Anotācija

2022. gadā transporta sektora kopējais emisiju apjoms ir nenozīmīgi pieaudzis (1,0%), salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Šo tendenci, galvenokārt, noteica degvielas patēriņa samazināšanās dzelzceļa transportam pie degvielas patēriņa palielināšanās tendences autotransportā. Periodā līdz 2030. gadam NEKP SEG emisiju apjoms transportā, salīdzinot ar 2005. g., samazināsies par 2,3%.
SEG emisiju samazinājums transportā (autotransportā, kam ir absolūti lielākais transporta sektora emisiju īpatsvars) ir pilnībā sasniedzams, degvielas piegādātājiem nosakot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvā (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva 2018/2001) un NEKP noteiktos SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķus 2030. gadā, degvielas piegādātājiem nenosakot kādus ierobežojumus SEG emisiju intensitātes mērķa sasniegšanai, t.i. komersanti paši varēs izvēlēties veidus, kā mērķi izpildīt. Vienlaikus, šī mērķa izpildi apgrūtinās atbilstošo atjaunīgās enerģijas transporta veidu pieejamība, piemēram, ir paredzams, ka transporta sektorā būs liela konkurence moderno biodegvielu pieprasījumā, jo šo degvielu piedāvājums nav ļoti liels, bet modernā biometāna izmantošanu šobrīd kavē atbilstošo transportlīdzekļu mazais skaits un ES tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktais nosacījums, ka investīcijas šādu transportlīdzekļu iegādei neatbilst ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka laika periodā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 1.jūlijam biodegvielu piejaukuma pienākums nebija obligāts (bija noteikts brīvprātīgs), atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars 2022. gadā bija tikai 3,1% (6,4% 2021.gadā), bet 2023. gadā tas varētu būt minimāls. Vienlaikus, modernās biodegvielas īpatsvars 2021. gadā pārsniedza 2%, tādējādi jau izpildot 2025. gada mērķi. SEG intensitātes samazinājums 2021. gadā (pret references līmeni), kas aprēķināts atbilstoši Direktīvai 2018/2001, 2021. gadā varētu būt apmēram 1,1%. Jaunākajā scenārijā 2030. gadā atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars varētu sasniegt 12,2%^[1], šo apjomu nodrošinot tieši ar elektroenerģijas un biometāna patēriņa kāpumu un saglabājot biodegvielu izmantojuma apjomu 2021. gadā apjomā, bet mazinot fosilās degvielas patēriņu.
Lai nodrošinātu nacionāli noteikto mērķi – AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 61% apmērā 2030. gadā, pienesums ir jāsniedz arī transporta sektoram, kuram pašam ir noteikts SEG emisiju intensitātes samazinājums 15% apmērā 2030. gadā vai AER īpatsvars 29% apmērā 2030. gadā. SEG emisiju intensitātes mērķa noteikšanai ir sagatavots likumprojekts “Transporta enerģijas likums” (660/Lp14), kas ir izskatīts Saeimā 1. lasījumā, kurā ir noteikti pienākumi degvielas piegādātājiem zaļināt to transporta enerģijas portfeli, izvēloties tādus risinājumus, kas katram degvielas piegādātājam būtu ekonomiski un tehniski izdevīgākais risinājums. Vienlaikus, likumprojektā ir noteikti pienākumi valstspilsētu pašvaldībām zaļināt sabiedriskā transporta, kas kursē tikai valstspilsētas pašvaldības teritorijā, lietoto transporta enerģiju un zaļināt valstspilsētas pašas autoparku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, NEKP ir iekļauti sekojoši uzdevumi / pasākumi mērķu sasniegšanai:
pienākuma noteikšana degvielas piegādātājiem “zaļināt” to transporta enerģijas portfeli;
pienākums dabasgāzes tirgotājiem “zaļināt” to portfeli;
AER izmantošanas pienākums valstspilsētu pašvaldībās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam;
atbalsts pašvaldībām metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei;
publiski pieejamu sašķidrināta vai saspiesta metāna uzpildes punktu izbūve jūras transportam vai kravas transportam, nosakot pienākumu atbalstītajos uzpildes punktos nodrošināt sašķidrinātā biometāna pieejamību noteiktā apjomā;
pienākuma noteikšana valsts resoram to transportā izmantot atjaunīgo transporta enerģiju.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto fiche, Latvijas biometāna potenciāls ir 0,16 bcm 2030. gadā. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka Latvijas kopējais biometāna tirgus ir viens no mazākajiem ES, bet potenciāls ir liels, tai skaitā uz potenciālu ražot ilgtspējīgu biometānu, ja tiek paplašināts ražošanas izejvielu klāsts saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 noteikto, tas ir, katrai ES dalībvalstij ir jāsagatavo izejvielu saraksts, lai būtu skaidri ilgtspējas nosacījumi un sadalījums, kas tiek ieskaitīts modernajās transporta enerģijās.

^[1] Ņemot vērā Direktīvā 2018/2001 noteiktos reizinātājus dažādiem transporta enerģijas veidiem

Lai nodrošinātu programmā plānotā 2.1.2.SAM īstenošanu un veicinātu biometāna attīstību Latvijā, nepieciešams izstrādāt regulējumu 2.1.2 SAM īstenošanai, t.sk. nosakot kārtību, kādā īstenojams 2.1.2. SAM, nosakot atbalsta saņemšanai paredzēto finansējumu un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī noteikt īstenošanas nosacījumus, atbalsta saņēmējus, atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.

Vispārīgi nosacījumi
Plānotās investīcijas 2.1.2.SAM ietvaros tiks īstenotas ar finanšu instrumentu atbalstu. Kopīgos īstenošanas nosacījumus finanšu instrumentiem ES fondu ietvarā regulē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.510). Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublētas normas un prasības, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem Nr.510.
 

Atbildīgā nozares ministrija:	Klimata un enerģētikas ministrija
Atbalsta veids:	Sabiedrības “Altum” garantija vai aizdevums ar kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas pilnīgam vai daļējam samazinājumam. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments, sākotnēji biometāna infrastruktūras attīstības pasākumu veikšanai izsniedzot aizdevumu vai garantiju, un pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksājot kapitāla atlaidi, tas ir, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
Atbalsta sniedzējs:	Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”).
Atbalsta saņēmēji un gala labuma guvēji:	Latvijas Republikā reģistrēti uzņēmumi – biometāna ražotāji un biometāna pārvadātāji.
Atbalsta programmai pieejamais finansējums un tā sadalījums pa programmas intervences kodiem:	2.1.2.SAM plānotais finansējums ir 21 466 110 euro, t.sk. ES fondu (Kohēzijas fonda) finansējums 18 246 193 euro (t.sk. elastības finansējums 2 883 803 euro)  un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžets 3 219 917 euro (t.sk. elastības finansējuma nacionālais līdzfinansējums 508 906 euro). Vienlaikus, pēc starpinstitūciju saskaņošanas procesā esošo grozījumu MK noteikumos Nr.510 (tiesību aktu lieta Nr. 24-TA-797) apstiprināšanas, 2.1.2.SAM  finansējuma tvērums būs noteikts MK noteikumos Nr.510. Programmā 2.1.2.SAM noteiktais finansējuma sadalījums pa intervences kodiem un finansējuma veidiem: 1) 49.intervences kods (atjaunojamie energoresursi) –  18 246 193 EUR; 2) 2.finansējuma veids (pašu kapitāls vai kvazikapitāls) – 9 123 097 euro; 3) 5.finansējuma veids (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā) – 9 123 096 euro.
Atbalsta programmas īstenošanas termiņš:	2029. gada 31. decembris.
Uzraudzības rādītāji:	Līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzamie uzraudzības rādītāji: 1) ar papildu iegādāto un uzstādīto iekārtu skaitu saražotais biometāna apjoms gadā; 2) ar biometāna transportēšanai un uzpildei uzstādītās infrastruktūras transportētā biometāna apjoms gadā; 3) ar biometānu darbināmu iegādāto transportlīdzekļu pārvadātā biometāna apjoms gadā. Rādītāji tiek uzskatīti par izpildītiem, kad ir noslēgts aizdevuma līgums. Rādītāju uzskaiti, ievadīšanu un pamatojošo dokumentu iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā nodrošina sabiedrība “Altum”.
Vizuālās identitātes prasības:	Atbalsta sniegšanas līgumā par projekta īstenošanu un par sadarbību ar piegādātājiem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Atbilstoši programmā noteiktajam tvērumam, 2.1.2.SAM ietvaros nav paredzēta stratēģiski svarīgu projektu īstenošana un papildu komunikācijas pasākumu veikšana atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajam.
Principu ievērošana:	Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā, kā arī princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā. Attiecībā uz principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projektiem jānodrošina esošā principa ievērošanu. Datu uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu nodrošina sabiedrība “Altum”. 2.1.2.SAM ietvaros plānotajām investīcijām ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, savukārt 2.1.2.SAM ietvaros plānotajām investīcijām nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

 
Atbalstāmās darbības un izmaksu nosacījumi
Lai nodrošinātu noteikumu projektā izvirzītā mērķa un rādītāju sasniegšanu, noteikumu projekts paredz finansējuma novirzīšanu noteiktā apjomā konkrētām atbalsta pozīcijām – biometāna attīrīšanas  iekārtu iegādei un uzstādīšanai plānotais kopējais finansējums līdz 15 435 000 euro, biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei – līdz 5 390 000 euro, savukārt ar biometānu darbināmu transportlīdzekļu iegādei biometāna transportēšanai paredzēts finansējums 637 000 euro.

Atbalsts biometāna ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai
Atbalsts biometāna ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai sniedzams saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014, (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014)  41. pantu  un ir attiecināms uz izmaksām, kas nepieciešamas biogāzes stacijas pielāgojumiem biometāna ražošanas uzsākšanai, neapstrādātas biogāzes priekšattīrīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, biogāzes kompresijas iekārtu līdz attīrīšanai nepieciešamā spiedienam iegādei un uzstādīšanai, CO2 atdalīšanas iekārtu no metāna biogāzes bagātināšanas iekārtā iegādei un uzstādīšanai, kā arī attīrītā biometāna sagatavošanai turpmākajām darbībām.
Maksimālais atbalsta apjoms vienam biometāna ražošanas iekārtu iegādes un uzstādīšanas projektam nepārsniedz 2 000 000 euro.

Atbalsts biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei
Atbalsta darbības ietvaros atbalstu piešķir biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem. Atbalsts sniedzams saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 48. pantu un ir attiecināms uz izmaksām, kas nepieciešamas cauruļvadu sistēmas ar kompresora staciju biometāna stacijas savienošanai ar dabasgāzes tīklu iegādei un uzstādīšanai, biometāna iespiešanas punkta izveidei ar kompresora staciju.
Maksimālais atbalsta apjoms vienam biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveides projektam nepārsniedz 1 000 000 euro.

Atbalsts ar biometānu darbināmu transportlīdzekļu iegādei biometāna transportēšanai
Atbalsts ar biometānu darbināmu transportlīdzekļu iegādei biometāna transportēšanai sniedzams saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 36.b punktu un ir piešķirams jauna, rūpnieciski ražota  ar biometānu darbināmu transportlīdzekļa komplekta, kura siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km, iegādei biometāna transportēšanai. Atbalsts izmantojams pārvadājumiem nepieciešamo transportlīdzekļu ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmu vilcēju iegādei, kas patērē pašu ražotu biometānu, un speciāli aprīkotu piekabju iegādei, un ir iekļaujams projekta attiecināmajās izmaksās.
Maksimālais atbalsta apjoms viena transportēšanas komplekta iegādei nepārsniedz 310 000 euro un maksimālais atbalsta apjoms vienam vienotam uzņēmumam ar biometānu darbināmu transportlīdzekļa komplekta iegādei biometāna transportēšanai nepārsniedz 620 000 euro.

Finansēšanai 2.1.2.SAM ietvaros nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un izmaksas, kas pārsniedz noteikumos noteiktos izmaksu ierobežojumus. Vienlaikus šādas izmaksas ir norādāmas projekta kopējās izmaksās. Projektā nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas.
Izmaksas ir attiecināmas no MK noteikumu spēkā stāšanās.

Īstenošanas nosacījumi
Atbalsta saņēmējs var piemērot zaļo publisko iepirkumu, sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, inovatīvu publisko iepirkumu vai tā elementus. Atbalsta saņēmējs izvērtē iespējas veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, - balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. 

Atbalsta saņēmējs vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

2.1.2.SAM ietvaros plānotais atbalsts būs papildinošs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1.3.i. investīcijā “Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana” plānotajam atbalstam, kura ietvaros atbalsts plānots biometāna īpatsvara palielināšanai enerģijas galapatēriņā, izveidojot reģionālo biometāna ievades punktu.
Plānojot turpmākus atbalsta instrumentus biometāna plašākai izmantošanai, tiks vērtēti demarkācijas, papildinātības un sinerģijas aspekti.
Vienlaikus projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējam ir jānodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma  saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti saskaņā ar Regulas 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.