22-TA-1655: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Psiholoģiskā atbalsta kursa noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 19. maijā pieņēma un 2022. gada 13. jūnijā stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk - likums), cita starpā uzdodot Ministru kabinetam noteikt apmaksāta psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumus un tā organizēšanas kārtību, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumus un tā organizēšanas kārtību, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru, dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību kursa laikā, ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru nokļūšanai uz kursu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likums nosaka tiesisko regulējumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā (turpmāk - NMPD darbinieks) psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanai un ar to saistīto izdevumu segšanai, un cita starpā uzdod Ministru kabinetam noteikt apmaksāta psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumus un tā organizēšanas kārtību, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra sēdē (prot. Nr.56, 48.§) tika izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Par psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma izveidi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” un nolemts atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par plašāku psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu amatpersonām ne vēlāk kā no 2016. gada 1. marta.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumu Nr.943 „Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 3.6. apakšpunktu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra (turpmāk - Centrs) uzdevums ir sniegt psiholoģisku atbalstu amatpersonām. Lai veiktu minēto uzdevumu, Centrs nodrošina individuālo psihologa konsultāciju sniegšanu amatpersonām, lai palīdzētu tām smagu fizisku, garīgu traumu un personīgo problēmu pārvarēšanā, atjaunotu amatpersonas psiholoģisko un garīgo līdzsvaru, novērstu pēctraumatiskā stresa sindroma attīstību. Centrs psiholoģiskā atbalsta kursā palīdz pārvarēt psiholoģiskus, fiziskus un citus šķēršļus, kas traucē pildīt dienesta pienākumus vai integrēties sabiedrībā, veic amatpersonas psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, kā arī atbilstoši nepieciešamībai izstrādā darbības plānu ar konkrētām metodēm.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu psiholoģiskā atbalsta sniegšanu amatpersonām, ir paplašināta Centra darbība, un no 2016. gada 27. jūnija nodrošināts amatpersonām psiholoģiskā atbalsta kurss Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldīšanā esošajā nekustamajā īpašumā „Dzintari”, Piestātnes ielā 14, Jūrmalā. Psiholoģiskā atbalsta kursa ietvaros vienlaikus psiholoģisko atbalstu saņem līdz 30 amatpersonām. 12 dienu kursa laikā amatpersonām tiek sniegtas individuālās psihologa konsultācijas, tās piedalās psiholoģiskajās grupu nodarbībās, apmeklē lekcijas par psiholoģiskās krīzes pārvarēšanu un saņem tamlīdzīgus pakalpojumus. Bez tam, psiholoģiskā atbalsta saņemšanas laikā amatpersonām ir iespēja uzturēt savu fizisko sagatavotību, piedaloties sporta nodarbībās trenažieru zālē un brīvā dabā sporta instruktora uzraudzībā.
Vienlaikus tika konstatētas problēmas, kas saistītas ar ārējā normatīvā regulējuma nepieciešamību, ievērojot, ka psiholoģiskā atbalsta kursā piedalās arī Tieslietu ministrijas padotībā esošās Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas. Bez tam, nav noteikts regulējums attiecībā uz naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru.
Līdzšinējais iekšējais regulējums (nosūtot amatpersonu komandējumā zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai, tai skaitā jautājumos, kas attiecas uz stresa mazināšanu un psiholoģisko problēmu pārvarēšanu darbā, kā arī fizisko sagatavotību) nav pietiekams, jo psiholoģiskā atbalsta kurss ir specifisks atbalsta rīks amatpersonām. Primāri tiesisks pamats attiecīgās amatpersonas nosūtīšanai komandējumā zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai ir iestādes konstatējums, ka amatpersonai ir nepieciešama stresa mazināšana un psiholoģisko problēmu pārvarēšana darbā, taču psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību visbiežāk nekonstatē iestāde, bet psihologs, kas Centram noteikto funkciju izpildē konsultē amatpersonu.
Tādējādi nepieciešams veidot regulējumu, kas nav balstīts uz amatpersonas nosūtīšanu komandējumā, bet iespēju amatpersonai nepieciešamības gadījumā saņemt psiholoģisko atbalstu.
Ir konstatētas nepilnības saistībā ar amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti psiholoģiskā atbalsta kursa laikā brīvdienās. Ja amatpersonas dzīvesvieta ir tālu, amatpersonai nav izdevīgi brīvdienās atgriezties savā dzīvesvietā, savukārt iestādei nav pamata segt ceļa izdevumus, lai amatpersona atgrieztos savā dzīvesvietā brīvdienās, bet pēc tam turpinātu psiholoģiskā atbalsta kursu. Ja amatpersona neatgriežas savā dzīvesvietā, bet paliek nodaļā "Dzintari", nebūtu arī pamatoti šo laiku uzskaitīt kā dienesta pienākumu izpildes laiku, lai gan persona ir atradusies iestādes norādītā vietā.
Pretēji vispārējai kārtībai, kādā iestādes nosūta amatpersonas (darbiniekus) komandējumā un atlīdzina ar to saistītos izdevumus, psiholoģiskā atbalsta kurss tiek organizēts kā pasākumu un nodarbību komplekss, paredzot, ka amatpersonas uzturas kursa sniegšanas vietā, un uz vietas tām tiek nodrošināti visi nakšņošanai un ēdināšanai nepieciešamie pasākumi. Naktsmītni amatpersonām nodrošina un organizē kursa sniegšanas vietā Nodrošinājuma valsts aģentūra, bet ēdināšanu organizē un apmaksā Centrs, kas ir atbildīgs par psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšanu un organizēšanu kopumā.
Līdz ar to šajā gadījumā nav piemērojama vispārējā komandējumu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtība, bet ir nepieciešams ārējo normatīvo aktu līmenī noteikt iestāžu kompetenci un pienākumus saistībā ar minētā apmaksātā psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšanu, kā arī izdevumu segšanas nosacījumus, nodrošinot šo kursu. Ārējos normatīvajos aktos ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā amatpersonas tiek nosūtītas uz psiholoģiskā atbalsta kursu, nosacījumus kursa saņemšanai (kādos gadījumos un pēc kādiem kritērijiem amatpersonas tiek nosūtītas kursa saņemšanai, ierobežojumus un citus saistītos jautājumus).
Ārējais tiesiskais regulējums nepieciešams arī, ņemot vērā, ka psiholoģiskā atbalsta kurss saskaņā ar likumu nodrošināms vairāku resoru iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) - ne tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām, bet arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām un NMPD darbiniekiem.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija sagatavoja un virzīja attiecīgus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Likuma virzības gaitā Saeimā tika saņemts un atbalstīts Veselības ministrijas priekšlikums regulējumu par psiholoģiskā atbalsta kursu attiecināt arī uz NMPD darbiniekiem, ņemot vērā, ka NMPD darbinieki, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā savu amata pienākumu izpildes laikā saskaras ar līdzīgiem darba vides riskiem kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas (piemēram, pastāvīga saskarsme ar dzīvības un nāves jautājumiem, nakts darbs, darba piespiedu pozas, meteoroloģiskie faktori, nelabvēlīgā sociālā vide, darba operativitāte un pastāvīga darba intensitāte), kas veicina NMPD darbinieku profesionālo izdegšanu un psiholoģiska rakstura problēmu veidošanos. Regulāra un kompleksa pieeja psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanā, kas ietvertu gan operatīvu psiholoģiskās palīdzības pieejamību ikdienā, gan psiholoģiskās rehabilitācijas kursa iespējas, veicinātu NMPD darbinieku psihoemocionālās veselības stabilitāti, iekšējo resursu atjaunošanu, mazinātu vai novērstu izdegšanas sindroma attīstību. Glābjot un saglabājot cilvēku dzīvības, viens no sekmīgiem pienākumu izpildes priekšnosacījumiem ir pašu NMPD darbinieku fiziskā un garīgā veselība, tās saglabāšanas un uzturēšanas iespējas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumu Nr.943 „Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 3.6. apakšpunktu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra (turpmāk - Centrs) uzdevums ir sniegt psiholoģisku atbalstu amatpersonām. Lai veiktu minēto uzdevumu, Centrs nodrošina individuālo psihologa konsultāciju sniegšanu amatpersonām, lai palīdzētu tām smagu fizisku, garīgu traumu un personīgo problēmu pārvarēšanā, atjaunotu amatpersonas psiholoģisko un garīgo līdzsvaru, novērstu pēctraumatiskā stresa sindroma attīstību. Centrs psiholoģiskā atbalsta kursā palīdz pārvarēt psiholoģiskus, fiziskus un citus šķēršļus, kas traucē pildīt dienesta pienākumus vai integrēties sabiedrībā, veic amatpersonas psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, kā arī atbilstoši nepieciešamībai izstrādā darbības plānu ar konkrētām metodēm.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu psiholoģiskā atbalsta sniegšanu amatpersonām, ir paplašināta Centra darbība, un no 2016. gada 27. jūnija nodrošināts amatpersonām psiholoģiskā atbalsta kurss Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldīšanā esošajā nekustamajā īpašumā „Dzintari”, Piestātnes ielā 14, Jūrmalā. Psiholoģiskā atbalsta kursa ietvaros vienlaikus psiholoģisko atbalstu saņem līdz 30 amatpersonām. 12 dienu kursa laikā amatpersonām tiek sniegtas individuālās psihologa konsultācijas, tās piedalās psiholoģiskajās grupu nodarbībās, apmeklē lekcijas par psiholoģiskās krīzes pārvarēšanu un saņem tamlīdzīgus pakalpojumus. Bez tam, psiholoģiskā atbalsta saņemšanas laikā amatpersonām ir iespēja uzturēt savu fizisko sagatavotību, piedaloties sporta nodarbībās trenažieru zālē un brīvā dabā sporta instruktora uzraudzībā.
Vienlaikus tika konstatētas problēmas, kas saistītas ar ārējā normatīvā regulējuma nepieciešamību, ievērojot, ka psiholoģiskā atbalsta kursā piedalās arī Tieslietu ministrijas padotībā esošās Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas. Bez tam, nav noteikts regulējums attiecībā uz naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru.
Līdzšinējais iekšējais regulējums (nosūtot amatpersonu komandējumā zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai, tai skaitā jautājumos, kas attiecas uz stresa mazināšanu un psiholoģisko problēmu pārvarēšanu darbā, kā arī fizisko sagatavotību) nav pietiekams, jo psiholoģiskā atbalsta kurss ir specifisks atbalsta rīks amatpersonām. Primāri tiesisks pamats attiecīgās amatpersonas nosūtīšanai komandējumā zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai ir iestādes konstatējums, ka amatpersonai ir nepieciešama stresa mazināšana un psiholoģisko problēmu pārvarēšana darbā, taču psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību visbiežāk nekonstatē iestāde, bet psihologs, kas Centram noteikto funkciju izpildē konsultē amatpersonu.
Tādējādi nepieciešams veidot regulējumu, kas nav balstīts uz amatpersonas nosūtīšanu komandējumā, bet iespēju amatpersonai nepieciešamības gadījumā saņemt psiholoģisko atbalstu.
Ir konstatētas nepilnības saistībā ar amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti psiholoģiskā atbalsta kursa laikā brīvdienās. Ja amatpersonas dzīvesvieta ir tālu, amatpersonai nav izdevīgi brīvdienās atgriezties savā dzīvesvietā, savukārt iestādei nav pamata segt ceļa izdevumus, lai amatpersona atgrieztos savā dzīvesvietā brīvdienās, bet pēc tam turpinātu psiholoģiskā atbalsta kursu. Ja amatpersona neatgriežas savā dzīvesvietā, bet paliek nodaļā "Dzintari", nebūtu arī pamatoti šo laiku uzskaitīt kā dienesta pienākumu izpildes laiku, lai gan persona ir atradusies iestādes norādītā vietā.
Pretēji vispārējai kārtībai, kādā iestādes nosūta amatpersonas (darbiniekus) komandējumā un atlīdzina ar to saistītos izdevumus, psiholoģiskā atbalsta kurss tiek organizēts kā pasākumu un nodarbību komplekss, paredzot, ka amatpersonas uzturas kursa sniegšanas vietā, un uz vietas tām tiek nodrošināti visi nakšņošanai un ēdināšanai nepieciešamie pasākumi. Naktsmītni amatpersonām nodrošina un organizē kursa sniegšanas vietā Nodrošinājuma valsts aģentūra, bet ēdināšanu organizē un apmaksā Centrs, kas ir atbildīgs par psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšanu un organizēšanu kopumā.
Līdz ar to šajā gadījumā nav piemērojama vispārējā komandējumu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtība, bet ir nepieciešams ārējo normatīvo aktu līmenī noteikt iestāžu kompetenci un pienākumus saistībā ar minētā apmaksātā psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšanu, kā arī izdevumu segšanas nosacījumus, nodrošinot šo kursu. Ārējos normatīvajos aktos ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā amatpersonas tiek nosūtītas uz psiholoģiskā atbalsta kursu, nosacījumus kursa saņemšanai (kādos gadījumos un pēc kādiem kritērijiem amatpersonas tiek nosūtītas kursa saņemšanai, ierobežojumus un citus saistītos jautājumus).
Ārējais tiesiskais regulējums nepieciešams arī, ņemot vērā, ka psiholoģiskā atbalsta kurss saskaņā ar likumu nodrošināms vairāku resoru iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) - ne tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām, bet arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām un NMPD darbiniekiem.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija sagatavoja un virzīja attiecīgus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Likuma virzības gaitā Saeimā tika saņemts un atbalstīts Veselības ministrijas priekšlikums regulējumu par psiholoģiskā atbalsta kursu attiecināt arī uz NMPD darbiniekiem, ņemot vērā, ka NMPD darbinieki, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā savu amata pienākumu izpildes laikā saskaras ar līdzīgiem darba vides riskiem kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas (piemēram, pastāvīga saskarsme ar dzīvības un nāves jautājumiem, nakts darbs, darba piespiedu pozas, meteoroloģiskie faktori, nelabvēlīgā sociālā vide, darba operativitāte un pastāvīga darba intensitāte), kas veicina NMPD darbinieku profesionālo izdegšanu un psiholoģiska rakstura problēmu veidošanos. Regulāra un kompleksa pieeja psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanā, kas ietvertu gan operatīvu psiholoģiskās palīdzības pieejamību ikdienā, gan psiholoģiskās rehabilitācijas kursa iespējas, veicinātu NMPD darbinieku psihoemocionālās veselības stabilitāti, iekšējo resursu atjaunošanu, mazinātu vai novērstu izdegšanas sindroma attīstību. Glābjot un saglabājot cilvēku dzīvības, viens no sekmīgiem pienākumu izpildes priekšnosacījumiem ir pašu NMPD darbinieku fiziskā un garīgā veselība, tās saglabāšanas un uzturēšanas iespējas.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz likuma 39.¹panta ceturtajā daļā noteikto deleģējumu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu “Psiholoģiskā atbalsta kursa noteikumi” projekts (turpmāk – projekts), kurā noteikti apmaksāta psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumi, tā organizēšanas kārtība, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtība, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmērs, dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtība kursa laikā, ceļa izdevumu segšanas kārtība un apmērs nokļūšanai uz kursu.
1) Saskaņā ar likuma 39.¹pantu apmaksātu psiholoģiskā atbalsta kursu Centrā var saņemt amatpersonas, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā (turpmāk - darbinieki).
Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros tiek nodrošināts psiholoģiskais atbalsts amatpersonām. Līdz ar to būs nepieciešams veikt budžeta līdzekļu apropriācijas pārdali (transferts), lai nodrošinātu psiholoģiskā atbalsta kursu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem no Veselības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts paredz, ka Centrs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests līdz katra gada 31.oktobrim vienojas par nākamajā gadā plānoto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku dalību psiholoģiskā atbalsta kursā. Darbinieku dalība psiholoģiskā atbalsta kursā tiks plānota, ievērojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pieejamos budžeta līdzekļus un psiholoģiskā atbalsta kursā pieejamo plānoto vietu skaitu.
Atbilstoši plānotajam darbinieku skaitam gada ietvaros tiks veiks faktisko izdevumu aprēķins un attiecīgi apropriācijas pārdale (transferts).
2) Psiholoģiskā atbalsta kursa ilgums noteikts ar maksimālo termiņu līdz 12 kalendāra dienām. Pamata kursa ilgums ir 12 kalendārās dienas, kas ietver laika periodu no pirmdienas līdz nākamās nedēļas piektdienai. Personas, kas saņem psiholoģiskā atbalsta kursu, var uzturēties Nodrošinājuma valsts aģentūras pārziņā esošajās viesnīcas telpās kursa saņemšanas vietā arī brīvdienās minēto 12 dienu laikā, kad kursa ietvaros nodarbības nenotiek.
Psiholoģiskā atbalsta kursa ilgums var būt mazāks, ja šo 12 dienu laikā ietilpst svētku dienas. Tāpat, pēc iestāžu, kas nosūta amatpersonas/darbiniekus uz atbalsta kursu, pieprasījuma, saskaņojot ar Centru, var tikt organizēts saīsināts kursa laiks dalībnieku grupai (piemēram, 5 dienas).
3) Projektā noteikti kritēriji, kuru dēļ amatpersonām psiholoģiskā atbalsta kurss rekomendējams ārpus kārtas (prioritāri).
Lai nodrošinātu, ka psiholoģiskā atbalsta kursu saņem prioritāri amatpersonas un darbinieki, kurām tas rekomendējams, projekts paredz, ka pirms psiholoģiskā atbalsta kursa tiek veikta amatpersonu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšana, ko veic Centra psihologi un attiecībā uz darbiniekiem - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta psihologs. Psiholoģiskā stāvokļa novērtēšana un sadarbības pārskata sagatavošana tiek veikta atbilstoši Psihologu likuma 14.panta 6.punkta prasībām, kas nosaka, ka psihologam, veicot profesionālo darbību, ir obligāts pienākums sagatavot sadarbības pārskatu par katru klientu. Sadarbības pārskati tiek sagatavoti, ievērojot Izglītības kvalitātes valsts dienesta publicētās vadlīnijas sadarbības pārskata veidošanai (https://www.ikvd.gov.lv/lv/dokumenti-psihologu-darbam?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F ).
Psiholoģiskā stāvokļa novērtējuma ietvaros ir nepieciešams saņemt attiecīgi amatpersonas vai darbinieka aizpildītu aptaujas anketu. Aptaujas anketas veidlapas iekļautas projekta pielikumā, un tās ietver nepieciešamo informācijas apjomu, lai varētu novērtēt amatpersonas/darbinieka psiholoģisko stāvokli, sagatavot psihologa sadarbības pārskatu un noteikt nepieciešamību saņemt psiholoģiskā atbalsta kursu ārpus kārtas (prioritāri). Tāpat, anketa var norādīt uz nepieciešamību amatpersonai/darbiniekam saņemt papildus psiholoģisko atbalstu individuālo konsultāciju veidā, kas tādā gadījumā arī tiek rekomendētas un ko amatpersona/darbinieks var saņemt psiholoģiskā atbalsta kursa laikā vai arī turpināt pēc kursa pabeigšanas, ja tas nepieciešams.
4) Projekts paredz kārtību, kādā Centrs un iestādes, kurā amatpersonas/darbinieki veic dienesta (darba) pienākumus sazinās, lai plānotu iespējamo psiholoģiskā kursa saņemšanas laiku, kā arī kārtību, kādā amatpersona/darbinieks uz kursu tiek nosūtīts un ierodas. Ņemot vērā, ka psiholoģiskā atbalsta kurss tiek organizēts grupās, ir nepieciešams noteikt konkrētu datumu, kurā visi grupas dalībnieki ierodas kursa saņemšanai, lai nodrošinātu grupu nodarbību organizēšanu.
5) Projekts paredz vispārīgu psiholoģiskā atbalsta kursa programmas ietvara aprakstu. Programma tiek veidota, lai veicinātu un noturētu amatpersonu/darbinieku psiholoģisku stabilitāti un iekšējo resursu atjaunošanu, mazinātu emocionālās spriedzes un trauksmes pakāpi, paaugstinātu stresa noturību, mazinātu vai novērstu izdegšanas sindroma attīstību, mazinātu vai novērstu pēc traumatiskā stresa sindroma attīstību un citas sekas, veicinātu pašregulācijas iemaņu apgūšanu, kā arī lai sniegtu iespēju amatpersonām/darbiniekiem pilnveidot ar psiholoģiju saistītās zināšanas dienesta pienākumu veikšanai un iegūt iemaņas personīgās dzīves kvalitātes saglabāšanai.
6) Psiholoģiskā atbalsta kursa laikā amatpersonas/darbinieki ir individuāli atbildīgi par to, ka tām nav veselības ierobežojumu dalībai kursā un tā ietvaros paredzētās programmas nodarbībās, tādējādi uzņemoties atbildību arī par iespējamo ietekmi uz veselības stāvokli, piedaloties fiziskajās nodarbībās.
Centram nav iespēju, tiesību un kompetences pieprasīt informāciju un vērtēt amatpersonu/darbinieku veselības stāvokli un iespējamos ierobežojumus dalībai programmas ietvaros paredzētajās nodarbībās. Līdz ar to amatpersonai /darbiniekam pašai ir pienākums informēt par jebkādiem ierobežojumiem dalībai psiholoģiskā atbalsta kursā.
Projektā ir paredzēti apstākļi, kad psiholoģiskā atbalsta kurss tiek pārtraukts un arī gadījumi, kad ir iespēja turpināt tajā piedalīties īslaicīga pārtraukuma gadījumā, ja tas ir lietderīgi.
7) Projekts paredz, ka Centrs veic uzskaiti par amatpersonu/darbinieku dalību kursā un pēc kursa beigām vai tā pārtraukšanas nosūta attiecīgi iestādei vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam izziņu, kas apliecina amatpersonas vai darbinieka dalību psiholoģiskā atbalsta kursā, kas kalpo kā pamats dienesta (darba) laika uzskaitei kursa laikā. Izziņas sniegšanas termiņi attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām tiks noteikti iekšējā normatīvajā aktā, savukārt ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, slēdzot starpresoru vienošanos.
8) Projekts paredz, ka psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Centrs organizē un apmaksā amatpersonām/darbiniekiem ēdināšanu trīs reizes dienā. Lai nodrošinātu amatpersonu/darbinieku ēdināšanu Centrs veic publisko iepirkumu par ēdināšanas pakalpojumiem.
Ņemot vērā pašreizējo straujo cenu pieaugumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem saistībā ar ģeopolitisko saspīlējumu un ekonomisko sankciju ieviešanu, pašreiz ir problemātiski noteikt, kāds varētu būt precīzs izdevumu apmērs psiholoģiskā atbalsta kursa dalībnieku ēdināšanai pēc projekta spēkā stāšanās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes interneta vietnē norādīto informāciju, patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada jūnijā salīdzinot ar 2021. gada jūniju patēriņa grupai “Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni” ir 22,1% (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M06-2022M06/01/100), kas nozīmīgi ietekmē psiholoģiskā atbalsta kursa dalībnieku ēdināšanas izdevumu apmēru dienā. Pēdējos mēnešos inflācija šajā preču grupā pieaug vidēji par 2,7% katru mēnesi un kopumā šī gada 6 mēnešos pārtikas preču cenu palielinājums salīdzinot ar šī gada janvāri sasniedz 13,3%. Pamatojoties uz minēto projekts paredz, ka faktiskais amatpersonu/darbinieku ēdināšanas izdevumu apmērs psiholoģiskā atbalsta kursa laikā tiek noteikts atbilstoši publiskā iepirkuma rezultātiem. Projekts paredz, ka psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina amatpersonām un darbiniekiem naktsmītni. Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina īpašuma pārvaldību un apsaimniekošanu telpās, kas tiek izmantotas psiholoģiskā atbalsta kursa organizēšanai, līdz ar to, Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina arī psiholoģiskā atbalsta kursa organizēšanai nepieciešamās telpas, organizē un apmaksā pakalpojumus to pārvaldībai un apsaimniekošanai, kā arī psiholoģiskā atbalsta kursa norises vietā nodrošina iespēju iznomāt ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumiem.
Projektā paredzētajā psiholoģiskā atbalsta kursa ietvarā ietilpst apmaksāta ēdināšana un naktsmītne arī sestdienā, svētdienā un valstī noteiktajā svētku dienā, ja minētās dienas ietilpst laikā, kad amatpersona/darbinieks nosūtīts uz psiholoģiskā atbalsta kursu – tās iekrīt starp darba dienām, kurās notiek kursa ietvaros organizētā nodarbību programma.
Amatpersonai/darbiniekam ir jānodrošina iespēja izmantot sporta telpas un inventāru, saņemt apmaksātu ēdināšanu un izmantot naktsmītni minētajās dienās lietderības apsvērumu dēļ, ievērojot, ka amatpersonas/darbinieki uz kursu ierodas no visas valsts teritorijas. Tādējādi, dodoties brīvdienās uz dzīvesvietu un atpakaļ kursa laikā rastos papildus laika un finanšu resursu patēriņš. Atrašanās kursa norises vietās brīvdienās ir brīvprātīga izvēle. Līdz ar to, tas ir uzskatāms par amatpersonas/darbinieka brīvo laiku.
9) Projektā noteikts, ka psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanas ietvaros aizpildītās aptaujas anketas un psihologa sagatavotos sadarbības pārskatus psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanai glabā līdz psiholoģiskā atbalsta kursa beigām vai tā pārtraukšanai, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no minēto dokumentu saņemšanas vai sagatavošanas, ja psiholoģiskā atbalsta kurss nav uzsākts.
Saskaņā ar Psihologu likuma 19.panta trešo daļu psihologa darba devējam ir pienākums glabāt sadarbības pārskatu līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis, vai 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas un pēc šā termiņa beigām tos iznīcināt.
Projektā noteiktais glabāšanas termiņš ir noteikts, balstoties uz to, ka šajā termiņā ir uzskatāms, ka ir sasniegts plānotais minēto dokumentu izmantošanas mērķis. Minēto ar psiholoģiskā stāvokļa novērtējamu saistīto dokumentu mērķis ir nodrošināt amatpersonu/darbinieku nosūtīšanu uz psiholoģiskā atbalsta kursu, kā arī kursa laikā sniegt nepieciešamo atbalstu amatpersonai/darbiniekam. Amatpersona/darbinieks pēc šī novērtējuma var piedalīties kursā 12 mēnešu laikā. Ja amatpersona/darbinieks nav ieradies/nosūtīts kursa saņemšanai šajā termiņā, tad psiholoģiskā stāvokļa novērtējums jāveic atkārtoti, jo apstākļi šajā laikā pamatā izmainās arī tad, ja nav ārkārtēju un būtisku izmaiņu dienesta vai personiskajā vidē.
10) Projekta regulējums paredz fizisko personu datu apstrādi Centrā. Fizisko personu datu apstrādes mērķis atbilstoši projektā noteiktajam ir nodrošināt psiholoģiskā atbalsta kursu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā.
Fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”) un e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”), kā arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9.panta 2.punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”), ievērojot Centram noteiktos pienākumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.¹pantu un Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobrī noteikumu Nr.943 “Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 2.2. un 3.6.apakšpunktu.
Veicot projektā paredzēto amatpersonu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, kā arī sniedzot psihologa konsultācijas kursa ietvaros tiek veikta īpašas kategorijas datu (veselības datu) apstrāde. Minētā datu apstrāde tiek veikta ievērojot Psihologu likuma tiesību normas.
11) Projekta regulējums paredz ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru. Amatpersonai un darbiniekam attiecīgi iestāde vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sedz ceļa izdevumus nokļūšanai uz psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas vietu un atpakaļ uz dzīvesvietu. Ja amatpersona vai darbinieks izmanto sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), izdevumus viņam kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu attiecīgajā maršrutā. Savukārt, ja amatpersona vai darbinieks izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, tad ceļa izdevumus viņam kompensē atbilstoši minimālajai braukšanas cenai (tarifam) sabiedriskajā transportā attiecīgajā maršrutā. Šāda kārtība izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” III. sadaļas “Papildnosacījumi komandējumiem Latvijas Republikā” 21. punktā noteikto, ka, ja darbinieks bijis komandējumā Latvijas Republikā, viņam atlīdzina izdevumus par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba (dienesta) vietu ar dzelzceļa, ūdens un gaisa transportlīdzekļiem, kā arī autotransporta līdzekļiem (izņemot taksometru). Ja darbinieks nav uzrādījis dokumentu, kas apliecina viņa braukšanas izdevumus, institūcijas vadītājs ir tiesīgs atļaut atlīdzināt braukšanas izdevumus atbilstoši minimālajai braukšanas cenai (tarifam)”.
Gadījumā, ja attiecīgajā maršrutā nekursē sabiedriskais transports, tiks ņemta vērā sabiedriskā transporta biļešu cena līdz dzīvesvietai tuvākajai vietai, no kuras kursē sabiedriskais transports. Savukārt situācijā, ja ar vienu privāto transportlīdzekli brauks vairākas personas, ceļa izdevumus kompensēs tai amatpersonai vai darbiniekam, kura īpašumā vai valdījumā esošais transportlīdzeklis tika izmantots braucienam.
Lai amatpersona vai darbinieks saņemtu ceļa izdevumu kompensāciju, tā mēneša laikā pēc atgriešanās no psiholoģiskā atbalsta kursa iesniedz attiecīgi iestādes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu un, ja izmantots sabiedriskais transports, faktiskos ceļa izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes). Ceļa izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieka norādīto kontu kredītiestādē.
1) Saskaņā ar likuma 39.¹pantu apmaksātu psiholoģiskā atbalsta kursu Centrā var saņemt amatpersonas, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā (turpmāk - darbinieki).
Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros tiek nodrošināts psiholoģiskais atbalsts amatpersonām. Līdz ar to būs nepieciešams veikt budžeta līdzekļu apropriācijas pārdali (transferts), lai nodrošinātu psiholoģiskā atbalsta kursu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem no Veselības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts paredz, ka Centrs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests līdz katra gada 31.oktobrim vienojas par nākamajā gadā plānoto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku dalību psiholoģiskā atbalsta kursā. Darbinieku dalība psiholoģiskā atbalsta kursā tiks plānota, ievērojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pieejamos budžeta līdzekļus un psiholoģiskā atbalsta kursā pieejamo plānoto vietu skaitu.
Atbilstoši plānotajam darbinieku skaitam gada ietvaros tiks veiks faktisko izdevumu aprēķins un attiecīgi apropriācijas pārdale (transferts).
2) Psiholoģiskā atbalsta kursa ilgums noteikts ar maksimālo termiņu līdz 12 kalendāra dienām. Pamata kursa ilgums ir 12 kalendārās dienas, kas ietver laika periodu no pirmdienas līdz nākamās nedēļas piektdienai. Personas, kas saņem psiholoģiskā atbalsta kursu, var uzturēties Nodrošinājuma valsts aģentūras pārziņā esošajās viesnīcas telpās kursa saņemšanas vietā arī brīvdienās minēto 12 dienu laikā, kad kursa ietvaros nodarbības nenotiek.
Psiholoģiskā atbalsta kursa ilgums var būt mazāks, ja šo 12 dienu laikā ietilpst svētku dienas. Tāpat, pēc iestāžu, kas nosūta amatpersonas/darbiniekus uz atbalsta kursu, pieprasījuma, saskaņojot ar Centru, var tikt organizēts saīsināts kursa laiks dalībnieku grupai (piemēram, 5 dienas).
3) Projektā noteikti kritēriji, kuru dēļ amatpersonām psiholoģiskā atbalsta kurss rekomendējams ārpus kārtas (prioritāri).
Lai nodrošinātu, ka psiholoģiskā atbalsta kursu saņem prioritāri amatpersonas un darbinieki, kurām tas rekomendējams, projekts paredz, ka pirms psiholoģiskā atbalsta kursa tiek veikta amatpersonu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšana, ko veic Centra psihologi un attiecībā uz darbiniekiem - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta psihologs. Psiholoģiskā stāvokļa novērtēšana un sadarbības pārskata sagatavošana tiek veikta atbilstoši Psihologu likuma 14.panta 6.punkta prasībām, kas nosaka, ka psihologam, veicot profesionālo darbību, ir obligāts pienākums sagatavot sadarbības pārskatu par katru klientu. Sadarbības pārskati tiek sagatavoti, ievērojot Izglītības kvalitātes valsts dienesta publicētās vadlīnijas sadarbības pārskata veidošanai (https://www.ikvd.gov.lv/lv/dokumenti-psihologu-darbam?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F ).
Psiholoģiskā stāvokļa novērtējuma ietvaros ir nepieciešams saņemt attiecīgi amatpersonas vai darbinieka aizpildītu aptaujas anketu. Aptaujas anketas veidlapas iekļautas projekta pielikumā, un tās ietver nepieciešamo informācijas apjomu, lai varētu novērtēt amatpersonas/darbinieka psiholoģisko stāvokli, sagatavot psihologa sadarbības pārskatu un noteikt nepieciešamību saņemt psiholoģiskā atbalsta kursu ārpus kārtas (prioritāri). Tāpat, anketa var norādīt uz nepieciešamību amatpersonai/darbiniekam saņemt papildus psiholoģisko atbalstu individuālo konsultāciju veidā, kas tādā gadījumā arī tiek rekomendētas un ko amatpersona/darbinieks var saņemt psiholoģiskā atbalsta kursa laikā vai arī turpināt pēc kursa pabeigšanas, ja tas nepieciešams.
4) Projekts paredz kārtību, kādā Centrs un iestādes, kurā amatpersonas/darbinieki veic dienesta (darba) pienākumus sazinās, lai plānotu iespējamo psiholoģiskā kursa saņemšanas laiku, kā arī kārtību, kādā amatpersona/darbinieks uz kursu tiek nosūtīts un ierodas. Ņemot vērā, ka psiholoģiskā atbalsta kurss tiek organizēts grupās, ir nepieciešams noteikt konkrētu datumu, kurā visi grupas dalībnieki ierodas kursa saņemšanai, lai nodrošinātu grupu nodarbību organizēšanu.
5) Projekts paredz vispārīgu psiholoģiskā atbalsta kursa programmas ietvara aprakstu. Programma tiek veidota, lai veicinātu un noturētu amatpersonu/darbinieku psiholoģisku stabilitāti un iekšējo resursu atjaunošanu, mazinātu emocionālās spriedzes un trauksmes pakāpi, paaugstinātu stresa noturību, mazinātu vai novērstu izdegšanas sindroma attīstību, mazinātu vai novērstu pēc traumatiskā stresa sindroma attīstību un citas sekas, veicinātu pašregulācijas iemaņu apgūšanu, kā arī lai sniegtu iespēju amatpersonām/darbiniekiem pilnveidot ar psiholoģiju saistītās zināšanas dienesta pienākumu veikšanai un iegūt iemaņas personīgās dzīves kvalitātes saglabāšanai.
6) Psiholoģiskā atbalsta kursa laikā amatpersonas/darbinieki ir individuāli atbildīgi par to, ka tām nav veselības ierobežojumu dalībai kursā un tā ietvaros paredzētās programmas nodarbībās, tādējādi uzņemoties atbildību arī par iespējamo ietekmi uz veselības stāvokli, piedaloties fiziskajās nodarbībās.
Centram nav iespēju, tiesību un kompetences pieprasīt informāciju un vērtēt amatpersonu/darbinieku veselības stāvokli un iespējamos ierobežojumus dalībai programmas ietvaros paredzētajās nodarbībās. Līdz ar to amatpersonai /darbiniekam pašai ir pienākums informēt par jebkādiem ierobežojumiem dalībai psiholoģiskā atbalsta kursā.
Projektā ir paredzēti apstākļi, kad psiholoģiskā atbalsta kurss tiek pārtraukts un arī gadījumi, kad ir iespēja turpināt tajā piedalīties īslaicīga pārtraukuma gadījumā, ja tas ir lietderīgi.
7) Projekts paredz, ka Centrs veic uzskaiti par amatpersonu/darbinieku dalību kursā un pēc kursa beigām vai tā pārtraukšanas nosūta attiecīgi iestādei vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam izziņu, kas apliecina amatpersonas vai darbinieka dalību psiholoģiskā atbalsta kursā, kas kalpo kā pamats dienesta (darba) laika uzskaitei kursa laikā. Izziņas sniegšanas termiņi attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām tiks noteikti iekšējā normatīvajā aktā, savukārt ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, slēdzot starpresoru vienošanos.
8) Projekts paredz, ka psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Centrs organizē un apmaksā amatpersonām/darbiniekiem ēdināšanu trīs reizes dienā. Lai nodrošinātu amatpersonu/darbinieku ēdināšanu Centrs veic publisko iepirkumu par ēdināšanas pakalpojumiem.
Ņemot vērā pašreizējo straujo cenu pieaugumu pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem saistībā ar ģeopolitisko saspīlējumu un ekonomisko sankciju ieviešanu, pašreiz ir problemātiski noteikt, kāds varētu būt precīzs izdevumu apmērs psiholoģiskā atbalsta kursa dalībnieku ēdināšanai pēc projekta spēkā stāšanās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes interneta vietnē norādīto informāciju, patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada jūnijā salīdzinot ar 2021. gada jūniju patēriņa grupai “Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni” ir 22,1% (https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2021M06-2022M06/01/100), kas nozīmīgi ietekmē psiholoģiskā atbalsta kursa dalībnieku ēdināšanas izdevumu apmēru dienā. Pēdējos mēnešos inflācija šajā preču grupā pieaug vidēji par 2,7% katru mēnesi un kopumā šī gada 6 mēnešos pārtikas preču cenu palielinājums salīdzinot ar šī gada janvāri sasniedz 13,3%. Pamatojoties uz minēto projekts paredz, ka faktiskais amatpersonu/darbinieku ēdināšanas izdevumu apmērs psiholoģiskā atbalsta kursa laikā tiek noteikts atbilstoši publiskā iepirkuma rezultātiem. Projekts paredz, ka psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina amatpersonām un darbiniekiem naktsmītni. Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina īpašuma pārvaldību un apsaimniekošanu telpās, kas tiek izmantotas psiholoģiskā atbalsta kursa organizēšanai, līdz ar to, Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina arī psiholoģiskā atbalsta kursa organizēšanai nepieciešamās telpas, organizē un apmaksā pakalpojumus to pārvaldībai un apsaimniekošanai, kā arī psiholoģiskā atbalsta kursa norises vietā nodrošina iespēju iznomāt ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumiem.
Projektā paredzētajā psiholoģiskā atbalsta kursa ietvarā ietilpst apmaksāta ēdināšana un naktsmītne arī sestdienā, svētdienā un valstī noteiktajā svētku dienā, ja minētās dienas ietilpst laikā, kad amatpersona/darbinieks nosūtīts uz psiholoģiskā atbalsta kursu – tās iekrīt starp darba dienām, kurās notiek kursa ietvaros organizētā nodarbību programma.
Amatpersonai/darbiniekam ir jānodrošina iespēja izmantot sporta telpas un inventāru, saņemt apmaksātu ēdināšanu un izmantot naktsmītni minētajās dienās lietderības apsvērumu dēļ, ievērojot, ka amatpersonas/darbinieki uz kursu ierodas no visas valsts teritorijas. Tādējādi, dodoties brīvdienās uz dzīvesvietu un atpakaļ kursa laikā rastos papildus laika un finanšu resursu patēriņš. Atrašanās kursa norises vietās brīvdienās ir brīvprātīga izvēle. Līdz ar to, tas ir uzskatāms par amatpersonas/darbinieka brīvo laiku.
9) Projektā noteikts, ka psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanas ietvaros aizpildītās aptaujas anketas un psihologa sagatavotos sadarbības pārskatus psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanai glabā līdz psiholoģiskā atbalsta kursa beigām vai tā pārtraukšanai, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no minēto dokumentu saņemšanas vai sagatavošanas, ja psiholoģiskā atbalsta kurss nav uzsākts.
Saskaņā ar Psihologu likuma 19.panta trešo daļu psihologa darba devējam ir pienākums glabāt sadarbības pārskatu līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis, vai 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas un pēc šā termiņa beigām tos iznīcināt.
Projektā noteiktais glabāšanas termiņš ir noteikts, balstoties uz to, ka šajā termiņā ir uzskatāms, ka ir sasniegts plānotais minēto dokumentu izmantošanas mērķis. Minēto ar psiholoģiskā stāvokļa novērtējamu saistīto dokumentu mērķis ir nodrošināt amatpersonu/darbinieku nosūtīšanu uz psiholoģiskā atbalsta kursu, kā arī kursa laikā sniegt nepieciešamo atbalstu amatpersonai/darbiniekam. Amatpersona/darbinieks pēc šī novērtējuma var piedalīties kursā 12 mēnešu laikā. Ja amatpersona/darbinieks nav ieradies/nosūtīts kursa saņemšanai šajā termiņā, tad psiholoģiskā stāvokļa novērtējums jāveic atkārtoti, jo apstākļi šajā laikā pamatā izmainās arī tad, ja nav ārkārtēju un būtisku izmaiņu dienesta vai personiskajā vidē.
10) Projekta regulējums paredz fizisko personu datu apstrādi Centrā. Fizisko personu datu apstrādes mērķis atbilstoši projektā noteiktajam ir nodrošināt psiholoģiskā atbalsta kursu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā.
Fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”) un e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”), kā arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9.panta 2.punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”), ievērojot Centram noteiktos pienākumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.¹pantu un Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobrī noteikumu Nr.943 “Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 2.2. un 3.6.apakšpunktu.
Veicot projektā paredzēto amatpersonu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, kā arī sniedzot psihologa konsultācijas kursa ietvaros tiek veikta īpašas kategorijas datu (veselības datu) apstrāde. Minētā datu apstrāde tiek veikta ievērojot Psihologu likuma tiesību normas.
11) Projekta regulējums paredz ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru. Amatpersonai un darbiniekam attiecīgi iestāde vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sedz ceļa izdevumus nokļūšanai uz psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas vietu un atpakaļ uz dzīvesvietu. Ja amatpersona vai darbinieks izmanto sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), izdevumus viņam kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu attiecīgajā maršrutā. Savukārt, ja amatpersona vai darbinieks izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, tad ceļa izdevumus viņam kompensē atbilstoši minimālajai braukšanas cenai (tarifam) sabiedriskajā transportā attiecīgajā maršrutā. Šāda kārtība izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” III. sadaļas “Papildnosacījumi komandējumiem Latvijas Republikā” 21. punktā noteikto, ka, ja darbinieks bijis komandējumā Latvijas Republikā, viņam atlīdzina izdevumus par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba (dienesta) vietu ar dzelzceļa, ūdens un gaisa transportlīdzekļiem, kā arī autotransporta līdzekļiem (izņemot taksometru). Ja darbinieks nav uzrādījis dokumentu, kas apliecina viņa braukšanas izdevumus, institūcijas vadītājs ir tiesīgs atļaut atlīdzināt braukšanas izdevumus atbilstoši minimālajai braukšanas cenai (tarifam)”.
Gadījumā, ja attiecīgajā maršrutā nekursē sabiedriskais transports, tiks ņemta vērā sabiedriskā transporta biļešu cena līdz dzīvesvietai tuvākajai vietai, no kuras kursē sabiedriskais transports. Savukārt situācijā, ja ar vienu privāto transportlīdzekli brauks vairākas personas, ceļa izdevumus kompensēs tai amatpersonai vai darbiniekam, kura īpašumā vai valdījumā esošais transportlīdzeklis tika izmantots braucienam.
Lai amatpersona vai darbinieks saņemtu ceļa izdevumu kompensāciju, tā mēneša laikā pēc atgriešanās no psiholoģiskā atbalsta kursa iesniedz attiecīgi iestādes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu un, ja izmantots sabiedriskais transports, faktiskos ceļa izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes). Ceļa izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieka norādīto kontu kredītiestādē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kuri ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā
Ietekmes apraksts
Amatpersonas, NMPD darbinieki saņem psiholoģiskā atbalsta kursu, kas vērsts uz personu psihoemocionālo labsajūtu, novērš stresa radītās sekas, ļauj pilnvērtīgi pildīt dienesta pienākumus
Juridiskās personas
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
Ietekmes apraksts
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs nodrošina psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanu, ievērojot arī personu dienesta specifiku.
Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina atbilstošus sadzīves apstākļus.
Tiek pozitīvi ietekmēta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, NMPD personāla politika un funkciju un uzdevumu izpilde.
Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina atbilstošus sadzīves apstākļus.
Tiek pozitīvi ietekmēta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, NMPD personāla politika un funkciju un uzdevumu izpilde.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
641,42
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm
palielinās
Vērtības nozīme:
6,64
vidējā stundas likme amatpersonām
0,10
laika patēriņš, kas nepieciešams, lai aizpildītu anketu
680
amatpersonas
1
reizes gadā
451,52
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas piesakās psiholoģiskā atbalsta kursam, aizpildot aptaujas anketu
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kuri ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā
palielinās
Vērtības nozīme:
10,55
vidējā stundas likme darbiniekiem
0,10
laika patēriņš, kas nepieciešams, lai aizpildītu anketu
180
darbinieki
1
reizes gadā
189,90
Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kas piesakās psiholoģiskā atbalsta kursam, aizpildot aptaujas anketu
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
5 765,16
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
7,73
vidējā stundas likme NMPD psihologam
1,00
laika patēriņš, kas nepieciešams, lai aizpildītu sadarbības pārskatu
1
NMDP psihologs
180
darbinieki, par kuriem aizpilda sadarbības pārskatu
1 391,40
Sadarbības pārskata sagatavošana
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
palielinās
Vērtības nozīme:
5,83
vidējā stundas likme Centra psihologam
1,00
laika patēriņš, kas nepieciešams, lai aizpildītu sadarbības pārskatu
1
Centra psihologs
680
amatpersonas, par kurām aizpilda sadarbības pārskatu
3 964,40
Sadarbības pārskata sagatavošana
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
palielinās
Vērtības nozīme:
4,76
vidējā stundas likme Centra administratoram
0,10
laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu izziņu
1
Centra administrators
860
amatpersonas un darbinieki, par kuriem sagatavo izziņu
409,36
Izziņas sagatavošana par dalību kursā
Kopā
6 406,58
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projektā ietvertie nosacījumi tiek īstenoti Iekšlietu ministrijai (IEM VSC, NVA un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes), Tieslietu ministrijai (IEVP) un Veselības ministrijai (NMPD) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot izdevumu pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādesNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2022.gada 29.jūlija līdz 11.augustam tika organizēta publiskā apspriešana, viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīvi tiks ietekmēta amatpersonu un NMPD darbinieku veselība
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā noteiktā tiesiskā regulējuma ietvaros ir paredzēta fizisko personu datu apstrāde Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā (turpmāk - Centrs).
Ievērojot Datu valsts inspekcijas 2018. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1-2.1/125 "Apstrādes darbību veidi, attiecībā uz kuriem ir jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums saskaņā ar VDAR 35. panta 4. punktu", kas nosaka prasību pārzinim veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību īpašu kategoriju personas datu apstrādei, Centrs ir veicis minēto novērtējumu projektā paredzēto plānoto datu apstrādi.
Raksturojoša pamatinformācija no Centra veiktā novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību attiecībā uz projektā paredzēto plānoto īpašu kategoriju personas datu apstrādi.
Personas datu apstrādes nolūks
Psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšana
Datu subjektu kategorijas
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki
Īpašas kategorijas personas dati, kurus plānots apstrādāt personas datu apstrādes mērķa sasniegšanai
1) Aptaujas anketa psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas))
[nepieciešamība: psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanai, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanai, psiholoģiskā atbalsta konsultāciju nodrošināšanai].
2) Psihologa apmeklējuma/konsultācijas laikā sniegtā informācija (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas), cita ar psiholoģisko stāvokli saistīta informācija)
[nepieciešamība: psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanai, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanai, psiholoģiskā atbalsta konsultāciju nodrošināšanai].
3) Sadarbības pārskats (aptaujas anketā un psihologa apmeklējuma/konsultācijas laikā sniegtā informācija (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas), cita ar psiholoģisko stāvokli saistīta informācija, psihologa secinājumi, rekomendācija kursa saņemšanai))
[nepieciešamība: psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanai, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanai, psiholoģiskā atbalsta konsultāciju nodrošināšanai, ievērojot Psihologu likuma 14.panta 6.punktu].
Īpašas kategorijas personas datu ieguves avoti
Personas datu subjekts:
1) aptaujas anketa (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas));
2) psihologa apmeklējuma/konsultācijas laikā sniegtā informācija (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati, cita ar psiholoģisko stāvokli saistīta informācija).
Vispārīgs īpašas kategorijas personas datu apstrādes apraksts
Personas datu apstrādi paredzēts veikt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, kā arī ievērojot īpašas kategorijas datu raksturu – ievērojot Psihologu likumā noteiktās prasības, tostarp tajā noteiktās konfidencialitātes prasības.
Aptaujas anketās iekļaujamā informācija ir paredzēta tādā apjomā, lai varētu novērtēt amatpersonas/darbinieka psiholoģisko stāvokli, sagatavot psihologa sadarbības pārskatu un noteikt nepieciešamību saņemt psiholoģiskā atbalsta kursu ārpus kārtas (prioritāri). Tāpat, anketa var norādīt uz nepieciešamību amatpersonai/darbiniekam saņemt papildus psiholoģisko atbalstu individuālo konsultāciju veidā, kas tādā gadījumā arī tiek rekomendētas un ko amatpersona/darbinieks var saņemt psiholoģiskā atbalsta kursa laikā vai arī turpināt pēc kursa pabeigšanas, ja tas nepieciešams. Aptaujas anketas veidlapas iekļautas projekta pielikumā.
Sadarbības pārskata sagatavošanas pienākumu nosaka Psihologu likuma 14.panta 6.punkts, kas nosaka, ka psihologam, veicot profesionālo darbību, ir obligāts pienākums sagatavot sadarbības pārskatu par katru klientu.
Saskaņā ar Psihologu likuma 1.panta 8.punktu sadarbības pārskats ir dokuments, kas atspoguļo psihologa sadarbību ar klientu, tās ietvaros veiktās darbības un izdarītos secinājumus.
Sadarbības pārskati tiek sagatavoti, ievērojot Izglītības kvalitātes valsts dienesta publicētās vadlīnijas sadarbības pārskata veidošanai (https://www.ikvd.gov.lv/lv/dokumenti-psihologu-darbam?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F ) un tajās rekomendēto informācijas apjomu, kas iekļaujams pārskatā.
Saņemot individuālās psihologu konsultācijas psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, personai tiek piedāvāta iespēja saņemt konsultāciju bez personas identifikācijas (anonīmi).
Automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, projekta ietvaros nav paredzēta.
Īpašas kategorijas datu apstrādi paredzēts veikt manuāli papīra veidā (aptaujas anketas) un elektroniski (sadarbības pārskati).
Elektroniskā veidā datus paredzēts apstrādāt (uzglabāt) iekšēji iestādei pieejamā koplietošanas resursā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajos informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursos.
Līdz ar to, personas datu apstrādē kā apstrādātājs ir piesaistīts Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, balstoties uz Iekšlietu ministrijā veikto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju centralizāciju. Apstrādātāja kompetenci Iekšlietu ministrijas resora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursu uzturēšanā nosaka Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumi Nr.616 “Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums”.
Aptaujas anketas, kuras tiek aizpildītas un saņemtas no personas datu subjekta papīra veidā, tiek uzglabātas slēgtās biroja mēbelēs. Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka aptaujas anketas ir pieejamas tikai psihologam, kuram tas nepieciešams amata pienākumu izpildes veikšanai. Darba telpām, kurās atrodas psihologa darba dokumenti (tostarp, aptaujas anketas) ir kontrolēta pieeja (slēgtas telpas, apsardze vai dežūrpostenis iekļūšanai ēkā, vai elektroniskā piekļuves kontroles sistēma, ugunsdzēsības sistēma). Psihologi ir informēti un apņēmušies ievērot “tīrā galda” principu, nepieļaujot iespēju piekļūt anketās iekļautajai informācijai nepiederošām personām.
Netiek paredzēta īpašas kategorijas personas datu nodošana trešām personām, izņemot normatīvajos aktos tieši noteiktu pienākumu.
Īpašas kategorijas personas datu glabāšanas termiņi un dzēšana (iznīcināšana)
1) Aptaujas anketas:
- glabāšanas termiņš: līdz psiholoģiskā atbalsta kursa beigām vai tā pārtraukšanai, bet ne ilgāk kā 1 gadu, ja psiholoģiskā atbalsta kurss nav uzsākts, vai arī līdz brīdim kad beidzas izmantošanas juridiskā nepieciešamība (ja ir iestājies tiesisks pamats ilgākai personas datu apstrādei – personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu);
- glabāšanas termiņa pamatojums: ir sasniegts plānotais izmantošanas mērķis, persona pēc psiholoģiskā stāvokļa novērtējuma var piedalīties atbalsta kursā 1 gada laikā.
2) Sadarbības pārskati par psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu:
- glabāšanas termiņš: līdz psiholoģiskā atbalsta kursa beigām vai tā pārtraukšanai, bet ne ilgāk kā 1 gadu, ja psiholoģiskā atbalsta kurss nav uzsākts, vai arī līdz brīdim kad beidzas izmantošanas juridiskā nepieciešamība (ja ir iestājies tiesisks pamats ilgākai personas datu apstrādei – personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu);
- glabāšanas termiņa pamatojums: Psihologu likuma 19.panta trešā daļa (psihologa darba devējam ir pienākums glabāt sadarbības pārskatu līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis, vai 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas); ir sasniegts plānotais izmantošanas mērķis, persona pēc psiholoģiskā stāvokļa novērtējuma var piedalīties atbalsta kursā 1 gada laikā.
3) Sadarbības pārskati par individuālajām psihologa konsultācijām psiholoģiskā atbalsta kursa laikā:
- glabāšanas termiņš: 10 gadi vai līdz brīdim, kad beidzas izmantošanas juridiskā nepieciešamība (ja ir iestājies tiesisks pamats ilgākai personas datu apstrādei – personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu);
- glabāšanas termiņa pamatojums: Psihologu likuma 19.panta trešā daļa (psihologa darba devējam ir pienākums glabāt sadarbības pārskatu līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis, vai 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas.
Ņemot vērā, ka to glabāšanas termiņš atbilst Psihologu likumam, projektā nav nepieciešams to atsevišķi regulēt.
Individuālo psihologa konsultāciju laikā tiek sagatavots sadarbības pārskats ar mērķi nodrošināt psiholoģisko atbalstu amatpersonai/darbiniekam.
Minētā mērķa nodrošināšana un sasniegšana saistīta ar to, ka amatpersona/darbinieks var turpināt psiholoģiskā atbalsta (konsultāciju) saņemšanu arī pēc psiholoģiskā kursa beigām dienesta/darba attiecību laikā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (psiholoģiskais atbalsts nav piesaistīts tikai un vienīgi atbalsta kursa norisei), kā arī pēc dienesta/darba attiecību beigām, saņemot psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus pie cita (sevis izvēlēta) psihologa (Centrs atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām psiholoģiskā atbalsta konsultācijas tikai dienesta attiecību laikā).
Būtiski ņemt vērā, ka sadarbības pārskats netiek sagatavots atsevišķi vienas konsultācijas ietvaros, tas ir pastāvīgi aktualizējams dokuments visa sadarbības laikā, kamēr persona saņem psiholoģisko atbalstu (tas tiek turpināts katrā no nākamajām konsultācijām).
Saskaņā ar Psihologu likuma 14.panta 8.punktu psihologam ir pienākums, ja darbu ar klientu pārņem cits psihologs, pēc klienta, pasūtītāja, tiesībaizsardzības iestāžu vai tiesu varas institūciju pieprasījuma nodrošināt sadarbības pārskata nodošanu psihologam, kurš pārņem darbu ar klientu. Tāpat saskaņā ar Psihologu likuma 17.panta pirmo daļu klientam ir tiesības sev saprotamā veidā saņemt no psihologa informāciju par psihologa profesionālās darbības mērķiem, psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodēm, gaitu, tās rezultātiem un secinājumiem.
Līdz ar to Centram ir jānodrošina psiholoģiskā atbalsta ietvaros sagatavoto sadarbības pārskatu saglabāšana, lai nodrošinātu minētās Psihologu likumā noteiktās personas tiesības un psihologu pienākumu izpildi par sadarbības pārskatu nodošanu tālākai atbalsta saņemšanai arī pēc amatpersonas dienesta attiecību pārtraukšanas.
Psihologu likuma 14.panta 10.punktā un 19.panta trešajā daļā noteiktais 10 gadu glabāšanas termiņš noteikts, lai nodrošinātu iespēju visā noteiktajā laikā personai, kas saņem psiholoģisko atbalstu, īstenot savas Psihologu likumā noteiktās klienta tiesības.
Psihologu likumā paredzētā alternatīva sadarbības pārskata glabāšanai līdz pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis attiecināma uz gadījumiem, kad sadarbības pārskats tiek sagatavots noteiktiem sasniedzamiem mērķiem. Piemēram, iepriekš aprakstītais sadarbības pārskats par psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, kura mērķis ir psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšana, lai veiktu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu par nepieciešamību kursu saņemt, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanu, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanu, ir glabājams ierobežotā termiņā atbilstoši projekta 30.punktā minētajam. Šajā gadījumā sadarbības pārskatam ir cits mērķis un to nav pamata glabāt 10 gadus, kā to paredz Psihologu likumā nostiprinātais glabāšanas termiņš.
Vienlaikus Centrs nodrošina iespēju personai, kas tiek konsultēta, palikt anonīmai (tā netiek identificēta konsultācijas laikā). Līdz ar to sadarbības pārskatu uzglabāšana attiecināma tikai uz personām, kuras izvēlas būt identificētas psihologu konsultāciju procesā.
Pēc glabāšanas termiņa beigām elektroniski glabātos dokumentus dzēš. Papīra dokumentus iznīcina (sasmalcina smalcinātājā) darba vietā. Ja papīra dokumentu iznīcināšanai (smalcināšanai) un utilizācijai tiks izmantots ārpakalpojums, tad šādā gadījumā tiks slēgts līgums, kurā būs noteikti konfidencialitātes noteikumi un tiks paredzēta iestādes nodarbinātā klātbūtne un kontrole visā dokumentu transportēšanas un iznīcināšanas procesā.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats
Vispārīgās datu aizsardzības regulas:
1) 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”);
2) 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”);
3) 9.panta 2.punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”);
4) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.¹pants;
5) Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobrī noteikumu Nr.943 “Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 2.2. un 3.6.apakšpunkts;
6) Projekts - Ministru kabineta noteikumi par psiholoģiskā atbalsta kursu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.¹panta ceturtās daļas deleģējums).
Personas datu apstrādes minimizēšanas iespējas
Novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību ietvaros ir vērtētas datu apstrādes minimizēšanas iespējas un ir pārskatīts datu apstrādes process.
Līdz ar to, konstatēts, ka personas datu apstrādes mērķi nevar sasniegt, vispār neapstrādājot īpašas kategorijas personas datus vai apstrādājot tos mazākā apjomā.
Lai periodiski izvērtētu apstrādājamo personas datu apjomu un to atbilstību personas datu apstrādes mērķa sasniegšanai, Centrā paredzēta kārtība, kādā tiek veikta kontrole un uzraudzība par personas datu apstrādi, tostarp ir paredzēts, ka:
1) tiek pārskatīts un aktualizēts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību:
- ne retāk kā reizi trijos gados;
- veicot būtiskas izmaiņas personas datu apstrādes procesos;
- mainoties tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, kas ietekmē personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi un ietekmē personas datu aizsardzības riskus.
2) pastāvīgi uzturēts un aktualizēts personas datu apstrādes reģistrs.
Personas datu subjekta informēšana par viņa personas datu apstrādi
Personas datu subjekti tiek informēti par datu apstrādi šādā veidā:
1) Centra tīmekļvietnē publicēta informācija par datu apstrādi (privātuma politika);
2) aizpildot anketu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, tiek iekļauta atruna par personas datu apstrādi;
3) psihologs konsultācijas laikā izskaidro personas datu apstrādes principus, ievērojot Psihologu likumu un ierodoties uz psihologa konsultāciju, persona izvēlas palikt anonīma (tiek izskaidrotas tiesiskās sekās šādā gadījumā) vai aizpilda apliecinājumu par iepazīšanos ar personas datu apstrādi saistībā ar psihologa konsultāciju, kurā tiek norādīta informācija par datu apstrādi, kā arī iespējamās tiesiskās sekas (datu glabāšanas nosacījumi un iespēja, ka dati var tikt nodoti trešajām personām Psihologu likumā noteiktajos gadījumos).
Datu subjekta piekļuve saviem personas datiem
Datu subjektam ir tiesības piekļūt saviem personas datiem (saņemt informāciju par saviem datiem) atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15.pantam, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu. Informāciju (piekļuvi) paredzēts sniegt ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Informāciju (piekļuvi) paredzēts sniegt personas datu subjekta norādītajā veidā un pieprasītajā apjomā. Informācija (piekļuve) tiek sniegta tikai identificētam datu subjektam.
Personas datu labošana
Datu subjektam ir tiesības lūgt labot vai precizēt Centra uzturētos datus par datu subjektu, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu ar pamatojumu. Datu subjekta pieprasījumu paredzēts izvērtēt viena mēneša laikā, paziņojot datu subjektam par veiktajiem labojumiem vai arī atteikumu veikt labojumus.
Ja rodas šaubas par pieprasījuma pamatotību, var lūgt datu subjektam iesniegt papildu pierādījumus, kas pamato pieprasījumu labot datus. Datu labošanu veic tikai attiecībā uz faktiem, ko sniedzis datu subjekts vai ko Centrs ieguvis pats. Attiecībā uz subjektīvu vērtējumu datu subjekts var tikai lūgt labot faktu par šāda vērtējuma esamību, nevis paša vērtējuma saturu.
Personas datu dzēšana
Datu subjektam ir tiesības lūgt dzēst Centra rīcībā esošos datus par datu subjektu, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu ar pamatojumu, ja pastāv kāds no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem datu dzēšanai.
Datu subjekta pieprasījumu paredzēts izvērtēt viena mēneša laikā, paziņojot datu subjektam par to, ka dati ir dzēsti vai arī atteikumu veikt tos dzēst.
Centrs paredz izpildīt datu subjekta pieprasījumu, ja nepastāv tiesību aktos noteiktie nosacījumi (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pants), kādos šāda prasība nevar tikt īstenota, informējot par to datu subjektu.
Datu subjekta tiesības iebilst pret savu datu apstrādi
Datu subjektam ir tiesības iebilst pret savu datu apstrādi atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 21.pantam, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu ar pamatojumu.
Datu subjekta pieprasījumu paredzēts izvērtēt viena mēneša laikā, paziņojot datu subjektam par to, ka datu apstrāde pārtraukta vai arī atteikumu datu apstrādi pārtraukt, ja tam ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 21.pantā minētais iemesls.
Datu subjekta tiesības uz savu datu pārnesamību
Datu pārnesamības iespējas netiek paredzētas, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20.pantu, jo personas datu apstrādes tiesiskais pamats nav datu subjekta piekrišana vai noslēgtais līgums, kā arī apstrāde netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.
Vispārīga informācija par risku pārvaldību
Novērtējuma par ietekmi uz personas datu apstrādi ietvaros ir veikta risku analīze (novērtēšana).
Centrā tiek veikta regulāra personas datu apstrādes risku un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risku novērtēšana un pārskatīšana.
Līdz ar to ir vērtēti personas datu apstrādes riski (informācijas pilnīgas vai daļējas atklāšanas neautorizētām personām (konfidencialitātes) riski, informācijas neautorizētas labošanas vai izzušanas (integritātes) un pieejamības riski, kā arī ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kas iesaistītas datu apstrādē, saistītie riski.
Ir sagatavots risku pārvaldības plāns un notiek pastāvīgs darbs risku novēršanas (mazināšanas) pasākumu īstenošanai.
Līdz ar to, pēc paredzētajiem pasākumiem risku mazināšanai, kopējais risku līmenis personas datu apstrādei būtu vērtējams kā zems vai vidējs. Augstu risku gadījumos tiek noteikti nekavējoši pasākumi to novēršanai (mazināšanai).
Vispārīga informācija par drošības un risku novēršanas (mazināšanas) pasākumiem
Ir izstrādāti un ieviesti iekšējie normatīvie akti un procedūras, kas saistītas ar personas datu apstrādi, tostarp, personas datu apstrādes un aizsardzības noteikumi, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības politika, informācijas sistēmu drošības un lietošanas noteikumi, incidentu pārvaldības kārtība, noteikumi attālināta darba veikšanai, noteikumi drošai informācijas glabāšanai un nosūtīšanai.
Izstrādāta privātuma politika, personas datu apstrādes reģistrs, novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.
Noteiktas un kontrolētas piekļuves tiesības informācijai apjomā, kas nepieciešams amata pienākumu izpildei.
Noteikts atbildības apjoms procesu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības līmenī.
Noteikts sertificēts personas datu aizsardzības speciālists un informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldnieks.
Tiek nodrošinātas regulāras apmācības par datu aizsardzības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumiem.
Nodarbinātie rakstveidā apliecina datu aizsardzības prasību ievērošanu.
Dokumenti, kas satur īpašas kategorijas datus, tiek elektroniski sūtīti un glabāti šifrētā veidā (aizsargāti ar parolēm).
Tiek veikta regulāra datu rezerves kopēšana.
Kā minēts iepriekš, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju tehnisko resursu pārvaldību nodrošina un pārzina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kam ir noteikta kompetence minētajos tehnoloģiju pārvaldības un drošības procesos.
Līdz ar to, novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību ietvaros ir konstatēts, ka datu apstrādi paredzēts veikt konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos. Paredzētās datu apstrādes darbības ir nepieciešamajā apjomā un ir samērīgas attiecībā uz datu apstrādes nolūkiem un tiesisko pamatu.
Ievērojot Datu valsts inspekcijas 2018. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1-2.1/125 "Apstrādes darbību veidi, attiecībā uz kuriem ir jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums saskaņā ar VDAR 35. panta 4. punktu", kas nosaka prasību pārzinim veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību īpašu kategoriju personas datu apstrādei, Centrs ir veicis minēto novērtējumu projektā paredzēto plānoto datu apstrādi.
Raksturojoša pamatinformācija no Centra veiktā novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību attiecībā uz projektā paredzēto plānoto īpašu kategoriju personas datu apstrādi.
Personas datu apstrādes nolūks
Psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšana
Datu subjektu kategorijas
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki
Īpašas kategorijas personas dati, kurus plānots apstrādāt personas datu apstrādes mērķa sasniegšanai
1) Aptaujas anketa psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas))
[nepieciešamība: psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanai, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanai, psiholoģiskā atbalsta konsultāciju nodrošināšanai].
2) Psihologa apmeklējuma/konsultācijas laikā sniegtā informācija (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas), cita ar psiholoģisko stāvokli saistīta informācija)
[nepieciešamība: psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanai, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanai, psiholoģiskā atbalsta konsultāciju nodrošināšanai].
3) Sadarbības pārskats (aptaujas anketā un psihologa apmeklējuma/konsultācijas laikā sniegtā informācija (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas), cita ar psiholoģisko stāvokli saistīta informācija, psihologa secinājumi, rekomendācija kursa saņemšanai))
[nepieciešamība: psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanai, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanai, psiholoģiskā atbalsta konsultāciju nodrošināšanai, ievērojot Psihologu likuma 14.panta 6.punktu].
Īpašas kategorijas personas datu ieguves avoti
Personas datu subjekts:
1) aptaujas anketa (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati (fiziskās pārslodzes reakcijas, kognitīvās pārslodzes reakcijas, emocionālās pārslodzes reakcijas, uzvedības pārslodzes reakcijas));
2) psihologa apmeklējuma/konsultācijas laikā sniegtā informācija (informācija par dienesta/darba apstākļiem, notikumiem ģimenē, pārslodzēm dienestā un ģimenē, tostarp veselības dati, cita ar psiholoģisko stāvokli saistīta informācija).
Vispārīgs īpašas kategorijas personas datu apstrādes apraksts
Personas datu apstrādi paredzēts veikt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, kā arī ievērojot īpašas kategorijas datu raksturu – ievērojot Psihologu likumā noteiktās prasības, tostarp tajā noteiktās konfidencialitātes prasības.
Aptaujas anketās iekļaujamā informācija ir paredzēta tādā apjomā, lai varētu novērtēt amatpersonas/darbinieka psiholoģisko stāvokli, sagatavot psihologa sadarbības pārskatu un noteikt nepieciešamību saņemt psiholoģiskā atbalsta kursu ārpus kārtas (prioritāri). Tāpat, anketa var norādīt uz nepieciešamību amatpersonai/darbiniekam saņemt papildus psiholoģisko atbalstu individuālo konsultāciju veidā, kas tādā gadījumā arī tiek rekomendētas un ko amatpersona/darbinieks var saņemt psiholoģiskā atbalsta kursa laikā vai arī turpināt pēc kursa pabeigšanas, ja tas nepieciešams. Aptaujas anketas veidlapas iekļautas projekta pielikumā.
Sadarbības pārskata sagatavošanas pienākumu nosaka Psihologu likuma 14.panta 6.punkts, kas nosaka, ka psihologam, veicot profesionālo darbību, ir obligāts pienākums sagatavot sadarbības pārskatu par katru klientu.
Saskaņā ar Psihologu likuma 1.panta 8.punktu sadarbības pārskats ir dokuments, kas atspoguļo psihologa sadarbību ar klientu, tās ietvaros veiktās darbības un izdarītos secinājumus.
Sadarbības pārskati tiek sagatavoti, ievērojot Izglītības kvalitātes valsts dienesta publicētās vadlīnijas sadarbības pārskata veidošanai (https://www.ikvd.gov.lv/lv/dokumenti-psihologu-darbam?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F ) un tajās rekomendēto informācijas apjomu, kas iekļaujams pārskatā.
Saņemot individuālās psihologu konsultācijas psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, personai tiek piedāvāta iespēja saņemt konsultāciju bez personas identifikācijas (anonīmi).
Automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, projekta ietvaros nav paredzēta.
Īpašas kategorijas datu apstrādi paredzēts veikt manuāli papīra veidā (aptaujas anketas) un elektroniski (sadarbības pārskati).
Elektroniskā veidā datus paredzēts apstrādāt (uzglabāt) iekšēji iestādei pieejamā koplietošanas resursā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajos informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursos.
Līdz ar to, personas datu apstrādē kā apstrādātājs ir piesaistīts Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, balstoties uz Iekšlietu ministrijā veikto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju centralizāciju. Apstrādātāja kompetenci Iekšlietu ministrijas resora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursu uzturēšanā nosaka Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumi Nr.616 “Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums”.
Aptaujas anketas, kuras tiek aizpildītas un saņemtas no personas datu subjekta papīra veidā, tiek uzglabātas slēgtās biroja mēbelēs. Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka aptaujas anketas ir pieejamas tikai psihologam, kuram tas nepieciešams amata pienākumu izpildes veikšanai. Darba telpām, kurās atrodas psihologa darba dokumenti (tostarp, aptaujas anketas) ir kontrolēta pieeja (slēgtas telpas, apsardze vai dežūrpostenis iekļūšanai ēkā, vai elektroniskā piekļuves kontroles sistēma, ugunsdzēsības sistēma). Psihologi ir informēti un apņēmušies ievērot “tīrā galda” principu, nepieļaujot iespēju piekļūt anketās iekļautajai informācijai nepiederošām personām.
Netiek paredzēta īpašas kategorijas personas datu nodošana trešām personām, izņemot normatīvajos aktos tieši noteiktu pienākumu.
Īpašas kategorijas personas datu glabāšanas termiņi un dzēšana (iznīcināšana)
1) Aptaujas anketas:
- glabāšanas termiņš: līdz psiholoģiskā atbalsta kursa beigām vai tā pārtraukšanai, bet ne ilgāk kā 1 gadu, ja psiholoģiskā atbalsta kurss nav uzsākts, vai arī līdz brīdim kad beidzas izmantošanas juridiskā nepieciešamība (ja ir iestājies tiesisks pamats ilgākai personas datu apstrādei – personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu);
- glabāšanas termiņa pamatojums: ir sasniegts plānotais izmantošanas mērķis, persona pēc psiholoģiskā stāvokļa novērtējuma var piedalīties atbalsta kursā 1 gada laikā.
2) Sadarbības pārskati par psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu:
- glabāšanas termiņš: līdz psiholoģiskā atbalsta kursa beigām vai tā pārtraukšanai, bet ne ilgāk kā 1 gadu, ja psiholoģiskā atbalsta kurss nav uzsākts, vai arī līdz brīdim kad beidzas izmantošanas juridiskā nepieciešamība (ja ir iestājies tiesisks pamats ilgākai personas datu apstrādei – personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu);
- glabāšanas termiņa pamatojums: Psihologu likuma 19.panta trešā daļa (psihologa darba devējam ir pienākums glabāt sadarbības pārskatu līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis, vai 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas); ir sasniegts plānotais izmantošanas mērķis, persona pēc psiholoģiskā stāvokļa novērtējuma var piedalīties atbalsta kursā 1 gada laikā.
3) Sadarbības pārskati par individuālajām psihologa konsultācijām psiholoģiskā atbalsta kursa laikā:
- glabāšanas termiņš: 10 gadi vai līdz brīdim, kad beidzas izmantošanas juridiskā nepieciešamība (ja ir iestājies tiesisks pamats ilgākai personas datu apstrādei – personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu);
- glabāšanas termiņa pamatojums: Psihologu likuma 19.panta trešā daļa (psihologa darba devējam ir pienākums glabāt sadarbības pārskatu līdz brīdim, kad ir pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis, vai 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas.
Ņemot vērā, ka to glabāšanas termiņš atbilst Psihologu likumam, projektā nav nepieciešams to atsevišķi regulēt.
Individuālo psihologa konsultāciju laikā tiek sagatavots sadarbības pārskats ar mērķi nodrošināt psiholoģisko atbalstu amatpersonai/darbiniekam.
Minētā mērķa nodrošināšana un sasniegšana saistīta ar to, ka amatpersona/darbinieks var turpināt psiholoģiskā atbalsta (konsultāciju) saņemšanu arī pēc psiholoģiskā kursa beigām dienesta/darba attiecību laikā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (psiholoģiskais atbalsts nav piesaistīts tikai un vienīgi atbalsta kursa norisei), kā arī pēc dienesta/darba attiecību beigām, saņemot psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus pie cita (sevis izvēlēta) psihologa (Centrs atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām psiholoģiskā atbalsta konsultācijas tikai dienesta attiecību laikā).
Būtiski ņemt vērā, ka sadarbības pārskats netiek sagatavots atsevišķi vienas konsultācijas ietvaros, tas ir pastāvīgi aktualizējams dokuments visa sadarbības laikā, kamēr persona saņem psiholoģisko atbalstu (tas tiek turpināts katrā no nākamajām konsultācijām).
Saskaņā ar Psihologu likuma 14.panta 8.punktu psihologam ir pienākums, ja darbu ar klientu pārņem cits psihologs, pēc klienta, pasūtītāja, tiesībaizsardzības iestāžu vai tiesu varas institūciju pieprasījuma nodrošināt sadarbības pārskata nodošanu psihologam, kurš pārņem darbu ar klientu. Tāpat saskaņā ar Psihologu likuma 17.panta pirmo daļu klientam ir tiesības sev saprotamā veidā saņemt no psihologa informāciju par psihologa profesionālās darbības mērķiem, psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodēm, gaitu, tās rezultātiem un secinājumiem.
Līdz ar to Centram ir jānodrošina psiholoģiskā atbalsta ietvaros sagatavoto sadarbības pārskatu saglabāšana, lai nodrošinātu minētās Psihologu likumā noteiktās personas tiesības un psihologu pienākumu izpildi par sadarbības pārskatu nodošanu tālākai atbalsta saņemšanai arī pēc amatpersonas dienesta attiecību pārtraukšanas.
Psihologu likuma 14.panta 10.punktā un 19.panta trešajā daļā noteiktais 10 gadu glabāšanas termiņš noteikts, lai nodrošinātu iespēju visā noteiktajā laikā personai, kas saņem psiholoģisko atbalstu, īstenot savas Psihologu likumā noteiktās klienta tiesības.
Psihologu likumā paredzētā alternatīva sadarbības pārskata glabāšanai līdz pilnībā sasniegts plānotais šo dokumentu izmantošanas mērķis attiecināma uz gadījumiem, kad sadarbības pārskats tiek sagatavots noteiktiem sasniedzamiem mērķiem. Piemēram, iepriekš aprakstītais sadarbības pārskats par psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, kura mērķis ir psiholoģiskā atbalsta kursa nodrošināšana, lai veiktu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu par nepieciešamību kursu saņemt, psiholoģiskā atbalsta kursa plānošanu, psiholoģiskā atbalsta nodarbību sagatavošanu, ir glabājams ierobežotā termiņā atbilstoši projekta 30.punktā minētajam. Šajā gadījumā sadarbības pārskatam ir cits mērķis un to nav pamata glabāt 10 gadus, kā to paredz Psihologu likumā nostiprinātais glabāšanas termiņš.
Vienlaikus Centrs nodrošina iespēju personai, kas tiek konsultēta, palikt anonīmai (tā netiek identificēta konsultācijas laikā). Līdz ar to sadarbības pārskatu uzglabāšana attiecināma tikai uz personām, kuras izvēlas būt identificētas psihologu konsultāciju procesā.
Pēc glabāšanas termiņa beigām elektroniski glabātos dokumentus dzēš. Papīra dokumentus iznīcina (sasmalcina smalcinātājā) darba vietā. Ja papīra dokumentu iznīcināšanai (smalcināšanai) un utilizācijai tiks izmantots ārpakalpojums, tad šādā gadījumā tiks slēgts līgums, kurā būs noteikti konfidencialitātes noteikumi un tiks paredzēta iestādes nodarbinātā klātbūtne un kontrole visā dokumentu transportēšanas un iznīcināšanas procesā.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats
Vispārīgās datu aizsardzības regulas:
1) 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”);
2) 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”);
3) 9.panta 2.punkta b) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm”);
4) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.¹pants;
5) Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobrī noteikumu Nr.943 “Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums” 2.2. un 3.6.apakšpunkts;
6) Projekts - Ministru kabineta noteikumi par psiholoģiskā atbalsta kursu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.¹panta ceturtās daļas deleģējums).
Personas datu apstrādes minimizēšanas iespējas
Novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību ietvaros ir vērtētas datu apstrādes minimizēšanas iespējas un ir pārskatīts datu apstrādes process.
Līdz ar to, konstatēts, ka personas datu apstrādes mērķi nevar sasniegt, vispār neapstrādājot īpašas kategorijas personas datus vai apstrādājot tos mazākā apjomā.
Lai periodiski izvērtētu apstrādājamo personas datu apjomu un to atbilstību personas datu apstrādes mērķa sasniegšanai, Centrā paredzēta kārtība, kādā tiek veikta kontrole un uzraudzība par personas datu apstrādi, tostarp ir paredzēts, ka:
1) tiek pārskatīts un aktualizēts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību:
- ne retāk kā reizi trijos gados;
- veicot būtiskas izmaiņas personas datu apstrādes procesos;
- mainoties tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, kas ietekmē personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi un ietekmē personas datu aizsardzības riskus.
2) pastāvīgi uzturēts un aktualizēts personas datu apstrādes reģistrs.
Personas datu subjekta informēšana par viņa personas datu apstrādi
Personas datu subjekti tiek informēti par datu apstrādi šādā veidā:
1) Centra tīmekļvietnē publicēta informācija par datu apstrādi (privātuma politika);
2) aizpildot anketu psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanai, tiek iekļauta atruna par personas datu apstrādi;
3) psihologs konsultācijas laikā izskaidro personas datu apstrādes principus, ievērojot Psihologu likumu un ierodoties uz psihologa konsultāciju, persona izvēlas palikt anonīma (tiek izskaidrotas tiesiskās sekās šādā gadījumā) vai aizpilda apliecinājumu par iepazīšanos ar personas datu apstrādi saistībā ar psihologa konsultāciju, kurā tiek norādīta informācija par datu apstrādi, kā arī iespējamās tiesiskās sekas (datu glabāšanas nosacījumi un iespēja, ka dati var tikt nodoti trešajām personām Psihologu likumā noteiktajos gadījumos).
Datu subjekta piekļuve saviem personas datiem
Datu subjektam ir tiesības piekļūt saviem personas datiem (saņemt informāciju par saviem datiem) atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15.pantam, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu. Informāciju (piekļuvi) paredzēts sniegt ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Informāciju (piekļuvi) paredzēts sniegt personas datu subjekta norādītajā veidā un pieprasītajā apjomā. Informācija (piekļuve) tiek sniegta tikai identificētam datu subjektam.
Personas datu labošana
Datu subjektam ir tiesības lūgt labot vai precizēt Centra uzturētos datus par datu subjektu, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu ar pamatojumu. Datu subjekta pieprasījumu paredzēts izvērtēt viena mēneša laikā, paziņojot datu subjektam par veiktajiem labojumiem vai arī atteikumu veikt labojumus.
Ja rodas šaubas par pieprasījuma pamatotību, var lūgt datu subjektam iesniegt papildu pierādījumus, kas pamato pieprasījumu labot datus. Datu labošanu veic tikai attiecībā uz faktiem, ko sniedzis datu subjekts vai ko Centrs ieguvis pats. Attiecībā uz subjektīvu vērtējumu datu subjekts var tikai lūgt labot faktu par šāda vērtējuma esamību, nevis paša vērtējuma saturu.
Personas datu dzēšana
Datu subjektam ir tiesības lūgt dzēst Centra rīcībā esošos datus par datu subjektu, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu ar pamatojumu, ja pastāv kāds no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem datu dzēšanai.
Datu subjekta pieprasījumu paredzēts izvērtēt viena mēneša laikā, paziņojot datu subjektam par to, ka dati ir dzēsti vai arī atteikumu veikt tos dzēst.
Centrs paredz izpildīt datu subjekta pieprasījumu, ja nepastāv tiesību aktos noteiktie nosacījumi (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pants), kādos šāda prasība nevar tikt īstenota, informējot par to datu subjektu.
Datu subjekta tiesības iebilst pret savu datu apstrādi
Datu subjektam ir tiesības iebilst pret savu datu apstrādi atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 21.pantam, iesniedzot atbilstošu rakstveida pieprasījumu ar pamatojumu.
Datu subjekta pieprasījumu paredzēts izvērtēt viena mēneša laikā, paziņojot datu subjektam par to, ka datu apstrāde pārtraukta vai arī atteikumu datu apstrādi pārtraukt, ja tam ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 21.pantā minētais iemesls.
Datu subjekta tiesības uz savu datu pārnesamību
Datu pārnesamības iespējas netiek paredzētas, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20.pantu, jo personas datu apstrādes tiesiskais pamats nav datu subjekta piekrišana vai noslēgtais līgums, kā arī apstrāde netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.
Vispārīga informācija par risku pārvaldību
Novērtējuma par ietekmi uz personas datu apstrādi ietvaros ir veikta risku analīze (novērtēšana).
Centrā tiek veikta regulāra personas datu apstrādes risku un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risku novērtēšana un pārskatīšana.
Līdz ar to ir vērtēti personas datu apstrādes riski (informācijas pilnīgas vai daļējas atklāšanas neautorizētām personām (konfidencialitātes) riski, informācijas neautorizētas labošanas vai izzušanas (integritātes) un pieejamības riski, kā arī ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kas iesaistītas datu apstrādē, saistītie riski.
Ir sagatavots risku pārvaldības plāns un notiek pastāvīgs darbs risku novēršanas (mazināšanas) pasākumu īstenošanai.
Līdz ar to, pēc paredzētajiem pasākumiem risku mazināšanai, kopējais risku līmenis personas datu apstrādei būtu vērtējams kā zems vai vidējs. Augstu risku gadījumos tiek noteikti nekavējoši pasākumi to novēršanai (mazināšanai).
Vispārīga informācija par drošības un risku novēršanas (mazināšanas) pasākumiem
Ir izstrādāti un ieviesti iekšējie normatīvie akti un procedūras, kas saistītas ar personas datu apstrādi, tostarp, personas datu apstrādes un aizsardzības noteikumi, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības politika, informācijas sistēmu drošības un lietošanas noteikumi, incidentu pārvaldības kārtība, noteikumi attālināta darba veikšanai, noteikumi drošai informācijas glabāšanai un nosūtīšanai.
Izstrādāta privātuma politika, personas datu apstrādes reģistrs, novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.
Noteiktas un kontrolētas piekļuves tiesības informācijai apjomā, kas nepieciešams amata pienākumu izpildei.
Noteikts atbildības apjoms procesu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības līmenī.
Noteikts sertificēts personas datu aizsardzības speciālists un informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldnieks.
Tiek nodrošinātas regulāras apmācības par datu aizsardzības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumiem.
Nodarbinātie rakstveidā apliecina datu aizsardzības prasību ievērošanu.
Dokumenti, kas satur īpašas kategorijas datus, tiek elektroniski sūtīti un glabāti šifrētā veidā (aizsargāti ar parolēm).
Tiek veikta regulāra datu rezerves kopēšana.
Kā minēts iepriekš, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju tehnisko resursu pārvaldību nodrošina un pārzina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kam ir noteikta kompetence minētajos tehnoloģiju pārvaldības un drošības procesos.
Līdz ar to, novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību ietvaros ir konstatēts, ka datu apstrādi paredzēts veikt konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos. Paredzētās datu apstrādes darbības ir nepieciešamajā apjomā un ir samērīgas attiecībā uz datu apstrādes nolūkiem un tiesisko pamatu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi