23-TA-466: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Kredītu reģistra likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījums Kredītu reģistra likumā” (turpmāk – Likumprojekts) sekmēs īstenot ar Ministru kabineta
2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 396 apstiprinātā Finanšu sektora attīstības plāna 1.2.11. punktā ietverto pasākumu – pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku.
2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 396 apstiprinātā Finanšu sektora attīstības plāna 1.2.11. punktā ietverto pasākumu – pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta pieņemšana nodrošinās, ka Kredītu reģistra dalībnieki vai Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu, kuri iesaistās vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā, turpina iekļaut Kredītu reģistrā ziņas un aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par tām klienta saistībām, kas ir iekļautas vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvos, ja šo aktīvu apkalpošanu turpina veikt attiecīgais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Vērtspapīrošanas likumu, jo Vērtspapīrošanas likuma 10.pants (redakcijā, kas Saeimā pirņemta lasījumā) satur atsauci uz Kredītu reģistra likumā noteikto kārtību.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai cita veida komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrošanas gadījumā aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus izsniegtos aizdevumus un tos sagrupē dažādās riska kategorijās, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un cita veida riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.
Eiropas Savienībā 2018. gadā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Minēto tiesisko ietvaru veido divas regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402 ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2401, ar ko groza regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk – Regula Nr. 2017/2401).
Ar minēto tiesisko ietvaru ir ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (turpmāk – VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Ieviešot jauno kvalitātes marķējumu “VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses, jo īpaši VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji, kas pārbauda, vai iniciatori atbilst visiem VPS kritērijiem, un repozitoriji, kas apkopo visus datus un dokumentāciju par darījumiem, lai nodrošinātu, ka visa informācija ir centralizēta, pieejama un pārredzama ieguldītājiem.
Uzraudzības jomā ir noteikts, ka valsts līmenī dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes VPS kritēriju īpašai uzraudzībai un atļauju izsniegšanai trešajām pusēm, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām. Kompetentajām iestādēm ir arī cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (turpmāk – EUI). Uzraudzības jomā ir izveidota īpaša Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.
Minētās regulas paredz pilnvarojumus (piemēram, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) ) izstrādāt tehniskos standartus, vadlīnijas un ziņojumus, bet Eiropas Komisijai pieņemt deleģētās un īstenošanas regulas.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (turpmāk – ERAB) 2019. gada 7. februāra pētījumā Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka Latvijai saskata vērtspapīrošanas potenciālu: kredītiestādēm kā aktīvus izmantot tos, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, kā arī tādus aktīvus, kuru vērtspapīrošana ļautu mazināt slogu kapitālam. Tāpat ERAB redz potenciālu citiem aizdevējiem, kas nav kredītiestādes.
Eiropas Savienībā 2018. gadā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Minēto tiesisko ietvaru veido divas regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402 ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2401, ar ko groza regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk – Regula Nr. 2017/2401).
Ar minēto tiesisko ietvaru ir ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (turpmāk – VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Ieviešot jauno kvalitātes marķējumu “VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses, jo īpaši VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji, kas pārbauda, vai iniciatori atbilst visiem VPS kritērijiem, un repozitoriji, kas apkopo visus datus un dokumentāciju par darījumiem, lai nodrošinātu, ka visa informācija ir centralizēta, pieejama un pārredzama ieguldītājiem.
Uzraudzības jomā ir noteikts, ka valsts līmenī dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes VPS kritēriju īpašai uzraudzībai un atļauju izsniegšanai trešajām pusēm, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām. Kompetentajām iestādēm ir arī cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (turpmāk – EUI). Uzraudzības jomā ir izveidota īpaša Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.
Minētās regulas paredz pilnvarojumus (piemēram, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) ) izstrādāt tehniskos standartus, vadlīnijas un ziņojumus, bet Eiropas Komisijai pieņemt deleģētās un īstenošanas regulas.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (turpmāk – ERAB) 2019. gada 7. februāra pētījumā Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka Latvijai saskata vērtspapīrošanas potenciālu: kredītiestādēm kā aktīvus izmantot tos, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, kā arī tādus aktīvus, kuru vērtspapīrošana ļautu mazināt slogu kapitālam. Tāpat ERAB redz potenciālu citiem aizdevējiem, kas nav kredītiestādes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kredītu reģistra likums noteic pienākumu Kredītu reģistra dalībniekiem (piemēram, Latvijā licencētai kredītiestādei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijā) iekļaut Kredītu reģistrā ziņas par saviem izsniegtajiem vai prasību un tiesību pārejas ceļā iegūtajiem kredītiem.
Atbilstoši Regulas Nr. 2017/2402 noteikumiem tiek izdalīti divi vērtspapīrošanas veidi – tradicionālā vērtspapīrošana un sintētiskā vērtspapīrošana. Sintētiskā jeb bilances vērtspapīrošana nozīmē to, ka iniciators vienlaikus ir arī vērtspapīru emitents. Tādējādi vērtspapīrošanas pamatā esošie aktīvi no citiem iniciatora aktīviem tiek nošķirti iniciatora bilancē. Savukārt tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā vērtspapīrošanas pamatā esošie aktīvi tiek nodoti – parasti cesijas ceļā – īpašam nolūkam izveidotai sabiedrībai (vērtspapīrošanas sabiedrībai).
Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators ir Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, prasījuma tiesības iegūst cits, jauns subjekts – vērtspapīrošanas sabiedrība. Lai nodrošinātu Kredītu reģistra likuma mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams normatīvi noteikt, kuram subjektam (t.i., vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītajam dalībniekam) ir pienākums iekļaut ziņas Kredītu reģistrā par tām klienta saistībām, kuras tiek nodotas vērtspapīrošanas sabiedrībai, ja vērtspapīrošanā iesaistās Kredītu reģistra dalībnieki vai Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu, kuri arī turpina veikt vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu.
Likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” (22-TA-439) 10. panta pirmā daļa noteic to, ka “Ja vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā ir iesaistīts Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, tad ziņas par vērtspapīrošanas sabiedrības aktīviem Kredītu reģistrā iekļauj Kredītu reģistra likumā noteiktajā kārtībā.” Minētā norma ir veidota kā atsauces norma, proti, tā satur norādi uz speciālo regulējumu Kredītu reģistra likumā.
Tā kā, izstrādājot likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” (22-TA-439), kopējā paketē sākotnēji netika iekļauti saistītie grozījumi Kredītu reģistra likumā, tad nolūkā saskaņot abus normatīvos aktus nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Kredītu reģistra likumā.
Atbilstoši Regulas Nr. 2017/2402 noteikumiem tiek izdalīti divi vērtspapīrošanas veidi – tradicionālā vērtspapīrošana un sintētiskā vērtspapīrošana. Sintētiskā jeb bilances vērtspapīrošana nozīmē to, ka iniciators vienlaikus ir arī vērtspapīru emitents. Tādējādi vērtspapīrošanas pamatā esošie aktīvi no citiem iniciatora aktīviem tiek nošķirti iniciatora bilancē. Savukārt tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā vērtspapīrošanas pamatā esošie aktīvi tiek nodoti – parasti cesijas ceļā – īpašam nolūkam izveidotai sabiedrībai (vērtspapīrošanas sabiedrībai).
Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators ir Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, prasījuma tiesības iegūst cits, jauns subjekts – vērtspapīrošanas sabiedrība. Lai nodrošinātu Kredītu reģistra likuma mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams normatīvi noteikt, kuram subjektam (t.i., vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītajam dalībniekam) ir pienākums iekļaut ziņas Kredītu reģistrā par tām klienta saistībām, kuras tiek nodotas vērtspapīrošanas sabiedrībai, ja vērtspapīrošanā iesaistās Kredītu reģistra dalībnieki vai Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu, kuri arī turpina veikt vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu.
Likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” (22-TA-439) 10. panta pirmā daļa noteic to, ka “Ja vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā ir iesaistīts Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, tad ziņas par vērtspapīrošanas sabiedrības aktīviem Kredītu reģistrā iekļauj Kredītu reģistra likumā noteiktajā kārtībā.” Minētā norma ir veidota kā atsauces norma, proti, tā satur norādi uz speciālo regulējumu Kredītu reģistra likumā.
Tā kā, izstrādājot likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” (22-TA-439), kopējā paketē sākotnēji netika iekļauti saistītie grozījumi Kredītu reģistra likumā, tad nolūkā saskaņot abus normatīvos aktus nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Kredītu reģistra likumā.
Risinājuma apraksts
Izvēlētais risinājums attiecībā uz ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā pienākumu vērtspapīrošanas gadījumā ir līdzīgs kā segto obligāciju emisijas gadījumā, kas Kredītu reģistra dalībniekiem un Kredītu reģistra dalībniekiem ar ierobežotu statusu jau ir pazīstams.
Saskaņā ar Kredītu reģistra likuma 11. panta 2.1 daļu segto obligāciju emisijas gadījumā Kredītu reģistra likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās ziņas, kas attiecas uz seguma aktīviem, reģistrā iekļauj Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, kas pārvalda seguma aktīvus. Ja seguma aktīvus Latvijā pārvalda persona, kas neatbilst Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. vai 3. punktam, attiecīgās ziņas Kredītu reģistrā iekļauj segto obligāciju sabiedrība, kas ir Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Attiecībā uz vērtspapīrošanu likumprojektā iekļautais priekšlikums paredz Kredītu reģistra likuma 11. panta papildināšanu ar 2.2 daļu, kas noteiktu, ka vērtspapīrošanas gadījumā Kredītu reģistra likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās ziņas, kas attiecas uz vērtspapīrošanas sabiedrības aktīviem, Kredītu reģistrā iekļauj vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, ja viņš turpina veikt šo vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu. Ja vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvus apkalpo persona, kas neatbilst Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. vai 3. punktam, attiecīgās ziņas Kredītu reģistrā iekļauj vērtspapīrošanas sabiedrība, ja tā ir Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Minētais risinājums pieļauj hipotētisku iespējamību, ka vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošana tiek nodota tiesību subjektam, kurš nav Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu. Šādos gadījumos vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītajiem Kredītu reģistra dalībniekiem vai Kredītu reģistra dalībniekiem ar ierobežotu statusu nebūs jāiekļauj ziņas Kredītu reģistrā. To darītu vērtspapīrošanas sabiedrība, ja tā atbilst Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. vai 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, t.i., ir uzskatāma par Kredītu reģistra dalībnieku vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Saskaņā ar Kredītu reģistra likuma 11. panta 2.1 daļu segto obligāciju emisijas gadījumā Kredītu reģistra likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās ziņas, kas attiecas uz seguma aktīviem, reģistrā iekļauj Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, kas pārvalda seguma aktīvus. Ja seguma aktīvus Latvijā pārvalda persona, kas neatbilst Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. vai 3. punktam, attiecīgās ziņas Kredītu reģistrā iekļauj segto obligāciju sabiedrība, kas ir Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Attiecībā uz vērtspapīrošanu likumprojektā iekļautais priekšlikums paredz Kredītu reģistra likuma 11. panta papildināšanu ar 2.2 daļu, kas noteiktu, ka vērtspapīrošanas gadījumā Kredītu reģistra likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās ziņas, kas attiecas uz vērtspapīrošanas sabiedrības aktīviem, Kredītu reģistrā iekļauj vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, ja viņš turpina veikt šo vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu. Ja vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvus apkalpo persona, kas neatbilst Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. vai 3. punktam, attiecīgās ziņas Kredītu reģistrā iekļauj vērtspapīrošanas sabiedrība, ja tā ir Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Minētais risinājums pieļauj hipotētisku iespējamību, ka vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošana tiek nodota tiesību subjektam, kurš nav Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu. Šādos gadījumos vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītajiem Kredītu reģistra dalībniekiem vai Kredītu reģistra dalībniekiem ar ierobežotu statusu nebūs jāiekļauj ziņas Kredītu reģistrā. To darītu vērtspapīrošanas sabiedrība, ja tā atbilst Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. vai 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, t.i., ir uzskatāma par Kredītu reģistra dalībnieku vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika vērtēta iespēja likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” (22-TA-439) 10. panta pirmo daļu veidot kā speciālo normu, taču likumprojekta saskaņošanas gaitā ar Latvijas Banku tika secināts, ka no tiesību sistēmas pārskatāmības un skaidrības viedokļa regulējums tomēr būtu iekļaujams Kredītu reģistra likumā, tajā veicot attiecīgus grozījumus. Tādējādi likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” (22-TA-439) 10. panta pirmā daļa noteic tikai to, kuriem tiesību subjektiem jāņem vērā speciālais Kredītu reģistra likuma regulējums.
Tāpat tika vērtēti iespējamie risinājumi gadījumiem, kad vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvus apkalpojošā sabiedrība un arī pati vērtspapīrošanas sabiedrība nav Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu. Taču tika secināts, ka risinājums nav iespējams, ja vienlaikus netiek pārskatīts arī Kredītu reģistra 1. panta 2. un 3. punktā uzskaitīto personu (Kredītu reģistra dalībnieku vai Kredītu reģistra dalībnieku ar ierobežotu statusu) loks. Tā kā šis uzskaitījums šobrīd ir ļoti šaurs un to paplašināt nav objektīva pamata, tad tika izvēlēts risinājums, kas nodrošina maksimāli nemainīgu ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā pienākuma saglabāšanu esošajiem Kredītu reģistra dalībniekiem vai Kredītu reģistra dalībniekiem ar ierobežotu statusu, paredzot, ka tas saglabājas arī tad, ja tie iesaistās vērtspapīrošanas darījumos un turpina apkalpot vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvus. Ja vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu ir kredītiestāde vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kurai Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu, bet tā neturpina vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu, ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā pienākums pāriet uz vērtspapīrošanas sabiedrību, kas kvalificējas Kredītu reģistra dalībnieka statusam kā Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kurai Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu (Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. punkta “b” apakšpunkts). Tādējādi tikai tajos gadījumos, kad vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu nav kredītiestāde vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kurai Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu, un tas neturpina vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu, uz vērtspapīrošanas sabiedrību nebūs attiecināmas prasības par ziņu iekļaušanu Kredītu reģistrā.
Tāpat tika vērtēti iespējamie risinājumi gadījumiem, kad vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvus apkalpojošā sabiedrība un arī pati vērtspapīrošanas sabiedrība nav Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu. Taču tika secināts, ka risinājums nav iespējams, ja vienlaikus netiek pārskatīts arī Kredītu reģistra 1. panta 2. un 3. punktā uzskaitīto personu (Kredītu reģistra dalībnieku vai Kredītu reģistra dalībnieku ar ierobežotu statusu) loks. Tā kā šis uzskaitījums šobrīd ir ļoti šaurs un to paplašināt nav objektīva pamata, tad tika izvēlēts risinājums, kas nodrošina maksimāli nemainīgu ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā pienākuma saglabāšanu esošajiem Kredītu reģistra dalībniekiem vai Kredītu reģistra dalībniekiem ar ierobežotu statusu, paredzot, ka tas saglabājas arī tad, ja tie iesaistās vērtspapīrošanas darījumos un turpina apkalpot vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvus. Ja vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu ir kredītiestāde vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kurai Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu, bet tā neturpina vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu, ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā pienākums pāriet uz vērtspapīrošanas sabiedrību, kas kvalificējas Kredītu reģistra dalībnieka statusam kā Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kurai Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu (Kredītu reģistra likuma 1. panta 2. punkta “b” apakšpunkts). Tādējādi tikai tajos gadījumos, kad vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītais Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu nav kredītiestāde vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kurai Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu, un tas neturpina vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu, uz vērtspapīrošanas sabiedrību nebūs attiecināmas prasības par ziņu iekļaušanu Kredītu reģistrā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Vērtspapīrošanas darījumā vai shēmā iesaistītā vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvus parādus apkalpojošā sabiedrība vai vērtspapīrošanas sabiedrība, kas ir Kredītu reģistra dalībnieks vai ierobežots Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu.
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums paredz pienākumu iepriekš minētajiem subjektiem iekļaut ziņas Kredītu reģistrā. Ietekme ir nebūtiska, jo praktiski Kredītu reģistra dalībniekiem vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu, ja tie iesaistīsies vērtspapīrošanas darījumos un turpinās vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu apkalpošanu (kas ir paredzamais standartmodelis) nemainīsies ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā pienākums. Ja, piemēram, kredītiestāde ir iniciators vērtspapīrošanā, kura nodod (cedē) kredītprasības īpašam nolūkam izveidotai sabiedrībai, un šī pati kredītiestāde turpina veikt attiecīgo kredītprasību apkalpošanu, tad attiecīgi šī kredītiestāde arī turpinās iekļaut ziņas Kredītu reģistrā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/7e77f3cf-1f74-47b3-930c-d215a401e04e
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Komentāri, iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi