Anotācija

24-TA-2687: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.Prioritātes “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumu projekts (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši ES kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam noteiktajiem mērķiem un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 19. panta 13. punktam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Uzsākt 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes nodrošināšana” īstenošanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros, veicinot tehniskās kapacitātes celšanu, nodrošinot transportlīdzekļu modernizēšanu un paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti, sniedzot savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem bīstamās situācijās, glābjot cilvēku dzīvības, materiālās vērtības un novēršot vides apdraudējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022.gada 25.novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto ES kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam (turpmāk – programma). Programma noteic, ka, īstenojot 2.1.3 specifisko atbalsta mērķi “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām”, tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu izraisīto seku novēršanu, pielāgošanos un reaģēšanas spēju uzlabošanu un pilnveidošanu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES)2019/1161 Eiropas savienība noteica stingru virzību uz gaisa piesārņotāju emisiju strauju samazināšanu no transportlīdzekļiem, kas realizējams ar virkni politikas iniciatīvu, tostarp ar pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz tīro transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz dabai draudzīgākiem transportlīdzekļiem, un saskaņā ar priekšizpētes “ “Tīro”  un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā”, ko veica “PWC Latvija” 2021.gadā”[1], ietvaros iegūto informāciju, sekmīgai noteikto funkciju izpildei Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) plāno iegādāties vieglos transportlīdzekļus, ievērojot Eiropas Zaļo kursu. Pētījums apskatīja  vairākus attīstības variantus ar “tīro” transportlīdzekļu ieviešanu VUGD darbībā, un arī pakāpenisku virzību ar tīrākiem transportlīdzekļiem.

Emisiju samazināšanas nodrošināšanai ar samērīgām izmaksām, atbilstoši pētījuma rezultātiem vieglo transportlīdzekļu kategorijās par atbilstošiem ES Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veikšanu noteikumiem segmentā apvidus automobilis ar piekabi 750+kg visatbilstošākais ir hibrīdautomobilis, ņemot vērā nepieciešamo jaudu piekabes vilkšanai. Tas ne tikai nodrošinātu VUGD operacionālo funkciju izpildi, bet arī samazinātu izmešu daudzumu. Tām ir zemākas apkopes un pārvietošanās izmaksas uz 100km salīdzinot ar dīzeļa un benzīna dzinējiem. VUGD primāri ir jānodrošina savu funkciju izpilde un sekundāri – jāsamazina emisijas, bet ar samērīgām izmaksām. Investējot šādos transportlīdzekļos, vienlaikus ir iespējams nodrošināt ne tikai VUGD glābšanas darbu un katastrofu pārvaldības reaģētspējas kapacitātes saglabāšanu, bet arī samazināt VUGD transportlīdzekļu parka CO2 piesārņojumu. Vieglie transportlīdzekļi paredzēti pasažieru klases ikdienas lietošanai prevencijas pasākumiem, veicot pārbaudes, braucot uz tālākām distancēm, un izmantojot pēc nepieciešamības citu VUGD noteikto funkciju izpildei.
[1] PĒTĪJUMU UN PUBLIKĀCIJU DATUBĀZE "“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD" [pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/tiro-un-energoefektivo-autotransporta-lidzeklu-ieviesanas-iespeju-izpete-un-tehniskas-specifikacijas-sagatavosana-risinajumu-izstradei-un-integracijai-vugd-52-032-euro/] 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VUGD noteikto funkciju izpildei nepieciešamas dažāda veida tehnikas vienības, un ilgstošs tehnikas vienību iztrūkums un nolietojums būtiski ietekmē šo funkciju izpildi. Daļu no tehnikas vienībām sastāda VUGD rīcībā esošais vieglo transportlīdzekļu parks, kurš uzskatāms par morāli novecojušu, nepietiekošu un nolietotu. Uz doto brīdi VUGD rīcībā ir 184 vieglo transportlīdzekļu vienības, no kurām tikai 31 vienība ir jaunāka par 10 gadiem. Pārējie vieglie transportlīdzekļi ir vecāki par 10 gadiem, un būtiski vecāki, kas ietekmē to kopējo pieejamību un lietošanas iespējas, jo tie nav braukšanas kārtībā, un pastāvīgi jāveic remontdarbi. Bieži vien remontu cena pārsniedz transportlīdzekļa atlikušo vērtību, un degvielas patēriņš un izmaksas, salīdzinājumā ar jauniem, mūsdienu prasībām atbilstošiem transportlīdzekļiem, ir augstākas. Operatīvajiem dienestiem ikdienas pienākumu pildīšanai nepieciešami transportlīdzekļi braukšanas kārtībā, bet nolietotais un tādēļ nepieejamais un nepietiekošais autoparks apgrūtina noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu. 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī kārtību, kādā īsteno programmā norādīto ES fonda specifiskā atbalsta mērķi.
MK noteikumu projekts paredz:

I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
Pasākuma otrās kārtas mērķis ir veicināt tehniskās kapacitātes celšanu VUGD ietvaros, nodrošinot reaģēšanas transportlīdzekļu modernizēšanu un paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, sniedzot savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem dažādās bīstamās situācijās, glābjot cilvēku dzīvības, materiālās vērtības, novēršot vides apdraudējumus un veicot prevencijas darbus.

Pasākuma otrās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība.
Otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniedzējs ir atbildīgs par projektu īstenošanu un vadību, kā arī projektu rezultātu un mērķu sasniegšanu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.
Nodrošinot vienotu pieeju projektu iesniegumu atlasēm, atbilstoši "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus,  Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam" metodikas Nr. 3.1.  9. punktam pasākumam var tikt piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji.
Projektu iesniegumu iesniegšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma.

Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija. Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas pilda CFLA.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros sasniedzamie politikas mērķu rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības.

Pasākuma otrās kārtas politikas mērķu rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības noteiktas atbilstoši  programmā iekļautajiem rādītājiem, kā arī tika ņemta vērā pētījumos iekļautā informācija.

Politikas mērķa iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2026. gada 31. decembrim investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 2 588 300 euro.

Rezultāta rādītājs, kas jāsasniedz līdz 2029. gada 31. decembrim: aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinās no 1521 CO2 tonnām, saskaņā ar 2020. gada datiem, līdz 1395 CO2 tonnām 2029. gadā.

Projekta rezultāta rādītāja sākotnējā un sasniedzamā vērtība ir noskaidrota pētījumā “Tīro”  un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD” rezultātā, ko veica “PWC Latvija” 2021.gadā. Pētījums tika veikts no 2021. gada 12. februāra līdz 2021. gada 15. augustam. Darba uzdevumu ietvaros tika veiktas šādas darbības: esošās situācijas izpēte, pēc kā tika analizētas videi draudzīgu ugunsdzēsības vieglo un kravas transportlīdzekļu integrēšanas iespējas VUGD darbībā.

Projektiem pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
Pasākumu otrajai kārtai ir pieejami 2 588 300 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums –   2 200 055 euro un valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 388 245 euro. Summas ir norādītas ar pievienotās vērtības nodokli.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta a) apakšpunktu, procentu līdzfinansējuma likmes ir sekojošas: valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.

Projekta izmaksu aprēķins balstīts uz VUGD veikto cenu izpēti tirgū pieejamajām konkrētās kategorijas transportlīdzekļiem, kā arī to papildaprīkošanas nepieciešamību Izpēte veikta transportlīdzekļu oficiālo pārstāvju un dīleru Latvijā tīmekļvietnēs pētot cenu lapas transportlīdzekļiem un to aksesuāriem. Tāpat tika ņemta vērā VUGD līdzšinējā pieredze iegādājoties un aprīkojot dienesta vajadzībām nepieciešamos transportlīdzekļus.

II nodaļa: Prasības projektu iesniedzējam
Projektu ietvaros projektu iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda VUGDs. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.
Projektos tiks nodrošinātas prasības horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Projektu ietvaros tiks paredzētas aktivitātes, kas nodrošinās klimata pārmaiņu mazināšanu, piemēram, aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšana.
Saskaņā ar MK 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3.3. apakšpunktu viena no Nodrošinājuma valsts aģentūras funkcijām ir veikt centralizētus iepirkumus Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām, līdz ar ko tā tiks piesaistīta vieglo transportlīdzekļu iepirkuma īstenošanā kā centralizētā iepirkuma rīkotājs, kura pienākumi ir veikt iepirkuma procedūru un aizpildīt atbilstošo CFLA pārbaudes dokumentāciju. 
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.

III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projektu ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu. Attiecināmas ir izmaksas līdz 30 vieglo transportlīdzekļu iegādei, tajā skaitā pirmreizējās reģistrācijas, apdrošināšanas un piegādes izmaksas, un to aprīkošanai. Ar transportlīdzekļa aprīkošanu saprotams transportlīdzekļu lietošanai paredzētajiem mērķiem, lietošanas ērtumam un lietderīgumam nepieciešamais papildaprīkojums, aksesuāri un aprīkojums, kas nepieciešams operatīvajiem transportlīdzekļiem.
Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi tiks ievēroti arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums.

MK noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.

Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas no projekta apstiprināšanas brīža. 
IV nodaļa: Pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Saskaņā ar principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtēšanu, projektam ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. Tā īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums nekaitēs, bet tieši veicinās pielāgošanās klimata pārmaiņām, jo tiks samazinātas siltumnīcas efektu gāzu emisiju līmenis.

Lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, kā viens no uzraudzības instrumentiem tiks izmantota Finanšu ministrijas Dubultfinansējuma riska kontroles matrica.


Ņemot vērā, ka pasākuma otrās kārtas ietvaros ir paredzēta transportlīdzekļu iegāde, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. 

Atbilstoši MK 2023. gada 13. jūlija  noteikumiem Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” paredzētajam, vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi tiks iekļauti vienošanās par projekta īstenošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
"“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD" [pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/tiro-un-energoefektivo-autotransporta-lidzeklu-ieviesanas-iespeju-izpete-un-tehniskas-specifikacijas-sagatavosana-risinajumu-izstradei-un-integracijai-vugd-52-032-euro/]
Apraksts
Pētījuma ietvaros tika apzināta esošā situācija ar VUGD transportlīdzekļiem un pētīti iespējamie attīstības scenāriji, kas paredzēja arī nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz dabai draudzīgākiem transportlīdzekļiem sekmīgai VUGD deleģēto funkciju izpildei, kas noteiktas atbilstoši MK 2010. gada 27. aprīļa noteikumiem Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” dienests īsteno valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā. Tas ietver dažādu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī lai īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kas ir būtiski Latvijas noturīgai un ilgtspējīgai attīstībai un vides konkurētspējai. Arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (turpmāk- NAP2027) kā viena no prioritātēm ir "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība". Šim plānošanas periodam vides politikas pamatnostādnes mērķis ir samazināt riskus (klimata pārmaiņu, piesārņojuma, katastrofu) cilvēku dzīves videi, veselībai un labklājībai; samazināt piesārņojumu vidē (ūdenī, gaisā, augsnē, dabā), nodrošinot labu vides stāvokli un dabas kapitāla saglabāšanu; nodrošināt ilgtspējīgu resursu patēriņu; nodrošināt ar citiem sektoriem saskaņotu vides rīcībpolitiku un vides pamatprincipu iekļaušanu sektoru politikās.  VUGD ne vien tiešā veidā ar savām darbībām veic klimata pārmaiņu, piesārņojuma un katastrofu risku mazināšanu, bet arī savā attīstībā paredz virkni aktivitāšu, kas ilgtermiņā veicinās šo minēto risku un ietekmes mazināšanos dienesta ietvaros. Projekta ietvaros plānots iegādāties transportlīdzekļus ievērojot VUGD darbības nodrošināšanas nepieciešamības un vides jautājumu integrētu skatījumu.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Tiesību akts ietekmē Latvijas sabiedrībai VUGD sniegto pakalpojumu kvalitāti katastrofu pārvaldības un prevencijas jomā, atbalstot VUGD tehniskās kapacitātes celšanu. Tā mērķis ir reaģētspējas uzlabošana vienlaicīgi samazinot ietekmi uz vidi.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
2 200 055
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
2 200 055
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
2 588 300
19 965
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
2 588 300
19 965
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-388 245
-19 965
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
-388 245
-19 965
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
-388 245
-19 965
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
-388 245
-19 965
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta finanšu plūsmas prognoze 2024 – 2027. gadam izstrādāta, izmantojot pieejamo informācija, kā arī VUGD iepriekšējo pieredzi un aplēses.
 
2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtai kopā pieejami 2 588 300 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2026. gadā sastāda 2 200 055 euro, valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 388 245 euro.

*Līdzfinansējuma likmes ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta, a) apakšpunktā.

Pēc transportlīdzekļu iegādes ik gadu (no 2027.gada 1.janvāra) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai ir vidēji 19 965 euro (30 transportlīdzekļi  x 550 euro (+ PVN, ja attiecināms)) Uzturēšanas izdevumi aprēķināti, ņemot vērā uzturēšanas izmaksas līdzīgiem transportlīdzekļiem. Uzturēšanas izdevumi iekļauj izmaksas par transportlīdzekļa  tehniskajām apskatēm un tehniskajām apkopēm. Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas pabeigšanas.    

Lai nodrošinātu projekta uzturēšanas izmaksu segšanu, Iekšlietu ministrija sagatavos un iesniegs pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējām termiņam” 9.4. apakšpunktam vai saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Uz 2.1.3.3. pasākumu attiecas intervences kods Nr.59 "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)".

Finansējuma intensitāte projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz 85 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un 15 procentus valsts budžeta atbalsta no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
Projektam nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no budžeta resora “74.  Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām; Parīzes nolīgums; ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030”.
Apraksts
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
IX pielikums
17.2. apakšpunkts un 18.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
IV pielikuma 2.4. apakšpunkts
2. punkts
Pārņemtas daļēji
Projekts ir tikai daļa no plašākas katastrofu pārvaldības reformas
Projekts stingrākas prasības neparedz
64. pants "c" apakšpunkts
20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām; Parīzes nolīgums; ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 4. panta g) apakšpunkts
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030” 13. mērķa 13.1. apakšpunkts
4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks papildināts

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana, īstenojot pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un panākot materiāltehniskā un infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumus;
Tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un  klimata tehnoloģiju atklājumus, un pieaugošas oglekļa dioksīda piesaistes nodrošināšana virzībā uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektā rezultātā paredzēta tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana, īstenojot pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un panākot materiāltehniskā un infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumus.
 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, piemēram:
- īstenojot projekta publicitātes un komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Otrās kārtas ietvaros publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam,  tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. 
Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālā principa rādītāju. 
Atbilstoši "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumam, otrās kārtas projekts neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo projekta ietvaros izveidotā informācijas sistēma neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu, kas rodas meža vai savvaļas ugunsgrēku laikā, nokļūšanu atmosfērā. Nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo, stiprinot VUGD reaģēšanas spējas, tiks samazinātas klimata pārmaiņu radītās sekas, kas rada tiešu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai. 
Pielikumi