Anotācija (ex-ante)

Nepietiekamu mājokļa pielāgojumu dēļ personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, ir ierobežotas pārvietošanās iespējas. Tas ierobežo šādas personas neatkarību, spēju brīvi un bez šķēršļiem iekļauties sabiedrībā, kas savukārt var radīt negatīvu ietekmi uz personas iespējām realizēt savas tiesības un brīvību, kā arī veicina sociālo atstumtību. Nepiekļūstami mājokļi var ietekmēt arī personu spēju patstāvīgi veikt noteiktas darbības, iekļauties dažādos sociālajos procesos, tai skaitā nodarbinātībā, un gūt neatkarīgus un pastāvīgus ienākumus.
Latvija 2010. gadā ratificēja ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija). Attiecīgi invaliditātes politikas virsmērķis ir atbilstošs Konvencijā noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem pasākumiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Tāpat arī invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no Konvencijas galvenajiem principiem. Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, vides un pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās, tai skaitā iekļauties darba tirgū un veidot neatkarīgu dzīvi. Ņemot vērā minēto un apzinoties gan Konvencijā minēto, gan nepiekļūstamu mājokļu problēmu, Latvijai ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas iespējas piekļuvei fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir pieejami sabiedrībai.
2021. gada 6. jūlijā ES padome apstiprināja AF plānu, ar kuru Latvijai tika piešķirts finanšu atbalsts, lai stimulētu ekonomisko noturību un novērstu Covid – 19 pandēmijas seku ietekmi, tostarp arī sociālajā jomā, paredzot AF plāna komponentē “Nevienlīdzības mazināšana” vairākus pasākumus personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, tai skaitā arī atbalsta pasākumu mājokļu vides pieejamības uzlabošanai.
 

ANO Komitejas par personu ar invaliditāti tiesībām vispārējā komentārā Nr. 8 (Darbs un nodarbinātība) ir nostiprināts, ka tiesības uz darbu un nodarbinātību ir cilvēka pamattiesības, būtiskas citu cilvēktiesību īstenošanai, un tās ir cilvēka cieņas neatņemama sastāvdaļa. Darbs un nodarbinātība ir būtiska personas ekonomiskajai drošībai, fiziskajai un garīgajai veselībai, personiskajai labklājībai un identitātes izjūtai. Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku un veicinātu  personu ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot šo personu spējas īstenot savas cilvēktiesības un potenciāli uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, nepieciešams sniegt atbalstu viņu mājokļu vides pieejamības uzlabošanai. Šādi ieguldījumi vides pieejamības pilnveidošanā sekmēs arī Konvencijā noteiktās tiesības uz sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamību  neatkarīgai dzīvei.

Atbalstu 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, paredzēts sniegt AF plāna 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros. Tā kā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākums īsteno reformu 3.1.2.r. “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam”, kuras mērķis ir nodrošināt augstam sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, pieeju būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, kā pasākuma mērķa grupa ir noteiktas pilngadīgas personas līdz 63 gadu vecumam (ieskaitot) ar I vai II invaliditātes grupu, kurām ir kustību traucējumi, un bērni ar invaliditāti no 15 līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem ir kustību traucējumi (turpmāk – mērķa grupas persona), kuru pamatsaslimšana/diagnoze atbilst noteiktiem Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (turpmāk – SSK) kodiem. Šai mērķa grupai mājokļa vides pieejamības pasākumi ir nepieciešami visvairāk, lai personas varētu brīvi pārvietoties un tiktu veicinātas viņu iespējas darba tirgū un nodarbinātībā kopumā.

Šo noteikumu projekta kontekstā par vides pieejamību 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros uzskatāma piekļūstamība videi saskaņā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu, ar ko tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas (ES) Nr. 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un kas atbilst standarta LVS EN 17210:2021 L "Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības" prasībām.

Veicot mērķa grupas izvēli, tās atbilstība tiks vērtēta pēc SSK kodiem, tai skaitā izvērtējot būtiskus kustību traucējumu veidus (pēc pamatsaslimšanas ar noteiktu SSK kodu tās būtu identificējamas kā personas, kurām ir būtiski veselības traucējumi ar noteiktu diagnozi). Līdz ar to noteikumu projekts tiek izstrādāts, ņemot vērā šīs grupas specifiskās vajadzības nebūt izolētiem, piekļūt nodarbinātībai un pakalpojumiem, nodrošinot savu sociālo iekļaušanos tiktāl, ciktāl tas ir iespējams.

Mērķa grupas personu atlasi plānots organizēt caur pašvaldībām, jo tās atrodas vistuvāk mērķa grupai, t.i. ir informētas par mērķa grupas situāciju, apstākļiem, nepieciešamo atbalstu. To pamato arī Pašvaldību likuma 4. panta devītajā daļā noteiktais, ka pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tāpēc kā projekta veidlapas iesniedzēji/finansējuma saņēmēji 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros, tiek noteiktas pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības vai pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu.
Minētie projekta iesniedzēji 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma projektā varēs iekļaut konkrētas pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētās mērķa grupas personas mājokli, balstoties uz personas iesniegto iesniegumu un pārbaudot mērķa grupas atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, atbilstoši noteikumu projekta 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Lai izlīdzinātu atbalstu starp teritorijām, bet vienlaikus arī ņemtu vērā mērķa grupas īpatsvaru konkrētajā teritorijā, paredzēts, ka projekta iesniedzējs varēs iesniegt 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma projektu par tādu mērķa grupas personu skaitu (turpmāk – kvota), kāds ir noteikts konkrētajai pašvaldībai šo noteikumu projekta 1. pielikumā. Ministrija pēc Labklājības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem 2020. gadā (kad tika izstrādāts AF plāns) atlasīja noteikto mērķa grupu, t.i., pilngadīgas personas ar I un II invaliditātes grupu vecumā no 18 – 63 gadiem (ieskaitot) un bērnus ar invaliditāti no 15 – 17 gadiem (ieskaitot), kuru pamatdiagnoze atbilst noteiktam SSK kodam (personai ir pamatsaslimšana ar atbilstošu SSK kodu: pilngadīgām personām ar invaliditāti – C40.2; C40.3; C41.2; C41.4; G20; G21; G35; G60; G62; G71; G72; G80; G81; G82; I61; I62; I63; I69; M073; M08; M15; M16; M17; M40; M41; M42; M45; M48;  S12; S22; S24; S34; S78; S88; T09.3; T91; T93 (ar ietvertiem apakšgrupu kodiem), bērniem ar invaliditāti – C40.2; G35; G60; G61; G62; G71; G80; G81; G82; I69; M07.3; M08; M16; M41; M42; M43; M51; M53.2; S12; S22; S24; T91; T93 (ar ietvertiem apakšgrupu kodiem)), un, kuriem ir kustību traucējumi. Atlasītā mērķa grupa tika sadalīta atbilstoši administratīvai teritorijai, un, piemērojot koeficientu, tika noteikta katras pašvaldības kvota, kas atbilstoši tika iekļauta noteikumu projekta 1. pielikumā.

Lai veicinātu mērķa grupas personu pieteikšanos 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma īstenošanai, un maksimāli informētu visus mērķa grupas pārstāvjus par pieejamo atbalstu, pašvaldībām var būt nepieciešamība sazināties ar mērķa grupas personām. Taču pašvaldībām nav piekļuve vienotās Labklājības informācijas sistēmā (turpmāk – LabIS) esošajiem datiem, kur ir ietverta informācija par pašvaldībā deklarētām personām ar invaliditāti, un, vadoties, pēc kuriem konkrētā novadā tika noteikta kvota – mērķa grupas personu skaits, kam būtu sniedzams atbalsts pasākuma ietvaros. Līdz ar to pašvaldībām var būt grūtības identificēt savā administratīvajā teritorijā deklarētās mērķa grupas personas un uzrunāt tās, lai papildus informētu un aicinātu pieteikties dalībai pasākumā. Tādējādi, lai pašvaldībām būtu iespējams uzrunāt un informēt iespējamās mērķa grupas personas par pieejamo atbalstu mājokļa vides pielāgojumu veikšanai, noteikumu projekts ir papildināts ar regulējumu, kas dod tiesības, informēšanas un sazināšanās nolūkos, mērķa grupas personu atlases laikā, ja tas ir nepieciešams, pašvaldības sociālajam dienestam lūgt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai sniegt datus no LabIS sistēmas par mērķa grupas personu kontaktinformāciju un deklarētās dzīvesvietas adresi. Līdz ar to pašvaldības sociālajam dienestam būs iespēja sazināties ar personu telefoniski, sniegt informāciju par iespējām pieteikties mājokļa vides pielāgojumu atbalsta pasākumam. Tādējādi gan mērķa grupas personas būs informētas par pasākuma ietvaros pieejamo atbalstu un iespēju uzlabot viņas piekļuvi būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem un veicināt viņas sociālo iekļautību, gan arī pašvaldībai būs iespēja izmantot pasākuma ietvaros piešķirto finansējumu un noteikumu projekta 1. pielikumā noteikto kvotu savas administratīvās teritorijas deklarēto iedzīvotāju mājokļu pielāgošanai.

Noteikumu projekts paredz arī kārtību mērķa grupas atlasei, ko veiks pašvaldības sociālais dienests, t.i., kā paredzēta mērķa grupas personu vai to likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja iesniegumu saņemšana un izskatīšana, informācijas par mērķa grupas personas atbilstību atbalsta nosacījumiem pārbaude, kritēriju mērķa grupas un mājokļa atbilstības noteikšanai un piemērošanai, kā rezultātā tiek arī pieņemts lēmums par mērķa grupas personas iekļaušanu 3.1.2.1.i investīcijas otrās kārtas pasākumā vai atteikums dalībai minētajā pasākumā. Iesnieguma izskatīšana, lēmuma pieņemšana un mērķa grupas personas vai mērķa grupas personas likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja informēšana notiks Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Pieņemto lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. 

Pēc pašvaldības sociālā dienesta veiktās mērķa grupas personu atlases tiks veidots personu, kuras atbilst 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma mērķa grupas personu un mājokļu atbilstības nosacījumiem, anonimizēts saraksts, kuru kopā ar lēmumu par personas iekļaušanu mērķa grupas sarakstā un projekta veidlapu projekta iesniedzējs iesniegs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) pēc tam, kad tiks saņemts ministrijas uzaicinājums iesniegt projekta veidlapu.

Gadījumos, ja mērķa grupas personu skaits būs mazāks vai lielāks par konkrētai pašvaldībai noteikto kvotu, ministrija, atbilstoši katrai konkrētajai situācijai, lems par kvotu pārdali starp pašvaldībām, nepārsniedzot kopējo mērķa grupas personu skaitu – 259. Par kvotu pārdali, ja tāda būs nepieciešama, ministrija informēs visas pašvaldības, kā arī veiks grozījumus noteikumu projekta 1. pielikumā.
Ja laika posmā, kad projekta iesniedzējs sagatavo projekta veidlapu iesniegšanai vadības informācijas sistēmā, kāda no anonimizētajā sarakstā iekļautajām mērķa grupas personām tiek izslēgta no turpmākās dalības pasākumā, ir atteikusies no dalības pasākumā vai mirusi, tad 3.1.2.1.i. pasākumā var tikt iekļauta cita persona, kura ir saņēmusi lēmumu par iekļaušanu pasākumā.

Anonimizētais saraksts, ja nepieciešams, tiek precizēts, pirms projekta veidlapas iesniegšanas KP VIS vai kvotu pārdales rezultātā. Anonimizētā saraksta aktualizēšana nenotiek projekta iesnieguma atbilstības pārbaudes laikā, lai neapgrūtinātu lēmuma pieņemšanu. Saraksta aktualizēšana ir nepieciešama, lai efektīvāk izmantotu 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas sniegtās iespējas, kā arī sasniegtu noteikto mērķrādītāju, nodrošinot mērķa grupas mājokļu pielāgošanu maksimālam investīcijā paredzētam mērķa grupas personu skaitam.

Mērķa grupas personas mājoklis šo noteikumu izpratnē ir mērķa grupas personas vai tās ģimenes locekļu (pirmās vai otrās pakāpes radinieka) īpašumā vai lietošanā (īrēts) esošs nekustamais īpašums (dzīvojamā māja vai tās daļa, dzīvokļa īpašums vai tā daļa), kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Mērķa grupas personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā esošajam īpašumam ir jābūt nostiprinātam valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Ja mērķa grupas persona vai tās ģimenes loceklis mājokli īrē, tad ir jābūt noslēgtam īres līgumam (kura termiņš ir ne īsāks par pieciem gadiem no iesnieguma par pieteikšanos 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumam dienas), kā arī jāsaņem īrētā mājokļa īpašnieka piekrišana mājokļa vides pielāgošanai. Ja mērķa grupas persona dzīvo pirmās vai otrās pakāpes radiniekam piederošā mājoklī, tad jāsaņem ģimenes locekļa rakstiska piekrišana mājokļa pielāgošanai. Mērķa grupas persona var pieteikt dalību pasākumā, arī tad, ja tā dzīvo pašvaldībai piederošā mājoklī vai tās nomātās telpas. Mērķa grupas mājokļa pielāgošanu var veikt arī pašvaldības īpašumā esošajā sociālajā mājā.

Ja mērķa grupas personas mājoklis atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, dzīvokļa īpašniekam ir jāinformē dzīvokļu īpašnieku kopība (dzīvojamās mājas pārvaldnieks) par plānotajiem vides pieejamības uzlabošanas pasākumiem dzīvojamās mājas koplietošanas telpās atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā 11. panta 5. daļā noteiktajam regulējumam (stājās spēkā 2021. gada 5. augustā), kas paredz, ka dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu viņam vai viņa ģimenes loceklim mājokļa un vides pieejamību, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku), ir tiesības: 1) uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā; 2) izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja; 3) veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību.

Kā arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma tiesisko regulējumu dzīvokļa īpašums kā patstāvīgs nekustamais īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas; dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. Atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Jāuzsver, ka 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros, ņemot vērā tā mērķi un mērķgrupu, investīciju veikšana ir atbalstāma tikai tādās telpu grupās, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas kā dzīvojamās telpas.

Attiecībā uz mājokļa vides pielāgošanu, tā būs balstīta uz mērķa grupas personas vajadzību izvērtējumu.

Vienotas vides pieejamības prasības ir noteiktas tikai publiskajām būvēm (normatīvo aktu līmenī tās ir ietvertas Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”). Attiecībā uz privātajiem mājokļiem šādas minimālās vides pieejamības prasības nav noteiktas un arī nav plānots tādas noteikt. Tāpēc 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros nepieciešamos pielāgojumus konkrētās mērķa grupas personas mājoklī plānots noteikt, salāgojot personas vajadzības, ko nosaka ergoterapeits un, ja nepieciešams, būvspeciālists, kontekstā ar tehniskām iespējām veikt konkrētos pielāgojumus (t.sk. gan ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un darbu apjomu pielāgojumu veikšanai iespējas, gan pieejamo finansējumu – vidēji 18 299 euro vienam mājoklim). Vienlaikus mājokļu vides pielāgojumu izvēlē tiks ņemti vērā tādi risinājumi, kas atbilst vides piekļūstamības principam pēc būtības un Būvniecības likumā noteiktajam vides pieejamības principam, kā arī Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam universālā dizaina principam.

Tāpat arī jāņem vērā, ka 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros atbalsts tiek paredzēts gan mājokļa iekšējās vides (piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu u.tml.), gan ārējās vides (piemēram, pacēlāju, uzbrauktuvju un pandusu ierīkošanai, dzīvojamo un koplietošanas telpu) pārbūvei vai atjaunošanai un/vai aprīkošanai ar nepieciešamajām palīgierīcēm, tādējādi uzlabojot un atvieglojot mērķa grupas personai pārvietošanos mājoklī, kā arī iekļūšanu un izkļūšanu no mājokļa. Vides pielāgojumus ir iespējams veikt vai nu mājokļa iekšpusē vai ārpusē un nav noteikts, ka pielāgojumi jāveic abās vietās. Par mājokļa iekšējo vidi ir uzskatāmas personas īpašumā vai lietošanā esošā dzīvokļa vai dzīvojamās mājas telpas vai telpu grupas. Par mājokļa ārējo vidi ir uzskatāmas koplietošanas telpas (piemēram, daudzdzīvokļu nama gadījumā – koplietošanas telpas, kas nepieciešamas mērķa grupas personai līdz ieejai dzīvoklī) un ēkai piegulošā teritorija (teritorija, kas funkcionāli ir saistīta ar ēku, tik tālu, cik tā robežojas ar ēkai piesaistīto zemes gabalu).

3.1.2.1.i investīcijas otrās kārtas ietvaros netiks sniegts atbalsts tādiem mājokļa vides pielāgošanas pasākumiem, kas nav tieši saistīti ar vides pieejamības nodrošināšanu mērķa grupas personai. Piemēram, esošo komunikāciju sistēmu izbūve, pārbūve vai atjaunošana, vai mājokļa kosmētiskais remonts. Šie darbi ir pieļaujami tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai atjaunotu mājokli iepriekšējā stāvoklī pēc pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanas (piemēram, pēc durvju ailes paplašināšanas vai jaunas ieejas izbūves u.tml.).

Attiecīgi 3.1.2.1.i investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros plānotā atbalsta personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, īstenošanai paredzētas šādas atbalstāmās darbības:

1. Projekta vadība un īstenošana
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas (projekta vadītāja, grāmatveža/ finansista un juriskonsulta/ iepirkuma speciālista, ergoterapeita un būvspeciālista izmaksas). Projekta vadības un īstenošanas personālu var piesaistīt uz darba līguma vai rīkojuma pamata vai arī uz iepirkuma līguma pamata.

Attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām, investīcijas īstenošanā tiks piemēroti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu principi, t.i., paredzot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai  55. panta 1. punktā noteikto vienoto likmi 15 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, kas nav atbalstāmo darbību personāla izmaksas. Norādītās projekta personāla izmaksas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu investīcijas atskaites punktu, mērķrādītāju, uzraudzības rādītāju un kopējo rādītāju sasniegšanu saskaņā ar AF plānā noteikto.

Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas sākotnēji bija plānotas plānošanas reģioniem, jo bija paredzēta šāda projektu īstenošanas shēma. Taču pieeja mainījās, ņemot vērā to, ja finansējuma saņēmēji būtu plānošanas reģioni, tad tāpat būtu jāiesaista pašvaldības, ņemot vērā tām normatīvajos aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanu, līdz ar to tika nolemts, ka finansējuma saņēmēji būs pašvaldības, pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir dažāds kvotu skaits (no 1 līdz 78), līdz ar to katram finansējuma saņēmējam būs atšķirīgs finansējuma apmērs, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu aprēķins ir atstāts vadoties pēc reģionu principa, kas būtībā ir tie paši noteikumu projektā paredzētie 15% projekta vadības personāla nodrošināšanai.

3.1.2.1.i investīcijas otrās kārtas pasākuma projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksu aprēķins*
 

N.p.k.	Amats	Slodze	Mēneši	Amata saime	Mēnešalgas grupa un kategorija	Atlīdzība, euro	VSAOI 23.59%, euro	Atlīdzība kopā             euro
1.	Projekta  vadītājs	0.8	30	39. saime 39.1. apakšsaime III līmenis	10. grupa	1 592	375.55	59026.58
2.	Grāmatvedis/ finansists	0.4	26	17. saime III līmenis	8. grupa	718.40	169.47	23 084.63
3.	Juriskonsults/ iepirkumu speciālists	0.7	20	24. saime  II līmenis	10. grupa	1391.60	328.28	34 397.57
4.	Būvspeciālists	0.4	17	23. saime V līmenis	11. grupa	799.60	188.63	16 799.84
5.	Ergoterapeits	0.4	10	6.1. saime II C līmenis	8. grupa	718.00	169.38	8 873.76
Kopā uz 5 plānošanas reģioniem								710 911.93

*Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu aprēķins veidots indikatīvi pēc Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktā, kā arī vadoties pēc MK mājas lapā atrodamās bāzes algu 2023. gadam tabulas excel formātā – mēnešalgu skalas ar intervāliem valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem. Amatu saimes 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma projektu vadības un īstenošanas personālam piemērotas pamatojoties uz MK 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” noteiktā.

Pašvaldība var lemt arī nepiemērot projekta vadības vai īstenošanas personāla izmaksas, it īpaši būvniecības izmaksu pieauguma gadījumos. ES fondu pasākumu projektu īstenošanas prakse liecina, ka liela daļa pašvaldību izvēlas projekta vadības vai īstenošanas personālu nodrošināt no saviem līdzekļiem pašvaldības speciālistu darba pienākumu ietvaros, attiecīgi projekta vadības vai īstenošanas personāla izmaksas neplānojot projekta ietvaros.

2. Informācijas un publicitātes prasību nodrošināšana
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, ņemot vērā arī Eiropas Savienības fondu 2021.- 2027.gada plānošanas perioda un AF komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteikto.

3. Projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas (būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde u.tml.) izstrāde, izņemot projekta veidlapas aizpildīšanu un iesniegšanu vadības informācijas sistēmā. Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei u.c. projekta īstenošanai nepieciešamās pamatojošās dokumentācijas izstrādei, ja minētā dokumentācija nepieciešama mājokļa ārējās un iekšējās vides pielāgošanai (piemēram, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta ekspertīzes dokumentācijas sagatavošanai).

4. Mājokļa ārējās un iekšējās vides pielāgošana mērķa grupas personas vajadzībām, tai skaitā būvniecības darbi vides pieejamības nodrošināšanai, kā arī vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža. Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas tikai tādas izmaksas, kas radušās, veicot tādus mājokļa iekšējās un ārējās vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbus vai atjaunošanas darbus un mājokļa ārējās vides labiekārtošanas darbus, kas tieši saistīti ar mērķa grupas personas mājokļa, tai skaitā koplietošanas telpu grupas, vides pieejamību. Tāpat attiecināmas ir arī izmaksas vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei, piegādei un montāžai (piemēram, dažādu palīgierīču, galda un letes virsmu, atbalsta rokturu, sēdekļu, sanitāro iekārtu, griestu trošu pacēlāja sistēmu, regulējamu izlietņu u.tml.).

5. Būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros ir paredzēta būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība, lai nodrošinātu mājokļos veikto vides pielāgojumu atbilstību būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

6. Vides pieejamības konsultācijas
3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros ir paredzēta iespēja saņemt vides pieejamības konsultācijas par plānotajiem vai veiktajiem mājokļa ārējās un iekšējās vides pieejamības pielāgojumiem, tai skaitā par projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādi, par mājokļa ārējās un iekšējās vides pielāgošana mērķa grupas personas vajadzībām, būvekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzība īstenošanas posmos.
Vides pieejamības konsultāciju sniegšanai var piesaistīt atbilstošu speciālistu vai tādu fizisku vai juridisku personu, kura būvniecības projektos vai būvniecības vietās vai mājokļu pielāgošanas gadījumos ir sniegusi vismaz konsultācijas par vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu mērķa grupas personām (rekomendējamais apjoms – sniegtas vismaz 20 individuālās konsultācijas).

Eiropas Padomes īstenošanas lēmuma (turpmāk – CID) pielikumā un AF plānā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas snieguma izpildei tika noteikti šādi atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī to sasniegšanas termiņi:

Līdz 2022. gada 30. septembrim – konkrētas mērķa grupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai.

Līdz 2023. gada 30. septembrim – darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus.

Līdz 2024. gada 31. decembrim – nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti.

Taču 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošana aizkavējās, kas bija saistīts ar:
1) vairākiem risināmiem jautājumiem saistībā ar 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ieviešanas nosacījumu izstrādi (neskaidrību risināšanu attiecībā uz ieguldījumu veikšanu privātpersonas īpašumā, kā arī būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un papildu līdzfinansējuma piesaistes nepieciešamību, kā ietekmē varētu tikt kavēta pašvaldību interese dalībai 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā);
2) risku savlaicīgai atbalsta saņemšanai tiesīgo personu atlasei pašvaldību ierobežotās kapacitātes dēļ – noslogotība atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, energoresursu krīzes dēļ u.tml.;
3) pašvaldību viedokli, ka projektu īstenošana uzsākama pēc līgumu noslēgšanas ar CFLA. Saskaņā ar MK 2022. gada 18. oktobra protokollēmuma Nr. 53 70. § 11. noteikto atskaites punkta – konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai, izpilde, kas sākotnēji bija plānota līdz 2022. gada 30. septembrim, bija jānodrošina līdz 2023. gada 31. martam, bet tā izpilde minētajā termiņā nebija iespējama, jo tobrīd vēl notika darbs pie noteikumu projekta izstrādes un saskaņošanas.

Ņemot vērā, ka tikai pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās pašvaldības uzsāks mērķa grupas personu atlasi un lēmumu pieņemšanu par atbalsta piešķiršanu (prognozējamais laiks – 4/5 mēneši), kā arī paralēli būs jāorganizē projektu atbilstības pārbaude, jānoslēdz līgumi par projektu īstenošanu un jāpiešķir avansa maksājumi (prognozējamais laiks – 6 mēneši), un tikai pēc tam finansējuma saņēmēji uzsāks iepirkumu organizēšanu, tai skaitā par pakalpojumu, piegādes organizēšanu vai būvniecības dokumentācijas izstrādi, saskaņošanu ar Būvvaldi, iepirkumu dokumentācijas izstrādi, iepirkumu organizēšanu un iepirkumu līgumu slēgšanu (prognozējamais laiks –  9 – 12 mēneši) un attiecīgu būvdarbu veikšanu, 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumam noteikto atskaites punktu un mērķrādītāja izpilde iepriekš minēto iemeslu dēļ nav iespējama noteiktajos termiņos. Līdz ar to ministrija iesniedza priekšlikumu AF plāna un CID grozījumiem Eiropas Komisijai par atskaites punktu un mērķrādītāja termiņu pagarinājumu, kā arī citus papildus priekšlikumus, paredzot: - atskaites punkta “Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai” aprakstā vārdu “Labklājības ministrija pieņem sarakstu” aizstāšanu ar vārdiem “pašvaldības sagatavos sarakstu”, jo mērķa grupas atlasi un atbilstību ministrijas izstrādātajiem kritērijiem veiks pašvaldības; - atskaites punkta “Darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus” nosaukuma precizēšanu uz “Iepirkumu līgumu noslēgšana personu ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības pasākumu nodrošināšanai”, paredzot, ka vides pieejamība personu ar invaliditāti mājokļos var tikt īstenota gan pakalpojumu, gan piegādes, gan būvdarbu līgumu ietvaros. Var būt gadījumi, kad nepieciešamos vides pieejamības pasākumu nodrošināšanai pietiek ar atbilstoša aprīkojuma uzstādīšanu, piemēram, tiek pielāgota personas virtuve/guļamistaba/labierīcības ar atbilstošu inventāru (virsma, speciālā gulta, atbilstoša furnitūra, rokturi u.tml.), vai iegādāts speciāls palīglīdzeklis, tādējādi būvdarbi vai mājokļa rekonstrukcijas darbi, kuros nepieciešams slēgt būvniecības līgums, var netikt veikti;- atskaites punkta “nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti” precizēšanu, paredzot, ka investīcijas ietvaros plānots sniegt atbalstu 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi.

2023. gada 27. martā tika saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas viedoklis par ministrijas virzītajiem AF plāna grozījumu priekšlikumiem, tai skaitā 3.1.2.1.i investīcijas otrās kārtas pasākuma atskaites punktu un mērķrādītāja termiņu pagarinājumu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka 3.1.2.1.i investīcijas otrās kārtas pasākuma finansējuma saņēmējiem, īstenojot projekta darbības un veicot iepirkumus, ir nepieciešams paredzēt atskaites punkta un mērķrādītāja termiņus atbilstoši to īstenošanai, noteikumu projekts tiek papildināts ar noslēguma jautājuma sadaļu, nosakot, ka pēc Eiropas Komisijas lēmuma par AF plāna grozījumu priekšlikumiem, tiek precizēti 7. punktā noteiktie sasniedzamie atskaites punkti un mērķrādītāji: 

Līdz 2024. gada 31. martam – konkrētas mērķa grupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai.

Šī atskaites punkta sasniegšanu apliecina vadības informācijas sistēmā iesniegts:
- projekta iesniedzēja sagatavots anonimizēts atbalsta saņēmēju saraksts un lēmuma par personas iekļaušanu mērķa grupas sarakstā kopija,
- mērķa grupas personu atlases kritēriju, kas ietverti noteikumu projekta 3. pielikumā, izraksts, ko vadības informācijas sistēmā ievieto ministrija.

Līdz 2025. gada 31. martam – iepirkumu līgumu noslēgšana personu ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības pasākumu nodrošināšanai.

Šī atskaites punkta izpildi apliecina finansējuma saņēmēja vadības informācijas sistēmā iesniegta informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem (vides pieejamība mērķa grupas personu mājokļos var tikt īstenota gan pakalpojumu, gan piegādes, gan būvdarbu līgumu ietvaros) mērķa grupas mājokļu vides pielāgošanai un šo līgumu kopijas, kā arī finansējuma saņēmēja sagatavots pārskats, kurā ietverta informācija par plānotajiem mājokļu vides pielāgošanas pasākumiem.
Informācija ir jāsniedz par katru no plānotajiem mājokļu vides pielāgošanas pasākumiem, bet tā var būt iekļauta vienā pārskatā par visiem pašvaldības kvotā ietilpstošajiem mājokļiem.
Metodiskās norādes pārskata sagatavošanai sagatavo ministrija.

Līdz 2026. gada 30. jūnijam – nodrošināta pieejamība mājokļa videi 259 personām ar invaliditāti.

Lai apliecinātu šī mērķrādītāja izpildi, finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā ievieto:
- apliecinājuma par iepirkumu līgumā plānoto darbu mājokļu pielāgošanai pabeigšanu kopija. Vārds "apliecinājums" ir domāts plašākā nozīmē, tas var būt nodošanas-pieņemšanas akts vai kāds cits, attiecīgi veiktajiem pielāgojumiem, atbilstošs dokuments, kas apliecina pielāgojumu veikšanu;
- finansējuma saņēmēja sagatavotu pārskatu par mājokļos nodrošinātajiem vides pielāgojumiem.

Par mērķrādītāja izpildi apliecinās mērķa grupas personas mājoklī veiktie vides pielāgojumi, kas noteikti ergoterapeita atzinumā.

Metodiskās norādes pārskata sagatavošanai sagatavo ministrija.

Informācijas kopsavilkumu par atskaites punktu un mērķrādītāja sasniegšanu (Cover note) ziņošanai Eiropas Komisijai sagatavos ministrija, balstoties uz CFLA pārbaudēs gūtajiem rezultātiem un secinājumiem. CFLA veic informācijas apkopošanu/pamatojošās dokumentācijas kopsavilkuma sagatavošanai.

Kā arī pēc Eiropas Komisijas lēmuma par AF plāna grozījumu priekšlikumiem, ministrija savā mājas lapā ievietos informāciju par pieņemto lēmumu un noteikumu projekta 7. punktā noteikto sasniedzamo atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanas termiņu spēkā stāšanos.

Jāatzīmē, ka atbilstoši  MK 2023. gada 25. aprīļa sēdes protokola Nr. 22 lēmuma 28. § "Informatīvais ziņojums "Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums)"" 3.2. punktā noteiktajam – atbildīgajām nozares ministrijām un Valsts kancelejai jānodrošina maksājuma pieprasījumā iekļaujamo 2022. gada kavēto rādītāju izpilde ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2023. gada 14. jūlijam, iesniedzot vadības informācijas sistēmā rādītāju sasniegšanas pamatojošo dokumentāciju un pārvaldības deklarāciju pēc visu rādītāju izpildes. Izņēmums ir iespējams, ja ar MK lēmumu ir noteikts citādi vai saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par AF plāna grozījumu priekšlikumiem. Tā kā noteikumu projekta 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā minētie atskaites punkti netiks sasniegti noteiktajā termiņā, t.i., to sasniegšana tiks kavēta, saskaņā ar iepriekš minēto, ir nepieciešams atsevišķs MK lēmums, kas ietverts MK protokollēmuma 6. punktā.

Papildus, saistībā ar atskaites punktu un mērķrādītāja termiņu pagarinājumu, MK protokollēmumā paredzēts uzdevums ministrijai informēt MK gadījumā, ja, neskatoties uz pozitīvo Eiropas Komisijas viedokli par ministrijas virzītajiem AF plāna grozījumu priekšlikumiem, netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par AF plāna grozījumu priekšlikumiem.

3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumam kopējais plānotais AF finansējums ir 4 739 441 euro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai ir 995 283  euro. Gadījumos, ja 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma projekta izmaksas pārsniegs pieejamo AF finansējumu, var piesaistīt pašvaldības budžeta finansējumu, kā arī privāto finansējumu. Valsts budžeta finansējums PVN segšanai plānots, jo mājokļa atbalsta faktiskais saņēmējs būs persona ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, un šīs mērķa grupas rīcībā nav finansējums PVN segšanai. Savukārt pašvaldības ir tikai atbalsta organizatori, attiecīgi nav pamata noteikt tām pienākumu segt PVN izmaksas atbalstam, kuru faktiskais saņēmējs ir privātpersona – persona ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi. Viena mājokļa vides pielāgošanai ir plānots atbalsts 18 299 euro bez PVN. 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma projekta ietvaros AF finansējumu var sadalīt starp mājokļiem, atkāpjoties no AF finansējuma apmēra vienam mājoklim, bet nepārsniedzot kopējo 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumu projektam pieejamo AF finansējuma kopsummu.
Jāatzīmē, ka sākotnēji 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumam tika plānots AF finansējums 3 400 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 714 000 euro apmērā. Taču, ņemot vērā būvniecības cenu pieaugumu laika periodā no AF plāna pieņemšanas līdz 2022. gadam, tika nolemts par papildu AF finansējuma 1 339 441 euro apmērā piesaisti būvniecības cenu pieauguma segšanai. Minētais paredz izmantot daļu no papildu 8 501 144 euro AF finansējuma, kas tiks papildus novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts ar MK 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem”. Plānotais papildu finansējums būs pieejams ar Eiropas Komisijas lēmumu par AF plāna grozījumiem, taču, ņemot vērā, ka 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošana ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, kā to paredz AF plānā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītājs, plānotais papildu finansējums ir ļoti nepieciešamas jau šobrīd, tāpēc noteikumu projektā tiek paredzēts, ka līdz Eiropas Komisijas lēmumam par papildu AF finansējuma 1 339 441 euro apmērā pieejamību, šo finansējuma sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) maksājumu veikšanai pieprasīs pārdalīt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Ņemot vērā, ka palielinās arī vienam mājoklim paredzētā finansējuma apmērs no 13 127 euro uz 18 299 euro bez PVN (līdz Eiropas Komisijas lēmumam par papildu AF finansējuma pieejamību projektā AF finansējums vienai ēkai nepārsniedz 13 127.41 euro, valsts budžeta finansējums – 5 171.59 euro), pieaug arī indikatīvi nepieciešamais valsts budžeta finansējums PVN segšanai par aptuveni 281 283 euro (kopā 995 283 euro).

3.1.2.3.i. investīcijas pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību izmaksas ir attiecināmas no 2023.gada 1.janvāra.

Bez PVN izmaksām 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros no AF finansējuma netiek segtas arī:
- atbalstāmo darbību, kuru īstenošana pabeigta līdz 2022. gada 31. decembrim, izmaksas;
- izmaksas, kas pārsniedz projektam paredzēto finansējumu, bet tās var iekļaut kā pašvaldības budžeta finansējumu, ja to paredz pašvaldības saistošie noteikumi, vai privāto finansējumu, ja tās ir tieši saistītas ar noteikumu projekta 7.1.2. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta un 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu un atbilst noteikumu projekta 20. punktā noteiktajām atbalstāmajām darbībām un 21. punktā attiecināmo izmaksu pozīcijām.

Administratīvā sloga un izmaksu optimizēšanai, kā arī iepirkumu sekmīgākas norises veicināšanai, (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams pielāgot tikai vienu mājokli), finansējuma saņēmēji, īstenojot 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumu projektus, savstarpēji vienojoties, var sadarboties un organizēt mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai centralizētus iepirkumus.

3.1.2.3.i. investīcijas pasākuma īstenošanai ministrija pēc MK noteikumu spēkā stāšanās nosūtīs pašvaldībām uzaicinājumu iesniegt projekta veidlapas atbilstoši noteikumu projektā paredzētajām prasībām un termiņam. Projekta veidlapa šo noteikumu projekta izpratnē nozīmē datu lauku par projektu aizpildīšanu un nepieciešamo dokumentu pievienošanu vadības informācijas sistēmā. 
Ja projekta īstenotājs būs pašvaldības iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu, tad pašvaldība nodos uzaicinājumu iesniegt projekta veidlapu konkrētajam projekta iesniedzējam.

Projekta iesniedzēji 80 darba dienu laikā pēc minētā uzaicinājuma saņemšanas vadības informācijas sistēmā sagatavos un iesniegs vienu projekta veidlapu par visiem mājokļiem, kuros plānots nodrošināt vides pielāgošanu attiecīgajā pašvaldībā, kurai tiks pievienots mērķa grupas personu anonimizētais saraksts un lēmuma par mērķa grupas personas iekļaušanu šajā sarakstā kopiju.
Šī saraksta iesniegšana vēl netiks uzskatīta par atskaites punkta sasniegšanu, jo, ņemot vērā to, ka pēc projektu iesniegšanas būs pieejama aktuālā informācija par katras pašvaldības kvotām, iespējams būs vajadzīga kvotu pārdale. Līdz ar to var būt veicamas izmaiņas jau iesniegtajā anonimizētajā sarakstā. Līdz ar to atskaites punkta sasniegšanas termiņš būtu uzskatāms par sasniegtu brīdī, kad atbilstoši aktuālajam kvotu sadalījumam tiek noslēgts līgums vai tiek veikti līguma grozījumi.

Šāds laika periods (ilgāks kā ieraksti projekta veidlapas sagatavošanai) noteikts, lai projekta iesniedzējs varētu veikt visas nepieciešamās darbības – personas mērķa grupas atlasi, pieņemt lēmumu par atbalsta sniegšanu un izveidot anonimizēto sarakstu paralēli  projekta veidlapas sagatavošanai, kā arī ņemts vērā tas, ka projektu iesniedzējiem ir atšķirīgs kvotu skaits (piemēram, Rīgai – 78, Saldus novadam – 4) un attiecīgi projekta iesniedzējam ar lielāku kvotu būs nepieciešams ilgāks laiks visu nepieciešamo darbību īstenošanai.

CFLA vispirms pārliecinās ka uz projekta iesniedzēju nav attiecināmi izslēgšanas kritēriji (noteikumu projekta  25.3.1. apakšpunkts) un pēc tam izvērtē projekta atbilstību uzaicinājumā norādītajai informācijai un noteikumu projekta nosacījumiem, izņemot mērķa grupas atbilstības pārbaudi. CFLA projekta veidlapas atbilstības pārbaudes ietvaros nepārbauda mērķa grupas atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem un tai plānotos atbalstu mājokļa vides pielāgošanai. 

Ņemot vērā objektīvi pamatotu risku neesamību uz publisko tiesību subjektiem izslēgšanas kritēriji pēc būtības nevarētu tik attiecināti, attiecīgi izslēgšanas nosacījumu pārbaude ir attiecināma uz projekta iesniedzējiem, kas ir privāto tiesību juridiskas, fiziskas personas.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta veidlapas atbilstības pārbaudi un vienošanās vai līguma slēgšanu par projekta īstenošanu veic CFLA, jo projekta īstenotāji, kā minēts iepriekš, būs pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu.

Finansējuma saņēmējs pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA, atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai varēs pieprasīt avansa maksājumus, starpposma maksājumus un gala maksājumu. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevarēs pārsniegt 90% no projektā paredzētā AF un valsts budžeta finansējuma apmēra. Avansa maksājumu varēs pieprasīt veikt vienā vai vairākos maksājumos, bet tas nevarēs pārsniegt 50% no projekta AF un valsts budžeta finansējuma apmēra, un to nepieciešams izmantot sešu mēnešu laikā no avansa vai avansa daļas saņemšanas dienas saimnieciskā gada ietvaros. Ja avansa izmaksa paredzēta vairākos maksājumos, nākamo avansa daļu var pieprasīt un saņemt tikai tad, kad iepriekšējā ir apgūta pilnā apmērā.

Šāds avansa apjoms ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi uzsāktu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu, ņemot vērā, ka vides pieejamības uzlabošanas darbi ir finansiāli ietilpīgāki, un kā liecina prakse, kas novērota ES  fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdzīgos projektos, nereti pakalpojuma sniedzēju iepirkumu konkursu kārtībā var piesaistīt tikai pēc nosacījuma par 50% avansa maksājumu iestrādes pakalpojuma līgumā. Tas ir attiecināms gan uz pakalpojumu, gan piegādes, gan būvdarbu līgumiem. Lai finansējuma saņēmējs varētu nodrošināt 50% avansa maksājumu pakalpojuma sniedzējiem, tam pašam ir jāparedz iespēja saņemt avansā līdz 50% no pieejamā AF finansējuma.

Aģentūra, veicot starpposma maksājumu pieprasījumu pārbaudi, veiks arī finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēmas pārbaudi, izlases veidā pārliecinoties par paveiktā atbilstību šo noteikumu prasībām.

Citi projekta īstenošanas nosacījumi

Ņemot vērā, ka katrai mērķa grupas personai varētu būt apgrūtinoši bez papildu atbalsta īstenot visas darbības mājokļa vides pieejamības pasākumu īstenošanai, piemēram, nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, veikt darbu veicēju izvēli, noteikumu projekts paredz noteikt, ka finansējuma saņēmējam 3.1.2.1.i investīcijas otrās kārtas pasākuma projekta ietvaros ir tiesības veikt darbības mērķa grupas personas mājokļa īpašnieka vārdā (pamatojoties uz noteikumu projekta 2. pielikumā (iesniegumā) noteikto mājokļa īpašnieka pilnvarojumu, kas tiek iekļauts pašā iesniegumā vai pievienots tam atsevišķā dokumentā) ar mērķi nodrošināt mērķa grupas mājokļu vides pielāgošanu. Paredzēts, ka finansējuma saņēmējs būs mājokļa pielāgošanas darbu iniciators un organizētājs, tāpēc ir nepieciešams finansējuma saņēmējam paredzēt īpašas tiesības īstenot ar vides pielāgošanu saistītas darbības personas mājoklī, tai skaitā nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, darbu organizēšanu utt.
Atbilstoši Būvniecības likuma 24. panta sestajai daļai būvniecības ierosinātājs var izdot pilnvaru vest būvniecības administratīvā procesa lietu, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu (mutvārdos būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, u.tml.). Būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc personas pieprasījuma reģistrē pilnvaru būvniecības informācijas sistēmā un atspoguļo pilnvarojuma apjomu. Reģistrējot pilnvaru, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, to augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.

Attiecībā uz veiktajiem ieguldījumiem mājokļu vides pieejamības nodrošināšanā un to grāmatvedības uzskaiti, finansējuma saņēmējs izmanto Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām" noteiktos klasifikācijas kodus. Ja mājokļa pielāgošana tiek veikta privātpersonas (iedzīvotāja) īpašumā, tad būtu piemērojams ekonomiskās klasifikācijas kods 6330 “Atbalsta pasākumi un kompensācijas natūrā” (kas nozīmē, ka veiktie pielāgojumi ir “piederīgi“ mājoklim). Savukārt, ja mājokļa pielāgošana tiek veikta pašvaldības īpašumā, piemēram, pašvaldības īpašumā esošajā sociālajā mājā, tad būtu piemērojams ekonomiskās klasifikācijas kods 5250 “Kapitālais remonts un rekonstrukcija” (kas nozīmē, ka veiktie pielāgojumi tiek uzskaitīti un ir “piederīgi” pašvaldības īpašumam). Īpaši uzraudzības vai ilgtspējas nosacījumi noteikumu projektā nav iekļauti. Vienlaikus atbilstoši noteikumu projekta 29.11. apakšpunktā minētajam, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanu līdz 2031. gada 31. decembrim.

Īstenojot 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumu, ir jānovērš dubultfinansēšanas riski, nodrošinot, ka 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma projekta ietvaros paredzētais konkrētais mājokļa vides pielāgojums mērķa grupas personai pēdējo piecu gadu laikā nav finansēts, netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem. Tas nozīmē, ja mājoklī pēdējo piecu gadu laikā jau vienreiz ir veikts konkrētais vides pielāgojums, vai tiek plānots to veikt, tad 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros konkrētais vides pielāgojums nav atkārtojami finansējams, tai skaitā arī gadījumos, ja konkrētais pielāgojums ir sabojājies vai nolietojies. Pielāgojums mērķa grupas personas mājoklī var būt papildinošs, bet nevar būt aizvietojošs.

Kā arī finansējuma saņēmējiem nepieciešams izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem. 
Prasību ieviest iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs nosaka MK 2012. gada 8. maija noteikumi Nr. 326 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs”, savukārt, publisku personu institūcijās – MK 2017. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā". Pašvaldībām pienākumu izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu nosaka Pašvaldību likuma 77. pants.

Tāpat arī finansējuma saņēmējiem ir nepieciešams uzkrāt informāciju par atbalstu saņēmušajām mērķa grupas personām, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 22. panta prasības. Projekta vadības personālam būs nepieciešams nodrošināt datu apstrādi un uzkrāšanu vadības informācijas sistēmā tādā apjomā, lai iesniegtu progresa pārskatu, kas būs pamats progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai iesniegšanai Eiropas Komisijai.

3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros nav paredzēta valsts atbalsta, tai skaitā de minimis atbalsta, sniegšana. Šīs investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros tiks nodrošināta vides pieejamība mājokļos cilvēkiem ar smagu un ļoti smagu invaliditāti. Ņemot vērā to, ka atbalsta gala labuma saņēmējs ir fiziska persona, investīcijas ietvaros netiek identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes.
Arī gadījumā, ja fiziskas personas mājoklī reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja juridiskā adrese, atbalsts investīcijas ietvaros nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, jo juridiskās adreses norādīšana konkrētajā adresē vēl neliecina par to, ka šajā adresē tiek veikta arī saimnieciskā darbība. Savukārt gadījumā, ja telpā tiek veikta saimnieciskā darbība, tad atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošiem tiesību aktiem, minētajai telpai vai ēkai jābūt reģistrētam attiecīgajam telpu lietošanas veidam, kas nebūs dzīvojamā telpa, līdz ar to atbalsts nedzīvojamās telpas vides pielāgošanai netiks nodrošināts. 

Attiecīgi, lai pārliecinātos, vai mērķa grupas personas mājoklī netiek veikta saimnieciskā darbība, bezmaksas informācija ir pieejama Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv, ievadot mājokļa adresi vai kadastra numuru. 

Gadījumos, ja mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešami pielāgojumi (pacēlāji, durvju pielāgošana, pandusu izbūve u.tml.) ēkas, kurā notiek saimnieciskā darbība, kopīpašuma telpās, tas nav uzskatāms par atbalstu citiem saimnieciskās darbības veicējiem, ņemot vērā to, ka koplietošanas telpās veiktie vides uzlabojumi ir publiski pieejami. Vienlaikus tie dod ieguvumu arī citām personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai personām, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām. 

3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, veicot mājokļa pielāgošanas pasākumus, jānodrošina horizontālā principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana.

Nenodarīt būtisku kaitējumu

3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākuma ietvaros netiek plānoti būvdarbi, kas skar ventilācijas vai apkures sistēmas un tādējādi varētu ievērojami palielināt piesārņojošo vielu emisijas gaisā, ūdenī vai zemē. Iepirkuma procesu, konkursa vai iepirkuma specifikācijās būs ietverti īpaši nosacījumi, kas saistīti ar vides mērķiem, piemēram, būvniecības un nojaukšanas atkritumu minimālo procentuālo daudzumu, kas tiks sagatavoti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī tiks ietverta prasība ierobežot atkritumu rašanos būvniecības laikā saskaņā ar ES būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā labākos pieejamos paņēmienus un veicinās atkārtotu izmantošanu un augstas kvalitātes pārstrādi, selektīvi noņemot materiālus, izmantojot būvgružiem pieejamās šķirošanas sistēmas.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atbilstoši Regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi.

Ietekme uz SEG emisijām

3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka AF ietvaros plānotajiem vides pielāgojumiem, nav ietekmes uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka mājokļu vides pieejamības nodrošināšana plānota atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka mājokļa, tai skaitā tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma vide tiks uzlabota (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Iepriekš minētajam pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas mērķa grupas personu mājokļu pielāgošanai, jo tādējādi tiktu mazinātas iespējas uzlabot mērķa grupas personu dzīves kvalitāti un nodrošināt nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi.

Mājokļu vides pielāgošana neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, tai skaitā infrastruktūru, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākums nav saistīts ar klimata pārmaiņu potenciālo risku radīšanu, kā arī, nodrošinot mājokļu vides pielāgojumus, tiks netieši mazināta klimata pārmaiņu ietekme.

Investīcijas ietvaros veicamie projekti nav uzskatāmi par stratēģiski svarīgiem un par tiem nav veicami īpaši publicitātes pasākumi.

3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas pasākumam ir netieša papildinoša sasaiste ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1.4. pasākumu “Vides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās, izbūvējot liftus”, kura ietvaros plānotas investīcijas mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru. Līdz ar to abas investīcijas ir virzītas uz dzīvojamo ēku un mājokļu piekļūstamības uzlabošanu.