Anotācija (ex-ante)

Kopumā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir jau pārņemta Latvijas normatīvajā regulējumā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tostarp pārņemts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punkts, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta piektajā daļā nosakot prasību elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, to katalogā vismaz 30 procentu apjomā iekļaut Eiropas audiovizuālos darbus un veicināt šo darbu pieejamību un pamanāmību.

Savukārt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, Latvijas normatīvajā regulējumā nav pārņemts. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumā minēti šādi iespējamie finanšu ieguldījuma veidi: 1) tiešs ieguldījums satura radīšanā (direct investment in content; direct contribution to the production of work) vai 2) iemaksa valsts fondos (contribution to national funds; levies payable to a fund). Ieguldījuma veidam saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumu ir jābūt tieši saistītam ar Eiropas Savienības dalībvalsts kultūras politiku, un ieguldījumam jābūt samērīgam un nediskriminējošam. Nosakot sliekšņus un piemērojamos finansiālos pienākumus, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju finansiālā spēja, jāievēro diskriminācijas aizliegums un samērīguma princips, un noteiktie pienākumi nedrīkst kavēt tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā noteiktais pienākums, pirmkārt, attiecināms uz Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā esošiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tādus audiovizuālos mediju pakalpojumus kā televīzijas apraide, audiovizuāli komercpaziņojumi vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalsts šādu pienākumu var noteikt arī tiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir dalībvalsts teritorijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.pants noteic arī ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām augstākminēto finansiālo pienākumu ieviešanā. Proti, tas nav attiecināms uz tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie kritēriji detalizētāk skaidroti Eiropas Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktu par to, kā aprēķināt Eiropas audiovizuālo darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu (2020/C 223/03)” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0707(03)&from=FR). Tāpat Eiropas Savienības dalībvalstis var nepiemērot šādus pienākumus vai prasības gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ. Lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, pienākumi nav piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie ierobežojumi jau ir pārņemti Latvijā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Lai nodrošinātu Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkta prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, Likumprojekts paredz veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un vienlaikus ar Likumprojektu saistītajā likumprojektā “Grozījumi Filmu likumā” (24-TA-187). Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta kultūrpolitikas un mediju politikas mērķu īstenošana, palielinot nacionālā satura īpatsvaru kopējā mediju satura piedāvājumā ar tādu piedāvājumu, kas ļauj sasniegt dažādas auditorijas un piedāvā kvalitatīvu un pieprasītu saturu dažādām Latvijas auditorijām, veicinot nacionālā satura pieaugumu un satura daudzveidību.

Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁴, 5.⁵, 5.⁶, 5.⁷ un 5.⁸ daļu, kas kopumā nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas Latvijas tirgū sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, iesaistās Latvijas audiovizuālā satura veidošanā, tādējādi veicinot līdzsvarota un daudzveidīga nacionālā satura attīstību un Latvijas filmu nozares ilgtspēju, un nodrošinot Latvijas auditorijai arī nākotnē iespēju skatīties Latvijas spēlfilmas, dokumentālās filmas un seriālus.

Ņemot vērā ārvalstīs reģistrēto audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju popularitāti Latvijā, pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā būtu piemērojams gan Latvijas jurisdikcijā, gan ārpus tās reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā. Pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā nosakāms tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir redakcionāli atbildīgi par plašsaziņas līdzekļa saturu, proti, kuri patstāvīgi pieņem lēmumus par pakalpojumā iekļaujamo saturu. Vairāki elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas Latvijas tirgū sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, tostarp vadošie Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji, jau šobrīd veic būtiskus ieguldījumus Latvijas audiovizuālā satura veidošanā, tostarp piedaloties satura veidošanas projektos kā producenti, līdzproducenti vai atbalstītāji. Vienlaikus Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji arī iegādājas izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu radīto audiovizuālo saturu, lai iekļautu šo saturu savā piedāvājumā. Diemžēl ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas Latvijas tirgū, šāda veida ieguldījumus neveic, neraugoties uz to, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs šāda prakse pastāv. Līdz ar to ar Likumprojektu nepieciešams noteikt arī iespēju veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālo darbu veidošanā, veicot iemaksu Nacionālā kino centra budžetā, kas pēc tam to sadalītu filmu veidotājiem konkursa kārtībā atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.

Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁴ daļu, nosakot, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, atrodas Latvijas jurisdikcijā un kas ir redakcionāli atbildīgs, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma mērķauditorija atrodas Latvijā un kas ir redakcionāli atbildīgs, ik gadu finansiāli piedalās Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vismaz vienā no turpmāk norādītajiem veidiem:
1) ar tiešu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā;
2) iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu radītām Latvijas filmām;
3) ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.

Citu Eiropas Savienības dalībvalstu, kas jau pārņēmušas nacionālajā likumdošanā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, noteiktais veicamā finansiālā ieguldījuma apmērs noteikts ļoti plašā diapazonā, no 2% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma Horvātijā līdz prasībai veikt tiešās iemaksas satura veidošanā 20% līdz 25% apmērā Francijā, vidējais noteiktā finansiālā ieguldījuma apmērs ir ap 5% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem. Konsultējoties ar Latvijā reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, secināts, ka Latvijas apstākļos piemērots noteicamo finansiālo ieguldījumu apmērs būtu 3,5% no ieņēmumiem no audiovizuālā satura pēc pieprasījuma pakalpojumiem, ņemot vērā ieguldījumu, kuru jau šobrīd Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji iegulda Latvijas audiovizuālā satura veidošanā. Ieguldījuma apmērs attiecas tikai uz to ieņēmumu daļu, kas gūti Latvijas tirgū, un konkrēti tikai no ieņēmumiem, kas gūti no abonēšanas audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas.

Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁵ daļu, nosakot veicamā finansiālā ieguldījuma apmēru, kā arī to, ka Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā minētais audiovizuālais pakalpojums pēc pieprasījuma veic ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajā veidā 3,5% apmērā no ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā. Savukārt Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar 23.panta 5.⁶ daļu nosakot, ka Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā minētais ikgadējais finansiālais ieguldījums attiecināms trīs pārskata gadu periodā, ņemot vērā Likumprojektā ietvertajā 23.panta 5.⁵ daļā noteikto.

Ņemot vērā tirgū pieejamo audiovizuālā satura pēc pieprasījuma pakalpojumu daudzveidību, kas ietver gan interaktīvo televīziju piedāvātās atliktās satura skatīšanās iespējas, gan iespēju skatīties televīzijas programmu tiešsaistē, kas abos gadījumos ir tikai esošo televīzijas pakalpojumu modifikācijas, nevis principiāli jauni pakalpojumi, Likumprojektā ir nepieciešams noteikt, ka pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā attiecas tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz abonēšanas audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, proti, piedāvā par fiksētu mēneša maksu iegūt piekļuvi pakalpojuma sniedzēja saturam. Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁷ daļu, nosakot to personu loku, uz kuru attiecas pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, nosakot, ka Likumprojektā ietvertajā 23.panta 5.⁴ un 5.⁵ daļā minētā prasība attiecas tikai uz tiek elektroniskajiem medijiem, kas piedāvā abonēšanas audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma (SVOD – Subscription Video on Demand).

Lai iegūtu informāciju par pakalpojumu sniedzēju veikto un veicamo finansiālo ieguldījumu Latvijas audiovizuālo darbu tapšanā, ir nepieciešams Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma subjektiem noteikt pienākumu sniegt informāciju par to veiktajiem ieguldījumiem Latvijas saturā un gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Ņemot vērā, ka jau šobrīd elektroniskajiem medijiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikts pienākums par to darbību sniegt informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk – Padome), Likumprojekts paredz audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēja pienākumu informāciju par elektronisko mediju iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālā satura pēc pieprasījuma pakalpojumiem un iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā sniegt Padomei, nosakot, ka precīzu atskaitīšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.

Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁸ daļu, nosakot kārtību, kādā elektroniskais medijs, uz kuru attiecas Likumprojektā ietvertajā 23.panta 5.⁴ un 5.⁵ daļā minētās prasības, iesniedz informāciju par tā ieņēmumiem, kas gūti Latvijā, un veiktajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, nosakot, ka katru gadu audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējs saskaņā ar Likumprojektā ietvertās 23.panta 5.⁵ daļas prasībām Padomē pašdeklarē iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus un sniedz atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā atbilstoši Likumprojektā ietvertajā 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajiem veidiem. Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka Latvijā gūto ieņēmumu iepriekšējā pārskata gadā pašdeklarēšanas kārtību, finansiālo ieguldījumu veikšanas kārtību, kā arī nosaka atskaitīšanās kārtību par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem.

Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu arī ar pārejas noteikumu 48.punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2024.gada 1.jūnijam izdod Likumprojektā ietvertajā 23.panta 5.⁸ daļā paredzētos noteikumus.

Ņemot vērā, ka audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, lai izpildītu Likumprojektā noteiktās prasības, ir nepieciešams ieviest gan no abonētajiem audiovizuālā satura piekļuves pakalpojumiem gūto ieņēmumu, gan veikto finansiālo ieguldījumu Latvijā radīto Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā uzskaites kārtību, Likumprojekts paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar pārejas noteikumu 49.punktu, kas nosaka, ka līdz 2026.gada 31.decembrim audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējs var veikt ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vai Likumprojektā ietvertajā 23.panta 5.⁵ daļā noteiktajā apmērā vai arī veicot fiksētu iemaksu Nacionālā kino centra budžetā vismaz 300 000 euro apmērā.