Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas tīkls ir vienots visā valstī un dabasgāzes apgādes sistēma ir valstiska mēroga sistēma, regulējums ir paredzēts valsts enerģētiskās krīzes gadījumam. 
Noteikumu Nr. 312 ietvertā elektroenerģijas procentuālā apmēra ierobežojumu pieeja faktiski ir balstīta uz galalietotāju brīvprātības principu, nevis tehnisku iespēju elektroenerģijas sistēmas operatoriem īstenot patēriņa ierobežojumus galalietotājiem noteiktā procentuālā apmērā. Sistēmas operatoriem nav tehnisku iespēju samazināt galalietotāja elektroenerģijas patēriņu (to var izdarīt tikai pats galalietotājs), ir tikai iespēja pārtraukt elektroenerģijas piegādi. Turklāt, vienā ēkā var atrasties vairāku grupu enerģijas lietotāji. Līdz ar to, lai iespējami īsākā laikā pārtrauktu elektroenerģijas piegādi noteiktai elektroenerģijas lietotāju grupai, nevis visiem lietotājiem, būtu nepieciešams ievērojams elektroenerģijas sistēmas operatora darbinieku skaits. Pat iesaistot visu sistēmas operatora operatīvo personālu, būs nepieciešamas daudzas dienas, lai pabeigtu elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu noteiktai lietotāju grupai.
Ievērojot minēto, Noteikumos Nr. 312 noteiktā pieeja elektroenerģijas patēriņa ierobežošanai galalietotājiem nenodrošinās attiecīgajam krīzes līmenim paredzēto elektroenerģijas patēriņa samazinājumu.

Saskaņotas un ātras rīcības nodrošināšanai noteikumu projekta II. nodaļā tiek noteikts pasākumu kopums, tajā skaitā, manuālas un automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūra elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai valsts enerģētiskās krīzes laikā, pasākumus īstenojošās atbildīgās iestādes un kārtība, kādā tiek saskaņotas minētās darbības.
Ņemot vērā elektroenerģijas nozares normatīvajos aktos noteikto elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora atbildību par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, pārvades tīkla jaudas un stabilas sistēmas darbības nodrošināšanas funkciju, tā rīcībā ir operatīva un aktuāla informācija par elektroenerģijas apgādi gan Latvijā, gan ārpus tās. Tādējādi noteikumu projektā ir paredzēts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pienākums īstenot sistēmas aizsardzības plānā un atjaunošanas plānā noteiktos pasākumus elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai valsts enerģētiskās krīzes laikā, tajā skaitā organizēt manuālas vai automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru. Noteikumu projektā noteikts, ka ikvienam elektroenerģijas sistēmas dalībniekam ir pienākums ievērot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora rīkojumus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. Elektroenerģijas ražotāju pienākums uzturēt noteiktu elektroenerģijas ražošanas režīmu ir iekļauts ar mērķi nodrošināt stabilu elektroenerģijas daudzumu, kas neradītu elektroenerģijas piegādes pārrāvumu vai sistēmas pārslodzi un neveicinātu enerģētiskās krīzes eskalāciju. 
Visi energoapgādes komersanti, kas ir kritiskās infrastruktūras turētāji, izņēmuma stāvokļa laikā aktivizē savus darbības nepārtrauktības plānus, saskaņā ar kuriem kritiskā infrastruktūra nodrošina darbību vismaz minimālajā apmērā.
Noteikumu projekts paredz, ka valsts enerģiskās krīzes elektroenerģijas nozarē pārvarēšanā tiek iesaistīti visi galalietotāji un slogs, ko rada elektroenerģijas piegādes pārtraukšana tiek iespējami vienmērīgi attiecināts uz katru galalietotāju. Noteikumu projektā noteikts, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators manuālo atslēgšanu īsteno, ievērojot atslogojamo elektrolīniju izvadu periodiskas rotācijas principu un nodrošinot, ka elektrolīnijas izvada viena atslēguma ilgums nav ilgāks par trim stundām, ja tehniski tas ir iespējams.
Katrā rotācijas kārtā ietveramo atslēdzamās slodzes apjomu un kārtas atslēguma ilgumu ietekmē kopējais sistēmā nepieciešamais slodzes samazinājums. Atslēguma ilgumu līdz trīs stundām var nodrošināt, ja atslēdzamās slodzes apjoms nepārsniedz 15% no Latvijas vidējās noslodzes. Ja kopējais samazināmais slodzes apjoms pārsniedz 15%, atslēgumu laiki varētu būt ilgāki. Gadījumā, ja atslēdzamās slodzes lielums jau tuvotos 55%, tad rotācijas principu praktiski vairs nebūs iespējams īstenot. Jāņem vērā, ka, īstenojot manuālo slodzes atslēgšanu, atslēgtajās 6-20 kV līnijās tiks pārtraukta arī tajās pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu paralēlā darbība ar sistēmu.
Noteikumu projektā iekļauts arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pienākums sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un Klimata un enerģētikas ministriju sagatavot un atjaunot ne retāk kā reizi trīs gados līdz attiecīgā gada 1. aprīlim Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu un augstas prioritātes nozīmīgo elektroenerģijas tīkla lietotāju sarakstu. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulai (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā augstas prioritātes nozīmīgs tīkla lietotājs ir nozīmīgs tīkla lietotājs, kam piemēro īpašus nosacījumus par atslēgšanu un sprieguma atkalpieslēgšanu, un katram elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 37. pantu attiecīgajai regulatīvajai iestādei jāiesniedz apstiprināšanai augstas prioritātes nozīmīgo tīkla lietotāju saraksts, ja vien tie nav noteikti dalībvalstu valsts tiesību aktos.
Centrs, pieņemot lēmumu par manuālo atslēgšanu, cita starpā, izvērtē seku smagumu, kas iestāsies, ierobežojot vai pārtraucot elektroenerģijas piegādi attiecīgā lietotāja objektam un iespēju izpildīt aizsardzības vai atjaunošanas plānā minētos pasākumus valsts enerģētiskās krīzes laikā.
Attiecībā uz sarakstā neietvertajiem lietotājiem elektroenerģijas sistēmas operators atkarībā no elektroapgādes traucējuma apmēra īsteno sistēmas manuālas pieprasījuma atslēgšanas procedūru, kas ir balstīta uz iepriekš aprakstīto rotācijas pieeju, lai elektroenerģijas ierobežojošie pasākumi minimāli ietekmētu sabiedrību kopumā. Sarakstā ietvertajiem lietotājiem varēs nepiemērot manuālās pieprasījuma atslēgšanas procedūru, ja par to būs lēmis Valsts enerģētiskās krīzes centrs.
Informējamo lietotāju apjoma dēļ operatīva apziņošana, izmantojot SMS izsūtīšanas rīkus, tehnisku apsvērumu dēļ var būt neiespējama un var būt nesaskaņojama ar manuālās pieprasījuma atslēgšanas procedūras rotācijas īstenošanas termiņiem (rotācija rit ātrāk, nekā tiek nosūtītas SMS), līdz ar to lietotāju apziņošana tiek īstenota dažādos veidos, tostarp izmantojot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Apziņošana ar SMS iespēju robežās arī varētu tikt īstenota pēc valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas pirms manuālās atslēgšanas procedūru uzsākšanas, preventīvi apziņojot visus potenciālajai manuālās pieprasījuma atslēgšanas procedūrai pakļautos lietotājus. 
Ja elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšana būs apdraudēta tādā apjomā, ka ir nepieciešama nekavējoša reakcija elektroenerģijas patēriņa samazināšanai, elektroenerģijas sistēmas operatori veiks automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru visiem elektroenerģijas lietotājiem. Tādēļ, lai sarakstā noteiktiem lietotājiem elektroenerģijas piegāde netiktu pārtraukta pēc automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūras veikšanas, noteikumu projektā noteikts minēto lietotāju pienākums pastāvīgi nodrošināt sev individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju, piemēram, stacionāro ģeneratoru, un atjaunot individuālās elektroenerģijas apgādei nepieciešamo kurināmo, ja tāds ir ticis izmantots.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.994/2010 (turpmāk – Regula Nr.2017/1938) mērķis ir garantēt dabasgāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā, jo īpaši izsargājamiem lietotājiem - pamatā mājsaimniecības lietotājiem. Tādēļ minētajā Regulā noteikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt nepārtrauktu dabasgāzes piegādi aizsargājamiem lietotājiem, attiecīgi minētā prasības izpilde ir ietverama noteikumu projektā. 
Bez tam Noteikumu Nr. 312  noteikto pienākumu  veikt  dabasgāzes lietotājiem noteiktā dabasgāzes patēriņa ierobežošanu dabasgāzes sistēmas operators nevar tehniski īstenot, sistēmas operators var tikai pārtraukt dabasgāzes piegādi. Iespējas samazināt dabasgāzes patēriņu ir tikai dabasgāzes lietotājam.
Turklāt pašlaik dabasgāzes lietotāju gazificētie objekti ir pieslēgti ne tikai dabasgāzes sadales, bet arī pārvades sistēmai, kas Noteikumos Nr. 312 nav ņemts vērā.

Lai nodrošinātu korektu Regulas Nr.2017/1938 prasību piemērošanu, Noteikumu projektā tiek noteikti īstenojamie pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai atbilstoši Regulā Nr.2017/1938 ietvertajiem nosacījumiem ārkārtas stāvokļa līmenī (enerģētiskās krīzes laikā). Agrās brīdināšanas līmeņa un trauksmes līmeņa pasākumi tiks iekļauti atsevišķā regulējumā - ārkārtas rīcības plānā.
Noteikumu projektā noteikts dabasgāzes lietotāju sadalījums sešās lietotāju grupās atkarībā no dabasgāzes lietotāju gazificēto objektu maksimālās atļautās slodzes apmēra vai nozīmīguma, tajā skaitā tautsaimniecībai.
Pirmās grupas, tas ir nodrošināmo lietotāju sarakstā bez mājsaimniecībām, izglītības iestādēm, slimnīcām, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, krīzes centriem, avārijas dienestiem, telekomunikāciju mezgliem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Nacionāliem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, valsts drošības iestādēm, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijām, brīvības atņemšanas iestādēm, mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem tiek iekļauti arī tādi lietotāji, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m³/h un kas neveido būtisku ietekmi uz dabasgāzes patēriņu (piemēram - daudzdzīvokļu ēka, kurā ir mājsaimniecības un atsevišķi nelieli komersanti - frizētavas, beķereja, zobārsta prakse, utt.). Šādu lietotāju dabasgāzes patēriņš ir salīdzinoši neliels, bet nepieciešamās darbības, lai atslēgtu dabasgāzi šādu lietotāju objektiem ir nesamērīgi lielas pret ieguvumu, ko varētu radīt dabasgāzes piegādes pārtraukšana lietotājam.
Attiecībā uz ceturtajā grupā ietvertajiem tautsaimniecībai nozīmīgajiem komersantiem noteikumu projektā paredzēts, ka Ekonomikas ministrija kā par tautsaimniecības struktūrpolitiku atbildīgā ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju reizi gadā līdz attiecīgā gada 1. aprīlim atjauno tautsaimniecībai nozīmīgo komersantu un to gazificēto objektu sarakstu, nosakot tiem pieļaujamo dabasgāzes piegādes samazinājuma apjomu.
Ja kāds dabasgāzes sistēmas lietotājs pēc kritērijiem ir attiecinām ne tikai uz ceturto dabasgāzes lietotāju grupu, bet, piemēram otro dabasgāzes lietotāju grupu, tad tam ir piemērojami iespējami mazākie ierobežojumi kā tautsaimniecībai nozīmīgo komersantam , kas tiks noteikti Ministru kabineta rīkojumā par dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem (procentos, kWh un m³ dienā) vai dabasgāzes piegādes pārtraukšanu.
Dabasgāzes piegādes ierobežošanu vai pārtraukšanu otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās grupas lietotājiem vai to konkrētam gazificētam objektam nosaka atsevišķā Ministru kabineta rīkojumā, jo rīcība būs atkarīga no valsts enerģētisko krīzi izraisījušiem apstākļiem, kā arī sezonas (ziemas vai vasaras), kad valsts enerģētiskā krīze dabasgāzes apgādē ir izsludināta. 
Noteikumu projektā paredzēts, ka pasākumus dabasgāzes patēriņa samazināšanai atbilstoši Ministru kabineta ierobežojumiem veic lietotājs, bet pasākumus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai veic vienotais dabasgāzes sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā.
Vienlaikus dabasgāzes lietotājam, kas valsts enerģētiskās krīzes laikā ir pakļauts dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai, ir jāpilda noteikumos iekļautie pienākumi, tostarp attiecībā uz atgriezeniskās saites sniegšanu par saņemto informāciju par izsludināto valsts enerģētisko krīzi.
Noteikumu projektā lietotais jēdziens “gāzes diena” nozīmē laikposmu no 5.00 līdz 5.00 UTC (universal time coordinated) nākamajā dienā ziemas laika periodā un no 4.00 līdz 4.00 UTC nākamajā dienā periodā, kad izmanto vasaras laiku, kā tas ir skaidrots Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.14. apakšpunktā.
Ja dabasgāzes lietotājs valsts enerģētiskās krīzes laikā diennaktī patērē dabasgāzi vairāk nekā ir noteicis Ministru kabinets, vienotais dabasgāzes sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators brīdina dabasgāzes lietotāju vai pārtrauc dabasgāzes piegādi Noteikumu projektā noteiktajā gadījumā.  
Dabasgāzes piegādes atjaunošana lietotājam, kas ir pārkāpis ierobežojumus valsts enerģētiskās krīzes gadījumā notiek pēc valsts enerģētiskās krīzes beigšanās, jo lietotājs, kas negodprātīgi ir pārkāpis ierobežojumus, nevar baudīt vairs tiesisko paļāvību, jo ir ticis brīdināts vai nodarījis gāzes apgādes sistēmai būtisku ietekmi (pārsniedzot atļauto dabasgāzes diennakts patēriņu vairāk par 10 procentiem vai atkārtoti neievērojot noteikto dabasgāzes patēriņa ierobežojumu).
Lai nodrošinātu nepārtrauktu nodrošināmo lietotāju apgādi ar dabasgāzi, Noteikumu projekta IV. nodaļā noteikta kārtība, kādā īstenojama dabasgāzes stratēģiskās rezerves izveidošana un izmantošana.
Vienotais dabasgāzes sistēmas operators dabasgāzes stratēģiskās rezerves, kas ir arī energoapgādes drošuma rezerves daļa, uzglabā daudzumā, kas atbilst Regulā Nr. 2017/1938 noteiktajam piegādes standartam. Par dabasgāzes stratēģisko rezervju izmantošanu, nosakot  rezerves izmantošanas tiesīgos dabasgāzes tirgotājus un nodrošināmiem lietotājiem piegādājamās dabasgāzes daudzumu  un cenu, lemj Ministru kabinets. Ja energoapgādes drošuma rezerve ir beigusies, vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jānodrošina dabasgāzes stratēģiskās rezerves izveidi daudzumā, kas atbilst Regulā Nr. 2017/1938 noteiktajam piegādes standartam, rezerves izveidošanas un uzglabāšanas tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas ietverot dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksās.