums starp plānošanas reģioniem, ERAF, euro 
Rīgas PR 22 799 1,0 0,098 2 327 378
Kurzemes PR 11 175 2,0 0,201 4 748 472
Zemgales PR 10 765 2,1 0,208 4 928 930
Vidzemes PR 10 382 2,2 0,216 5 111 028
Latgales PR 8 103 2,8 0,277 6 548 192
KOPĀ 10,2 1,000 23 664 000

Atbalsts 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” (turpmāk – 5.1.1.SAM) ietvaros plānots, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām – piecām plānošanas reģionu attīstības programmām un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām. Plānošanas reģionu attīstības programmās tiks apskatīti kopējie teritoriju izaicinājumi, paredzot ieguldījumu no dažādiem avotiem.

Noteikumu projekta izpratnē integrēta teritoriju attīstības stratēģija ir plānošanas reģiona attīstības programma, ko saskaņā ar Teritoriju attīstības plānošanas likumu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas. Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

Noteikumu projektā noteikts, ka programmas iznākuma rādītājs - jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē – 117 666 m2, sasniedzams līdz 2026.gada 31.decembrim.

ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam 5.1.1.SAM ietvaros ir noteikts kopējs iznākuma rādītājs “atbalstītas vismaz  piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas”. Informāciju par to, ka iznākuma rādītājs ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1. SAM projekta īstenošana, līdz ar to pasākuma īstenošanai nav tiešas ietekmes uz attiecīgā iznākuma rādītāja sasniegšanu, bet tā ietvaros paredzēto aktivitāšu īstenošana veicinās 5.1.1. SAM noteikto iznākuma rādītāja sasniegšanu pašvaldībām.

Lai risinātu Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam identificētos izaicinājumus, noteikumu projekts paredz, ka atbalsts tiks sniegts integrētajās teritoriālajās stratēģijās definētajām pilsētu funkcionālajām teritorijām publiskās ārtelpas sakārtošanai,  vienlaikus nodrošinot atbilstību pašvaldību attīstības programmām. Attiecīgi ieguldījumus plānots veikt tikai pilsētu funkcionālajās teritorijās (Functional urban area), kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (pilsēta) atbilstoši stratēģijā “Latvija 2030” noteiktajam un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls. Lai nodrošinātu teritoriālo pieeju plānošanā, konkrētas pilsētu funkcionālās teritorijas, balstoties uz vienotu definīciju, tiek noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās, ko izstrādājuši plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprinājusi attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome.

Kvalitatīva publiskā ārtelpa ir nozīmīgs dzīves kvalitātes un vietas konkurētspējas priekšnoteikums, kas pozitīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju apmierinātību, gatavību klimata pārmaiņām, kā arī piekļuvi konkrētu teritoriju dabas un kultūras mantojumam un tūristu piesaistei. Līdz ar to publiskās ārtelpas attīstīšana var veidot multiplicējošu efektu uzņēmējdarbības attīstībai. Risinājumi publiskajā ārtelpā uzlabos teritoriju funkcionalitāti, jo tajās būs iespēja attīstīt dažādus pakalpojumus (veselības veicināšana, rekreācija, aktīvā atpūta, izziņa u.c.), veikt pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un mazināt sabiedrības drošības riskus, cita starpā veicot degradēto un nedrošo objektu sakārtošanu, nodrošinot apgaismojumu un videonovērošanu, kas, savukārt, dos ieguldījumu arī noziedzības mazināšanai.

Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, tai skaitā, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, atbalstāmi arī integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piemēram, parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, tai skaitā Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, “zaļo” un “zilo” infrastruktūru (piemēram, “zaļās” salas, “zaļos” žogus, koku apstādījumus, dzīvžogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju un laukumu segumu  izbūvi), ņemot vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot publiskās ārtelpas attīstības risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu, universālā dizaina principu ievērošanu. Eiropas Jaunā Bauhaus principu ievērošana Latvijā jau notiek. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošanas tiek nodrošināta, īstenojot zaļo publisko iepirkumu, principa “iekļautība” ievērošana tiek nodrošināta, projektu iekļaujot pašvaldību attīstības programmā, kuras apspriešanā piedalās sabiedrība, un projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam.

Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projekta izstrādē un īstenošanā pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras vai ainavu arhitektūras jomās. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, netieši veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Noteikumu projekts nosaka, ka ieguldījumi gājēju kustībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei ir veicami, ievērojot universālā dizaina principus, kas saskaņā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām "Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai” nozīmē īpaši rūpīgu pieeju arhitektūras un pakalpojumu dizaina izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai. Universāls dizains ietver šādus septiņus principus: daudzveidīga izmantošana, viegli izprotams pielietojums, minimāla fiziskā piepūle, viegli uztverama informācija, samazināta iespēja kļūdīties, kustībai un lietošanai atbilstošs telpas izmērs, ērta lietošana ikvienam.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 29.panta 3.punktā noteikto,  lai tiktu nodrošināta integrēto teritoriju attīstības stratēģiju (reģionu attīstības programmu) izstrādātāju iesaiste projektu atlasē, noteikumu projekts nosaka, ka plānošanas reģiona pārstāvis piedalās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā (ar balsstiesībām).


Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, ja tas paredzēts publiskās tualetes un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanai, vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami publiskās ārtelpas attīstīšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā tiek sagatavoti un iesniegti projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja projekta īstenošanā tiek piesasitīts sadarbības partneris) parakstīti interešu konflikta neesamības apliecinājumi.


Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” noteiktajam intervences kodam – 168 “Publisku vietu fiziska atjaunošana un drošība” (ERAF finansējums 23 664 000 euro).

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar publiskās ārtelpas attīstīšanu pašvaldībās, lai veicinātu sabiedrības drošību, uzlabotu teritorijas funkcionalitāti un dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert gan multifunkcionālus risinājumus, gan “zaļo” un “zilo” infrastruktūru.

Saskaņā ar noteikumu projektu publiska ārtelpa ir sabiedrībai brīvi pieejamas teritorijas un telpas, ko veido bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, mežaparki, skvēri, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Noteikumu projekta ietvaros ēku būvniecība, elektroenerģijas, ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana nav paredzētas kā atbalstāmās darbības, izņemot, ja tās saistītas ar publiskās tualetes un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanu vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami publiskās ārtelpas attīstīšanai.

Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1.janvāra. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.

Noteikumu projektā izmaksām, kas saistītas ar  ūdenscaurlaidīga seguma laukuma būvniecību, brauktuvju pārbūvi un piebrauktuvju izbūvi, kā arī labiekārtojuma elementu uzstādīšanu, ir noteikti procentuāli ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka pasākuma ietvaros, kad ir ierobežots pieejamais finansējums, investīcijas tiktu koncentrētas uz pasākuma pamatmērķi – publiskās ārtelpas attīstīšanu.

Noteikumu projekts neparedz ieguldījumus sadales sistēmas operatora infrastruktūrā, attiecīgi, ja projekta ietvaros nepieciešams veikt ar elektroenerģijas infrastruktūras izbūvi saistītus ieguldījumus, kas pēc darbu veikšanas tiek nodoti sadales sistēmas operatora īpašumā, šādas izmaksas projekta iesniedzējs plāno ārpus projekta.

Pasākuma ietvaros plānotajos projektos ir attiecināmas pašvaldības izvēlētās publiskās ārtelpas attīstībai nepieciešamo labiekārtošanas darbu un atsevišķu labiekārtojuma elementu (inženierbūvju) izmaksas, piemēram, rotaļlaukumu un brīvdabas aktīvās atpūtas laukumu izveide, brīvdabas sporta rīku izvietošana, vaļējas terases vai nojumes, laipas vai citi MK 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4.apakšpuntā noteiktie atsevišķie labiekārtojuma elementi, kā arī gājēju vai velosipēdu, vai apvienoto gājēju un velosipēdu tilta izbūves izmaksas, ja tas ir parka, skvēra vai citas projekta ietvaros attīstāmās publiskās ārtelpas daļa. Saskaņā ar MK 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikuma  3.1.1. apakšpunktu atsevišķie labiekārtojuma elementi pieder pie pirmās inženierbūvju grupas. Attiecīgi ar atsevišķiem labiekārtojuma elementiem šo noteikumu ietvaros saprot pirmo inženierbūvju grupu, savukārt otrās un trešās grupas inženierbūvju attīstīšana nav atbalstāma. Pašvaldība var izvēlēties, kuru publisko ārtelpu pieteikt, tai skaitā, vērtējot, kura publiskā ārtelpa ikdienā pēc iespējas vairāk tiek izmantota. VARAM ieskatā publiskā ārtelpa primāri būtu attīstāma pie mobilitātes punktiem, pie ēkām, kur tiek sniegti valsts vai pašvaldību pakalpojumi, pie ēkām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība, un vietās, kur paredzētas darbības, kas palielinās sabiedrisko drošību.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 5 % apmērā no noteikumu projekta 26.1.-26.6. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2. tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” (turpmāk – 5.1.1.3. pasākums) reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 5.1.1.3. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projektu kopējo finansējumu (ERAF finansējums un pašvaldības līdzfinansējums), kas plānots vidēji no 200 001 euro līdz 1 200 000 euro, t.sk. ERAF finansējumu no 170 000 euro līdz 800 000 euro (maksimālais pieejamais ERAF finansējums), projektu vadības nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu robežās no 9 456 līdz 56 738 euro (tai skaitā atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Ievērojot minēto, pasākumam pieejamais finansējums tādejādi maksimāli tiktu novirzīts publiskās ārelpas attīstībā, vienlaikus veicinot projektu īstenošanu ātrākā termiņā.

Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešamas vecākā projekta vadītāja (39.1. III A amatu saime, 10. mēnešalgu grupa) un grāmatveža (17 III, mēnešalgu grupa 8) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto un atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, projektiem pieejamā finansējuma ietvaros to īstenošanas laikā (vidēji 1-2 gadi) vidēji viena projekta ietvaros projekta vadības personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadītājam un grāmatvedim vidēji no 0,2 slodzēm līdz 2,2  slodzēm.  Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldībās un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu finansējums iepriekš minētajam projekta vadības personālam, kā arī papildu personālam (piemēram, iepirkumu speciālists, projekta vadītāja asistents), nepietiekama ERAF finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros.

Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no publiskās ārtelpas attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.

Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu dažādību, jo atbalsts paredzēts gan jaunu publisko ārtelpu izveidei, gan esošu publisko ārtelpu pārbūvei, nepieciešamie ieguldījumi un to apjomi projekta teritorijā var būtiski atšķirties, atbilstoši katras pašvaldības izvēlētajam konkrētās ārtelpas attīstības risinājumam (piemēram, projekts var ietvert visas vai tikai daļu no šādām darbībām: apzaļumošana, cieto laukumu izbūve, dažādu objektu un labiekārtošanas elementu izvietošana, ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecība u.c.), kā arī pašvaldības var iesniegt projektus, kuru ietvaros paredzēts attīstīt publisko ārtelpu dažādās (būtiski atšķirīgās) atrašanās vietās: bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, krastmalas, promenādes, parki, mežaparki, skvēri un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs vienā projektā var iekļaut vienu publisko ārtelpu jeb vienu ģeogrāfiski vienotu teritoriju, kas nozīmē, ka projektā nav iekļaujamas divas vai vairāk pašvaldībā atšķirīgās vietās izvietotas, savstarpēji nesaistītas teritorijas, kas katra veido atsevišķu ārtelpu (piemēram, ja tās atrodas dažādos pilsētas mikrorajonos, dažādos novada pašvaldības pagastos, pilsētās vai citās apdzīvotās vietās). Pieļaujams, ka tiek iesniegts projekts, kurā iekļauti, piemēram, divi blakus esoši skvēri, kuri ir savienoti ar ielu vai tiltiņu (pāri kanālam), pamatojot šo teritoriju savstarpējo sasaisti jeb ģeogrāfiski vienotu publiskās ārtelpas teritoriju.

Noteikumu projekta ietvaros publiskās ārtelpas attīstībai atbalsts tiks sniegts granta veidā, ņemot vērā, ka plānotās darbības īstenos pašvaldības un nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem projektiem, bet gan investīcijas ir paredzētas tirgus nepilnību novēršanai (ievērojot, ka privātais sektors neveic investīcijas publiskajā infrastruktūrā) un sabiedrības drošības palielināšanai.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.

Finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī noteikumu projekta 44. punkta nosacījumiem.  Minētais nosacījums tiks kontrolēts sadarbības iestādes un pašvaldības, pašvaldības izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu ietvaros, un ir nepieciešams, ņemot vērā konstatēto, ka saimnieciskā gada ietvaros gada noslēgumā veidojas apjomīgi atlikumi pašvaldību pieprasītajos avansa apjomos, kas netiek iztērēti iepriekš solītajā apjomā un termiņos. Minētais nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.

Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts publisko ārtelpu attīstīšanai, kas ietver gan jaunu publisko ārtelpu izveidi, gan esošu pārbūvi. Ņemot vērā projektu satura iespējamo daudzveidību un būvniecības procesa sarežģītību (piemēram, projekts var ietvert visas vai daļu no šādām darbībām: apzaļumošana, gājēju kustībai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana, cieto laukumu izbūve, brauktuvju pārbūve un piebrauktuvju izbūve, publiskās tualetes izbūve, dažādu objektu un labiekārtojuma elementu izvietošana, ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecība u.c.), kā arī pašvaldības var iesniegt projektus, kuru ietvaros paredzēts attīstīt publisko ārtelpu dažādās (būtiski atšķirīgās) atrašanās vietās: bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, krastmalas, promenādes, parki, mežaparki, skvēri un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai), kā arī paredzētās minimālās prasības gatavības pakāpei atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros (netiek prasīts izstrādāts tehniskais projekts būvdarbiem), projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Ievērojot vienam projektam noteiktos izmaksu ierobežojumus (ERAF finansējums no 170 000 euro - 800 000 euro) maksimālās neparedzētās izmaksas projektā variētu no 10 000 euro līdz 40 000 euro. Vienlaikus norādām, ka, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs.

Projektu ietvaros radīto rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.

Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji pasākuma ietvaros ir pašvaldības, to izveidotas iestādes vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, amortizācijas periodu projekta ietvaros izveidotajai infrastruktūrai nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, atkarībā no izveidotā publiskās ārtelpas objekta.

Pasākuma ietvaros nav paredzēts elastības finansējums, savukārt, lai prioritātes un fonda līmenī būtu iespējams nodrošināt 5.1.1.SAM noteikto elastības finansējuma apjomu, elastības finansējums ir paredzēts 5.1.1.SAM 5.1.1.1.pasākuma “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros.

Projektu ietvaros ir atbalstāmi “zaļās” infrastruktūras vai enerģiju taupoši risinājumi:

1) publiskajā iepirkumā izmanto zaļā publiskā iepirkuma kritērijus vai principus;
2) projektā izmanto risinājumu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti, piemēram, “zaļie” žogi, koku apstādījumi, dzīvžogi u.c. risinājumi;
3) projektā izmanto risinājumu vai paredz pasākumu, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazina to radītos zaudējumus.

Par “zaļo” infrastruktūru uzskata tādu infrastruktūru, kas ir stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver “zaļās” zonas (vai “zilās”, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās.

Pasākuma ietvaros, kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām.

Citi

Pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa  “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu, un ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, “Klimatnodrošināšana” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu.

Atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) Klimata pārmaiņu mazināšana;
2) Pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Pasākuma ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.

Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums vismaz vienai būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupai papildu tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam jānodrošina tādu risinājumu ieviešana un ūdens resursu lietošana, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānojot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2.pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.

Jaunas publiskās ārtelpas teritorijas netiek plānotas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli. Ieguldījumi Baltijas jūras piekrastē pozitīvi ietekmēs ES nozīmes jūras piekrastes biotopu labvēlīga aizsardzības statusa apstākļu veidošanu.

Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāts normatīvais regulējums, ar kuru noteikti īstenošanas noteikumi ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1.SAM 5.1.1.3. pasākumam.
Risinājuma apraksts
Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots 5.1.1.3. pasākums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Īstenojot projektus, tiks attīstīta publiskā ārtelpa pilsētu funkcionālajās teritorijās, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību.
Juridiskās personas
  • Plānošanas reģioni un pašvaldības, to izveidotas iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldību deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
Ietekmes apraksts
Īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Kvalitatīva publiskā ārtelpa ir nozīmīgs dzīves kvalitātes un vietas konkurētspējas priekšnoteikums. Publiskās ārtelpas attīstība ne tikai palielina vietas pievilcību un sabiedrisko drošību, bet arī var veidot multiplicējošu efektu vietējās uzņēmējdarbības attīstībai publiskās ārtelpas tuvumā, piemēram, ja pašvaldības izvēlas attīstīt publisko ārtelpu pie dabas vai kultūras mantojuma objektiem, droša, moderna un pievilcīga publiskā ātrelpa var būt viens no veicinošiem faktoriem vietējo vai ārzemju tūristu piesaistei minēto objektu apmeklēšanai, no kā iegūs arī ēdināšanas nozare, vietējie mājražotāji vai citi saimnieciskās darbības veicēji, kas jau darbojas vai plāno uzsākt savu saimniecisko darbību attiecīgajā pašvaldībā vai teritorijā.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Ieguldījumi publiskās ārtelpas attīstībā sniegs pozitīvu ietekmi uz būvniecības nozarē nodarbinātajiem visu reģionu ietvaros, ievērojot, ka 5.1.1.3. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums (27 840 000 euro) tiek sadalīts katram plānošanas reģionam pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, tādējādi veicinot visu reģionu potenciāla attīstību.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
4 732 800
0
9 465 600
9 465 600
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
4 732 800
0
9 465 600
9 465 600
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
5 568 000
0
11 136 000
11 136 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 732 800
0
9 465 600
9 465 600
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
835 200
0
1 670 400
1 670 400
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-835 200
0
-1 670 400
-1 670 400
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-835 200
0
-1 670 400
-1 670 400
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-835 200
-1 670 400
-1 670 400
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-835 200
-1 670 400
-1 670 400
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Indikatīvais finansējuma sadalījums 2024., 2025. un 2026. gadam.
2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.

Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido 5.1.1.3. pasākuma ERAF finansējums 23 664 000 euro apmērā.
Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, tai skaitā nepieciešamais ERAF finansējums 85% apmērā un pašvaldību finansējums 15% apmērā:
23 664 000 + 4 176 000 = 27 840 000 euro

VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024. gadā: 20% jeb 5 568 000 euro (27 840 000 / 100 * 20)
2025. gadā: 40% jeb 11 136 000 euro (27 840 000 / 100 * 40)
2026. gadā: 40% jeb 11 136 000 euro (27 840 000 / 100 * 40)
Finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem izriet no attiecības starp iepriekšminētajiem ieņēmumiem un izdevumiem pa gadiem:

Finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu:
2024. gadā: 4 732 800 – 4 732 800 = 0 (valsts pamatbudžets)
2025. un 2026.gadā: 9 465 600 – 9 465 600 = 0 (valsts budžeta līdzfinansējums)
Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu
2024. gadā: 0 – 835 200 = -835 200 (pašvaldību budžeta līdzfinansējums)
2025. un 2026.gadā: 0 – 1 670 400 = -1 670 400 (pašvaldību budžeta līdzfinansējums)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta pasākumu īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros.
Cita informācija
Finansējums projektu īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
Noteikumu projekta 26.6.apakšpunkts un 40.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50.pants
Noteikumu projekta 26.6.apakšpunkts un 40.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
55.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 28.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
Noteikumu projekta 31.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 18. punkts
Noteikumu projekta 49. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
Noteikumu projekta 38.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Plānošanas reģioni un pašvaldības
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/513b1e7c-21b5-4ca6-bd06-030d5b1c3581

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros netika saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi.  Noteikumu projekts tika publicēts TAP portālā publiskai apspriešanai no 2022. gada 16.novembra - 30.novembrim.

6.4. Cita informācija

2023.gada 13.janvārī noteikumu projekts nodots saskaņošanai TAP portālā, kur kā atzinumu sniedzēji tika uzaicinātas arī sabiedrības pārstāvju biedrības un nodibinājumi, tai skaitā biedrība "Reģionālo attīstības centru apvienība", Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Plānošanas reģioni un pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīta publiskā ārtelpa pilsētu funkcionālajās teritorijās, identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, jaunizveidojot vai atjaunojot atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē vismaz 117 666 m2  apmērā.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi tiks veikti publiskajā ārtelpā, identificējot primāri svarīgās vietas, kur tie var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, “zaļo” un “zilo” infrastruktūru (piem., “zaļās” salas, “zaļos” žogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju un stāvlaukumu segumu  izbūvi).

Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi tiks veikti publiskajā ārtelpā, kas vienlaikus var ietvert “zaļās” infrastruktūras izmantošanu klimata risku ietekmes mazināšanai, identificējot primāri svarīgās vietas pilsētās un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur “zaļā” infrastruktūra var sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums vismaz vienai būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupai papildu tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK noteikumiem Nr.353.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
5.1.1.3. pasākuma ietvaros tiks attīstīta piekļūstama publiskās ārtelpas infrastruktūra,  kas visiem iedzīvotājiem, īpaši personām ar invaliditāti un sociālās atstumtības pakļautiem iedzīvotājiem, mazinās sociālo atstumtību un dos iespēju īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, kā arī tiks novērsti šķēršļi, kas to liedz, piemēram, vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi u.c.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
5.1.1.3. pasākuma īstenošanai ir netieša  pozitīva ietekme uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Noteikumu projekts paredz, ka publiskās peldvietas, publiskās tualetes un dzeramā ūdens ieguves vietas, soliņi un galdiņi ārtelpā u.c. publiskās ārtelpas infrastruktūra tiks veidota, ievērojot universālā dizaina principus.

Lai veicinātu publiskās ārtelpas piekļūstamību personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem,  noteikumu projekts paredz attiecināmās izmaksas vides pieejamības ekspertu konsultācijām. 

5.1.1.3. pasākuma īstenošanā tiek paredzētas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas:

vispārīgas darbības:
- nodrošinot informāciju publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, tiks nodrošināts, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste);
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem.

specifiskas darbības:
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piemēram, konsultāciju protokolus u.c.);
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti, t.sk. bērnu, vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam,  projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
5.1.1.3. psākuma īstenošanai ir netieša pozitīva ietekme uz dzimumu līdztiesību. 
Attīstot publiskās ārtelpas infrastruktūru un ievērojot universālā dizaina principus, tiks veidota droša un ērta vide arī vecākiem ar maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Veidojot videi draudzīgu apgaismojumu, tai skaitā inovatīvus apgaismojuma risinājumus, vienlaikus tiks veicināta pārvietošanās drošība gan no ērtības un gan drošības kopumā, kas ir īpaši svarīgi sievietēm. Piemēram, labs apgaismojums mazinās riskus vardarbībai pret sievietēm, aizskaršanai/apdraudējumam. Tas būtu attiecināms arī uz vecāko paaudzi un jauniešiem. 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

5.1.1.3. pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". 
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj kvalitātes kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam tiek doti 0,5 punkti, ja projektā tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgas un trīs specifiskās horizontālo principu darbības, un vismaz divi horizontālo principu rādītāji.

Kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”  - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbavietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

Projektu īstenotāji, veicot projektu komunikācijas aktivitātes, tiks aicināti izvēlēties valodu un vizuālos tēlus, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali; https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).

Projektu īstenošanā projektu ieviesēji tiks aicināti nodrošināt, ka informācija publiskajā telpā, tai skaitā tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv), Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba.
Pielikumi