22-TA-3115: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 638 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumi Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 638 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku"" (turpmāk MK Noteikumi Nr.638) izstrādāts, lai samazinātu militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, pamatojoties uz 2022. gada 24. marta paziņojuma "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (2022/C 131 I/01) 2.4. sadaļu " Atbalsts attiecībā uz papildu izmaksām, kas radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK Noteikumi Nr.638 sagatavoti, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai paplašinot atbalstāmo nozaru sarakstu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
MK Noteikumi Nr.638 ir iesniegta saskaņošanai EK ar lietas Nr.SA.104408, attiecīgi grozījumi stāsies spēkā pēc Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma. Informācija par šiem grozījumiem tiks iesniegta Eiropas Komisijā SA.104408 lietas ietvaros.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK Noteikumi Nr.638 paredz, ka atbalsts netiek sniegts sekojošām neatbalstāmām nozarēm un darbībām: “alkohola tirdzniecībai (NACE 2. red. koda grupa 11.01 "Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana", 11.02 "Vīnu ražošana no vīnogām", 11.03 "Sidra un citu augļu vīnu ražošana", 11.04 "Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām", 11.05 "Alus ražošana", 46.34 "Dzērienu vairumtirdzniecība" un grupa 47.25 "Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos").
Ekonomikas ministrijā ir vērsušās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Alus darītāju Savienība, kuras ir norādījušas, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas saistīti ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu, šobrīd krasi izjūt energoresursu sadārdzinājumu, kas radies Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku un attiecīgo pretpasākumu rezultātā. Vienlaikus ir secināms, ka šīs nozares sniedz būtisku pienesumu (alus, vīna, sidra) pakalpojumu un saistīto nozaru attīstībā, gan valsts budžetā caur nodokļu nomaksu, gan reģionālās ekonomiskās aktivitātes ziņā. Minētās nozares pārstāv apstrādes nozari, kuru jo īpaši kā energoietilpīgu nozari ietekmē energoresursu cenas, līdz ar to ietekme alus, vīna un sidra ražotājiem no Krievijas militārās agresijas sekām, kas izpaužas kā energoresursu sadārdzinājums, izjūtama vistiešākā veidā. Apstrādes nozares salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas bremzē rūpniecības attīstību un var ietekmēt to spēju noturēt saimniecisko aktivitāti. Citās ar alkoholisko dzērienu ražošanu saistītās nozarēs problemātika tirgū šobrīd nav identificēta.
Attiecīgi izvērtējot priekšlikumu, kā arī secinot, ka visās ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu saistītās nozarēs - alus, sidra un vīna nozarēs - šobrīd vērojama energoresursu sadārdzinājuma ietekme, ar MK Noteikumu projektu tiek paredzēts atbalsts energoietilpīgiem alus, vīna, sidra ražojošiem komersantiem.
Ekonomikas ministrijā ir vērsušās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Alus darītāju Savienība, kuras ir norādījušas, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas saistīti ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu, šobrīd krasi izjūt energoresursu sadārdzinājumu, kas radies Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku un attiecīgo pretpasākumu rezultātā. Vienlaikus ir secināms, ka šīs nozares sniedz būtisku pienesumu (alus, vīna, sidra) pakalpojumu un saistīto nozaru attīstībā, gan valsts budžetā caur nodokļu nomaksu, gan reģionālās ekonomiskās aktivitātes ziņā. Minētās nozares pārstāv apstrādes nozari, kuru jo īpaši kā energoietilpīgu nozari ietekmē energoresursu cenas, līdz ar to ietekme alus, vīna un sidra ražotājiem no Krievijas militārās agresijas sekām, kas izpaužas kā energoresursu sadārdzinājums, izjūtama vistiešākā veidā. Apstrādes nozares salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas bremzē rūpniecības attīstību un var ietekmēt to spēju noturēt saimniecisko aktivitāti. Citās ar alkoholisko dzērienu ražošanu saistītās nozarēs problemātika tirgū šobrīd nav identificēta.
Attiecīgi izvērtējot priekšlikumu, kā arī secinot, ka visās ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu saistītās nozarēs - alus, sidra un vīna nozarēs - šobrīd vērojama energoresursu sadārdzinājuma ietekme, ar MK Noteikumu projektu tiek paredzēts atbalsts energoietilpīgiem alus, vīna, sidra ražojošiem komersantiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar MK Noteikumu projektu tiek paredzēts atbalsts alus, vīna, sidra ražotājiem jeb komersantiem, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas u.c.
Šobrīd, Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji. 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēkus. 2021.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem sastādīja vairāk kā 52 miljonus EUR. Šī gada pirmajos 5 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu sastādīja 19 miljonus EUR. Tomēr, pēdējos gados Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms turpina kristies. 2020.gadā tas samazinājās par 7,8%, 2021.gadā par 5,2%, bet šī gada pirmajos 7 mēnešos patēriņam nodotā alus apjoms samazinājies par 2,9% pret attiecīgo periodu pērn. Minēto, lielā mērā, ir ietekmējusi COVID – 19 pandēmija, Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā u.c. nozarei nelabvēlīgi apstākļi.
Savukārt vīnu ražotāji ir 13 un sidra 78 ražotāji.
Ražošanas process ir lēns un energoietilpīgs, kas ir īpaši jūtams alus, vīna, sidra ražotāju saimnieciskās darbības izmaksās. Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi, ko lielā mērā ir ietekmējis izejvielu, darbaspēka, iepakojuma un energoresursu cenu pieaugums.
Šobrīd, Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji. 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēkus. 2021.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem sastādīja vairāk kā 52 miljonus EUR. Šī gada pirmajos 5 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu sastādīja 19 miljonus EUR. Tomēr, pēdējos gados Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms turpina kristies. 2020.gadā tas samazinājās par 7,8%, 2021.gadā par 5,2%, bet šī gada pirmajos 7 mēnešos patēriņam nodotā alus apjoms samazinājies par 2,9% pret attiecīgo periodu pērn. Minēto, lielā mērā, ir ietekmējusi COVID – 19 pandēmija, Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā u.c. nozarei nelabvēlīgi apstākļi.
Savukārt vīnu ražotāji ir 13 un sidra 78 ražotāji.
Ražošanas process ir lēns un energoietilpīgs, kas ir īpaši jūtams alus, vīna, sidra ražotāju saimnieciskās darbības izmaksās. Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi, ko lielā mērā ir ietekmējis izejvielu, darbaspēka, iepakojuma un energoresursu cenu pieaugums.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš problēmsituācijas aprakstu, MK Noteikumos Nr.638 tiek paplašināts atbalstāmo nozaru saraksts iekļaujot tajā vīnu ražošanu no vīnogām, sidra un citu augļu vīnu ražošanu, citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām, kā arī alus ražošanu. Minētais atbalsts atbilst Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 2. panta otrajā daļā paredzētajiem priekšnosacījumiem.
Atbalsts paredzēts esošā 2022. gadā pieejamā valsts budžeta finansējuma piešķīruma (50 milj. EUR ietvaros) ietvaros. Vienlaikus informējam, ka lai sniegtu atbalstu stipro alkoholisko dzērienu ražotāju saistītās nozarēs pastāv risks, ka valsts budžeta finansējuma piešķīrums var pārsniegt pieejamo, līdz ar to Ekonomikas ministrija ir lēmusi, papildināt atbalstāmo nozaru sarakstu tikai ar vīnu ražošanu no vīnogām, sidra un citu augļu vīnu ražošanu, citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām, kā arī alus ražošanu.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija precizē MK Noteikumu Nr.638 19.punktu, skaidrojot, ka izlases veida pēcuzraudzības pārbaudes veic visiem atbalsta saņēmējiem, izņemot avansa maksājuma saņēmējus. Pieteikumiem būs viens uzsaukums līdz 17.11.2022., kas nozīmē, ka lielāka daļa uzņēmumi sniegs pieteikumu uz avansa maksājumu saņemšanu par novembra un decembra mēnesi. Attiecīgi šos uzņēmumus ar avansa maksājumiem Būvniecības valsts kontroles birojs noauditēs primāri kā avansa maksājumu saņēmējus.
Vienlaikus atbilstoši MK Noteikumu Nr.638 19.punkta paredzētajām izlases veida pēcuzraudzības pārbaudes tiks veiktas izlases veidā 2023.gada ietvaros. Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.638 skaidru interpretāciju skaidrojam, ka atbilstība programmā noteiktajiem kritērijiem visiem atbalsta saņēmējiem tiks vērtēta uz atbalsta piešķiršanas brīdi.
Atbalsts paredzēts esošā 2022. gadā pieejamā valsts budžeta finansējuma piešķīruma (50 milj. EUR ietvaros) ietvaros. Vienlaikus informējam, ka lai sniegtu atbalstu stipro alkoholisko dzērienu ražotāju saistītās nozarēs pastāv risks, ka valsts budžeta finansējuma piešķīrums var pārsniegt pieejamo, līdz ar to Ekonomikas ministrija ir lēmusi, papildināt atbalstāmo nozaru sarakstu tikai ar vīnu ražošanu no vīnogām, sidra un citu augļu vīnu ražošanu, citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām, kā arī alus ražošanu.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija precizē MK Noteikumu Nr.638 19.punktu, skaidrojot, ka izlases veida pēcuzraudzības pārbaudes veic visiem atbalsta saņēmējiem, izņemot avansa maksājuma saņēmējus. Pieteikumiem būs viens uzsaukums līdz 17.11.2022., kas nozīmē, ka lielāka daļa uzņēmumi sniegs pieteikumu uz avansa maksājumu saņemšanu par novembra un decembra mēnesi. Attiecīgi šos uzņēmumus ar avansa maksājumiem Būvniecības valsts kontroles birojs noauditēs primāri kā avansa maksājumu saņēmējus.
Vienlaikus atbilstoši MK Noteikumu Nr.638 19.punkta paredzētajām izlases veida pēcuzraudzības pārbaudes tiks veiktas izlases veidā 2023.gada ietvaros. Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.638 skaidru interpretāciju skaidrojam, ka atbilstība programmā noteiktajiem kritērijiem visiem atbalsta saņēmējiem tiks vērtēta uz atbalsta piešķiršanas brīdi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Atbalsts ir kā papildus atbalsts finanšu instrumentiem, lai apstrādes rūpniecības energoietilpīgie komersanti pārvarētu ar Krievijas agresiju pret Ukrainu izraisītās sekas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai (atbalsta saņēmēju loka paplašināšanai) tiks nodrošināts Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 638 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku" ietvaros 2022. gadā pieejamā valsts budžeta finansējuma 50 000 000 euro ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi